Latvijas Skolas soma

Datums: 2026.gada 12.janvāris

Latvijas_skolas_soma_LOGO_krasains

 

Sakums 

 

Liepājas Valsts ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2025./2026.m.g. 1.semestrī

 

 

No septembra līdz decembrim tika realizēti daudzveidīgi kultūrizglītības pasākumi, kas veiksmīgi integrēti mācību procesā.

 

 

Āraišu ezerpilī

 

3.oktobrī 8.d klase devās uz Vidzemi un apmeklēja Āraišu ezerpili. Mezjpedagoģijas nodarbība “izlaušanās cauri laikmetiem” bija turpinājums 7.klasē vēstures stundās mācītajam par arheoloģiju un vēstures rekonstrukcijām. Skolēniem bija iespēja uzzināt, kā dzīvoja cilvēki Latvijas teritorijā akmens laikmetā. Ar dažādiem spēles elementiem skolēniem bija padziļināti un darbojoties jāiepazīst dažādu akmens laikmeta dzīve un sadzīve. Ļoti labi varēja salīdzināt, kā mājokļi un dzīvošanas vide attīstījās. Spēle veicināja izziņu, patika, ka varēja izmēģināt akmens laikmeta darba rīkus, bet tas nebija vienkārši un viegli. Bija grūti saprast senos nosaukumus, lai izpildītu uzdevumus.

 

 

Ziemassvētku kauju muzejā

 

Vēstures stundās mācoties par Pirmā pasaules kara notikumiem Tīreļos, 8.d klase 2.oktobrī devās uz Ziemassvētku kauju muzeju, lai piedalītos nodarbībā "Latviešu strēlnieks Ziemassvētku kaujās" un izjustu kara laika disciplīnu un gūtu iespēju ieskatīties strēlnieku skarbajā kara ikdienā, kā arī izpratni par kara nežēlību. Skolēniem bija izaicinoši mēģināt sevi disciplinēt atbilstoši militārām prasībām. Patika, ka var pieskarties un tuvu aplūkot kara relikvijas, kā arī dzīvošanai paredzētās būves.

 

 

Līgatnes Papīrfabrikas izzinošajā pastaigā “Pāršķir laiku”

 

9.oktobrī 9.c klase viesojās Vidzemē. Ar “Latvijas Skolas somas” atbalpĀRŠKIRstu apmeklējām Līgatnes Papīrfabriku, lai iepazītos ar papīra ražošanas un fabrikas vēsturi, kā arī šī brīža biznesa iespējām.

 

Skolēnu atsauksmes pēc fabrikas apmeklējuma:

  • Līgatnes papīrfabrikā bija interesanti uzzināt par to, kā bija radies pirmais papīrs, redzēt dažādas iekārtas un izstaigāt pašu fabriku, arī ārpus fabrikas bija skaisti skati;
  • Līgatnes fabrikā bija diezgan interesanti, jo varēja uzzināt, no kā un kādā veidā tiek ražots papīrs, kā arī apskatīt skaistu iežu atsegumu;
  • Sākumā bija interesanti uzzināt par fabriku un redzēt pašus mehānismus, taču ar laiku palika ļoti vēss, kā arī nedaudz bija pa daudz informācijas un bija jau grūti koncentrēties;
  • Bija ļoti interesanti uzzināt par tik vecu vietu, kur strādāja vairākas paaudzes;
  • Līgatnes papīrfabrika bija interesanta, jo redzēju, kā kādreiz izskatījās rūpnīcas un kā ražoja papīru.

 

 

Minhauzena pasaulē

 

2., 3.oktobrī 11.a klase devās iepazīt Vidzemi. Daudz piedzīvojām, izzinājām, baudījām kopā.Iepazinām gan Valmieru, izmēģinājām roku picas cepšanā, izbaudījām dabas skaistumu. Bet mūsu ceļojums sākās ar Minhauzena muzeja apmeklējumu Duntes muižā. Kas ir Minhauzens - melis vai vispatiesākais stāstu meistars. Jāsaka, ka Dunte ir Minhauzena Ulubele – vieta, kur viņš jutās vislabāk.

 

Muzeja otrajā stāvā mājvietu atradušas Latvijas vēsturē zināmu personu vaska figūras. Ikvienam ir iespēja nofotografēties ar maestro Raimondu Paulu vai basketbola zvaigzni Uļjanu Semjonovu, kā arī patērzēt ar pašu Raini un citiem.

 

Skolēnu atziņas pēc muzeja apmeklējuma:

  • forša gide;
  • bija diezgan interesanti uzzināt Minhauzena fantāzijas stāstus;
  • bija interesanti uzzināt Minhauzena dzīves stāstu (vismaz daļu no tā), bija interesanti. Muzeā bija daudz un dažādi interesati objekti, kā mežacūka, ragi, alus kausu kolekcija, Latvijā pazīstamas personības;
  • man viss ļoti patika, gide bija kolosāla, muzejs pats bija interesants, bija istaba, kur skats uz ezeru bija fantastisks, bija interesanti klausīties, un kaķis bija ļoti mīlīgs, neaizmirsīšu par Diānu. Parks/bērnu laukums arī bija stilīgs;
  • ļoti patika vaska figūras. Muižā bija ļoti mistēriska atmosfēra;
  • bija jautri klausīties Minhauzena stāstiņus;
  • man ļoti patika Minhauzena stāsti, jo tie bija neparasti un neikdienišķi;
  • bija interesanti dzirdēt faktus par vecajiem laikiem, kuri tiešām bija interesanti, kā arī patika, ka nebija runa tikai par Minhauzenu, bet augšā bija arī vaska figūru muzejs;
  • gide daudz muldēja, bet, saprotams, ka, iespējams, tas ir viņas tēls, jo nezinu, vai tas ir veselīgi - ticēt tik daudz neparastām lietām;
  • bija forši klausīties un iedomāties, taču uz beigām nezināju ko gide domā kā joku un ko pa īstam;
  • gide diezgan smieklīgā veidā stāstīja visu par un ap muzeju, bija pārsteidzoši interesanti klausīties;
  • Minhauzena patiesie stāsti ļoti patika.

