Latvijas Skolas soma

Datums: 2026.gada 2.jūnijs

Latvijas_skolas_soma_LOGO_krasains

 

Sakums  

 

Liepājas Valsts ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2025./2026.m.g. 2.semestrī

 

 

No janvāra līdz maijam tika realizēti daudzveidīgi kultūrizglītības pasākumi, kas veiksmīgi integrēti mācību procesā.

 

 

Izstādē “Visuma pieskāriens”

 

14.janvārī 10.c klase un 20.janvārī Kultūras un mākslas padziļinātā kursa skolēni, apgūstot tēmu “Savējais un citādais”, kļuva par līdzradītājiem, apmeklējot izstādi Visuma pieskāriens, kas piedāvās apmeklētājiem audiovizuālu, meditatīvu telpu, kur mūzikas un vizuālās mākslas sintēzē radītās skaņas papildina glezniecisko pieredzi un aicina skatītāju kļūt par daļu no telpas un dabas harmonijas.

 

Izstādē “Visuma pieskāriens” Liepājas muzejā, kur telpa, skaņa un māksla saplūst vienā veselumā. Izstādē bija apskatāmi gleznotājas Agates Apkalnes darbi, un telpā skanēja Kristapa Graša radītā mūzika, kas katram darbam piešķīra papildu dziļumu un noskaņu.

 

Īpaši spēcīgu iespaidu atstāja telpa, kurā bija izvietoti darbi ar zvaigžņu motīviem. Tā bija tumša, ar mierīgu un nedaudz noslēpumainu atmosfēru. Šajā telpā laiks šķita apstājies, un radās vēlme tajā pavadīt daudz ilgāku laiku, ļaujot domām brīvi plūst mūzikas un gleznu pavadībā. Tā radīja miera sajūtu un deva iespēju pilnībā iegrimt savās domās un sajūtās.

 

“Nodarbības noslēgumā katram bija iespēja radoši izpausties, nomierināties, ieiet sevī un pēc tam radīt pašiem savu mākslas darbu. Šī pieredze atgādināja, ka māksla nav tikai skatāma vai dzirdama, tā ir arī sajūtama, ” savu pieredzi komentē 12.a klases skolniece Simona Freimane. Skolēni atzina, ka šajā izstādē bija sajūta, ka laiks ir apstājies. Varēja gūt mieru un vairāk saskaņu ar sevi.

 

  • 22.janvārī 10.klašu skolēni mācību priekšmeta “Kultūra un māksla I” ietvaros apmeklēja Liepājas muzeja muzejpedagoģijas nodarbību “Vizuālās mākslas stunda muzejā” . Skolēni iepazinās ar izstādi “Visuma pieskāriens”.

 

Skolēnu atziņas:

  • Man visvairāk patika darbs “Es neesmu Tavs šķērslis, es esmu Tavs ceļš”. Man ļoti patīk darbi ar eļļas krāsām un arī kaut kad gribu pamēģināt, jo es arī zīmēju. Mani aizkustināja tas, cik daudz detaļu tur ir, un nevaru pat iedomāties cik ilgi to bija jāzīmē.
  • Man tas atgādināja mūsu Zemi un it kā tur var redzēt lielus kokus. Par to var ilgi domāt un mēģināt izdomāt kaut ko citu, darbs ir ļoti skaists un interesants un, pēc manām domām, izceļas mazliet vairāk nekā pārējie. Es jūtos mierīgi, kad skatos uz to.
  • Glezna, kas mani piesaistīja visvairāk bija “Dabas varenība”. Nezinu vai tās krāsas, vai pati glezna, bet tā ievelk tevi sevī. Tā atgādina nakti minūtēs pirms ziemeļblāzmas, kas liek tev sagaidīt līdz tā parādīsies, lai turpinātu skatīties viņas krāšņumā. Tā liek man gribēt kāpt tajos kalnos, liekas, ka viņi kaut ko slēpj aiz sevis. Kaut ko, kas ir vēl skaistāks par jau redzēto. Pašas krāsas tevi ievelk vēl dziļāk. Krāsu izvēle dod mistisku sajūtu. Glezna ir novietota stūrītī, bet, skatoties uz to, liekas, ka tu stāvi pa vidu telpai.
  • “Dvēsles koks” – mani piesaistīja šīs gleznas dziļā doma. Katrs no zariem simbolizē pieredzi, kas viņai jāveic. Tas ir arī viņas mīlestības apliecinājums kokiem. Man šis mākslas darbs ir svarīgs, jo tas simbolizē manu iekšējo pasauli – saknes un personīgo izaugsmi. Tas liek aizdomāties par to, kas es esmu un kur eju dzīvē.

 

 

Muzejpedagoģijas nodarbība “Vizuālās mākslas stunda muzejā”

 

26.janvārī 11.klašu skolēni mācību priekšmeta “Kultūra un māksla I“ ietvaros apmeklēja Liepājas muzeja muzejpedagoģijas nodarbību “Vizuālās mākslas stunda muzejā”mākslinieces Irinas Tīres personālizstādei Liepājas okupācijas muzejā. Māksliniece Irina Tīre jauniešiem sniedza padziļinātu un vērtīgu informāciju par dažādām grafikas tehnikām, Liepājas kultūrvēsturi un radošās personības darba gaitām. Patīkami, ka muzejs tika atvērts skolēniem speciāli nodarbībai.Šī bija viena no labākajām muzejpedagoģijas nodarbībām, radošās izpausmes veids bija viegls un interesants. Skolēni izmēģināja roku gan linogriezuma, gan monotipijas tehnikās.

