Latvijas Skolas soma

Datums: 2021.gada 16.jūnijs

Sakums 20_21_aktiv 20_21_2sem_aktiv

 

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2020./2021.m.g. 2.semestrī

 

No janvāra  līdz maijam tika realizēti dažādi tiešsaistes kultūrizglītības pasākumi, kas veiksmīgi integrēti mācību procesā.

 

 

Muzikālā izrāde “No Veidenbauma neaizbēgsi”, SIA "Liepaja Music"

 

1

 

 

Vidusskolas klasēs – 10.a, 11.a, 11.b, 11.c, 11.d – februāra un marta literatūras stundās, runājot par latviešu dzejas klasiķi Eduardu Veidenbaumu, tika izmantota piedāvātā muzikālā izrāde “No Veidenbauma neaizbēgsi.” Saturiski piesātinātās 36 minūtēs bija iespējams daudz ko uzzināt gan par dzejnieka personību, gan arī ieklausīties dzejā, kuru savā stilā lasīja aktieris Gatis Maliks un dziedātājs Ralfs Eilands, kurš kopā ar Liepaja Music Orchestra mūziķiem arī izpildīja dziesmas ar Veidenbauma tekstiem.

 

Lielas daļas 11.d  klases jauniešu  pirmā sastapšanās ar latviešu dzejnieku Veidenbaumu notika, skatoties muzikālo izrādi “No Veidenbauma neaizbēgsi”. Tā bija laba ierosme, lai katrs, atbilstoši savām interesēm un vēlmēm iepazītu dzejnieka personību un dzeju nopietnāk. Skolēni atzīst, ka izrāde sniedz priekšstatu par Veidenbaumu, bet  daļai muzikālo izrāžu formāts nav saistošs.  Lūk, dažas skolēnu atziņas:

  • Man patika interesantā ideja par Veidenbauma dzejas iesaistīšanu dziesmās, jo tā, manuprāt, piesaista vairāk klausītāju un interesentu, taču bija nedaudz grūti uztvert vārdus. Izrāde sniedza ļoti labu, kodolīgu priekšstatu par to, kas vispār bija Eduards Veidenbaums. Atmiņā vislabāk palika dziesmas vārdi: “Pēc goda, pēc slavas, pēc mantas, bez atpūtas ļautiņi skrien.”
  • Izrādē izskanētās dzejas rindas un komentāri palīdzēja iepazīt Veidenbaumu un izdzīvot viņa sajūtas. Neierasti izklāstīts dzīves stāsts.
  • Patika, kā izrāde uzfilmēta, tā šķita tāda ļoti vienkārša un pieticīga, nekādu dižu priekšnesumu vai lielas skatuves, ļoti atbilstoši Vedenbauma būtībai. No tā arī izriet mana atziņa: nav jābūt īpaši bagātam, slavenam vai skaistam, lai tevī klausītos, galvenais, ka tev ir kas svarīgs un interesants sakāms.
  • Manuprāt,  šajā mūziklā tika iesaistīti pozitīvi un  pazīstami cilvēki Latvijā. Dzeju varēja viegli uztvert caur dziesmām. Ļoti moderni izdomāts, kā iepazīt Veidenbaumu un viņa dzeju vien 30 min.
  • Izrāde ir ar interesantu ideju, bet man tā īsti nepatika, jo pārāk daudz dziedāšanas. Stāstījuma daļas bija daudz labākas.
  • Izrāde iepazīstināja ar Veidenbauma dzīvi. Atklāja daudzus “kāpēc” par viņa viedokli dzīvē par dažādām lietām.
  • Es teiktu, ka Veidenbaums vienkārši prata saprast cilvēkus. Viņš saskatīja cilvēkos to tēlu, kas parāda patiesās domas, nevis to, ko sabiedrība grib redzēt. Tāpēc daudziem patīk viņa dzeja. Viņš uzrakstīja to, ko klusībā liela daļa sabiedrības atzina, bet neizpauda.izbēgsi”.

 

11.c klases skolēnu viedokļi par izrādi ir atšķirīgi, un nav vienaldzīgo.