 

 

Veidenbaumu iepazīstot

 

 

9.c klase 9.oktobrī, apmeklējot E.Veidenbauma memoriālo muzeju “Kalāči”, varēja iepazīties ar dzejnieka dzīvi, personību un vērtībām, salīdzināt ar savām vērtībām, izmantojot dažādas neformālās izglītības metodes un spēles.

 

Skolēnu atsauksmes par muzeja apmeklējumu:

  • Man ļoti patika grupas aplītis un ka nestāstīja pārāk gari;
  • Viņiem bija skaists un sakopts dārziņš. Interesanti stāstīja. Beigās varējām paši aprunāties, tas man visvairāk patik;
  • Veidenbauma muzejs bija ļoti foršs noslēgums ekskursijai. Man ļoti patika, ka gide gan stāstīja interesanti, gan bija kaut kas interaktīvs;
  • Bija interesanti atbildēt uz jautājumiem, kas parādīja dzejnieka vērtības un mūsu attieksmi;
  • Daudz vizuālo materiālu, tā bija vieglāk atcerēties informāciju;
  • Ļoti patika E.Veidenbauma muzejs, bija interesanti uzzināt faktus, ko vēl nezināju, man ļoti patika, ka gide mūs iesaistīja aktivitātēs;.
  • Tur bija pieejami dažādi apskates objekti un klausīšanās ierīces, ar ko varēja izzināt Veidenbauma dzīves gājumu;
  • Uzrunāja citādā E.Veidenbauma dienasgrāmata un ko viņš tajā pierakstīja, patika viņa pieraksti, jo pie tiem bija zīmējumi un arī daži rēķini;
  • Man patika izstaigāt dzejnieka māju. Bija interesanti uzzināt par viņa ieradumiem un ikdienas dzīvi;
  • Man patika, ka stāstījums par Veidenbaumu nebija garš un ka pēc tam mēs paši varējām pastaigāt pa muzeju, apskatīt to, kas mums likās interesanti.

 

 

Līgatnes Papīrfabrikā

 

13.oktobrī 8.a klase devās uz Līgatni, kur aplūkoja vecās un nu jau arī jaunās papīrfabrikas rūpnīcas telpas un teritoriju. Līgatnes Papīrfabrika pēc 200 gadus pastāvēšanas ir atdzimusi jaunā veidolā, palēnām kļūstot par pašpietiekamu vidi, kurā tiek atsākta gan papīra ražošana, gan arī radīta vieta kultūras un mākslas izpausmēm- radošajām darbnīcām, meistarklasēm, lēnā dzīvesstila pasākumiem, koncertiem, izstādēm un citām harmoniskām iniciatīvām. Papīrfabrikas apskates laikā skolēni uzzināja, kā papīrs tapis, redzēja, kādus papīrus fabrikā darināja pagātnē un mūsdienās. Skolēni ieguva zināšanas par papīra sastāvu, ka to var ražot ne tikai no kokmateriāliem, par ko bija dzirdējuši līdz šim, bet arī no augiem - kokvilnas un lina. Īpaši iespaidīgi likās redzēt pamestās vecās biroja telpas, kur viss šķita kā apstājies, pietrūka vien redzēt, kā darbinieki pārvietojas pa garajiem gaiteņiem. Līgatnes daba Latvijas mērogā ir neaizstājama, Līgatnes upes krastos pavērās smilšakmens atsegumi, kas bija vērojami arī papīrfabrikas teritorijā.

 

Skolēnu atsauksmes:

  • Bija interesanti uzzināt stāstu par papīrfabriku un par tās vēsturi. Uzzināju patieso procesu papīra veidošanai un apskatīju, kur to radīja līdz 2014. gadam. Man patika, ka ražošanas telpas man lika justies it kā būtu apstājies laiks, jutos kā pagātnē un viegli spēju iztēloties, kā tur bija, kamēr ražoja papīru no 1815.līdz 2014. gadam;
  • Tā bija ļoti interesanta un izzinoša pieredze. Mēs uzzinājām, kā no lina tika ražots papīrs. Mūsdienās to taisa no kokvilnas. Gids mums pastāstīja par fabrikas vēsturi un parādīja dažādas iekārtas, ar kurām agrāk strādāja cilvēki;
  • Man patika ekskursija. Mums pastāstīja arī, ka papīra biezumu mēra gramos uz kvadrātmetru. Jo vairāk gramu, jo biezāks un stingrāks ir papīrs. Tagad es saprotu, cik daudz darba vajadzīgs, lai taptu pat viena papīra lapa.

 

 

Ē. Vilsona izrāde “Nezāle” liek domāt

 

Lai bagātinātu literatūras stundu saturu un paplašinātu savu – teātra skatītāja – pieredzi, 14.oktobrī 11.b un 11.a klase apmeklēja Ērika Vilsona monoizrādi “Nezāle”.

 

Jau vairākas skolēnu paaudzes pieredzējušas, kā aktieris Ēriks Vilsons Rūdolfa Blaumaņa novelē iedzīvinātos varoņu pārdzīvojumus izstāsta, iesaistot arī skolēnus kā izrādes līdzdalībniekus, atkal no jauna katram klātesošajam liekot padomāt par to, kas cieņa, gods un kā ikvienam no mums veidot attiecības ar sabiedrību, kura ne vienmēr ir gatava mūs pieņemt un kuras uzskati ne vienmēr ir ētiskajās vērtībās balstīti.