 

No skolēnu atziņām:

  • Patika, ka iepriekš nebija redzēta tāda mākslas metode. Kad pati taisīju, ne visai sanāca, bet izstāde bija jauka. Īpaši man patika mākslas darbs “Koklētājas” – tajā vislabāk varēja redzēt darba ideju, pateicoties kontrastam;
  • Bija interesanti, ka pats varēja darboties, nevis vienkārši skatīties;
  • No darbiem man vislabāk patika metāla darbs ar kuģi, kurā bija izteiksmīga līniju dinamika un arī stūrī vecās Liepājas ainavas bija interesantas, jo man patīk, kāda ir sajūta, švīkājot ar pildspalvu.

 

 

Liepājas teātra izrāde “Trīs bēres un divas kāzas”

 

11.februārī 11.a, 10.c un 11.d klases skolēni devās uz Liepājas teātri, lai baudītu Lailas Burānes pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem izrādi “Trīs bēres un divas kāzas”. Pirms skatīšanās jaunieši iepazina Rūdolfa Blaumaņa noveles, īpaši “Raudupiete”, “Salna pavasarī”, lai labāk saprastu izrādes domu. Izvēle starp mantu un mīlestību aktuāla visos laikos.

 

Jauniešu pārdomas pēc izrādes noskatīšanās:

  • izrāde man patika. Bija daudz labāk nekā, ja es nebūtu izlasījis vajadzīgās noveles.;
  • izrāde bija jautra un tika iesaistīta arī publika, kas bija ļoti pozitīvi. Traucēja aizmugurējā rinda, kas skatījās telefonos, runāja, smējās utt. Tas neļāva pilnībā uztvert izrādes domu. Ļoti palīdzēja, ka tika izlasītas R. Blaumaņa noveles, jo bija vieglāk saprast izrādes sižetu;
  • man patika izrāde, tomēr dažas lietas nebija skaidras. Piemēram, es pats nevarēju īsti saprast, kurā laikmetā bija izrāde, svārstījos starp mūsdienām un 19. gadsimtu. Arī nesapratu, kāda bija runātāja loma, ko atveidoja aktieris R. Beķeris. Bet man ļoti patika izrāde, bija gan smieklīgi, gan varēja aizdomāties;
  • man ļoti patika, kā R. Blaumaņa noveles un tēli tik izvērsti un paplašināti. Katram priekšmetam bija vairāki pielietojumi, kas mani iedvesmoja nākotnes LMK priekšnesumiem;
  • man ļoti ieinteresēja scenogrāfija un kā izvēlētās R. Blaumaņa noveles tika sasaistītas vienā izrādē. Ļoti aizrāva aktierspēle. Ļoti uzrunāja citāts "to, ko diena ceļ, to tumsa ārda", jo ar to var sasaistīt tiešām dziļu nozīmi par dažādām lietām, tas ir, dzīvi, notikumiem utt.;
  • man patika, kā tika izspēlēti sirdsapziņas strīdi/iekšējās domas, balss, kā arī aktieru savstarpējā saspēle. Brīžiem bija grūti uztvert pāreju no vienas noveles uz citu. Patika, kā un kādi priekšmeti priekšnesumā tika izmantoti, piemēram, baltais palags, kuram bija vairākas funkcijas(galds, svāri, ledus);
  • man visvairāk atmiņā ir palicis Raudupietes stāsts. Domāju par to, cik netaisnīga bija Raudupietes dzīve, visu dzīvi strādājot un kopjot vecu vīru. Tas lika just līdzi viņas stāstam. Tajā pašā laikā viņa ļāva netaisnībai ņemt virsroku un izgāza savu neapmierinātību un izmisumu uz sev tuvākajiem cilvēkiem;
  • man īpaši patika vērpējas un visu aktieru apģērbs. Sižets liek domāt, vai pasaulē vēl vispār iespējama reāla mīlestība;
  • izrādē bija skaidri parādīta doma, ka cilvēks var būt bagāts, bet laimīgs viņš var būt tikai patiesā mīlestībā;
  • manuprāt, izrāde bija ļoti labi iestudēta. Man patika, ka dažās epizodēs tika iesaistīta publika, piemēram, kad bija jādzied dziesma “Mazā bilžu rāmītī”. Man ļoti patika un izbaudīju šo teātra izrādi;
  • visvairāk novērtēju noveles “Raudupiete” gredzenveida kompozīcijas izmantojumu;
  • visvairāk patika iekšējās balsis kā divas omītes, kas palīdzēja saprast sižetu;
  • viegli un patīkami skatāma, mūsdienu interpretācija nav klišejiska un garlaicīga;
  • man ļoti, ļoti patika – tik ļoti, ka laiks paskrēja nemanot. Ļoti patika tēli, kas lika noticēt it visam, izpaužot tik patiesas emocijas. Noteikti varu teikt, ka šī izrāde ierindojas manas skalas augšgalā;
  • man patika, cik visi aktieri attēloja dziļas emocijas, patika, ka bija iepīti mūsdienu elementi un smieklīgi momenti;
  • izrādē ļoti patika aktiermeistarība. Ļoti pārdomāts likās Raudupietes tēls, tas, kā viņa mainījās. Varēja izjust visas emocijas un pārdzīvot kopā ar tēliem. Patika laiku sajaukums- pagātne + mūsdienas;
  • mani ļoti iespaidoja aktieru spēja kontrolēt savas emocijas, pat sekundes laikā pāriet no raudāšanas uz smiekliem, sēžot pirmajā rindā, to ļoti labi varēja izjust.
  • manuprāt, izrāde bija izcila, jo es visu labi sapratu. Jau lasot “Raudupieti”, es bieži vien ļoti spilgti iedomājos kādu epizodi, un izrādē šīs epizodes bija attēlotas līdzīgi kā manā prātā.

