lvg.lv:

Latvijas Skolas soma

Datums: 2025.gada 9.jūnijs

Latvijas_skolas_soma_LOGO_krasains

Liepājas Valsts ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2024./2025.m.g. 2.semestrī

No janvāra līdz maijam tika realizēti daudzveidīgi kultūrizglītības pasākumi, kas veiksmīgi integrēti mācību procesā, īpaši pievēršot uzmanību teātra izrādēm, kultūrvēsturisko notikumu izzināšanai.

Liepājas teātra izrāde “Dziesmu svētki”

Lai aktualizētu tik ļoti svarīgo mūsu tautas tradīciju, kā arī apvienotu literatūras stundas tēmu par gaismu, tumsu, eposu, 14. janvārī 9.b klase devās uz Liepājas teātra izrādi “Dziesmu svētki”.

Pirms izrādes apmeklējuma klase rudenī devās mācību ekskursijā uz Vidzemi. Ieplānots bija arī “Dziesmu svētku telpas apmeklējums”, kurā gides pavadībā skolēni tika iepazīstināti ar Dziesmu un deju svētku pirmsākumiem un tradīcijām. Līdz ar to uz Liepājas teātra izrādi devāmies ar kaut kādu priekšstatu par to, kas šie par svētkiem, kāda to nozīme mūsu tautas pašapziņā. Izrādi mudināja apmeklēt arī tas, ka šogad ir Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalīsies arī ģimnāzijas jaunieši.

Izrāde nevienu skolēnu neatstāja vienaldzīgu, skolēni bija patīkami pārsteigti gan par izrādes formu, gan aktierspēli, gan saturu. Skolēni pēc izrādes izteicās šādi:

Ļoti interesanta izrāde, līdzīga filmai, kuru esmu redzējis (Gustavs),
Izrādē uzrunāja tas, ka katram aktierim bija savs viedoklis. Tas, ka izrāde bija izglītojoša (Marta),
Izrāde bija fantastiska, bija aizraujošs stāsts, patika humoristiskie elementi. Paldies par tādu iespēju tur būt! (Gabriela)
Izrāde bija ļoti interesanta. Interesanti, ka beigās bija negaidīts pavērsiens. Varēju paskatīties uz Dziesmu svētkiem no cita skatu punkta (Stella),
Patika, ka tika parādīts, cik mēs, latvieši, esam dažādi. Katrs ar savu viedokli, bet ne nepareizu. Patika netradicionālais skatuves iekārtojums (Amanda),
Izrāde lika domāt gan tad, kad tā tika izrādīta, gan pēc tās (Melita),
Ļoti patika. Katrs varonis bija īpašs, ar savu raksturu. Neierasti bija būt tik tuvu aktieriem. Es gribētu vēlreiz apmeklēt šo izrādi, mani tā uzrunāja (Amanda),
Izrāde bija ļoti interesanta, neierasta forma. Nekad neko tādu iepriekš neesmu redzējusi. Man patika (Sabīne Dana),
Visinteresantākā izrāde, kādu esmu redzējis (Gabriels Jānis),
Man izrāde patika ar to, ka tēma, kuru tur aplūkoja, nebija mūsu ikdiena, bet ļoti svarīga gan (Matejs),
Izrādē izskanēja daudz interesantu viedokļu, no kuriem var mācīties (Ričards),
Citādāka izrāde. Kaut kas pavisam citāds nekā tās izrādes, uz kurām esmu bijusi. Tas piesaistīja (Elza),
Izglītojoša, daudz faktu materiāla, izrāde visām vecuma grupām (Laura),
Tā bija tāda Dziesmu svētku reklāma. Bija labi (Gatis),
Viss patika, izrāde bija brīnišķīga! (Marta)
Izrāde ļoti labi parāda, kāda ir mūsdienu sabiedrība. Nepatika sēdēt tik tuvu aktieriem (Aleksa Reičela),
Izrāde bija ļoti laba. Patika arī tas, ka saprātīgās devās bija humors. Laba aktierspēle (Elīna),
Patika veids, kādā tiek runāts par mūsu skaistajiem svētkiem (Esmīna),
Šī bija viena no labākajām izrādēm, uz kādu esmu bijusi. Bija neierasta un savāda tik tuva aktieru klātbūtne, bet tas bija interesanti (Tīna),
Laba, interesanta izrāde! Ieteikšu arī citiem (Keita),
Izrāde “Dziesmu svētki” dod iespēju paskatīties lietām no citas puses. Tiek dota iespēja izprast dažādu viedokļu iemeslus (Mišela).

Animācijas filma “Straume” jāredz ikvienam

Janvārī vairākas ģimnāzijas klases – 8.d, 9.a, 10.c, 10.d, 11.c, 11.d – ,izmantojot programmas “Latvijas Skolas somas” atbalstu, devās uz Liepājas kinoteātri, lai apmeklētu Ginta Zilbaloža animācijas filmu “Straume”, kas nu jau kļuvusi pazīstama visā pasaulē.

Kas tad šajā filmā īpašs? Vispirms jau tas, ka filmā neviens nerunā. Daudziem tas ļoti patīk, jo var pats domāt, daļai tas šķiet apgrūtinoši. Dzīvnieku pasaule, kurā mēs tik labi atpazīstam sevi. No skolēnu domām:

Ūdens kā galvenais elements simbolizē dabas spēkus, ko nevar ignorēt vai kontrolēt. Tas simbolizē nezināmo, kas bieži izraisa trauksmi. Kaķa murgi un bailes no ūdens atspoguļo šo iekšējo cīņu ar nezināmo un nemieru. Filma mani māca, ka nav iespējams izdzīvot vienatnē. Grupas darbs un savstarpējais atbalsts ir būtiski izdzīvošanai un pāri plūdu pāriešanai.
Īstajā dzīvē mēs esam dažādi, bet, lai kas notiktu, jāstrādā kopā.

Dzīvnieki filmā ir tikpat dažādi kā cilvēki. Iepazīstam kaķi vientuļnieku - neuzticīgu un bailīgu - , kurš spēj kļūt drosmīgs un iemācīties uzticēties citiem. Cik labi, ka ir tādi kapibari, kas izstaro mieru, siltumu un labvēlību.Tieši viņa klātbūtne palīdz citiem izaugt un attīstīties. Lemūrs, kuram vairāk par visu rūp greznas lietas, tomēr viņš arī spēj mainīties uz labo. Suņu bars meklē tikai savu labumu, tomēr viņu starpā ir arī uzticīgi, drosmīgi indivīdi, kas ir gatavi palīdzēt vājākam un aizmirst par savām primārajām vajadzībām. Un saurnās ar jauniešiem atklājas, ka vismazāk gribētu draudzēties ar putnu baru, kur, ja tu esi citādāks, tad tevi var viegli un nežēlīgi ievainot.