 

 11.b klases spilgtākie iespaidi, atziņas par izrādē redzēto:

  • Neskati vīru pēc cepures! Un katram ir jādod iespēja sevi pierādīt, un cilvēks ir jāiepazīst.
  • Bieži vien sliktais tēls nemaz nav tik slikts un viņam piemīt arī kāda laba īpašība.
  • Nevienmēr acīmredzamais ļaundaris tiešām ir pastrādājis noziegumu. Ne vienmēr sliktais izdara to slikto.
  • Neviens cilvēks nav lieks – katram ir sava vieta un nozīme pasaulē.
  • Ēriks Vilsons ir ļoti labs aktieris, kuram padodas izklaidēt skatītājus un iesaistīt viņus teātrī.
  • Monoizrāde “Nezāle” izraisīja daudz dažādu emociju, kuras nevar izskaidrot.
  • Notika tieša komunikācija starp aktieri un skatītajiem.
  • Redzētais atļāva gan pasmieties, gan izjust bēdīgas emocijas, lika iztēlei strādāt.
  • Bija ļoti interesanti piedalīties šādā izrādē un būt vienam no tēliem.

 

11.a klases spilgtākie iespaidi:

  • Patika, ka tika iesaistīti skatītāji kā aktieri, tas bija ļoti radoši.
  • Negaidīta izrāde, biju iedomājusies kaut ko citu. Man nepatika, kā sauca cilvēkus ārā, lai viņi sēdētu. Sākumā bija interesanti, bet bija grūti iedziļināties. Izrādes doma gan patika.
  • Aktieris ļoti labi iesaistīja publiku, bija interesanti klausīties un pasmieties. Man patika, ka varoņiem mēs varējām piešķirt pazīstamas sejas, lai labāk uztvertu visu stāsta domu.
  • Man patika, ka iekļāva arī skatītājus izrādē. Man mazliet atsaucās izrāde ar R. Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”.
  • Salauza manu priekšstatu par to, kas ir teātris.
  • Bija kur iedziļināties, ļoti labs priekšstats vai ieskats, kā to darīt, veidojot literāri muzikālo kompozīciju.

 

 

Ciemos pie Raiņa un Aspazijas

 

15.oktobrī 7.b klase devās mācību ekskursijā uz Jūrmalu, lai iepazītu divu radošo personību Raiņa un Aspazijas dzīvesstāstus un daiļradi.

 

Vispirms, ierodoties, saistošā veidā ar jautājumu palīdzību, ko uzdevām viens otram, šo to atklājām ne tikai viens par otru, bet arī uzzinājām vairākus faktus par Raiņa un Aspazijas nozīmīgo devumu, tulkotiem un radītiem darbiem, 600 jauniem vārdiem, kas bagātinājuši latviešu valodu, par dzīvi, studijām, trimdā pavadīto laiku. Piemēram, uzzinājām, ka Rainis studējis tieslietas, iegūstot juridisko izglītību, bet Aspazija nākusi no lauku vides un varēja pat izslaukt govi.

 

Tad klasi sadalīja divās grupās, lai aplūkotu ekspozīciju "Es un Tu", kas veltīta dzejnieku mīlestībai, kurā satiekas vīrišķais spēks un sievišķais skaistums, domāšanas veidu pretstati un vienotība. Izstaigājām arī atjaunotās dzejnieku dzīves telpas, kur katrai lietai ir kāds stāsts.

 

Pēc tam katrs varēja izvēlēties vienu savu pieturu "Es radu", "Es daru" vai "Es ļaujos", lai veiktu dažādus sagatavotos uzdevumus, t.i., iedvesmotos un radītu dzeju, iejustos Raiņa un Aspazijas tēlā, izstāstot dzīvesstāstu, sajustu ar tausti un ožu vasaras smaržu burvību, ieklausītos dzejā un mīlestības apliecinājuma vārdos. Tik bagāta dzejnieku mīlestības valoda: acu spožumiņš, zilā debestiņa, maigpūkiņa, zelta labumiņš, sārtziediņš, dimantiņš, sirdsdraudziņš un vēl un vēl!

 

Noslēgumā skolēni dalījās gūtajos iespaidos.

 

Darītāji atcerēsies dzejnieku īstos vārdus, Aspazijas vēlmi palikt mūžam jaunai, abu sarežģīto dzīvesceļu, Raiņa amatus, lugas nosaukumu "Uguns un nakts" un pirmo dzejoļu krājumu "Tālas noskaņas zilā vakarā".

Radītājiem atmiņā paliks mēnestiņš, kas tik spoži citiem nespīd, klaviermūzikas noskaņa, ko mums radīja Elīza.

Tiem, kas ļāvās sajūtām, ieguva mirkļus, kam ikdienas skrējienā iespējams paejam garām.

Aspazijas vārdiem, bijām

" [..]Tur, kur gars ar garu,

Jūtās satiekas".

Tagad citādi varam turpināt katrs savu dzīvesceļu, ko pavada vārdi:

"Es ritu, ritu

Ņemot un dodot topu par citu.

Vēl ritu." (Rainis)

 

 

Livonijas laikus iepazīstot

 

16.oktobrī 7. d klase devās pirmajā kopīgajā klases ekskursijā. Šoreiz izvēle krita ceļojumam uz Ventspils pusi.

 

Lai ''barība'' būtu garam, apmeklējām kultūrizglītības programmu ''Mans muzejs-mana pils'' Ventspils Livonijas ordeņa pilī, kur muzejpedagoģe I. Buntika- Krūmiņa iepazīstināja skolēnus ar dzīvi un sadzīvi viduslaikos. Skolēni noteikti uzzināja daudz jauna par mūkiem-bruņiniekiem, par tērpiem un aksesuāriem, par ordeņa nosacījumiem utml.

