Vēsture

Pamatakmens skolas ēkai likts 1910.gada 22.maijā, klātesot Kurzemes gubernatoram Leonīdam Kņazevam. Ēkas arhitekts Ludvigs Melvils, celtnieks – būvuzņēmējs Semjons Klepeņins. Jūgendstilā celtā skolas ēka pabeigta 1912.gadā, un tajā sāka darbu krievu plūsmas meiteņu ģimnāzija, kurā mācījās arī dažas latvietes. Šajā periodā skolu beidza arī mūsu novadniece – ievērojamā latviešu rakstniece un filozofe Zenta Mauriņa. Un tikai 1919.gada septembrī šajā ēkā mācības uzsāka Liepājas reālģimnāzija ar klasi, kurā mācību priekšmetus mācīja latviešu valodā, tomēr paralēli strādāja klases ar krievu un vācu mācību valodu. 

 

1



1919./1920.mācību gadā skolā mācījās 464 skolēni. Mācību gadu beidzot, skolu absolvēja 22 skolēni. Skolas pirmais direktors bija Arnolds Spekke – vēsturnieks un Latvijas valsts diplomāts Itālijā, Bulgārijā un Grieķijā. Skolā strādāja 24 skolotāji, tostarp mākslinieki Hermanis Aplociņš (vēlāk Mākslas vidusskolas direktors, izsūtīts uz Sibīriju, kur miris, pārapbedīts Liepājas Centrālkapos), Artūrs Baumanis – marīnists, Indulis Saule-Sleinis – ģeogrāfs un ķīmiķis.

 

2

Arnolds Spekke

1920./1921.mācību gadā, pēc Arnolda Spekkes pārcelšanās uz Rīgu, par skolas direktoru kļuva matemātiķis Jānis Priede, inspektore – Hedviga Bušēvice, kura pārzināja skolas apgādi ar grāmatām un citiem mācību līdzekļiem.

 

3
Jānis Priede

 

1921./1922.mācību gadā skola nonāk valsts pārziņā. Mainās skolas nosaukums – Liepājas Valsts vidusskola. Klases ar krievu mācību valodu atstāja skolā, līdz skolēni, kuri šeit mācības sākuši, to absolvēs. Tā darbojās kā privātskola.

1922./1923.mācību gadā skolas vadību pārņem matemātiķis Jēkabs Pērkons, bet par inspektoru sāk strādāt latviešu valodas skolotājs Jēkabs Ezers. Skolā darbojās reālģimnāzijas un reālskolas klases.

Aktīvi darbojās dažādi pulciņi – literārais, muzikāli – dramatiskais, fizikas – matemātikas, dabaszinātņu un sporta. 1921.gada 2.oktobrī skolā viesojās Rainis un Aspazija. Abi bija ļoti apmierināti ar skolēnu un pedagogu darbu.

Ar 1922./1923.mācību gadu skolas padome uzskata par vēlamu skolēniem ieviest formas tērpus. Šajā gadā skolā strādāja 15 klases, kurās mācījās 458 skolēni. Krievu mācību valodas privātskolā darbojās 5 klases un 171 skolēns.

No 1928.gada līdz 1933.gadam skolu vadīja latīņu valodas skolotājs Jānis Švānbergs, bet inspektori bija vācu valodas skolotāja Anna Rekke un ķīmiķis Žanis Šakers-Pelcmanis.

No 1933.gada līdz 1940.gadam skolas direktors bija ķīmiķis Žanis Šakers-Pelcmanis, kuru 1940.gada augustā apcietināja un 1942.gadā par nepierādītu darbošanos fašistiskā organizācijā nošāva. Inspektors Pēteris Liepiņš strādāja visus kara gadus.

 

4

Žanis Šakers-Pelcmanis

 

Vācu fašisms un Staļina personības kults atņēma skolai lieliskus pedagogus, kuri aizgāja smago Gulaga ceļu, kā Žanis Šakers-Pelcmanis, Hermanis Aplociņš, Līna un Kristaps Allaži u.c. Šis laiks netaupīja arī skolēnus. No skolas soliem paņēma un aizveda uz tālo Sibīriju 1941. un 1949.gadā vairākus desmitus jauniešu. Nav zināms, cik no viņiem atgriezušies dzimtenē. 1940.gada 18.oktobri var uzskatīt par skolas komjaunatnes dzimšanas dienu. Pirmo skolas komjauniešu dzīve traģiski aprāvusies no 1941. līdz 1943.gadam.