 

 

Izzinoša nodarbība “Ielūkojies Liepājas teātra aizkulisēs”

 

17.februārī 7.c klases skolēni, 25.maijā 8.b klases skolēni apmeklēja izzinošu nodarbību “Ielūkojies Liepājas teātra aizkulisēs” Liepājas teātrī. Nodarbības laikā skolēni iepazina teātra ikdienas darbu, apskatīja telpas, kuras skatītājiem parasti nav pieejamas, un uzzināja, kā top izrāde no idejas līdz brīdim, kad tā nonāk uz skatuves. Bērni redzēja, cik daudz dažādu profesiju pārstāvju iesaistās teātra tapšanā — aktieri, režisori, scenogrāfi, kostīmu mākslinieki, grima mākslinieki, gaismu un skaņu speciālisti. Skolēni ieguva plašāku priekšstatu par teātri kā nozīmīgu kultūras un mākslas jomu, kā arī saprata, ka izrādes veidošana ir komandas darbs, kurā svarīga ir radošums, atbildība un sadarbība. Nodarbība rosināja interesi par skatuves mākslu, palīdzēja labāk izprast teātra profesijas un deva iespēju paskatīties uz teātri ne tikai kā skatītājiem, bet arī kā cilvēkiem, kuri redz un novērtē aizkulisēs ieguldīto darbu.

 

 

Liepājas teātra izrāde “Freimanis”

 

19.martā 11.c, 12.klašu Kultūra un māksla II skolēniapmeklēja izrādi “Freimanis”, kas ļāva viņiem iepazīt Mārtiņu Freimani ne tikai kā populāru mūziķi, bet arī kā personību, kuras radošais mantojums joprojām uzrunā dažādas paaudzes. Skolēni izrādi skatījās ar jaunieša acīm — viņiem tā bija iespēja atklāt cilvēku, kura dziesmas, domas un dzīvesstāsts ir nozīmīga Latvijas kultūras daļa. Savukārt skolotājai šī izrāde bija īpaši personiska, jo Freimanis bija laikabiedrs un kolēģis, tādēļ redzētais uz skatuves raisīja arī atmiņas un dziļāku emocionālu līdzpārdzīvojumu. Izrāde “Freimanis” bija izcils mākslas darbs, kurā mūzika, aktierspēle un stāsts savijās emocionāli spēcīgā vēstījumā par talantu, sapņiem, ievainojamību un cilvēka atstāto nospiedumu citu dzīvēs. Skolēni ieguva priekšstatu par to, kā teātra valodā iespējams izstāstīt reāla cilvēka dzīvesstāstu, kā arī labāk izprata Latvijas populārās mūzikas un kultūras vēstures nozīmi. Izrāde rosināja domāt par radošumu, draudzību, izvēlēm, atbildību un to, cik svarīgi ir novērtēt cilvēkus un viņu paveikto jau šodien.

 

 

Muzejpedagoģijas nodarbība “Pilsētas pastaiga – flanēra dzejas burtnīca”

 

26.martā mācību priekšmetu “Kultūras pamati”, “Kultūra un māksla I” un “Kultūra un māksla II” 10.–12. klašu skolēnu grupa viesojās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, lai piedalītos muzejpedagoģijas nodarbībā “Pilsētas pastaiga – flanēra dzejas burtnīca”, kas bija saistīta ar izstādi “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”.

 

Jau iepriekš mācību stundās skolēni tika iepazīstināti ar Latvijas Kultūras kanonu un starpkaru perioda mākslu, tāpēc muzeja apmeklējums bija vērtīgs turpinājums klasē apgūtajam. Nodarbības laikā skolēni ne tikai klausījās gida stāstījumā par izstādi un tās māksliniekiem, bet arī paši radoši darbojās, veidojot dzejas burtnīcas noformējumu kolāžas tehnikā.

 

Gan ekskursija, gan praktiskais uzdevums skolēniem šķita interesants un saistošs. Īpaši patīkams pārsteigums bija tas, ka arī vidusskolēni ar lielu interesi iesaistījās kolāžas veidošanā un vēlāk prezentēja savu darbu.

 

Pēc nodarbības skolēni dalījās savos iespaidos:

  • “Ļoti interesanta izstāde.”
  • “Laiks paskrēja nemanot! Neticami, ka tur bijām divas stundas.”
  • “Nebija viegli prezentēt savu darbu, bet priecājos, ka to izdarīju!”
  • “Interesants stāstījums, bet palika pārāk maz laika kolāžai.”
  • “Iespaidīgi, kā mākslinieki dzīvoja Rīgā pirms simts gadiem!”
  • “Neticami, ka latviešu mākslinieki ceļojuši, gleznojuši ārzemēs un guvuši panākumus!”

 

Šī muzejpedagoģijas nodarbība skolēniem deva iespēju ne tikai padziļināt zināšanas par latviešu modernisma mākslu, bet arī radoši izpausties un iepazīt Rīgas kultūrvēsturisko vidi caur mākslinieku skatījumu.

 

 

Muzejpedagoģijas nodarbība "Kurzemes - Zemgales hercogiste"

 

5.martā vēstures stundu ietvaros 11.b un 11.c klases skolēni piedalījās Liepājas 17.–19.gadsimta interjera muzeja "Hoijeres kundzes viesu nams" muzejpedagoģijas nodarbībā "Kurzemes - Zemgales hercogiste".

 

Mācību procesa gaitā skolēni apguvuši tēmu “Kāda nozīme Latvijas vēsturē bija Kurzemes un Zemgales hercogistei”, pētījuši Ketleru un Bīronu dinastijas hercogus, tāpēc būtiski ir iegūtās zināšanas sasaistīt ar muzeja nodarbībā iegūtajām zināšanām, kā arī izzināt lokālo vēsturi. Skolēniem bija iespēja iepazīties ar sadzīvi 17., 18.gs., kas saistīti ar ostas izbūvi un tirdznieciskajiem sakariem šajā laikā, aplūkot baroka laikmeta podiņu krāsnis, restaurācijas laikā atrastos, unikālos sienu gleznojumus, izbūvēto manteļskursteni, izzināt ekspozīcijā aplūkojamos vēsturiskos priekšmetus un mēbeles, kā arī gūt priekšstatu par Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidību. Nodarbības laikā skolēni iejutās 18.gs. liepājnieku tēlos, lomu spēlē izspēlējot faktus no Jirgena Šmita hronikas.