Par ko filma liek domāt:

Tikai tad, ja protam sadzīvot ar līdzcilvēkiem, mēs varam darīt labu.
Cik svarīgi ir veidot cieņas pilnas un atbalstošas attiecības ar apkārtējiem, jo ikviena ieguldījums var palīdzēt radīt pasauli labāku.
Atsevišķi mēs varam būt spēcīgi, bet kopā mēs esam spēcīgāki.
Ir jābūt gatavam uzņemties atbildību par savām darbībām, kā arī mācīties pieņemt citu palīdzību.
Sadarbība un draudzība ir galvenais, ja ir griba ko sasniegt.
Filma liek domāt par to, kā mēs katrs cīnāmies ar savām iekšējām bailēm un kā mēs tās varam pārvarēt, pieņemot pašam sevi un apkārtējo pasauli.
Filma man uzdod jautājumus par manas dzīves jēgu un spēju pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir. Kā mēs katrs spējam atrast un vai atrodam mieru un harmoniju savā dzīvē.

Liepājas teātra izrāde “Gaišās naktis”

21.februārī 10.b klase devās uz koncertzāles "Lielais dzintars" Eksperimentālo jeb Mazo zāli, lai skatītos Liepājas teātra izrādi "Gaišās naktis", kas vēsta patiešu stāstu par trim vīriešiem, kas nokļuvuši cietuma ieslodzījumā, vēl būdami jaunieši. Tas ir stāsts par pieaugšanu kameras sienās, meklējot iespēju sākt dzīvi no jauna.

Daudz jautājumu, daudz pārdomu. Ārkārtīgi vērtīga izrāde, kas acīmredzami pievērsa skolēnu uzmanību. Īpaši saistošs ir izrādes atvērtais formāts, ceturtās sienas laušana.

Skolēnu domas par izrādi:

Izrāde lika aizdomāties par dzīvi ieslodzījumā un brīvības dārgumu.
Man izrāde lika novērtēt to, kas dzīvē ir dots.
Bija normāli, labāk nekā iepriekšējā izrāde (Mīlestības vārdā), jo šeit sižets saistošāks.
Es redzēju īstu cietumnieku interviju interpretāciju.
Man palika skaidrs, ka 1 kļūda var ietekmēt visu dzīvi.
Izrāde man lika domāt par dzīvi cietumā un kā veidot komunikāciju ar citiem. Arī biešu zupa palika atmiņā.
Interesants stāsts par pieaugšanu kameras sienās un dzīves jēgu.
Ļoti īsta izrāde.
Interesanti, ka ne tikai cietumnieki, bet arī radinieki parādīti.
Redzams, kā cietumā tiek pazaudēta jaunība.
Man patika stāsts.
Atceros to, ka cietumā nevajag apprecēties!

Liepājas teātra izrāde “Annes Frankas dienasgrāmata”

Režisores Lauras Grozas Liepājas teātra izrāde “Annes Frankas dienasgrāmata” neatstāj vienaldzīgu. Stāsts par ebreju ģimenēm, kuras no iznīcības slēpj cilvēki, kuriem ir sirds pareizajā vietā. Bet turpat blakus ir tādi, kuriem cilvēcības vārds ir svešs. Godīgums un nodevība. Skaudrs un patiess stāsts 13-gadīgas meitenes acīm, kas ilgojas, cer, mācās mīlēt. Ģimnāzisti, 13.februārī – 12.a klase, 3.aprīlī – 11.b, 11.c, 12.c klase, apmeklējot šo izrādi, bija patiesi ieinteresēti domāt un runāt par redzēto.

Trīs stundu laikā jaunieši izjuta dažādas emocijas par redzēto: bailes un satraukumu par slēpniekiem, dusmas un aizkaitinājumu par viņu nesaskaņām un rīcībām, bet visbeidzot – skumjas par skarbo pagātnes realitāti. Šī ir izrāde, kas atstāj iespaidu un liek izjust plašu emociju spektru. Tā atgādina, cik svarīgi ir būt labsirdīgam cilvēkam izaicinošos laikos un izrādīt līdzjūtību pret tiem, kuriem pasaule ir uzgriezusi muguru.

Izrāde liek domāt par to

cik daudz var nodarīt cilvēka vārdi. Par to, cik svarīga ir ģimene un ģimenes vērtības;
cik daudz mums patiesībā ir, ko ikdienas steigā neapzināmies un nespējam līdz galam novērtēt līdz brīdim, kad tam visam draud briesmas;
cilvēcīgumu, par to, cik grūti ir pieaugt sarežģītos apstākļos;
cik pēkšņi tu vari zaudēt visu, kas tev ir, un tas liek vairāk novērtēt to, kas tev ir;
vēstures notikumiem, kā tie atkārtojas šodien (karš Ukrainā);
cik labi mums ir pašlaik – bez kara. Jābūt pateicīgam par visām mazajām ikdienas lietām, kuras mēs īsti nenovērtējam, jo tās var jebkurā brīdī pazust;
vēsturi, par cilvēku apspiešanu, par to, cik man tagad ir labi;
ko runājam un kā uzvedamies, jo pēc tam var nožēlot,ka neesi darījis neko labu;
vēsturi vēl arvien ir svarīgi atcerēties un ka ģimene patiešām ir svarīgākā mūsu katra dzīvē;
kā tas būtu, ja es būtu viņu vietā;
izrāde liek aizdomāties par to, cik mums tagad ir labi dzīves apstākļi;
par nodevību, nodošanu, ebreju tautas sāpēm;
pagātne un traģiskie notikumi, nevienlīdzība pret cilvēkiem;
cilvēku masku krišanu;
pagātne, laiki, kas ir mainījušies.