  • Tā kā pati Eduarda Veidenbauma dzeju esmu lasījusi un analizējusi, manuprāt, izrādes režisori varēja nākt klajā ar interesantāku veidu, kā skolēnus iepazīstināt ar šo dzejnieku. Man patīk mūzika un dzeja, bet šādu izrādes muzikālu formātu bija nedaudz grūti baudīt, lai radītu iespaidu par Veidenbaumu. Izrādē darbības atkārtojās, proti, neliels stāsts, dzejas lasījums un dziesma konkrēto mūziķu aranžējumā. Šī iemesla dēļ bija sajūta, ka izrāde vairāk bija Ralfa Eilanda koncerts. Protams, arī daži izrādes aspekti bija patīkami, piemēram, Veidenbauma biogrāfijas vizualizācija īsās ainās. Kopumā vērtēju izrādi viduvēji, jo saredzēju tajā lielāku potenciālu, nekā tika realizēts.
  • Izrāde ir pavisam vienkārša. Šķiet, ka tā ir paredzēta jaunākai auditorijai vai tiem, kuri pirmo reizi izdzird vārdu salikumu "Eduards Veidenbaums". Ir interesanti paskatīties, kā ir iespējams interpretēt dzeju, iepazīstinot ar dzejnieka rindām tos, kuri nelabprāt lasa, bet daudz ko jaunu no tās gan nevarēju iemācīties. Vēlos uzslavēt filmētāja darbu, kas radīja baudāmāku skatīšanos, bet, iespējams, tas ir skarbi teikts, liekas, ka izrāde nav pelnījusi tās vārdu "izrāde", bet gan titulu "īsfilma, kas radīta ierakstam sociālajos tīklos".
  • Man ļoti patika šī izrāde, jo tā īsi un kodolīgi pastāstīja par Veidenbauma dzīvi. To bija ļoti viegli skatīties un arī klausīties, man patika muzikālā daļa. Es noteikti varētu šo izrādi skatīties vairākas reizes, man tā šķita interesanta un aizraujoša, jo bija ļoti labi pasniegta un viegli uztverama.
  • Manuprāt, E. Veidenbauma biogrāfijas stāstījums, sajaukts kopā ar viņa radītajiem darbiem, ir vispazīstamākais un visparedzamākais veids, kā cildināt un atzīmēt kādu personību/autoru. Izrāde noteikti neradīja nekādu pārsteiguma elementu, jo arī mūzikla formāts teātra izrādēs ir ļoti labi pazīstams. Nenovērtēju vietām izmantotos anglicismus, lai gan man patika izrādē iesaistītie modernisma elementi. Tomēr uzskatu, ka kompozīcija un Veidenbauma dzīves gājuma un daiļdarbu pasniegums bija baudāms, viegli saprotams un viegli uztverams. Arī tās humors bija gaumīgs un saprotams ikvienam. Skatīšanas formāts bija ērts, un kopumā novērtēju laba mērķa vārdā radīto izrādi kā nelielu kultūras devu laikos, kad tās ļoti trūkst.
  • Šādā veidā izveidots kāda cilvēka dzīvesgājums ir daudz labāk uztverams nekā vienkārša biogrāfijas izlasīšana. Varbūt prātā palika ne tik daudz dzejoļu un dziesmu, bet pats dzīvesgājums. Ja būtu, es labprāt noskatītos līdzīgas izrādes par kādu dzejnieku.
  • Lai gan es nevaru teikt, ka izrāde bija slikta, es nevaru arī teikt, ka tā bija laba, jo pēc izrādes noskatīšanās mana attieksme bija lielākoties vienaldzīga. Es novērtēju izrādes radošumu un centienus saistīt Eduarda Veidenbauma biogrāfiju ar mūsdienu mūziku, bet, ja man būtu jāapgalvo, ka man patika gan mūzika, gan Veidenbauma dzīves attēlojums, es melotu. Mūzikas stils, manuprāt, neatbilda tematam un Eduarda Veidenbauma dzīves attēlojums bija kūtrs. Protams, es saprotu, ka izrāde tika radīta bērnu un jauniešu auditorijai, bet tas neattaisno tās slikto izpildījumu. Vienīgais, ko es varu patiešām uzslavēt, ir izrādes ritms. Lai gan izrāde bija īsa, tā bija arī kodolīga, un pāreja no viena temata uz otru bija efektīga. Kopumā, manuprāt, izrādes koncepcija bija laba, bet tās izpildījums bija slikts.
  • Izrāde bija laba -  pilnīgi pretējais, ko cerēju redzēt, sākotnēji, dzirdot vārdu izrāde, domāju, ka redzēšu kādu garlaicīgu uzvedumu, bet redzēju mazu dokumentālo filmu un ieskatu par E.Veidenbaumu, vēl pārsteidzoši bija redzēt Ralfu Eilandu.