 

Autentisko vēstures avotu izzināšana palīdz skolēniem izprast konkrēto vēstures posmu un nostiprina iegūtās zināšanas Latvijas vēsturē.

 

 

Rīgas pili un Modes muzeju iepazīstot

 

5.martā kursa “Dizains un tehnoloģijas I” 10. un 11.klašu skolēni devās mācību ekskursijā, lai papildinātu un nostiprinātu mācību stundās apgūto. Skolēni piedalījās Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja nodarbībā ”Iepazīsti Rīgas pili”. Nodarbības gaitā kopā ar muzejpedagogu skolēni iepazina atjaunotās Rīgas pils telpas (16. gadsimta velves, kolonnas, griestu un sienu gleznojumus u.c. arhitektūras un mākslas elementus), mācījās ieraudzīt dažādu laikmetu liecības, izzināt un novērtēt arhitektu un restauratoru darbu un saprast pils un tās iemītnieku lomu dažādos vēstures periodos, tai skaitā mūsdienās.

 

Ļoti aizrautīgs bija “Modes muzeja” apmeklējums. Sākumā jauniši piedalījās nodarbībā “Mode un vide”, kuras laikā  skolēni uzzināja vairāk par apģērbu dizaina un ražošanas ietekmi uz vidi, kā arī iesaistījās sarunā par šādām tēmām:

  • Kādi ir mūsu apģērba pirkšanas un valkāšanas paradumi;
  • Kur paliek mums vairs nevajadzīgais apģērbs, un kā šo problēmu risināja senāk;
  • Kāpēc apģērbu dizainam un izmantotajiem materiāliem ir tik liela ietekme uz vidi.

 

Pēc nodarbības gida pavadībā skolēni devās apskatīt Modes muzeja ekspozīciju, lai novērtētu, cik lielā mērā videi draudzīga apģērba principi tikuši ievēroti iepriekšējo periodu modē.

 

 

Liepājas Leļļu teātra izrāde “Metamorfoze”

 

7. un 8. klašu skolēni 26.martā apmeklēja Liepājas Leļļu teātra izrādi “Metamorfoze”, kas rosināja domāt par ļoti nozīmīgām tēmām - toleranci, empātiju un citādā pieņemšanu. Pirms izrādes skolēni iepazinās ar stāsta anotāciju, bet pēc tās redzētais tika pārrunāts klases audzināšanas stundā.

Izrāde skolēnus patiesi ieinteresēja. Tā bija audiovizuāli intriģējoša, radot īpašu noskaņu un liekot līdzpārdzīvot galvenā varoņa Grega pārvērtībām. Skolēni spēja uztvert arī izrādes zemtekstu - viņi sprieda par Grega vientulību, par viņa nākotni un ģimenes noraidošo attieksmi. Pēc izrādes izskanēja dažādi iespaidi: “Laba izrāde”, “man bija bailīgi”, “nevarēja saprast, kā beigsies”.

 

Audzināšanas stundās skolēni reflektēja par redzēto, strādājot četrās grupās: emocijas, attieksmes, risinājumi, mūsdienas. Diskusijās jaunieši atzina, ka izrādē aktualizētā problēma — atšķirīgo cilvēku atstumšana — ir sastopama arī mūsdienu sabiedrībā. Skolēni nosauca vairākus iemeslus, kāpēc tas notiek, piemēram, digitalizācijas ietekmē veidotos priekšstatus par skaistumu, pieņemamību un normalitāti.

 

Skolēnu atziņas apliecināja, ka šī ir ļoti nozīmīga tēma arī viņu ikdienā. Izrāde palīdzēja labāk izprast, cik svarīgi ir pieņemt citādo, būt empātiskiem un nepieļaut atstumšanu. Tāpat tika secināts, ka īpaši vērtīgi šādu izrādi skatīties, sākot no 7. klases, jo šajā vecumā skolēni jau spēj dziļāk uztvert darba zemtekstu.

 

Svarīgi arī tas, ka izrādē aplūkotā tematika sasaucas ar literatūrā un audzināšanas darbā apspriestajiem jautājumiem. Klases audzinātājiem un sociālo zinību skolotājiem tā dod iespēju runāt ar skolēniem par mobingu, pieņemšanu un savstarpējo attieksmi.

 

Izrādes apmeklējums bija vērtīga pieredze, kas ne tikai bagātināja skolēnu kultūras pieredzi, bet arī rosināja domāt par cilvēcību, līdzjūtību un attiecībām sabiedrībā.

 

 

Cēsu Mazā teātra izrāde "Distance"

 

16.martā Liepājas Valsts ģimnāzijā viesojās Cēsu Mazais teātris ar izrādi "Distance". To apmeklēja 9. klašu skolēni, tajā skaitā mēs, 9.d klase.Izrādē spēlē četri aktieri, kuri pārstāv dažādas paaudzes. Viņi stāsta par savām atmiņām no pusaudžu gadiem - par piedzīvoto, par pieļautajām kļūdā, par atkarībā.  Izrāde attēlota kā podkāsts, kas ir radošs veids, kā informēt jauniešus par šīm tēmām, par ko vairākiem ir kauns runāt. Tiek iekļauta arī saruna ar jauniešiem, piemēram: "Vai kāds ir jebkad dabūjis pa muti?" Manuprāt, izrāde bija izcila, jo tā parāda, ka katrs cilvēks cīnās ar savām problēmām kā māk. Katrs problēmu risina citādāk. Izrādes laikā radās jautājums: "Vai tiešām jānotiek kaut kam tik briesmīgam kā nāve, lai mēs mainītos?" Par to ir vērts aizdomāties, pirms ieslīgt kādā atkarībā.