Atziņas:

Novērtē, esi pateicīgs par to, kas Tev dots. Nekad nevar zināt, kad to var pazaudēt.
Tikai tad, kad mums viss tiek atņemts, mēs uzzinām, kas mums ir bijis.
Jāizbauda, jānovērtē viss, kas ir dots, jo tas nemanot var zust.
Jānovērtē lietas, kas ir, nevis jāmeklē, kā mums nav.
Jādzīvo katra diena ar cerību, mīlestību un ticību.
Ļoti vērtīga izrāde. Labi un uzskatāmi parāda to, kāda bija ebreju tautas situācija Hitlera valdīšanas laikā.
Traģiska izrāde un tajā aplūkotie notikumi. Laba vēstures stunda.
Katru dienu ir jābūt pateicīgam par it kā vienkāršajām, pašsaprotamajām ikdienas lietām – ēdienu, pajumti, apģērbu, arī brīvību. Izrādē tiek parādīta skarbā realitāte kara laikā, katram tā būtu jānoskatās, lai mēs kļūtu empātiskāki.
Izrāde ļoti laba, kvalitatīva, reālistiska. Ar dziļu domu, teicams aktieru darbs.
Visos laikos vājākie ir baidījušies no gudriem, izglītotiem cilvēkiem.
Šī ir labākā izrāde, uz kuru es esmu bijusi. Man likās, ka izrāde mani neuzrunās, jo vēstures tēmas nav man tuvas, taču šis bija ļoti labs veids, kā uzzināt par šo vēstures daļu. Esmu par šāda veida izrādēm, noteikti uz ko līdzīgu dotos atkal!

Liepājas teātra izrāde “Latviešu raķetes”

Liepājas teātra izrāde “Latviešu raķetes” - piedzīvojums triju stundu garumā, un to 9.a un 10.d klases skolēni piedzīvoja 20.februāri. Tas ir dokumentāls varoņu eposs latviešu tautai un piemiņai mūžībā aizgājušajam bobsleja trenerim Rolandam Upatniekam. Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Armands Kaušelis, Kaspars Kārkliņš, Sandis Pēcis – lieliska aktieru komanda, kas spēj aizraut, ieraut izrādes darbībā un noticēt tam, ka latvieši var. Stāsts ir par bobsleju, par latviešu patriotismu, vienotību un spēku, uzdrīkstēšanos.

Izrādē daudz simbolu – Lāčplēša cepures, lelles, abra, sarkanais, melnais un baltais u.c., un ir jāpadomā, ko tas nozīmē.

Sarunas pirms un pēc izrādes ar skolēniem rosināja viņus domāt par to, ka

šī izrāde man palīdzēja saprast, kā PSRS laikā latvieši izcēlās ar labiem panākumiem bobslejā;
katrā grūtā situācijā var atrast risinājumu;
lielāku saprašanu par Latvijas vēsturi un bobsleja pirmsākumiem Latvijā;
vajag novērtēt to, kas ir, jo jebkurā brīdī viss var pazust;
izrāde bija lieliska! Tajā netrūka nekā.

Pēc izrādes skolēniem ir katram sava atziņa:

Visu var paveikt, ja cītīgi strādā;
Katra mazākā palīdzība var novest pie kaut kā liela;
Komandai ir svarīgs trenera un komandas kolēģu atbalsts;
Ja, lai sasniegtu mērķi, jākļūst fanātiskam, tad to nevajag censties sasniegt;
Latvieši ir spēcīga tauta, galvenie aspekti mērķu sasniegšanā ir mērķtiecība, cilvēcība;
Bobslejs ir bīstams sporta veids;
Visam ir vajadzīgs laiks;
Ja sabojājas viens, sabrūk visi pārējie;
Jānovērtē sev apkārtējie, un nedrīkst novērsties no otra grūtā brīdī, vēl jo vairāk – nodot.

Muzejpedagoģijas nodarbība “Liepājas osta laiku lokos”

Vēstures stundu ietvaros 18.februārī 8.c klases skolēni piedalījās Liepājas 17.–19.gadsimta interjera muzeja "Hoijeres kundzes viesu nams" muzejpedagoģijas nodarbībā “Liepājas osta laiku lokos”.

Mācību procesa gaitā skolēni apguvuši tēmu “Kurzemes un Zemgales hercogiste no 16.-18.gs, tāpēc būtiski ir iegūtās zināšanas sasaistīt ar muzeja nodarbībā iegūtajām zināšanām, kā arī izzināt lokālo vēsturi. Nodarbības satura pamatā ir aizraujošs laiks vēsturē, kad 1697.gadā noslēgtais Liepājas ostas būves līgums starp Liepājas pilsētu un Kurzemes hercogu Kazimiru Ketleru kalpoja kā pirmais nopietnais atskaites punkts, kad varēja runāt par Liepājas ostas rašanos. Skolēniem bija iespēja iepazīties ar sadzīvi un darbu 17., 18.gs., kas saistīti ar ostas izbūvi un tirdznieciskajiem sakariem šajā laikā, aplūkot baroka laikmeta podiņu krāsnis, restaurācijas laikā atrastos, unikālos sienu gleznojumus, izbūvēto manteļskursteni, izzināt ekspozīcijā aplūkojamos vēsturiskos priekšmetus un mēbeles, kā arī gūt priekšstatu par Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidību, iespēja uzzināt un izpētīt vēsturiskos faktus un leģendas gan par vēsturiskās ēkas Kungu ielā 24 vēsturi, apjomīgajiem restaurācijas darbiem, gan par cilvēkiem, kas ēkā saimniekojuši. Autentisko vēstures avotu izzināšana palīdz skolēniem izprast konkrēto vēstures posmu un nostiprina iegūtās zināšanas Latvijas vēsturē.

Muzejpedagoģijas nodarbība “Latvijas pagaidu valdības seši mēneši”

17.februārī 9.b., 9.d klases skolēni piedalījās Liepājas muzeja muzejpedagoģijas nodarbībā “Latvijas pagaidu valdības seši mēneši”.

Nodarbības laikā skolēni iepazinās ar norisēm Liepājā 1919. gadā, kad pilsēta uzņem patvērumam Latvijas valsts Pagaidu valdību.

Interaktīvā veidā iepazinās ar vēstures notikumiem laika posmā no 1918.-1920. gadam, kuri atspoguļo sarežģīto politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi Liepājā.

Autentisko vēstures avotu iepazīšana palīdz skolēniem izprast konkrēto vēstures posmu un nostiprina iegūtās zināšanas Latvijas vēsturē un stiprina patriotismu.

Muzejpedaoģijas nodarbība par Liepājas ebrejiem un holokaustu

25.februārī 10.a klase apmeklēja Liepājas Okupācijas muzeja muzejpedagoģijas nodarbību par holokaustu Liepājā.

Jaunās muzejpedagoģiskās nodarbības mērķis ir veidot izpratni par holokaustu un tā vēsturiskajām sekām, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem Liepājā, kā arī parādīt, kur cilvēci var novest naids un neiecietība pret atšķirīgo.