Vissmagākajos kara apstākļos par skolas direktoru strādāja Mārtiņš Grīnbergs – fizikas skolotājs. 1942.gadā skolas telpās iekārtoja lazareti. Mācības no 1942. līdz 1944.gadam notika dažādu pilsētas iestāžu telpās un pat privātajos dzīvokļos. Saimniecības pārzinis Jānis Labrencis, kurš arī bargajos kara gados nepameta skolas telpas, rūpējās par materiālo vērtību saglabāšanu. Saglabājies šāds nostāsts: otrā stāva klases telpā iemesta granāta, kuru Labrencis satvēris un izsviedis pa logu, tā izglābdams skolu no lieliem postījumiem.

1944./1945. mācību gadu absolventi beidza ar vācu diplomiem, mācības beidza mēnesi agrāk, bez gala eksāmeniem, tikai ar vidējo atzīmi, jo nebija skolotāju, kas pieņemtu eksāmenus. Direktors Mārtiņš Grīnbergs emigrēja uz ārzemēm, kur arī miris.

Pēc kara skolas vadību uzņēmās matemātiķis Jānis Belorags. Mācību daļas vadītājs bija Jānis Sperliņš – dabaszinību un ģeogrāfijas skolotājs.

No 1946.gada līdz 1949.gadam skolas direktores pienākumus pildīja ģeogrāfijas skolotāja Liene Bērziņa, bet mācību daļas vadītājs bija vācu valodas skolotājs Voldemārs Bergfrīds.

No 1949. līdz 1950.gadam un no 1953. līdz 1957.gadam skolu vadīja loģikas un psiholoģijas skolotājs Ludvigs Grudulis. Mācību daļas vadītājs bija vēstures skolotājs Nikolajs Brancis.

 

5

Valdis Vikmanis, Ludvigs Grudulis 

 

No 1950. līdz 1953.gadam skolu vadīja dziedāšanas un matemātikas skolotājs Alfreds Eidiņš, bet mācību daļas vadītāja bija Maiga Hincenberga (Grudule). Līdz 1953./1954. mācību gadam skolā mācījās tikai 8.- 12.klases, pēc tam atvēra arī pamatskolas klases.

No 1957. līdz 1960.gadam skolas direktore bija latviešu valodas skolotāja Rita Griestiņa, bet mācību daļas vadītāji bija dabaszinību skolotājs Aleksandrs Eleksis un krievu valodas skolotāja Tamāra Grospiņa.

Visilgāk skolu vadīja tās divpadsmitais direktors Georgs Ļaļiks – no 1960. līdz 1987.gadam. Ne pedagogs pēc izglītības, bet cilvēks ar lielu dzīves pieredzi, iejūtīgs pret skolēniem un skolotājiem, īsts skolas saimnieks.

 

6

Georgs Ļaļiks un Ivars Muzis

 

Mācību daļas vadītājas šajā laikā bija vairākas – matemātikas skolotāja Veneranda Kreice, ģeogrāfijas skolotāja Līvija Goldšteine, latviešu valodas skolotāja Alma Ēlerte, ģeogrāfijas skolotāja Natālija Grīnberga, latviešu valodas skolotāja Anna Ezera, pamatskolas klašu skolotāja Vera Špaka, matemātikas skolotāja Ilga Korsaka.

No 1987. līdz 1994. gadam skolu vadīja fizkultūras skolotājs Ivars Muzis, kas vēlāk kļuva par RPIVA Vadībzinātņu katedras vadītāju. Četrpadsmitais skolas direktors no 1994.gada ir pedagoģijas doktors Helvijs Valcis – māca skolēniem matemātiku, strādā ar lielu entuziasmu, mūsdienīgi, ieviešot skolas darbā jaunākās metodes un atziņas. Par direktora vietnieci kopš 1983.gada strādā pieredzējusī mācību pārzine Ilga Korsaka, aktīvi līdzdarbojoties skolas izglītības kvalitātes rādītāju uzturēšanā un attīstīšanā. Kopš 2002. gada ģimnāzija mērķtiecīgi strādā ar metodisko izstrādņu izveidi un labākās pedagoģiskās pieredzes apkopojumu direktora vietnieces Kristīnes Rozes vadībā.

 

7

Helvijs Valcis

 

Skolas vēsturē bijuši dažādi posmi un nosaukumi:

  • 1919.gadā - Liepājas reālģimnāzija
  • 1921./1922.mācību gads - Liepājas Valsts vidusskola
  • 1929./1930.mācību gads - Liepājas Valsts ģimnāzija
  • 1940./1941.mācību gads - Liepājas 1.vidusskola
  • 1941./1942.mācību gads - Liepājas 1.ģimnāzija
  • 1945./1946.mācību gads - Liepājas 1.vidusskola
  • 2006./2007.mācību gads - Liepājas 1.ģimnāzija
  • Kopš 2009. mācību gada - Liepājas Valsts 1.ģimnāzija

 