 

Ikviens skolēns ieguva jaunas zināšanas, kuras noteikti noderēs apgūstot vēstures mācību priekšmetu.

 

 

Zemgales kultūrvēsturiskās vietas izzinot

 

 

10.a klase  17. oktobrī viesojās Jaunauces muižas pilī un Kārļa Ulmaņa muzejā “Pikšas”.

 

Jaunauces pilī radās iespēja iepazīt vienu no retākajiem vēlīnā klasicisma interjera ansambļiem Latvijā, kas līdz mūsdienām saglabājies gandrīz neskarts. Īpaši iespaidīgs ir autentiskais klasicisma kupola gleznojums — vienīgais šāda veida paraugs mūsu valstī. Viesi var apskatīt arī plašo balto podiņu krāšņu kolekciju, kas tapusi 19. gadsimta pirmajā ceturksnī un ir lielākā Latvijā. Pils telpās joprojām jūtama senās muižas atmosfēra un īpašā noskaņa.

 

Mēs apguvām deju manieres un izmēģinājām valsi, uz brīdi ielūkojāmies “padomju laika” fizikas un ķīmijas stundās, kā arī patrenējāmies šaušanā mērķī. Ekspedīcijas noslēgumā bija iespēja piedalīties aizraujošā “izlaušanās” spēlē.

Gide īsi un kodolīgi izstāstīja par pili, iesaistot mūs. Bija forši dejot valsi.

Tālāk mūsu ceļš aizveda uz Kārļa Ulmaņa dzimtajām mājām “Pikšas”.

Ulmaņa personība dažādos laikos tikusi vērtēta ļoti atšķirīgi — kādā brīdī viņš ticis cildināts kā izcils valstsvīrs, vēlāk gan kritizēts un pat nosodīts kā autoritārs vadonis. Arī mūsdienās sabiedrībā nerimst diskusijas par viņa īsto lomu un ietekmi uz Latvijas valstiskuma attīstību. Kas patiesībā bija Kārlis Ulmanis, un kāpēc viņš tik būtiski iespaidoja mūsu vēsturi?”. Skolēniem bija iespēja atbildēt uz šiem jautājumiem, sagatavojot atbildes, kuras atrodamas jaunajā muzeja ekspozīcijā

 

Patika gides sapratne, cenšanās mūs iesaistīt un vieta, kur varēja apskatīt seno laiku darba rīkus.

 

 

Liepājas teātra izrāde “Pilnīgi svešinieki”

 

30.oktobrī 12.c klase devās uz izrādi "Pilnīgi svešinieki" - asprātīgu un reizē dziļi pārdomātu stāstu par cilvēku attiecībām, uzticēšanos un noslēpumiem, ko slēpjam pat no saviem tuvākajiem.

 

Izrāde vēstī par draugu grupu, kas vakariņu laikā nolemj spēlēt it kā nevainīgu spēli – uz galda tiek nolikti telefoni, un visi ienākošie zvani un ziņas jālasa skaļi, nevienu no tiem neslēpjot. Sākotnēji šķiet, ka šī ir tikai jautra izklaide, taču pamazām atklājas noslēpumi, puspatiesības un negaidītas atzīšanās, kas liek skatītājiem aizdomāties par to, cik atklāti mēs patiesībā esam.

 

Skolēni atzina, ka izrāde bija ļoti interesanta, dzīvīga un pilna asprātīgu dialogu. Daudziem īpaši patika humors, kas bija gan mūsdienīgs, gan saprotams dažāda vecuma skatītājiem – brīžiem zālē valdīja skaļi smiekli. Tajā pašā laikā izrāde rosināja pārdomas par cilvēku attiecību trauslumu, tehnoloģiju lomu mūsu dzīvē un robežu starp privāto un publisko. 

 

“Pilnīgi svešinieki” ir izrāde, kas spēj gan izklaidēt, gan likt paskatīties uz sevi no malas. Šī teātra apmeklējuma pieredze bija vērtīga un atstāja spilgtu iespaidu.

 

 

Liepājas teātra izrāde “Baltijas teļš”

 

19.oktobrī 10.e klases skolēni apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Baltijas teļš”. Izrādes konteksts ļāva jauniešiem aizdomāties ne tikai par vēsturiskajiem notikumiem tālajos 90. gados, bet arī par katra cilvēka nostāju un viedokli sarežģītos sabiedrības procesos. Pārrunājot klases stundā izrādē redzēto, jaunieši atzina, ka redzētais liekot aizdomāties arī par savu pozīciju un attieksmi pret līdzcilvēkiem un sabiedrībā notiekošajiem procesiem.

 

Lūk, dažas atziņas pēc izrādes:

  • Izrāde lika aizdomāties par to, cik svarīgi saprast savu pagātni un cienīt to, kas bija.
  • Guvu lielāku izpratni par Latvijas vēsturi PSRS laikos un par cilvēku vienotību. Patika, ka izrāde bija veidota tā, lai mums ir interesanti- aktieri komunicēja ar publiku.
  • Pēc izrādes sapratu, ka arī smagas tēmas var parādīt ar vieglumu un smaidu. 

 

 

Kā top animācijas filma

 

Vai zināt, kā veidoja multiplikācijas filmas, kad vēl nebija datoru? 7.a klases skolēni tagad to zina, jo 4.novembrī piedalījās radošā darbnīcā LKA Rīgas Kino muzejā un veidoja animācijas filmiņas stop motion (kadru pa kadram) tehnikā. Liels bija skolēnu pārsteigums, ka animācijas filmiņas veidošana sākas ar scenāriju. Un tikai pēc tam notiek tēlu zīmēšana un katra kadra fotografēšana. Skolēni atzina, ka tas ir ļoti ilgs un nogurdinošs process, jo 30 sekunžu garas filmiņas izveidei bija vajadzīga pusotra stunda. Vai varat iedomāties, cik daudz laika bija nepieciešams Rīgas Kinostudijas animatoriem 10 minūšu garas multiplikācijas filmas izveidošanai? Un pilnmetrāžas animācijas filmai? 7.a klases skolēni secināja, ka mūsdienās animatoriem ir iespēja izmantot datorprogrammas, kas atvieglo darbu un saīsina filmas veidošanas laiku.  Vēr’tiga pieredze, par ko paldies sakām programmai “Latvijas Skolas soma”.