Nodarbība, sniedzot pilnvērtīgu stāstu par pilsētas vēsturi, iesaistošā veidā aicina uz dialogu par sabiedrībā joprojām būtiskām tēmām, saskatot notikumu kopsakarības, skaidro ebreju kultūras vēsturi un nozīmi Liepājas kontekstā.

Pirmajā daļā skolēni uzzina par pirmskara dzīvi, otrajā apzinās dzīvības trauslumu un trešajā iepazīst empātiju, ko izrādījuši glābēji. Ekskursijas daļā tiek skaidroti vairāki svešvārdi un nodarbības noslēgumā skolēni veica pierakstus, kuri vēlāk noder, papildinot zināšanas skolā.

Iepazīstoties ar ekspozīciju “Lielais tukšums. Holokausts Liepājā” skolēni uzzināja par ebreju kultūru un sociālo dzīvi, kas vienmēr bijusi nozīmīga Liepājas pilsētas sastāvdaļa.

Muzejpedagoģijas nodarbība “Deportācijas. Ģimeņu stāsti”

Īsi pirms pavasara brīvdienām, 6.martā, 9.b klase devās mācību ekskursijā uz Rīgu, lai apmeklētu Latvijas Okupācijas muzeju.

Kā zināms, pavasaris mūsu tautas vēsturē iezīmējas ar pusmastā paceltiem karogiem, pieminot 25.martu, arī 14.jūniju. Vēstures stundās kopā ar skolotāju I. Drēži skolēni plaši runājuši par Otro pasaules karu, dažādiem pastāvošajiem režīmiem, tādēļ muzejā izvēlējāmies nodarbību “Deportācijas. Ģimeņu stāsti”. Skolēni varēja iepazīties ar mūsu tautas vēsturi, izprotot padomju varas īstenoto 1941. un 1949. gada deportāciju norisi un cilvēku dzīvi izsūtījumā. Nodarbības laikā skolēni ekspozīcijā devās gida vadītā ekskursijā ar nodarbībai atbilstošiem tematiskajiem uzsvariem, veica darbu grupās – meklēja informāciju un analizēja avotus, kā arī mācību telpā diskutēja, apkopoja un prezentēja grupu darba secinājumus.

Muzeja apmeklējums bija iespaidīgs, jo tas runā par mūsu tautu, mūsu ģimenēm, arī mums pašiem. Gan Valters, gan Gustavs dalījās ar savu ģimeņu stāstiem, par ko viņus īpaši slavēja Okupācijas muzeja gide Ineta, uzsverot, ka mēs nedrīkstam aizmirst savu vēsturi. 9.b klases skolēni tika uzslavēti par erudīciju, zināšanām un teicamu iesaistīšanos organizētajās aktivitātēs. Elza izteicās, ka muzejs dod realitātes sajūtu, un priecājās par to, ka muzejs ir moderns, mūsdienīgs, daudz interaktīvu elementu. Bija dzirdams, ka skolēni vēlreiz vēlētos apmeklēt šo muzeju, atvedot jau arī savas ģimenes.

“Istabas teātra” izrāde “Klusētāji”

24.martā Teātra dienu noskaņās 10.b, 8.b, 9.a un 9.d klase izmantoja iespēju apmeklēt “Istabas teātra” piedāvāto izrādi “Klusētāji”, kas notika tepat – Liepājas Valsts ģimnāzijā, klašu telpās.

Nomainot cits citu, pie mums ienāca trīs jauni cilvēki – Santa, Krišjānis un Ikars –, lai katrs no sava skatupunkta mums izstāstītu savu stāstu.

Vai stāsti bija par trīs jaunu cilvēku pieredzi, mācoties vienā klasē, vai par mums pašiem? Uz šo jautājumu katram skatītājam ir sava atbilde. Bija jautājumi, kurus pēc izrādes noskatīšanās pārrunājām skaļi, bet bija arī tēmas, kuras vairāk piemērotas iekšējam dialogam ar sevi.

Jauniešu domas par izrādi:

Man ļoti patika izrāde, jo aktieri bija ļoti interesanti, smieklīgi, ļoti labs stāsts, interesanta pieeja – 3 cilvēki trīs klasēs skrien visu laiku. Lika aizdomāties par to, ka katru stāstu var izstāstīt no dažādiem skatupunktiem
Nedaudz garlaicīgi palika…
Man patika tas, ka bija smieklīgi un interesanti. Patika tas, kā aktieri parādīja šo izrādi. Nepatika tas, ka bieži atkārtoja vienu un to pašu, tāpēc uz beigām palika garlaicīgi. Es neuztvēru izrādes tēmu
Man patika, taču es nesapratu, kāpēc šīs izrādes nosaukums ir ,,Klusētāji’’
Un ko viņi ar to gribēja pateikt? Es īsti nesapratu
Man patika humors izrādē. Mana mīļākā daļa bija, kad Krišjānis ošņāja tās meitenes matus… vienkārši trakums!
Enerģiski un jautri aktieri, bet vispār bija juceklis diezgan liels
Patika, jo jautra izrāde, kas balstīta uz patiesiem notikumiem. Šādas izrādes mūsu skolā vajadzētu vairāk, jo tās liek padomāt, kā citi cilvēki izturas viens pret otru un ko dara pareizi vai nepareizi
Izrāde vēstīja par daļēji nopietnu notikumu diezgan interesantā veidā. Aktieri izcili izpildīja priekšnesumu ar humoru, un tas to padarīja interesantu
Ja kādreiz es redzēšu, ja kāds dara ko sliktu, es neklusēšu, bet pateikšu kādam
Izrāde man lika domāt par to, cik maz mēs patiesībā zinām par sev apkārt esošajiem cilvēkiem, ar kādām domām viņi dzīvo
Ir daudz veidu, kā rādīt izrādi, un nevajag klusēt. Nevajag likt internetā lietas, kas ietekmē otru cilvēku
Izrādi skatījos ar lielu ziņkārību un interesi. Pārdomas par to, ka brīzēim daži vārdi var mainīt cita cilvēka dzīvi
Ļoti patika humors, tas bija atbilstošs un piemērots jauniešiem
Bija interesanti, mazliet bēdīgi tas, ka balstīts uz patiesiem notikumiem
Ir jāsaprot, kad klusēt un kad nē. Ja tavam draugam dara pāri, labāk neklusēt, bet aizstāvēt
Izrāde man lika domāt par attiecībām. Varbūt sākumā pirmais iespaids par cilvēku ir mānīgs, nav tas labākais, bet beigās izrādās, ka viss ir citādāk
Ļoti patika, ka aktieri mainījās un deva iespēju vienu un to pašu stāstu skatīt no dažādiem skatpunktiem
Manuprāt, izrādē būtu bijis interesanti iesaistīt skolēnus