 

Jautājot klases biedriem, kādu atziņu tie paņems no izrādes, atbildes bija šādas:

  • Negaidi līdz pēdējam, lai rīkotos;
  • Vienmēr var kaut ko dzīvē mainīt, galvenais ir pašam to gribēt;
  • Pusaudža gados vajag pieaugušo padomus, īpaši no tiem, kam ir bijušas tev aktuālas problēmas;
  • Visi ir pelnījuši otru iespēju;
  • Domāt ārpus kastes;
  • Katrs cilvēks saskaras ar savām problēmām, taču tas nenozīmē, ka nav iespējama skaista dzīve;
  • Nekad neļauj nevienam sevi ietekmēt ne morāli, ne fiziski;
  • Kārtīgi apdomā savus lēmumus;
  • Viss sākas ar tevi pašu;
  • Nav vajadzīgs daudz laika, lai ko paveiktu;
  • Cilvēki savas sajūtas izrāda atšķirīgos veidos;
  • Es vēlos beigt vainot citus pie savām kļūdām;
  • Gandrīz vienmēr jānotiek kaut kam traģiskam, lai cilvēks mainītos. Sorry!;

 

Būsim saprotoši!

 

 

Izstāde "Klasiskais modernisms Latvijā. Glezniecība. Grafika (1911–1930)" Liepājas muzejā

 

Kursa Kultūras pamati temata Kultūras vērtību veidošanās par kultūras mantojumu. Kultūras mantojuma veidi apguves ietvaros, lai attīstu ieradumu pilnveidot savu kultūras pieredzi, apmeklējot kultūras pasākumu un pēc konkrētām mākslas veidam atbilstošām pazīmēm vērtētu kultūras piedāvājuma kvalitāti un iespaidu, 5.martā 10.klašu skolēni devās uz izstādi "Klasiskais modernisms Latvijā. Glezniecība. Grafika (1911–1930)" Liepājas muzejā. Izstādē apkopoti 50 izcilu latviešu mākslinieku darbi, tā tapusi sadarbībā ar mākslas muzeju "Zuzeum" un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM). Liepājas muzejā skolēni ne tikai baudīja modernās mākslas darbus, bet pieredzēja arī muzejpedagoģijas nodarbību, iejūtoties modernisma mākslinieku ādā.

 

Skolēnu atsauksmes liecina, kāds ir ieguvums no šī pasākuma, piemēram:

  • Redzot izstādi, varu teikt, ka modernā māksla mani uzrunā.
  • Veidoju labāku izpratni par modernās mākslas veidiem ( kubisms, fovisms, jaunā lietišķība).
  • Sāku pieņemt modernās mākslas darbus citādāk, jo iepriekš domāju, ka modernā māksla nav tik vērtīga.
  • Ejot uz izstādi, man likās, ka modernā māksla ir kaut kas ļoti garlaicīgs un tāds, kas nerada emocijas. Pēc izstādes apmeklējuma manas domas mainījās, gaidīto trīsstūru un kvadrātu vietā bija daudz interesantu mākslas darbu, piemēram, portreti, klusā daba, ainavas u.c.

 

 

Rīgā ir, ko redzēt – vēsture un garša

 

28.aprīlī 12.d klases audzēkņi apmeklēja Laimas šokolādes muzeja radošo šokolādes darbnīcu, kurā bija iespēja ļauties īstam šokolādes radīšanas priekam.  Tur ikviens varēja darboties ar trīs veidu šokolādi un vairāk nekā desmit dažādām šokolādes sastāvdaļām, pagatavojot savas unikālās šokolādes konfektes, kuras, iesaiņotas īpašā kārbiņā, pēc tam varēja paņemt līdzi.

 

Skolēni apmeklēja Melngalvju namu, uzzinot Melngalvju leģendas un brālības dzīvesveidu, kas ir “izdzīvojis” līdz pat 21. gadsimtam,kā arī izzinot senās Rīgas vēstures līkločus. Apmeklējuma laikā bija iespēja izstaigāt 14.gs. vēsturiskos pagrabus, kur varēja līdzdarboties un izkalt savu Melngalvju biedra monētu. 

 

Lūk, dažas skolēnu atziņas:

  • ļoti patika Melngalvju nams;
  • uzzināju stāstu par melngalvjiem un Eltermani;
  • visvairāk izbaudīju zināšanu gūšanu par Eltermani;
  • patika, ka paši varējām gatavot šokolādi un apmeklēt Melngalvju muzeju;
  • uzzinājām Melngalvju nama interesanto vēsturi un bija iespēja izkalt monētu;
  • forši bija apmeklēt Melngalvju namu un  izkalt monētu, domāju, ka interesantu to padarīja gide, kas pielāgojās mūsu raksturam un iepazīstināja ar melngalvju vēsturi;
  • patika, ka bijām Melngalvju muzejā ar gidu, kā arī taisījām Laimas šokolādi - tas bija garšīgi un mīļi.

 

 

Liepājas teātra izrāde “Parasta pirmdiena”

 

8.maijā, 10. un 11. klašu skolēni apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Parasta pirmdiena”, kas nevienu neatstāja vienaldzīgu.

 

Izrādē skatītājiem bija iespēja ieskatīties sešu dažādu cilvēku ikdienā, sekojot līdzi policista, ugunsdzēsēja, ātrās palīdzības ārsta, aprūpētājas, suņu patversmes darbinieces un dziednieka darba gaitām. Šos tēlus meistarīgi atveidoja aktieri Sandis Pēcis, Anete Rimkus, Edgars Ozoliņš, Laura Jeruma, Kārlis Ērglis un Karīna Tatarinova.

 

Tā bija parasta un vienlaikus nemaz ne tik parasta pirmdiena — ar smiekliem, pārdzīvojumiem, negaidītiem notikumiem un situācijām, kas lika aizdomāties par cilvēku ikdienu, profesiju aizkulisēm un izaicinājumiem, kurus bieži vien no malas nemaz nepamanām.