 

 

Garšīgā un saldā vēsture

 

 

9.a klase 6.novembrī devās uz Rīgu, apmeklējot “Laimas šokolādes muzeju”, iepazinās ar ražotnes vēsturi no pirmsākumiem līdz mūsdienām, ar dizaina attīstību, sākot ar 1870.gadu līdz pat mūsdienām, varēja daudz fotografēties un, darbojoties meistardarbnīcā, uztaisīt un iesaiņot konfektes, tādējādi labāk iepazīstot konfekšu ražošanas procesu.

  • Bija ļoti interesanti un jautri, uzzināju daudz jaunas lietas par šokolādi un firmas vēsturi, ļoti patika, ka varēja katrs pats taisīt konfektes atbilstoši savai gaumei un garšām.
  • Laimas muzejā bija ļoti jauka gide, labi uzņēma mūs, dāsni pacienāja ar garšīgām konfektēm un šokolādes dzērienu, izstāstīja daudz interesantu faktu par šokolādi.

 

 

Zemgales kultūrvēsturiskās vietas neatstāj vienaldzīgus

 

12.un 13. novembrī 10.c klase viesojās Zemgalē.

Vispirms klase apmeklēja Kārļa Ulmaņa muzeju Pikšās - viņa bērnības mājās. Šis apmeklējums deva lielisku iespēju uzzināt par K.Ulmani un tā saucamajiem Ulmaņa laikiem. Uzzinājām par viņa agrīno dzīves vietu un izglītības ceļu, kā arī ceļu līdz prezidenta amatam. Ikvienam bija iespēja iesaistīties aktivitātēs, kur rakstījām par Latvijas kultūras vērtībām un pēc tam tās prezentējām. Līdz ar to klase varēja strādāt kopā un saliedēties.    Muzejs deva vairāk zināšanu par Kārli Ulmani, un pati telpa bija skaisti iekārtota. Man patika sadarboties ar klasesbiedriem un kopā veikt uzdevumus.

Patiešām izstāde bija ļoti glīti un moderni iekārtota, kas pieredzi radīja vēl patīkamāku.

 

Tālāk ceļš veda uz Jaunauces muižu. Šī vieta mūs pārsteidza ne tikai ar savu skaisto apkārtni, bet arī ar bagāto vēsturi un daudzveidīgajām aktivitātēm, kas ļāva mācīties ar pieredzi un praktiskiem piedzīvojumiem.

 

Ekskursijas sākumā iepazinām muižas vēsturi, uzzinājām, kā tā veidojusies, mainījusies un kādi notikumi to ietekmējuši gadu gaitā. Gide mums izstāstīja daudz interesantu faktu par tās īpašniekiem, arhite ktūru un kultūras nozīmi vietējā apkaimē.

 

Pēc vēstures apskates mums bija iespēja piedalīties nelielā fizikas nodarbībā. Praktiskā veidā mācījāmies par spēkiem, kustību un enerģiju. Viens no visgaidītākajiem mirkļiem bija šaušana ar gaisa ieroci, izmantojot skrotis. Šī aktivitāte ļāva pārbaudīt precizitāti, koncentrēšanos un iemaņas. Ekskursijas noslēgumā piedalījāmies izlaušanās istabā, kur komandās risinājām dažādus uzdevumus un mīklas. Tā bija lieliska iespēja pilnveidot sadarbību, loģisko domāšanu un radošās spējas.

Mācību diena Jaunauces muižā bija gan izglītojoša, gan aizraujoša, tā apvienoja kultūru, zinātni un izklaidi, padarot šo braucienu par neaizmirstamu pieredzi.

 

Savukārt 13.novembrī apmeklējām Dobeles pilsdrupas, lai tuvāk iepazītu šo nozīmīgo vēstures pieminekli un uzzinātu vairāk par tā pagātni. Dobeles pilsdrupas, kas slejas jau kopš Livonijas ordeņa laikiem, sniedza skolēniem iespēju sajust senatnes elpu un izprast, kāda nozīme šai vietai bijusi Latvijas vēsturē.

 

Ekskursijas laikā uzzinājām par pils izcelsmi, tās celtniecības posmiem un vēsturiskajiem notikumiem, kas te norisinājušies. Stāstījums palīdzēja saprast, kā Dobele kļuvusi par nozīmīgu militāru un kultūras centru viduslaikos, kā arī kā pils pakāpeniski pārvērtusies par drupām.

 

Skolēniem bija iespēja ne tikai klausīties, bet arī praktiski ielūkoties pils arhitektūrā, apskatot mūrus, torņu fragmentus un ēku plānojumu. Tas palīdzēja labāk izprast viduslaiku būvniecības īpatnības un dzīves ritmu tajā laikā.

 

Mācību brauciens uz Zemgali kļuva par vērtīgu pieredzi, tas papildināja vēstures zināšanas un radīja interesi par Latvijas kultūras mantojumu.

 

 

Liepājas Okupācijas muzejā

 

 

20.novembrī 10.klašu skolēni, pirms tam Kultūras pamatu mācību stundās izzinot informāciju par Latvijas kultūras vēsturi, etnogrāfisko mantojumu, tos kontekstualizējot ar notikumiem II pasaules kara laikā, apmeklēja Liepājas

 

Okupācijas muzeja muzejpedagoģijas nodarbību “Trīsreiz okupētā. Liepāja pirms un pēc otrā pasaules kara”. Muzejpedagoģe kvalitatīvi spēja jauniešiem nodot vēstījumu par skaudro latviešu tautas pieredzi okupācijas režīmu laikā. Izstādē ietvertā informācija visai detalizēti parāda notikumus caur fiziskām liecībām (artefaktiem).