Es aizdomājos par to, ka var būt ļoti traki skolotāji, un es priecājos, ka mūsu skolā nav tādu
Izrāde rādīja to, ka cilvēki bieži sev nepatīkamos attēlo kā necilvēkus, kā muļķus, karikatūras, bet paši sevi par "normālu", ka mēs nevaram pamest empātiju neatkarīgi no tā, par kuru runājam
Ja var kaut ko darīt vai teikt, tas ir jādara
Jātiecas būt kā Krišjānim
Katrs cilvēks situāciju redz citādāk – ne vienmēr situācijā, kur būs iesaistīti vairāki cilvēki, viņi to redzēs vienādi
Katram ir savs skatījums – neviens nav ne labais, ne ļaunais
Klusēšana ir piekrišana. Vajag iebilst, ja nepiekrīti notiekošajam, nedrīkst noklusēt
Labāk iesaistīties nekā klusēt
Ļaudis, kas nekur neiesaistās, paliek neitrāli, sēž malā un neizsaka savu viedokli/domas, bieži vien nepaliek nevienam atmiņā
Man iespaids, ka katrs cilvēks stāsta savu pusi no stāsta un tajā neatklāj slikto sevī, to atklāj pārējie tēli
Man patika, ka mainījās varoņi un vienu un to pašu stāstu varēja dzirdēt no dažādiem cilvēkiem. Tas liek aizdomāties, ka katram ir savs skatījums uz vienu un to pašu situāciju
Man šis teātris likās ļoti interesants, jo neko šādu nebiju redzējusi, kad aktieri staigā pa dažādām telpām un stāsta atsevišķām grupiņām stāstu no savas savu perspektīvas
Secināju, ka cilvēkiem nevajag klusēt par kādu apkaunojošu lietu, jo tas var apēst iekšēji
Nevēlos mācīties ar skolotāju Tāli. Vēl tā īsti nesapratu, vai tiešām viņš tika atlaists video dēļ. Bet tādā kopsavilkumā ļoti labi, ļoti jautri skatīties
Nevajag klusēt, jo dzīve ir tikai viena…

Liepājas Leļļu teātra izrāde “Dauka. Labie jautājumi”

22.aprīlī 7.a, 7.b, 7.c, 7.d klašu skolēni devās uz Liepājas Leļļu teātri, lai skatītu pēc Sudraba Edžus stāsta “Dullais Dauka” motīviem veidotu izrādi “Dauka. Labie jautājumi”.

Literatūras stundās domājām un runājām par vērtībām, bērnības iespaidiem un cilvēku attiecībām, līdz ar to bija interesanti vērot, kā, piemēram, tādas vērtības kā sapratne, atbalsts, drosme un piedošana tiek izspēlētas uz skatuves. Izrādē uzmanība tiek pievērsta arī fiziskajai un emocionālajai vardarbībai, kas skolēnus neatstāj vienaldzīgus un liek par to domāt.

Pēc izrādes, sarunājoties ar skolēniem par redzēto un saprasto, interesanti un vērtīgi šķita tas, ka skolēnus izrāde bija patīkami pārsteigusi un likusi domāt par vairākām lietām, piemēram, par formu. Skolēniem bija iespēja iesaistīties izrādes tapšanā, vērojot to pavisam pietuvināti un atbildot arī uz aktieru jautājumiem. Vērtīgi bija arī redzēt un saprast, ka laba izrāde var būt arī tad, ja tajā ir pavisam niecīgs scenogrāfijas un rekvizītu izmantojums.

Izrādes laikā skolēniem bija iespēja nonākt arī pie vairākām atziņām, piemēram:

Vecākiem ir svētīgi būt atvērtiem pret saviem bērniem. Ir jārunā un jāsarunājas ik dienu.
Domāju par to, kā pati izpaužu savu personību, un vai pati vispār zinu, ko gribu.
Aicinātu ikvienu aiziet uz šo izrādi! Konflikti pietuvināti reālajai dzīvei .
Daukas stāsts ir patiess. Tādi Daukas ir mums ik uz soļa.
Citreiz izrādes, kas sākotnēji šķiet garlaicīgas, var būt ļoti interesantas! Un caur jokiem var runāt arī par nopietnām lietām.
Izrāde rāda to, cik svarīga ir komunikācija.
Pirms tu izsaki savas domas, padomā, vai tas otru nesāpinās!
Lika aizdomāties par to, kā un cik strikti bērnus audzināja agrāk.
Katram stāstam var izspēlēt labu nobeigumu. Un arī tavās rokās ir tavu dzīvi izspēlēt labi, pozitīvi.
Katram vajadzētu stāties priekšā savām bailēm. Nevajag būt tam, kas tu neesi! Tu drīksti arī baidīties.
Aktieri ir ļoti stipri, spēcīgi cilvēki.
Kā būtu, ja slikto notikumu sākums būtu pavisam citāds – pozitīvs? Piemēram, ja bērnam tiktu dota vecāku mīlestība, nevis audzināts vardarbībā. Ja atļautu kļūdīties…
Ja gribi kaut ko jaunu uzzināt, nebaidies kļūdīties, nebaidies, ja nesanāk! Bet nekad neapstājies!
Cilvēki var arī vienoties, iedrošināt viens otru darīt labu.
Vecākiem savi bērni ir jāmīl, lai arī kāds viņa lolojums būtu. Beznosacījuma mīlestība.
Vecākiem ir jāpievērš uzmanība savam bērnam jau agrā bērnībā. Tad veidojas bērna raksturs. Nākotnē no daudzām kļūdām var izvairīties.
Vajag būt mērķtiecīgam, doties uz savu mērķi un sasniegt to. Līdzīgi kā Dauka un horizonts. Vajag kāpt ārā no rāmjiem un vispārpieņemtām normām!
Atbildes uz jautājumiem iegūsi tikai tad, ja pats tās meklēsi!
Jābūt drosmīgam, godīgam, mērķtiecīgam. Vecāki un skolotāji ir tie, kas ļoti var ietekmēt bērna dzīvi.
Izrāde lika aizdomāties par to, ka kādreiz var būt grūti atrast vietu savā dzīvē, apkārtējie var izdarīt ļoti daudz – vai nu palīdzēt vai gremdēt.

