• Uzņemšana
  • Uzņemšana
  • Programmas
• Jaunumi
• Skolēniem
  • Skola2030
  • Līdzpārvalde
    • Kodols
    • Parlaments
  • JAL
    • Kas ir JAL
    • 2021./2022.m.g.
    • 2022./2023.m.g.
    • 2023./2024.m.g.
  • Ģimnāzijas vērtības
    • Ideja
    • 2021./2022.m.g.
    • 2022./2023.m.g.
    • 2023./2024.m.g.
  • Publikācijas
    • 2021./2022.m.g.
    • 2022./2023.m.g.
    • 2023./2024.m.g.
  • Nākotnes izaicinājumi
    • 2017
    • 2018
    • 2019
  • Kompetence darbībā
  • Karjeras izglītība
    • Aktuāla informācija
    • Notikumi
  • Interešu izglītība
  • Uzvedības noteikumi
  • Vērtēšana
  • E-mācību vide
• Skolotājiem
  • Aktualitātes
  • Resursi
  • Skola2030
• Vecākiem
  • Aktualitātes
• Mācību process
  • Konsultācijas
  • Stundu laiki

Metodiska izstrādne „Es daru tā: labās prakses piemēri”

Pārmaiņas skolā pēdējo gadu desmitu laikā saistītas ar jaunu skatījumu uz mācību procesu. Skolu šis jaunais skatījums ietekmē vairākos veidos.

Pirmkārt, mainās izpratne par to, kas ir laba mācību metode. No vienas puses – zināšanas nav fiksēts lielums, tās nevar tieši pārņemt no citiem cilvēkiem, grāmatām vai situācijām, un skolēniem zināšanas tiek radītas, aktīvi pārstrādājot un interpretējot savu agrāko pieredzi un priekšstatus. No otras puses – skolotājam jānodrošina, lai skolēnam būtu iespēja piedalīties dažādās mācību procesa situācijās.

Otrkārt, vieni un tie paši priekšnoteikumi attiecināmi arī uz skolotāju mācīšanās procesu, un skolai ir jārada iespēja skolotājam piedalīties dažādās mācību situācijās.

Treškārt, mainās uzskati par to, kā skola kā organizācija var visveiksmīgāk attīstīties. To veicina atvērtība, vēlme izvērtēt agrāk pašsaprotamus pieņēmumus, patstāvīgi un atsaucīgi skolotāji.

Jauns skatījums uz mācību procesu ir saistīts ar iekšēji rosinātām pārmaiņām: ar skolēnu vajadzību izzināšanu; ar labvēlīgas skolas vides radīšanu, kur katra joma un darbība ir vērsta uz galveno – skolēnu izaugsmi un sasniegumiem. Skolotājs māca ne tikai mācību vielu, bet arī domāšanas veidu, risināt problēmas, sadzīvot ar citiem. Katram skolotājam būtiski ir apzināties noteiktu domāšanas un mācīšanās principu sistēmu, kuras ietvaros viņš darbojas ar sev pierastām vai jaunām stratēģijām, aizvadot skolēnus līdz izpratnei. Nodarbībās, kas notiek pēc šīs principu sistēmas, ir trīs fāzes. Pirmā fāze ir ierosināšana, kurā veidojas interese un tiek noteikts tēmas izpētes mērķis. Visas stratēģijas šajā fāzē kalpo vienam un tam pašam nolūkam – skolēni noskaidro savas personiskās pašreizējās zināšanas, ko varēs papildināt ar jaunām zināšanām. Skolēns tiek arī aktivizēts, t.i. viņam jāapzinās domāšana, izmantojot savu valodu. Otrā fāze ir apjēgšana, kurā skolēns darbojas patstāvīgi, izzinot tēmas saturu. Skolēns sastopas ar jaunu informāciju vai idejām lasot, klausoties, pētot tabulas un shēmas, likumus un sakarības – citiem vārdiem, skolotājs ar dažādām stratēģijām atbalsta skolēnu centienus kontrolēt izpratni par jauno vielu, kā arī uztur ierosināšanas fāzē radīto interesi. Trešā fāze ir refleksija, kurā skolēnam jāizmanto stundā apgūtās zināšanas un prasmes, jāizsaka saviem vārdiem jauniegūtā informācija. Visas domāšanas un mācīšanās stratēģijas šajā fāzē palīdz skolēniem jaunā kvalitātē apkopot līdzšinējās un jaunapgūtās zināšanas un prasmes. 

Ilgākā laika periodā, skolotājiem savstarpēji daloties pieredzē un izmēģinot dažādas mācīšanās stratēģijas, veidojas daudz stabilāks pamats paliekošām pārmaiņām, kad skolotājs vērtē sevi pēc skolēnu snieguma un pastāvīgi rūpējas par savu sniegumu nevis sevis dēļ, bet skolēnu dēļ. Efektīvs skolotājs nevaino skolēnu, bet izmanto dažādas stratēģijas, lai veicinātu skolēnu sasniegumus.

Helvijs Valcis,
Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas direktors, dr.paed

Pamatskola

Vidusskola