 

Jauniešu atziņas:

  • Man ļoti patika. Abi muzejpedagogi visu izstāstīja forši.
  • Bija iespēja ieraudzīt artefaktus un uzzināt ko jaunu. Bija labi.
  • Interesanti uzzināt plašāku, padziļinātāku informāciju par vēsturi. Ļoti izglītojoši.
  • Nezināju, ka Liepājā ir tāds muzejs. Bija interesanti atklāt ko tādu. Vērtīgi uzzināt par šo vēstures posmu vēsturē vairāk.
  • Patika, ka bija bildes - varēju skaidrāk iztēloties, kur un kā tas viss notika.
  • Forši, ka ir interaktīvais ekrāns, kurā var izlasīt par cilvēku likteņiem – tas palīdz sajust emocijas spilgtāk.
  • Jauki, ka bija informācija arī par glābējiem.
  • Man nelikās interesants vēstījums, jo vadītāja klusi runāja, bet pašam apskatīties bija daudz interesantāk.
  • Ļoti forši. Izbaudīju stāstus par vēsturi.
  • Smaidīga muzejpedagoģe. Būtu jauki atgriezties uz vēl kādu nodarbību.
  • Daudzpusīga ekspozīcija, no dažādiem skatupunktiem. Īpaši smalkumi apmeklējumu padarīja labāku, aizraujošāku!

 

 

Patriotisma devu gūstot

 

 

20.novembrī 12. klašu vēstures, kultūras un mākslas, latviešu valodas un literatūras padziļināto kursu skolēni un 11.klašu interesenti patriotiskās nedēļas ietvaros devāmies tradicionālajā mācību ekskursijā uz Rīgu.

Pirmajā pieturvietā apskatījām Brāļu kapu memoriālu un pieminējām karā kritušos, iededzot svecītes.

 

Ekskursijas turpinājumā devāmies apskatīt pie Brīvības pieminekļa esošo izstādi “Brīvības piemineklim-90”, kurā uzzinājām vairāk par tā skulptūrām un bareljefiem.

 

Vēlāk sekoja nodarbība Latvijas Okupācijas muzejā ar nosaukumu “Klusēt nedrīkst domāt”, kurā apspriedām, kā Padomju režīms ietekmēja Latvijas kultūras attīstību. Šī nodarbība mūsos radīja vēl lielāku pateicību par tagadējo vārdu un darbu brīvību. Šai nodarbībai gatavojāmies, pildot mājas darbu un stundās pārrunājot kultūras vietu totalitāra režīma laikā.

 

Pēc tam mēs guvām radošo iedvesmu, apskatot izstādi “Prokrastinācija un radīšana” Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā. Tajā bija izvietotas dažādas ekspozīcijas par latviešu rakstnieku, mūziķu un komponistu darbiem un prokrastinācijas lomu tajos.

 

Vakara noslēgumā apmeklējām režisores Indras Rogas izrādi “Indulis un Ārija” Latvijas Nacionālajā teātrī. Izrāde ir veidota pēc Raiņa lugas, un tajā ir apspriesti vairāki svarīgi jēdzieni, tostarp tauta, nāve, mīlestība, dzīvība un cilvēcība. Izrādes mūzikas autors – komponists Ēriks Ešenvalds ir mūsu skolas absolvents. Kora “Latvija” iesaiste izrādē mūsos raisīja dziļākas emocijas un padarīja uzvedumu patiesi iespaidīgu. Ar lepnumu vērojām Kārli Reijeru, mūsu skolas absolventu, galvenajā Induļa lomā.

 

Šis brauciens vēlreiz lika mums aizdomāties par to, ko patiesībā nozīmē jēdziens “brīvība” un lika izjust dziļāku pateicību par tās klātbūtni mūsdienu Latvijā.

 

 

Filma “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” – patriotisma noskaņās

 

13.novembra vakarā skolas pagalmā, spītējot vējainajiem laikapstākļiem, iemirdzējās simbolisks gaismas ceļš — skolēni atnesa savas svecītes, piedalījās folkloras kopas "Ķocis" vadītajās rotaļās, dejoja un baudīja tēju, bet vakara turpinājumā skolas aulā noskatījās filmu “Tīklā. TTT komandas dzimšana." Cīņai zem groza vajadzīga drosme – tāpat kā cīņai par brīvību. Dzintara Dreiberga filma par sieviešu basketbola komandu TTT, kas top padomju varas okupētajā Latvijā, vēsta par mūsdienu skolēnam tik nesaprotamu laiku, kad nav ne vārda, ne darbu brīvības, kad tiek šķirtas ģimenes, grauta nacionālā piederība. Pēc filmas noskatīšanās pamatskolas un vidusskolas klasēs vēstures stundās sekoja diskusijas par filmā redzēto, lai skolēnos radītu izpratni par tiem laikiem un šodienu. Kāpēc svarīgi saglabāt brīvību?

 

 

Izrāde “Metamorfozes” Liepājas Leļļu teātrī

 

11.b klase 6.novembrī un mācību priekšmeta Kultūras pamati II 12.a klases grupa 21.novembrī apmeklēja Liepājas Leļļu teātra izrādi “Metamorfozes”. Konkrētā izrāde izvēlēta, lai skolēni redzētu izteiksmīgu fiziskā teātra paraugu un iedvesmotos literāri muzikālās kompozīcijas izstrādei. Izrādes saturs ir ļoti noderīgs dažādiem mācību priekšmetiem un noteikti veicina skolēnos vērtīgu iekšējo dialogu, diskusijas ar klasesbiedriem.