 

Pēc izrādes skolēni atzina, ka tā rosinājusi pārdomas par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu, cilvēku dzīves grūtībām un spēju tikt galā ar dažādām situācijām. Skolēni īpaši novērtēja aktieru meistarību, spēju ātri pārslēgties starp tēliem un izrādes emocionāli spēcīgo vēstījumu.

 

Skolēnu pārdomas pēc izrādes:

  • “Ļoti patika. Izrāde lika aizdomāties par ikviena cilvēka dzīves grūtībām un saprast, ka varbūt dzīve nav grūta tikai man vienam.”
  • “Man patika, kā tika parādītas dažādas profesijas un to ikdienas puse, par kuru parasti neaizdomājamies. Bieži, runājot par profesijām, tiek stāstīts tikai skaistais un pozitīvais, bet šī izrāde ļāva ieraudzīt arī otru pusi.”
  • “Izrāde lika aizdomāties par to, cik daudz problēmu var būt vienam cilvēkam, lai gan viņa kolēģi un draugi to nemaz nenojauš.”
  • “Bija interesanti vērot vienu notikumiem bagātu darba dienu dažādās profesijās. Izrāde lika pārdomāt, kam šo profesiju pārstāvji ikdienā iet cauri. Laba izrāde — iesaku noskatīties!”
  • “Izrāde man ļoti patika. Tā lika aizdomāties par citu cilvēku ikdienu un to, ka nevienā profesijā nav viegli. Apbrīnoju aktierus par spēju tik īsā brīdī pārslēgties no viena tēla uz citu. Ļoti saistoša izrāde ar spēcīgu domu un lielisku aktieru darbu.”

 

 

Koncertprogramma "Māksla izgāzties. Dzeja un elektronika"

 

15.aprīlī koncertzālē "Lielais dzintars" Liepājas Valsts ģimnāzijas dažādu klašu skolēniem mācību kursu “Kultūras pamati I”, “Kultūras pamati II” un “Publiskā uzstāšanās” ietvaros bija iespēja iegūt jaunu kultūras pieredzi, baudot koncertprogrammu "Māksla izgāzties. Dzeja un elektronika", kas ieklausīšanos dzejā un mūzikā papildināja ar rosinājumu padomāt par uzstāšanās veiksmēm un neveiksmēm.

 

Koncertprogrammā ar savas dzejas lasījumiem uzstājās jaunās paaudzes autori: dzejnieks Kirils Ēcis, Liepājas dzejas slama laureāte Linda Skranda (Ulāne), dzejnieks un bītmeikers Edvards Kuks. Viņi arī dalījās “izgāšanās pieredzē”, Dzejas lasījumi un sajūtu fiksējumi sasaucās ar akordeonista Toma Rolava un baģitārista Mārtiņa Zālītes muzicēšanu. 

 

Skolēni atzinīgi novērtēja koncertprogrammas iespaidus.

  • Vislabāk man patika dzejoļa “Kas tas ir” lasījums.
  • Manu uzmanību visvairāk saistīja mūzika. Nenolasīju gan izgāšanās pieredzi.
  • Jutos kā baudījusi emocionālu spa.
  • Manu uzmanību saistīja gaismu krāsu saskaņojums ar koncertprogrammas norisi.

 

Daži  pat drosmīgi dalījās pārdomās ar TV Kurzeme.

 

 

Liepājas teātra izrāde “Amerikas latvieši”

 

29.aprīlī 11.b klases jaunieši apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Amerikas latvieši”.

Liels prieks, ka teātris nebaidās runāt par sarežģītām un laikmetīgām tēmām, aktualizējot jautājumus, kas ir būtiski arī mūsdienu jauniešiem. Izrāde rosina domāt par piederību, identitāti, savas vietas meklējumiem, attiecībām ar sabiedrību un to, kā cilvēks jūtas starp dažādām kultūrām un kopienām.

 

Skolēni pēc izrādes dalījās dažādās pārdomās. Vieniem izrāde šķita ļoti interesanta, aizraujoša un domu rosinoša, citiem tā likās pārāk gara vai brīžiem lēna. Tomēr kopumā jaunieši novērtēja iespēju ieraudzīt šo tēmu no malas, pārdomāt piederības sajūtu un cilvēka iekšējos pārdzīvojumus.

 

Skolēnu atziņas pēc izrādes:

  • Bija ļoti interesanta izrāde un ļoti domu rosinoša.
  • Izrāde bija laba. Lai gan stāsts šķita diezgan ikdienišķs un dažas daļas varēja būt īsākas, kopumā tā bija interesanta pieredze. Noteikti patika, un labprāt apmeklētu arī citas izrādes.
  • Man izrāde šķita interesanta un aizraujoša, tomēr beigas likās pārāk garas, un prasījās kaut kas emocionāli spēcīgāks.
  • Ļoti interesanta izrāde, taču gribējās kādu mirkli, kas vairāk aizķertu sirdi. Kopumā — izcila izrāde, kurā bija arī daudz iespēju pasmieties.
  • Man patika daļēji. Patika atrasties teātrī, skatīties izrādi un paskatīties uz Amerikas latviešiem no malas. Tajā pašā laikā brīžiem radās sajūta, ka izrāde kļūst pārāk izstiepta.
  • Man patika, ka ik pa brīdim tika parādītas galvenās varones domas.
  • Iesaku šo izrādi apmeklēt visiem, kuri kādreiz ir jutušies nepiederīgi kādai kopienai.

 

 

Imanta Ziedoņa dzīvi un daiļradi iepazīstot

11.maijā 8.c klase devās izzinošā un aizraujošā mācību ekskursijā uz Rīgu, apmeklējot izlaušanās istabu “Ziedoņa klase”. Tā bija ne tikai interesanta piedzīvojumu spēle, bet arī iespēja citādā veidā iepazīt Imanta Ziedoņa dzīvi, personību, daiļradi un pasaku pasauli.