Nozīmīga reforma aizsākta 1962./1963. mācību gadā, kad Liepājas 1.vidusskolā sāk padziļināti mācīt matemātiku. Arī šodien klases ar dabaszinātņu un matemātikas ievirzi ir skolas raksturīga iezīme. Kopš 2005./2006.mācību gada skola ir Eiropas Savienības struktūrfondu (ESF) nacionālās programmas projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” viena no 12 pilotskolām, un tiek turpināts darbs kā pilotskolai ar pieredzi nākamajos posmos. Projekta ietvaros 2006.gadā skolā ar Eiropas Savienības un Liepājas pilsētas domes atbalstu labiekārtoja un modernizēja fizikas, ķīmijas, bioloģijas, matemātikas un informātikas kabinetus.

2010.gada 22.maijā atzīmēta skolas pamatakmens ielikšanas 100.gadadiena, kas vienlaikus bija arī vidusskolas 90.mācību gada un valsts ģimnāzijas statusa iegūšanas astoņdesmitgades atcere. 90 gados ir notikuši 88 izlaidumi, skolu beiguši apmēram 6000 absolventu.

Sākot ar 2009./2010.mācību gadu ģimnāzija realizē šādas izglītības programmas:

  • Proģimnāzijas (7.–9.klases) skolēni apgūst vispārējās pamatizglītības programmu.
  • Ģimnāzijas (10. – 12.klases) skolēniem ir iespēja izvēlēties matemātikas - svešvalodu, matemātikas - informātikas, ķīmijas-bioloģijas-fizikas virziena programmas.
  • Viens no ģimnāzijas lepnumiem ir jauktais koris, kuru kopš 1982. gada vada Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģents Jēkabs Ozoliņš. Viņa vadībā koris piedalījies visos skolēnu un vispārējos dziesmu svētkos un ieguvis godalgotas vietas visās skolēnu koru valsts finālskatēs. 2007.gadā ģimnāzijas jauktais koris Latvijas skolu jaukto koru finālskatē ieguva Grand Prix.
  • Skolas dzīvē kopš 1996.gada aktīvi līdzdarbojas Skolēnu parlaments. Skolēnu idejas tiek pašu spēkiem īstenotas dzīvē, tādējādi padarot skolas ikdienu pilnvērtīgāku un krāsaināku. Daudzi pasākumi ir kļuvuši par neatņemamu skolas sastāvdaļu – pārgājiens „Atvadas vasarai”, „Iedegsim Latviju 18.novembrī”, skolas plenārsēde, Ziemassvētku balle, Ausekļa ielas svētki, erudītu konkursi, „Atspere”, Smilšu piļu festivāls, Koru kari u.c. Tradicionāli skolas dzīves interesantākie notikumi tiek atspoguļoti skolas avīzē „Kliedziens”, kuru veido pašu skolēnu izveidota redkolēģija. Ģimnāzijas ārpusklases darbu kopš 1996.gada mērķtiecīgi un demokrātiski vada direktora vietniece Signe Berga.
  • No 2003. gada ģimnāzija piedalās „Comenius” programmā, sadarbojoties ar Itālijas, Polijas, Vācijas, Turcijas, Rumānijas, Anglijas skolām projektā „Dažādība vienotībā”. Skolas Debašu klubs piedalās WIDPSC (pasaules individuālo debašu un publiskās runas čempionātā). Tāpat arī skola piedalās tādos ES projektos kā "Youth Speak" (2008./2009.) un "Youth in Action" (2009./2010). Ģimnāzija ir AFS programmas dalībniece, skolā katru gadu mācās skolēni no dažādām pasaules valstīm – Taizemes, Vācijas, Čehijas, Itālijas, ASV u.c.
  • 2006.gada absolvents Andris Dubrovskis, Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta students, par skolu saka šādus vārdus: „Reti gadās tā, ka ar kādu noteiktu vietu ir saistīti tik daudzi jo daudzi izcili, talantīgi un apbrīnojami cilvēki. Tomēr tieši ar šo iezīmi var lepoties mūsu skola – tajā savulaik ir mācījušies gan Latvijas valsts darbinieki, gan slaveni rakstnieki un dzejnieki, gan atzīti zinātnieki un sportisti, gan tautā mīlēti mūziķi un aktieri. Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Viens ir skaidrs – mūsu skolai acīmredzot piemīt īpašs spēks, no kura varam pasmelties mēs, skolēni un absolventi. Spēks, kuru caur sevi mēs varam nodot tālāk citiem.”
  • Skolas vārdu pasaulē nesuši un dara to vēl šodien daudzi jo daudzi Liepājā, valstī, pasaulē pazīstami cilvēki – skolas absolventi. Dzejniece un Latvijas radio diktore Mirdza Ķempe, Latvijas pirmās neatkarīgās valsts darbinieks – Veselības aizsardzības komisārs Emīls Lauders, Tieslietu komisārs Valdis Kalnāre, Finansu ministrs Alfrēds Valdmanis. Ķīmiķis- akadēmiķis Edmunds Lukevics, ķīmiķi –zinātņu doktori Ojārs Neilands, Eva Stankeviča, Rolands Vīgners, Aivars Grīnbergs. Valsts Stradiņa klīnikas galvenais ārsts Heinrihs Runds, ķirurgi Teodors Eniņš, Uldis Ārgalis, Uldis Ķesteris, pediatre Arta Pavlova. Vesela mūziķu plejāde – komponisti un izpildītāji: Edmunds Goldšteins, Ēriks Ešenvalds, brāļi Dainis un Ainars Virgas, Jānis Grodums, Uldis Marhilēvičs, Jānis Lūsēns, Guntars Račs, brāļi Andris un Valdis Alviķi, Igo (Rodrigo Fomins), Jānis Šipkevics. Skatuves mākslinieki: Zigrīda Stungure, Indra Briķe, Karina Tatarinova, Voldemārs Šoriņš, Ieva Mūrniece. Planieriste Daina Vilne. Mehiko Olimpisko spēļu dalībniece Ingrīda Barkāne, Eiropas basketbola čempionvienības dalībniece Silvija Krodere – Raudone, olimpietis desmitcīņnieks Jānis Lanka. Filozofs Igors Šuvajevs. Kinospeciālisti Ivo Kalpenieks, Armands Zvirbulis. Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, visus uzskaitīt nav iespējams.