Izrādes apmeklējums tika realizēts ar programmas “Latvijas skolas soma” atbalstu. Ceru, ka ikdienas dzīvē būsim paņēmuši izrādē paustās idejas!

Ē. Vilsona izrāde “Pazudušais dēls”

22.aprīlī pie 9.c un 10.c klases viesojās aktieris, rakstnieks un režisors Ēriks Vilsons. Vairāk nekā stundu uzmanība tika veltīta pazudušā dēla tēmai Rūdolfa Blaumaņa daiļradē, respektīvi, izrādei “Pazudušais dēls”, kurā tika izstāstīts cilvēka liktenis – kas notiek, ja netiek izvēlētas pareizās prioritātes un ja vecāku padomi netiek ņemti vērā. Auditorija tika iesaistīta mākslas darba tapšanā, īpašu uzmanību veltot pārdomu raisīšanai, jo izrāde nav tikai par 19. gadsimtu, tā ir arī par mūsdienām, jo varam sastapt savā ceļā krustiņus, paulus, matildes un citus tēlus, kas guvuši jau tipa nozīmi.

Atsauksmes pēc izrādes liecināja par to, ka izrāde sasniegusi savu mērķi.

Izrāde "Pazudušais dēls" lika painteresanti paskatīties uz ģimenes attiecību sarežģītību un to, kā dažādi dzīves ceļi var ietekmēt mīlestību un piedošanu. Mani uzrunāja tas, cik ļoti brāļu attieksmes atšķīrās un kā greizsirdība var saindēt pat tuvas saites. Likās svarīgi apdomāt, kas patiesībā ir vērtīgāk – materiālais labums vai sirsnīgas attiecības. Izrāde rosināja domāt par to, cik grūti reizēm ir pieņemt citu cilvēku izvēles un cik nozīmīga ir spēja piedot un atkal satuvināties.
Šodienas izrāde "Pazudušais dēls" manī radīja spēcīgas pārdomas. Vispirms, tā lika aizdomāties par vecāku neizmērojamo mīlestību pret saviem bērniem, pat ja tie kļūdās un aiziet savu ceļu. Tas, cik ātri māte piedeva dēlam, kurš strīda laikā bija pateicis to, ko nemaz nedomā , bija patiesi aizkustinoši. Man šķiet, ka tas parāda, cik liela var būt vecāku sirds. Turklāt, stāsts par pazudušo dēlu lika aizdomāties par to, cik viegli ir pieņemt nepareizus lēmumus un cik grūti var būt atgriezties un lūgt piedošanu. Izrāde noteikti lika man pārdomāt par ģimenes nozīmi un piedošanas spēju.
"Pazudušais dēls" lika aizdomāties par ģimenes saišu nozīmi un piedošanas spēku. Izrāde atklāja, cik svarīgi ir pieņemt un mīlēt savus tuviniekus, pat ja viņi ir kļūdījušies. Tā rosināja pārdomāt par to, kas patiesi ir vērtīgs dzīvē – materiālās lietas vai attiecības ar mīļajiem. Izrādes emocionālais dziļums lika just līdzi varoņiem un saprast, cik nozīmīgi ir atrast ceļu atpakaļ pie tiem, kas tevi mīl.

Muzejpedagoģijas nodarbība, izzinot Liepājas vēsturi un Berči mantojumu

Uzkrāt kultūras pieredzes dienasgrāmatu – ar šādu mērķi 10.a klase mācību priekšmeta “Kultūras pamati” ietvaros 31.martā devās apmeklēt Liepājas muzeju. Primāri mācību stunda muzejā norisinājās, iepazīstot izstādi ar nosaukumu “Rosīgā Liepāja”. Liepājas muzeja krājuma izstāde “Rosīgā Liepāja” ir veltījums Liepājas 400. jubilejai, kas ar priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju starpniecību atspoguļo Liepājas ekonomisko uzplaukumu un sasniegumus no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam.

Skolēni vienprātīgi atzina, ka Liepājas pilsētas ekonomiskais un rūpnieciski radošais potenciāls tā līdz galam nav vēl izpaust, jo šī izstāde pierāda, ka Liepāja ir spējīga uz daudz ko vairāk, izstādē ir, ko pieredzēt un iedvesmoties pilnīgi katram apmeklētājam. Dažu skolēnu iespaidi par piedzīvoto:

“Mans pirmais iespaids par šo izstādi ir ļoti labs, jo uzzināju interesantus faktus par rūpniecību Liepājā, nedaudz nespēju noticēt, ka tika ražots tik daudz, jo principā tagadējā Liepājā nav rūpnīcu!” /Miks Jansons/
“Tie, kuri šo izstādi veidoja, ļoti ir padomājuši par tās vizuālo noformējumu, man patika un uzrunāja pilnīgi viss šajā izstādē, visvairāk manu uzmanību piesaistīja tā laika rakstāmmmašīnas ar to komplicēto uzbūvi.” /Bernards Grundmanis/
“Kopumā šī izstāde ir informatīva un izglītojoša. Pēc tās apmeklējuma radās pārdomas par Liepājas industriālo attīstību, par to, cik tā bija uzplaukusi pirmskara periodā.” /Viktorija Meldere/
“Izstāde man likās ieintriģējoša un daudzpusīgi infrmatīva par Liepāju, kas atklāj tās vēstures aspektus, kurus iepriekš es nezināju.” /Roberts Kursinskis/
“Par šo izstādi mans kopējais iespaids ir tāds, ka tā ir ļoti gaiša, tājā ir patīkama atmosfēra, kopēji telpa rada senu un vēsturisku noskaņu, ļoti interesanti ekspozīcijas objekti. Manu sajūsmu radīja G.D. Meijera tipgrāfijā iespiestie apsveikumi, diplomi. Salīdzinājumā ar to, kā mūsdienās tiek pasniegti un veidoti diplomi, kuri ir kļuvuši vienmuļi, bez īpašiem ornamentiem, manuprāt, ir zudusi to vērtība un saņēmējam pats godalgojums.” /Paula Oleksa/
“Izstādē bija patīkama un mājīga sajūta, patika uzzināt bijušo liepājnieku dzīvi, kā arī tas, ka šī ir tā ļoti pozitīvā Liepājas vēstures puse.” /Daniela Tetere/

Muzejpedagoģijas nodarbība “M. Pankoks un tēlniecība Liepājā”

Ko tu zini par tēlniecību Liepājā? Kādus tēlniecības darbus vari nosaukt Liepājas kultūrvidē? Kāpēc Liepājā ir piemineklis Brīvības pieminekļa autoram Kārlim Zālem? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un gūtu plašāku ieskatu tēlniecības pasaulē, 3.aprīļa Kultūras pamatu stundu laikā 10.d klase devās uz Liepājas muzeju, lai piedalītos muzejpedagoģijas nodarbībā “M.Pankoks un tēlniecība Liepājā”.