 

Nodarbības laikā skolēniem bija jārisina dažādi uzdevumi, jāmeklē norādes, jādomā radoši un jāstrādā komandā, lai soli pa solim virzītos uz spēles atrisinājumu. Daži uzdevumi izrādījās sarežģītāki, tomēr tieši tas padarīja nodarbību vēl interesantāku un rosināja skolēnus būt uzmanīgiem, pacietīgiem un neatlaidīgiem.

 

Skolēni atzina, ka īpaši vērtīgi bija tas, ka spēle nebija tikai izklaide. Tā palīdzēja vairāk uzzināt par Imantu Ziedoni, viņa darbiem, idejām un pasakām. Radošā atmosfēra, skaisti iekārtotās telpas un atsaucīgie darbinieki radīja patīkamu vidi, kurā mācīšanās notika dabiski, ar interesi un iesaisti.

 

Šī nodarbība skolēniem palīdzēja pilnveidot sadarbības prasmes, jo uzdevumu risināšanā bija svarīgi ieklausīties citam citā, dalīties idejās, kopīgi pieņemt lēmumus un atbalstīt klasesbiedrus. Skolēni guva pieredzi, ka veiksmīgs rezultāts iespējams tad, ja katrs iesaistās un komanda darbojas vienoti.

 

Pēc nodarbības skolēniem palika daudz pozitīvu emociju un spilgtu atmiņu. Laiks pagāja nemanot, un iegūtā pieredze ļāva pārliecināties, ka literatūru un kultūru var iepazīt arī mūsdienīgā, radošā un aktīvā veidā.

 

 

Klāvs Elsbergs – divos naktī

 

8.maijā 12.a un 12.b klases skolēni noskatījās muzikāli digitālo videostāstu par latviešu dzejnieku Klāvu Elsbergu “Elsbergs – divos naktī”.

 

Skolēnos videostāsts raisīja pārdomas par jaunību, izvēlēm, trauslumu, brīvību un atbildību. Klāva Elsberga dzejas noskaņas ļāva sajust gan nemieru un vientulību, gan vēlmi būt patiesam pret sevi un apkārtējo pasauli. Daudziem skolēniem šis darbs varēja radīt klusu, pārdomu pilnu noskaņu, jo tajā skartās tēmas ir īpaši tuvas divpadsmitklasniekiem — cilvēkiem, kuri paši atrodas uz nozīmīga dzīves sliekšņa.

 

Domājot par skolas beigām un savu nākotni, skolēni varēja sasaistīt redzēto ar pašu dzīves situāciju. 12. klases skolēniem šis ir laiks, kad jāpieņem svarīgi lēmumi par turpmāko ceļu, jāizvērtē savas vērtības, intereses un sapņi. Videostāsts atgādināja, ka katra cilvēka dzīvē būtiska ir spēja ieklausīties sevī, saglabāt savu balsi un nebaidīties no radošuma, jūtīguma un patiesuma. Klāva Elsberga personība un dzeja mudināja domāt par to, kā dzīvot jēgpilni, kā būt godīgam pret sevi un kā savu pieredzi pārvērst vērtībā.

 

Šī aktivitāte paplašināja skolēnu kultūras pieredzi, veicināja interesi par latviešu literatūru un palīdzēja apzināties, ka māksla var būt nozīmīgs atbalsts brīžos, kad jaunietis domā par savu identitāti, nākotni un vietu pasaulē.

 

 

Ceļojums uz Vidzemi – personības, amatniecība - interesanti

 

Lai labāk izprastu sevi, pilnveidotu prasmi saskatīt vērtīgo apkārtējā pasaulē un iepazītu nozīmīgas Latvijas kultūras personības daiļradi, 10.e klase 13.maijā devās mācību ekskursijā uz Imanta Ziedoņa muzeju Murjāņos. Skolēni piedalījās īpašā klases stundā kopā ar muzeja darbiniecēm, kuras aicināja jauniešus domāt par uzticēšanos, cilvēciskām vērtībām un spēju ieraudzīt skaisto vienkāršās lietās sev apkārt.

 

Muzeja apmeklējums skolēniem sniedza iespēju ne tikai tuvāk iepazīt Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, bet arī pārdomāt sev būtiskus jautājumus. Sarunās un aktivitātēs jaunieši tika rosināti ieklausīties sevī, dalīties pārdomās un meklēt atbildes uz jautājumiem, kas ir svarīgi viņu ikdienā un personības veidošanās procesā. Šī pieredze palīdzēja saprast, ka literatūra nav tikai teksts grāmatā - tā var kļūt par ceļu uz sarunu, pašizziņu un jaunu skatījumu uz pasauli.

 

14.maijā 10.e klase viesojās Mucu muzejā, kur skolēnus sagaidīja aizrautīgs un atraktīvs mucu meistara stāstījums. Jaunieši iepazina mucu gatavošanas procesu, uzzināja par šī amata īpatnībām un varēja paši iesaistīties praktiskās darbībās. Tas ļāva labāk izprast, cik daudz pacietības, precizitātes, fiziska darba un zināšanu nepieciešams, lai taptu kvalitatīvs amatnieka darbs.

 

Mucu muzeja apmeklējums skolēniem deva priekšstatu par amatnieka ikdienu un lika novērtēt roku darba nozīmi. Jaunieši guva izpratni par amatniecības tradīciju saglabāšanas svarīgumu un to, kā senas prasmes joprojām var būt vērtīgas arī mūsdienās. Šī pieredze rosināja cieņu pret cilvēkiem, kuri ar savu darbu saglabā un nodod tālāk kultūras mantojumu.

 

Abas mācību dienas bija vērtīga iespēja paplašināt redzesloku, stiprināt klases kolektīvu un gūt jaunas zināšanas ārpus ierastās mācību vides. Skolēni ieguva ne tikai informāciju par literatūru, kultūru un amatniecību, bet arī prasmi vērot, domāt, jautāt, līdzdarboties un novērtēt to, kas veido mūsu identitāti un piederību Latvijai.