 

 

 

Kādēļ uz fasādes uzraksts Liepājas ģimnāzija?

 Autors: Normunds Dzintars, Datums: 2014.gada 3.novembris

 

 

 

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas ēka celta 1912. gadā, un pēc skolas ēkas projekta autora Ludviga Melvila ieceres uz fasādes bija nosaukums Женская гимназия (Meiteņu ģimnāzija). Mūsu skola kopš 1919. gada piedzīvojusi 8 nosaukumu maiņas, kļūstot gan par reālģimnāziju, Liepājas Valsts vidusskolu, Liepājas Valsts ģimnāziju, Liepājas 1. vidusskolu:

 

  • 1919. gadā - Liepājas reālģimnāzija
  • 1921./1922. mācību gads – Liepājas Valsts vidusskola
  • 1929./1930. mācību gads – Liepājas Valsts ģimnāzija
  • 1940./1941. mācību gads – Liepājas 1. vidusskola
  • 1941./1942. mācību gads – Liepājas 1. ģimnāzija
  • 1945./1946. mācību gads – Liepājas 1. vidusskola
  • 2006./2007. mācību gads – Liepājas 1. ģimnāzija
  • Kopš 2009. mācību gada – Liepājas Valsts 1.ģimnāzija

Avots: www.lvg.lv

 

Kā redzams, numerāciju skola ieguvusi, sākoties 1940./1941. mācību gadam. Daudzo nosaukumu maiņu izraisījuši dažādi vēsturiski notikumi. Mūsdienās, izpildot valsts noteiktos nosacījumus, esam ieguvuši Valsts ģimnāzijas statusu. Nosaukums Liepājas Valsts 1. ģimnāzija uzliek mums daudz pienākumu: augsta mācību kvalitāte, augsti un stabili sasniegumi mācībās, labvēlīga un sakopta skolas vide.


Laikā, kad mūsu skola atgūst savu skaistumu, ir jādomā par fasādes noformējumu. Kas gan var būt labāks par skolas uzrakstu, kas rotā fasādi? Mūsu skolas fasādi pēc Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas renovācijas projekta autores Ilzes Mekšas ieceres rotās saīsinātais skolas nosaukums Liepājas ģimnāzija. Kādēļ tā? Visiem zināms mācību iestādes oficiālais nosaukums, kas tāds arī būs uz plāksnes pie ieejas durvīm, kā arī dokumentos. Nosaukumu lietošanas praksē nav nekas neparasts, ja līdzās oficiālajam nosaukumam tiek lietots saīsinātais nosaukums. Tā, piemēram, ir ar mūsu valsts nosaukumu, kas oficiāli skan Latvijas Republika, bet, saīsinot to, lietojam Latvija. Līdzīga pieeja arī būtu vērojama fasādes uzrakstā Liepājas ģimnāzija, kam ir fasādes rotājuma elementa raksturs, nevis oficiālais mācību iestādes nosaukums. Šāds saīsinātais nosaukums atklātu skolas būtību, nemaldinot sabiedrību.

Interneta resurss: www.liepu.lv