Nodarbības norisē skolēni iepazinās ar kokgrebšanas, akmens ciršanas un bronzas lējumu tehnoloģiju, iepazina tēlnieka M.Pankoka daiļradi un aizdomājās par mākslinieka personību. Radošajā daļā skolēni izgatavoja Miķeļa Pankoka mākslas iedvesmotus tēlniecības darbus no veidojamās masas, pievēršot uzmanību gan darbu idejiskajam saturam, gan formai. Skolēni iedziļinājās arī Liepājā redzamajos vides skulpturālajos objektos un uzzināja par šo darbu autoriem un citiem nozīmīgiem tēlniekiem, kuru izcelsme saistīta ar Liepāju.

Secinājām, ka radošais process ir meditatīvs, laiks pagāja nemanot, katrs varēja realizēt savu pat visneparastāko ieceri. Tā tapa gan Hesburgera komplekts, gan galvas un galvaskausi, gan čiekuri un pat kristietības simboli.

Liepājas Leļļu teātra izrāde “Ahileja papēdis”

24.aprīlī 10.-12.klašu skolēni, kuri mācās kultūras pamatus un 7.a klase apmeklēja Liepājas Leļļu teātra izrādi "Ahileja papēdis". Šo izrādi izvēlējāmies, lai skolēniem parādītu daudzveidību, ka leļļu teātrī netiek spēletas izrādes tikai ar lellēm un ka ir nepieciešamas zināšanas, lai izrādi labāk saprastu. Tas arī notika. Izrāde ir nominēta arī prestižajai teātra balvai „Spēlmaņu nakts 2023/2024” kā izcils bērnu un jauniešu teātra darbs. Teātra izrādē veidota mūsdienīga interpretācija par sengrieķu varoņa Ahilleja dzīvi un likteni. Režisores Antas Priedītes veidotā izrāde ir otrā daļa teātra grieķu mītu triloģijā, kurā tiek skaidroti mūsdienās lietotie teicieni, piemēram, „Ahilleja papēdis”, to patiesā nozīme un saistība ar varonību un draudzību. Izrāde ir veidota kā aizraujošs piedzīvojums, kur skatītājiem tiek dota iespēja izvēlēties, kuram stāstam sekot – episkai pasakai, muzikālam notikumam vai dziļdomīgai vērtību sāgai. Izrādes galvenie varoņi – Ahillejs un viņa tuvākais draugs Patrokls – tiek atveidoti ar lielu izteiksmi un emocionālu dziļumu. Patrokls ir veidots kā mugursoma, kas vienmēr ir ar Ahilleju, uzsverot viņu ciešo saikni.

Skolēnu domas par izrādi:

Izrāde "Ahilleja papēdis" ir stāsts par Ahilleju, grieķu mitoloģijas varoni, kurš saskaras ar dzīves izvēli starp ilgu, mierīgu dzīvi un īsu, bet diženu karavadoņa ceļu. Izrāde mūsdienīgā veidā interpretē grieķu mītus un izceļ dziļas vērtības. Man patika tas, ka izrāde bija parādīta mūsdienīgi. Man arī patika cik labi aktieri iejutās lomās. Man likās, ka izrādi bija nedaudz grūti uztvert, it īpaši sākumā un saprast, kas notiek. (Markuss Augustovskis 10. c)
Izrādē patika aktieru izpildījums un veids, kā tika iekļauti tēli un lelles. Nepatika, ka Ahilleja stāsts bija haotisks un bez priekšzināšanām grūti saprotams. (Dārta Dzintare 10.c)
Ejot uz leļļu teātra izrādi, es gaidīju, ka būs pašas lelles, nevis ka tas būs apvienojums starp paša aktieriem un pašveidotām lellēm. Man nebūtu pretenziju, ja aktieri parādītos 20% laikā kā stāstītāji, bet šī bija vairāk kā mini teātra izrāde un lelles bija drīzāk sekundārie tēli blakus galvenajiem. Toties hip hops un repa elements bija kaut kas interesants un neiedomājams ar sengrieķu mitoloģiju. Neskatoties uz visu iepriekš minēto, aktieri bija labi un viņu izpildījums bija labs. (Daniels Jansone 12.a)
Man patika, ka izrāde bija vizuāli piesaistoša – scenogrāfija un kostīmi bija interesanti un palīdzēja radīt senās pasaules atmosfēru. Tāpat mūzika bija laba, taču dažkārt varēja šķist pārāk uzbāzīga un traucēja koncentrēties uz stāstu. Nepatika, ka daži momenti šķita pārāk ātri vai sarežģīti, un nebija viegli sekot līdzi notikumu attīstībai. Aktieru sniegums vietām bija pārāk emocionāls, kas sajauca iespaidu, un dažas ainas šķita pārāk garas vai neparedzamas. Tāpat izrāde varēja būt skaidrāka, jo, ja neesi iepazinies ar grieķu mitoloģiju, būtu grūti saprast dažu sižetu detaļas. (Patrīcija Rogule 12.a)

Kino pasauli iepazīstot

8.maijā 7.d klase viesojās aizraujošajā kino zemē “Cinevilla”, kuras būvniecība tika uzsākta 2004. gadā filmas “Rīgas sargi” vajadzībām. Laika gaitā filmēšanas laukums ir paplašinājies līdz 150 hektāru platībai. Tagad Cinevillā ir dažādu laikmetu ciemati, ielu posmi, paviljoni, vilciena perons un pat upe. Skolēni, skenējot QR kodus, iepazina ne tikai filmēšanas vietas, bet arī latviešu filmu daudzveidīgo klāstu, tostarp baiso vampīrfilmu.

Ieskatīties filmu tapšanas aizkulisēs skolēni varēja nodarbībā “Ekskursija zaļajā ekrānā”, izbaudot burvību, kad no zaļā ekrāna var nokļūt neticamās filmu ainās. Nodarbība ne tika radīja pozitīvas emocijas, bet arī, iesaistoties filmēšanā, uzzināja par dažādajām profesijām, kas saistītas ar kino industriju.