 

Savukārt šīs pašas vietas 25.maijā apmeklēja 10.c. klase. Muzejpedagoģijas nodarbībā Ziedoņa muzejā "Klases stunda Ziedoņa muzejā" Murjāņos skolēni iepazinās ar Imanta Ziedoņa vasaras māju "Dzirnakmeņi" un tās apkārtni. Nodarbība radīja priekšstatu par Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, piedāvājot ne vien sarunas, tējošanu un ekspozīcijas apskati, bet arī radošu āra aktivitāti, kur bija jādodas uzticības pārgājienā ar aizsietām acīm. Skolēnus pārsteidza neparastās vasarnīcas dizains senlaicīgā stilā, iespaidīgā Ausmas Kantānes lāču kolekcija, kā arī mājīgā atmosfēra un arī, protams, kopīgā laika pavadīšana ar klasesbiedriem, izzinot Ziedoņa mājas vēsturi. 

 

Izzinošā "Latvijas skolas somas" programmas nodarbībā “Mucenieka amats. Senie meistari un viņu darba rīki”. Šis objektu  atrodas Vaidavas pagastā, kur skaisti iekoptā lauku sētā saimnieko Mucu muzeja vadītājs Jānis Grantiņš, kas ar lielu aizrautību iepazīstināja skolēnus ar seno mucenieka amatu. Skolēni visvairāk priecājas par iespēju praktiski darboties, jautrā gaisotnē izmēģinot roku mucu gatavošanā.

 

 

Vēstures stunda par Liepājas ebrejiem un holokaustu

 

13.maijā 10.a un 10.c klases apmeklēja Liepājas Okupācijas muzeja muzejpedagoģijas nodarbību par holokaustu Liepājā.

 

Jaunās muzejpedagoģiskās nodarbības mērķis ir veidot izpratni par holokaustu un tā vēsturiskajām sekām, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem Liepājā, kā arī parādīt, kur cilvēci var novest naids un neiecietība pret atšķirīgo.

 

Nodarbība, sniedzot pilnvērtīgu stāstu par pilsētas vēsturi, iesaistošā veidā aicina uz dialogu par sabiedrībā joprojām būtiskām tēmām, saskatot notikumu kopsakarības, skaidro ebreju kultūras vēsturi un nozīmi Liepājas kontekstā.

 

Pirmajā daļā skolēni uzzina par pirmskara dzīvi, otrajā apzinās dzīvības trauslumu un trešajā iepazīst empātiju, ko izrādījuši glābēji. Ekskursijas daļā tiek skaidroti vairāki svešvārdi un nodarbības noslēgumā skolēni veica pierakstus, kuri vēlāk noder, papildinot zināšanas skolā.

 

Iepazīstoties ar ekspozīciju “Lielais tukšums. Holokausts Liepājā”, skolēni uzzināja par ebreju kultūru un sociālo dzīvi, kas vienmēr bijusi nozīmīga Liepājas pilsētas sastāvdaļa.

 

 

Kultūrizglītības programma “Dzīvnieki Latvijas dabā un kultūrā”

 

13.maijā 7.d klase viesojās Rīgas Zooloģiskajā dārzā, lai dzīvnieku pasauli iepazītu citādāk.

 

Pasākums kā saruna par dzīvnieku pasauli vijās caur Latvijas pilsētu ģerboņos atveidoto dzīvnieku prizmu, iesaistot skolēnus pētnieciskās aktivitātēs un darbībās. Skolēniem bija iespēja vērot dzīvniekus un izzināt to dzīvesveidu savvaļā. Iepazītos dzīvnieka pielāgojumus salīdzināja ar teikās un nostāstos aprakstīto uzvedību, diskutēja un meklēja argumentāciju par dzīvnieka izvēli Latvijas novadu pilsētu ģerboņos, atklāja likumsakarības kultūrainavas un dzīvnieku aizsardzības jomā. Skolēni tika sadalīti grupās pa 3-4, katrai grupai tika iedota viena novada karte (Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale, Sēlija).Klausoties gides stāstījumā, bija jāsadzird, kurš novads un dzīvnieks tiek pieminēts, un attiecīgais ģerbonis jāpiestiprina pie pilsētas kartē, līdz beigās visi ģerboni tika piestiprinati un varējām visu Latviju savienot vienā veselumā. Interesanti, izzinoši, aizraujoši.

 

 

Jaunauces pils kultūras mantojuma laiku lokos

 

Vēstures stundās skolēni mācījās par muižu veidošanos Latvijas teritorijā un vācbaltiešu ietekmi uz teritoriālo attīstību. Un 21.maijā 8.d klasei bija iespēja teoriju pārbaudīt praksē, apmeklējot Jaunauces pili, izbaudot senās pils autentiskumu gan, kas saglabājies no muižas laikiem, gan padomju laikiem. Skolēni nepaspēja garlaikoties, jo dažādās aktivitātes veicināja interesi un uzmanību. Jaunauces pils gids iepazīstināja ar pils arhitektūras stilu un autentiskām vērtībām, kas saglabājušās šajā ēkā. Demonstrēja digitālos risinājumus mākslas darbu aplūkošanā. Skolēni varēja iepazīties ar mācīšanās piemēriem padomju laiku atmosfērā, kā arī pamēģināt padomju fizkultūras laika inventāru. Sacensības garu un koncntrēšanos pierādīja skolēnu komandas izlaušanās spēlē un šaušanā ar pneimatisko ieroci. Nodarbības noslēgumā trenēja manieres, kas bijušas aktuālas līdz 19. gs. beigām, bet mūsdienās maķenīt piemirstas, īpašī, kas attiecas uz dejas mākslu.

 

Skolēni atzinīgi novērtēja pils daudzveidīgo piedāvājumu un iespēju piedalīties pašiem dažādās aktivitātēs. Paldies Jaunauces pils saimniecei par pozitīvo atmosfēru, kuru radīja.