 

Ļoti labi, ka sniegta papildinformācija par izrādes saturu. Tas palīdz kontekstualizēt izrādes notikumus tiem, kuri nav iepazinušies ar F. Kafkas sarakstīto grāmatu.

 

Skolēnu atziņas pēc izrādes noskatīšanās:

  • Aktierspēle un skaņu efekti palīdzēja mani iegremdēt Kafkas pasaulē, kas ir depresīva un bez prieka.
  • Man patika, ka bija pielietota gaisma un visādi efekti, kas radīja šo izrādi īstāku, ticamāku. Arī tika parādīts, ka aktieriem nav nepieciešams vienmēr daudz runāt, lai skatītāji pareizi saprastu režisora domu un, kad tomēr kāds pacēla balsi, tad tas bija negaidīti, spēcīgi ar pilnu atdevi. Izbaudīju arī to, ka izrāde bija īsāka nekā parasti.
  • Es iemācījos, ka, ja kādam kas notiek, vajag šim cilvēkam izpalīdzēt, nevis uzmest ar roku.
  • Es izrādē nesapratu sākumu un biju apmulsis. Es sapratu visu pārējo, bet man trūka konteksta, lai saprastu dziļāko domu. Man pēc izrādes to izskaidroja ,un viss, kas notika pēkšņi, šķita daudz loģiskāks un pamatotāks. + es nepaņēmu anotāciju, kas varbūt ir mana vaina.
  • Izrāde šķita ļoti nesaprotama un “izmētāta”, biju grūti saprast, kas dažos brīžos notika, bet, manuprāt, tieši tas padarīja izrādi interesantu, jo pēc izrādes, sarunājoties ar draugiem, atklājās, ka katrs ir sapratis nedaudz savādāk. Saliekot visus redzējumus kopā, rodas patiesi interesants stāsts un palīdzēja saprast notiekošo.
  • Izrāde bija ļoti neparasta. Aktieri spilgti attēloja visu situāciju un galveno domu. Man bija ļoti interesanti skatīties šo izrādi un ceru, ka mums būs iespēja apmeklēt ar klasi līdzīgas izrādes.

 

Ierobežojums/ieteikums izrādi apmeklēt jauniešiem 16+ ir visai pamatots. Jāatzīmē, ka arī vecākiem skatītājiem saturs varētu būt neskaidrs, ja nav vismaz nosacītu priekšzināšanu par F. Kafkas daiļradi. Tas atkarīgs no katra personības individuālās emocionālās inteliģences līmeņa. Tomēr liels prieks redzēt teātri, kas parāda notikumus, nevis tos izstāsta, un tas šo izrādi padara īpaši vērtīgu jebkura vecuma auditorijai.

 

 

Multimediāla ekspozīcija “Izdīgt kā zālei caur asfaltu”

 

3.decembrī 8.b,8.d,9.d klase apmeklēja kultūras un atpūtas vietu Liepājā – "Pegaza pagalma" viesistabu, kurā apmeklēja multimediālo izstādi "Izdīgt kā zālei caur asfaltu", kas veidota ar mērķi radīt priekšstatu par dzīvi un radošumu padomju laikos Latvijā. Jaunieši ar interesi iepazinās ar laiku, kurā dzīvoja viņu vecvecāki.Salīdzinājums, kā ir dzīvot tad, kad ir tik daudz ierobežojumu, kad tu nevari justies brīvs, ar šodienu, lika skolēniem padomāt par to, cik brīvība ir svarīga un dārga. Un ko mēs darām ar savu brīvību? Izstādē redzētais jauniešiem sasaucās ar nesen redzēto filmu “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”. Arvien lielāka izpratne, kāpēc sava brīvība ir jāsargā.

 

 

Liepājas teātra izrāde “Divu siržu zēns”

28.novembrī Liepājas teātra mazajā zālē “Lielajā dzintarā” uz izrādi “Divu siržu zēns” devās 8.c un 10.d klases skolēni.

 

 

Latvietības jautājums ir aktuāls

 

7.decembrī 10.c un mācību priekšmeta Kultūras pamati II 12.klašu skolēnu grupa apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Amerikas latvieši”. Dramaturģe Rasa Bugavičute - Pēce, piedaloties pasaules latviešu jauniešu nometnē, izmainījusi savu skatījumu uz diasporas latviešiem un radījusi ši darbu, pievēršot skatītāju uzmanību mūsu identitātes jautājumiem. Režisors Valters Sīlis, iestudējot šo darbu, aicina ikvienu apjaust, ka mūsu neatkarība un brīvība nav pašsaprotams fakts, bet ka par to ir jācīnās un jārupējas. Amerikas latviešiem tā ir apzināta izvēle kopt un rūpēties par savu indentitāti.

 

Jaunieši pēc izrādes skatīšanās diskusijā debatēja par šiem jautājumiem, izsakot savas pārdomas:

  • Es sapratu, ka īstā latviete Milda, ļoti atšķīrās no Amerikā dzīvojošajiem latviešiem, kuri bija savādāki, un varēja redzēt, ka viņiem kaut kas ir kopīgs, bet Milda bija atšķirīga;
  • Izrāde bija nedaudz par garu, bet tā lika man aizdomāties, cik nozīmīgi ir uzturēt savas valsts kultūru arī tad, ja dzīvo trimdā. Izrāde lika aizdomāties par piederības meklējumiem un, to, ka ne vienmēr piederību var atrast tur, kur sākotnēji likās un tas var prasīt ilgāku laiku;
  • Ir svarīgi saglabāt savu kultūru un valodu, un nevajag sevi mānīt, lai iederētos;
  • Sākumā nepieciešams kārtīgi saprast, kas tu esi un ko tu vēlies pārstāvēt, nevis vienkārši cerēt uz labāko;
  • Es pēc izrādes pārdomāju par savu piederību Latvijai, cik ļoti es cenšos saglabāt Latvijas ideju vai tradīcijas;
  • Izrāde aicina domāt par to, lai cilvēki veido ciešus sakarus ar savu dzimto zemi, un tie, kuri dzīvo Latvijā, palīdz šiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem sajust piederību Latvijai;
  • Izrādē bija jaunietis no Jēkabpils. Tīrs latvietis, kurš aizbrauca uz nometni, lai "nopulētu savu latvietību". Viņa teiktais man lika aizdomāties par to, cik nopulēta ir mana latvietība. Vai es pietiekami zinu par latviešu kultūru un tās vērtībām? Un kāds labums man būtu, ja es pati piedalītos šādā nometnē?
  • Kad izrādē visi sēdēja pie ugunskura un domāja, ko viņiem nozīmē Latvija un kāda ir nometnes jēga, es aizdomājos par sevi, savu vietu Latvijā;
  • Man izrāde lika padomāt par to, ka tad, kad es runāju citā valodā, vai man arī ir akcents, jo izrādē latviešiem bija amerikāņu akcents, kas bija ļoti ievērojams;
  • Man patika izrāde, jo tā parāda gan patriotismu no latviešu puses, kuri nedzīvo Latvijā, gan parāda to, ka, meklējot vietu, kur iederies, ne vienmēr var to atrast;
  • Man atmiņā saglabāsies tas, cik būtiska ir piederības sajūta, un tas, ka ārzemēs, kas ir tālu no Latvijas, latvieši cenšas saglabāt savas tautas vērtības, neaizmirstot Latviju;
  • Aizdomājos, ka latvieši, kuri nedzīvo Latvijā, ir patriotiskāki nekā latvieši, kuri dzīvo Latvijā.
  • Man ir divas ģimenes daļas Amerikā un viena ģimenes daļa Austrālijā, mani izrāde aicina domāt par to, ka vajadzētu pie viņiem aizbraukt vizītē un ņemt līdzi visādus latviešu labumus, kā viņi ir vienmēr braukuši mums cauri paaudzēm. Vēlos viņus iepazīstināt tuvāk ar viņu saknēm – uzaicināt uz nākamajiem Dziesmu svētkiem un tā tālāk, viņi mums arī paziņoja, ka ir aizsūtījuši pārsteigumu paciņu, un es to gaidu tā, ka āda niez. Saistība starp citām tautām un senču saknēm ir ļoti interesanta padarīšana gan mums, gan viņiem.

 

 

Par Klāvu Elsbergu – sirdsapziņas stāsts

 

16.decembrī 11.a, c, d klases skolēni literatūras stundās noskatījās video stāstu par Klāvu Elsbergu. Viena no spilgtākajām 20. gadsimta 80. gadu dzejas dvēselēm – Klāvs Elsbergs –, līdzīgi kā Eduards Veidenbaums, arī pāragras un nenoskaidrota nāves apstākļa iemesla dēļ savā daiļradē, pasaules redzējumā, dzejiskajā izteiksmē un atmiņās paliks mūžam jauns. Šis video stāsts nevienu jaunieti neatstāja vienaldzīgu, un ar lielāku drosmi jaunieši ir gatavi vērt vaļā Elsberga dzejoļu krājumu un atrast tur sev svarīgo.

 

 

No Veidenbauma neaizbēgsi

 

5.decembrī 9.a, b, un c klasēs, runājot par latviešu dzejas klasiķi Eduardu Veidenbaumu, tika izmantota piedāvātā muzikālā izrāde “No Veidenbauma neaizbēgsi.” Saturiski piesātinātās 36 minūtēs bija iespējams daudz ko uzzināt gan par dzejnieka personību, gan arī ieklausīties dzejā, kuru savā stilā lasīja aktieris Gatis Maliks un dziedātājs Ralfs Eilands, kurš kopā ar Liepaja Music Orchestra mūziķiem arī izpildīja dziesmas ar Veidenbauma tekstiem. Tā kā daļa jaun iešu jau bijuši Veidenbauma dzimtajās mājās “Kalāčos”, tad šī izrāde bija labs turpinājums, lai labāk izprastu Veidenbauma personību. Kā atzina jaunieši, šādā formātā ir patīkami iepazīt dzejnieku, viņa domas un darbus. Un rodas interese lasīt.

 

 

Ziemassvētkus gaidot

 

 

10.a klase 4.decembrī un 7. – 9.klašu skolēnu līdzpārvalde 8.decembrīdevās uz Hoijeres kundzes viesu namu, ielūkojoties mujzeja ekspozīcijā un iztēlojoties, kā cilvēki dzīvoja tālajā 19. gadsimtā un kādi bija nepieciešamākie tā laika sadzīves un interjera priekšmeti. Skolēni iepazinās, kā tika izgatavoti eglītes rotājumi 19.gadsimtā un paši varēja izgatavot 3 eglīšu rotājumus no kartītēm dzijas, auduma un lentītēm.

 

Stenderu viesistabā skaista Ziemassvētku eglīte, kura rotāta 19.gs. stilā. Jauniešiem bija šī iespēja arī veidot rotājumus, ar kuriem pēc tam rotāja eglīti skolas vestibilā. Neizpalika arī piparkūku cepšanas prieks un interesantais gides stāstījums par tradīcijām, kas mantotas no paaudzes paaudzē.

 

  • Patika izgatavot rotājumus. Tas bija viegli un ātri paveicams darbiņš, kurš neprasa lielu materiālu ieguldījumu.
  • Man patika, ka ar šiem rotājumiem izgreznojām klases eglīti un pēc tam varēsim nest mājās.