 

11.b klases daži spilgtākie iespaidi

  

2

  

  • Cita informācijas pasniegšana veida dēļ izrādei bija savs šarms, kas man ir neierasts.
  • Dažādo informācijas pasniegšanas veidu un vizuālo efektu dēļ izrādi nevienā brīdī nebija garlaicīgi skatīties.
  • Interesants izrādes stils, kā rezultātā ieguvu jaunas zināšanas un lielisku noskaņojumu.
  • Ja patīk viss neparastais un neierastais, tad izrāde iet pie sirds.
  • Ļoti moderns piegājiens, kā pasniegt Veidenbauma dzeju un dzīvesstāstu. Tas spēj rosināt lielāku interesi tieši jauniešu vidū, kas par dzeju mūsdienās tik ļoti neinteresējas.
  • Mākslas veidu mijiedarbība. Dzeja ar mūziku. Ļoti interesanti un, manuprāt, neierasti Latvijas tipiskajai skatuves mākslai.
  • Neierastais informācijas pasniegšanas veids ļaus jauniegūtajām zināšanām ilgāk palikt atmiņā.
  • Izrādē bija gan dzeja, gan mūzika, gan teātris – nebija laika garlaikoties un pēc noskatīšanas bija, par ko aizdomāties.

Izrādē izskan  doma: “Katrā no mums mīt kripata Veidenbauma.”

 

11.B sevī atpazīst tādas Veidenbauma zīmes kā  dzejnieka ikdienišķo dzīvošanu, nepatiku pret liekulību. Iespējams, arī noslēpumainība, vēlme kaut ko mainīt tieši latviešu vidū, alkas pēc kaut kā jauna, pēc kārtības un saliedētības ir veidenbaumiskas. Tāpat kā griba, lai mūsu dzīve būtu skaidrāka un saprotamāka, un apziņa, ka tas ne vienmēr ir iespējams…

 

11.B rezumē: “Sanāca izbaudīt literatūras stundu, kā arī uzzināt vairāk par dzejnieku. Būtu labi arī tādā pašā veidā uzzināt arī par citiem dzejniekiem vai rakstniekiem.”

 

 

Digitālā programma "Zinātnes un mākslas krustpunkti", SIA Laboratorium Science theater

 

3

 

 

No 8. līdz 15.februārim visu četru ģimnāzijas 10.klašu skolēniem ķīmijas stundas bija mazliet neparastākas, jo tiešsaistē  varēja vērot un piedalīties  “Latvijas Skolas somas” apstiprinātajā Zinātniskā teātra programmas stundā “Zinātnes un mākslas krustpunkti”.

 

Tā kā iepriekš moduļu stundās skolēni jau bija izzinājuši vēstures, literatūras, kultūras aspektus par A.Grīna romāna “Dvēseļu putenis”  Dz.Dreiberga režisēto filmu  ar tādu pašu nosaukumu, tad šī nodarbība parādīja, ka arī dabaszinātņu procesiem kultūras tapšanas jomā ir vērā ņemama nozīme. Šī filma ir ievērojama ne tikai ar stāstu par jaundibināto Latvijas valsti, bet arī ar to, ka tās tapšanā nav izmantota datorgrafika – visas kaujas ainas, eksplozijas, skati ar ievainotajiem, rēta uz Artūra vaiga – tas viss ir panākts, izmantojot ķīmijas un fizikas stundās apgūtās zināšanas. Kā izrādās, nemaz nav tik sarežģīti pagatavot neīstu sniegu, mākslīgās asinis, speciālus degošus šķidrumus, mākslīgo ādu un no tās savukārt neīstas brūces un rētas, kas filmā izskatās tik reālas un pēc iespējas precīzāk ataino tajā redzamos notikumus.

 

Par to, kas šajā nodarbībā patika, aizrāva un saistīja jauniešus:

  • “Šajā nodarbībā man šķita aizraujoši uzzināt, cik dažādos veidos, pielietojot zināšanas ķīmijā, filmās var demonstrēt dažādus specefektus pat bez montāžas sniegtajām iespējām, kā arī pasniedzēja veikto darbību augstā kvalitāte par spīti vienkāršajiem līdzekļiem. Vēl interesanti bija uzzināt dažādus vēl nedzirdētus faktus par filmas „Dvēseļu putenis” izstrādāšanas tehnisko aspektu.” (Reinis Stadsvolds, 10.a)
  • “Man ļoti patika, kā vispār viņš stundu pasniedza. Ļoti vienkārši, neiespringti, taču saistoši. Patika dzirdēt par filmēšanas aizkulisēm un filmas tapšanu. Bija patīkami, ka tika parādīti eksperimenti, kā izveidot dažādus materiālus un kā ar tiem darboties. Ziņa, ko nodarbības vadītājs deva beigās -zinātne saistās ar visu!  Mūsu pasaulē ir daudz interesantu lietu, ej un eksperimentē ar tām!- man likās ļoti forša un arī kaut kādā veidā lika aizdomāties. Iespējams, kādam, kam zinātne neinteresē tik ļoti un viņš neredz tai jēgu, šis bija veids, kā radīt interesi par un ap zinātnēm.” (Kate Rutkovska, 10.a)
  • „Mani aizrāva veids, kā vadītājs runāja, ļoti patika, ka nebija neērts stāstījums, bet gan draudzīgs, pozitīvs.
  • Ļoti patika eksperimenti, ko viņš rādīja, jo es pati esmu vēlējusies šos eksperimentus izmēģināt. Manu interesi palielināja tas, ka viņš runāja par „Dvēseļu puteni”, jo es vairākkārt, skatoties šo un citas filmas, esmu vēlējusies uzzināt, kā tiek veidotas šīs ainas, kurās ir ievainoti cilvēki, degšana, jo tas izskatās ļoti patiesi.” (Megija Deksne, 10.a)