Izzinoša nodarbība “Ielūdz pils atslēgu glabātāja” Jaunpilī

Jaunpils pilī muzejpedagoģiskajā nodarbībā “Ielūdz pils atslēgu glabātāja” 7.d klase devās 8.maijā, kur viduslaiku stāstu steidzās vēstīt pils gide. Tā kā vēstures stundās apgūstamā tēma bija viduslaiku sabiedrība un Krusta kari Latvijas teritorijā, tad skolēni aktīvi sāka ar jautājumu uzdošanu labākai uzdevumu izpildei. Jaunpils gide skolēnus izvadāja pa pils vietām, kuras laika gaitā kopš 13. gadsimta ir mainījušās, līdz nokļuva līdz pagrabam, kas savulaik kalpoja bruņiniekiem kā atpūtas vieta. Tur skolēni aktīvi iepazinās ar bruņinieku dzīvi un kaujas ieročiem. Skolēni uzzināja, ka viduslaiku artefakti slēpj sevī dažādus pārsteigumus par viduslaiku cilvēku dzīvi un sadzīvi, kā arī to, ka tieši viduslaikos sāka mainīties kara ieroči, jo sāka izgatavo šaujampulveri, ko skolēni paši varēja mēģināt izdarīt. Ar šāvienu no lielgabalu noslēdzās 7. d klases ekskursija Jaunpils pilī.

Hoijeres viesu namu iepazīstot

9.maijā 7.b un 23. maijā 7.c klase ar programmas “Latvijas Skolas soma” atbalstu viesojās 17. – 19. gadsimta interjera muzejā - Hoijeres kundzes viesu namā.

Jaunieši uzzināja, ka

vēsturiskais nams savu vietu pilsētnieku un pilsētas viesu zināšanās jau sensenis iemantojis caur vēsturisku faktu, ka saskaņā ar liecībām Krievijas cars Pēteris I Liepājā un Hoijeres kundzes viesnīcā viesojies 1697. gadā Lielās sūtniecības laikā;
ēkas pirmajā stāvā atjaunots ne tikai krogs un Hoijeres kundzes dzīvojamās istabas, bet arī vēsturiskais manteļskurstenis ar maizes krāsni, ļaujot apmeklētājam iejusties atbilstošā laikmeta atmosfērā;
savukārt otraja stāvā iekārtots notāra Kristofa Vilhelma Stendera un viņa ģimenes dzīvoklis.

Skolēniem bija iespēja izspēlēt izlaušanās spēli, lai nostiprinātu tikko iegūtās zināšanas.Skolēnu sajūsma par ekspozīcijām, par interesantiem faktiem par to laiku, kā cilvēki dzīvoja, ka ģērbās, kādi bija interjera priekšmeti, bija neviltota.

Skolēnu gūtās atziņas:

Norai patika saprotamais muzeja darbinieces skaidrojums;
Nikola uzzināja, ka bija speciāls gultas sildīšanai paredzēts rīks, lai gultā būtu patīkami iekāpt;
Kārlis uzzināja, ka ļaudis senāk bija mazāki augumā un viņiem bija ļoti mazi kāju izmēri;
Bija interesanti apskatīt senās lietas.

Muzejpedagoģijas nodarbība “Herbārija stunda Stenderu apartamentos”

26.maijā 8.c klase vēstures stundu pavadīja Liepājas 17.–19.gadsimta interjera muzeja "Hoijeres kundzes viesu namā", iepazīstot un izzinot Latvijas vēsturi 18., 19.gs., kā dzīvoja cilvēki Kurzemes guberņā, pievēršot uzmanību Liepājai, kā tika pārvaldīta Kurzemes – Zemgales hercogiste. Skolēniem bija iespēja iepazīties ar sadzīvi un darbu 18., 19.gs., gūt priekšstatu par Latvijas kultūras mantojuma daudzveidību. Nodarbība norisinājās muzeja 19.–20. gadsimta mijas ekspozīcijā jeb Stenderu ģimenes dzīvoklī, kur iespējams vērot pārsteidzošu tapešu kolekciju, podiņu krāsnis, greznas mēbeles, izšūšanas rokdarbu galdiņus, porcelāna servīzes, bērnistabā atrodamās rotaļlietas un leļļu māju un citus tam laikam raksturīgus interjera priekšmetus un dekorus. Nodarbības laikā īpaša vērība tika pievērsta tieši ekspozīcijā redzamajiem ziedu dekoriem, mēģinot izprast ziedu kā dekoru nozīmi, kā arī to pielietojumu interjera noformējumā. Nodarbības laikā skolēniem bija iespēja praktiski darboties radošajā darbnīcā, veidojot kompozīciju no sausajiem ziediem. Skolēni novērtēja iespēju iepazīties ar autentiskiem vēstures avotiem, artefaktiem, kuri šajā nodarbībā tika bagātīgi piedāvāti.

Muzejpedagoģijas nodarbība “Ienāc Hoijeres kambaros”

27.maijā 10.a klase vēstures stundas laikā viesojās Liepājas 17.–19.gadsimta interjera muzeja "Hoijeres kundzes viesu namā", iepazīstoties ar latviešu sadzīvi un darbu 17., 18., 19.gs. un gūstot priekšstatu par Latvijas kultūras mantojuma daudzveidību. Nodarbība norisinājās gan Hoijeres viesnīcas telpās, gan muzeja 19.–20. gadsimta mijas ekspozīcijā jeb Stenderu ģimenes dzīvoklī. Nodarbības laikā īpašā vērtība bija iespēja iepazīties ar autentiskiem tērpiem, kurus skolēniem bija iespējams uzvilkt un iejusties vēsturiskajā laikā.

Skolēni atzina, ka šī bija ļoti interesanta mācību stunda:

Man ļoti patika nodarbība. Ieguvu iespēju uzvilkt 19. gs. apģērbu, kā arī uzzināt ko jaunu par vēsturisku vietu Liepājā. Kopumā jautri un izglītojoši!
Man ēka likās ļoti skaista. Bija interesanti redzēt, kādas izskatījās istabas un kā tika izmantots to inventārs.
Es uzzināju jaunas lietas un pārliecinājos, ka negribētu dzīvot tik tālu pagātnē. Lai gan meiteņu tērpi bija ļoti skaisti un grezni, ka pat gribētos tādus vilkt mūsdienās.