Protams, ka ir palikušas arī daudzas vēl joprojām līdz galam nenoskaidrotas lietas, kuras izzināt, piemēram, sprādzieni, mākslīgie dūmi (arī tādi, kas ir krāsaini), kā radīt gleznu, kurā parastajā apgaismojumā redzams viens attēls, bet ultravioletajā gaismā pavisam cits; stabilāko un vispopulārāko sprāgstvielu maisījuma sastāvs; kādas krāsas, pamatus, lakas un citas vielas izmanto gleznošanā, lai iegūtu gleznām vēlamo izskatu, tekstūru un lai tās pēc iespējas ilgāk saglabātos; ķā ķīmiskot ēdienu un likt tam izskatīties pavisam savādāk utt.

 

Paldies visiem Zinātniskā teātra programmas vadītājiem – Lesiai, Ņiķitam un Vladislavam - par iespēju ar ķīmiķa acīm ieskatīties šīs tik interesantās filmas tapšanas aizkulisēs!

 

 

Pēc izrādes “Svina garša” skatīšanās , Nacionālais drāmas teātris

 

4

 

 

Izmantojot Latvijas Skolas somas piedāvājumu, 12. D klasē strādājošie vēstures, literatūras, filozofijas skolotāji, mūsu klases audzinātājas Sandras Šulmes uzrunāti, februārī veidoja stundas, balstoties uz Nacionālā teātra izrādē “Svina garša” redzēto.

 

Izrāde mūsu klasē kopumā atstāja diezgan dalītu viedokli par tās sižetu, piemēram, viens klasesbiedrs teica:“Kopumā man izrāde nepatika, tas bija vishaotiskākais un nesaprotamākākais teātris, ko, manuprāt, esmu redzējis. Man nepatika ne sižets, ne iestudējums un režija.” Kādam arī ir licies, ka izrādes formāts nav piemērots skatīšanai attālināti: “Ļoti neveiksmīgi izvēlēts formāts, priekš valsts plašām pārmaiņām un situācijām neder teātra ierobežojumi filmēt tikai vienā telpā.” Tomēr vairākumam ļoti patika izrāde un aktieru veikums. Pozitīvās atsauksmes bija šādas:

  • Man izrāde “Svina garša” ļoti patika, aktieriem ļoti spilgti izdevās atainot tā laika situāciju, emocijas. Stāsts, kas bija atainots izrādē, šoreiz nebija no kaujās iesaistīto puses, bet gan no “parasto iedzīvotāju” skatu punkta. Šī izrāde izraisīja pārdomas, nepatīkamas emocijas par to, kas tajā laikā ir bijis jāpārdzīvo, it īpaši ebrejiem.
  • Dzīve visnegaidītakajos brīžos un situācijās var likt mums izbaudīt “svina garšu”.
  • Visinteresantākais šķita tas, kā tika attēlota parasto ļaužu attieksme pret kara sākumu un tā procesu.
  • Izrāde man patika, jo tajā tika izklāstīti pārdzīvojumi kontekstā par Otro pasaules karu, kā arī emocijas, ar kurām sastapās jaunietis, kurš bija krustcelēs starp divām pasaulēm.

Mācību stundu  diskusijās  katram bija iespēja paust savu viedokli, un kaut nedaudz dziļāk izprast Latvijā notiekošo Otrā pasaules kara laikā, un padomāt par cilvēcības jautājumu. Daļai skolēnu radās interese izlasīt Māra Bērziņa romānu “Svina garša”.

 

Savukārt 12. C klasē skolēniem bija iespēja padomāt par jautājumiem pēc izrādes noskatīšanās:  Kas cilvēku padara par cilvēku? Kāpēc ir glābēji un malā stāvētāji? Vai laikmeta notikumi ietekmē cilvēka izvēles? Vai kara laikā iespējama cilvēcība? 

 

Uz jautājumu, kādas sajūtas bija pēc izrādes noskatīšanās, bija smaguma sajūta, gribētu redzēt dzīvē, kultūršoks, vēlos izlasīt grāmatu, apjukums un skumjas, gribu noskatīties vēlreiz u.c.

 

Kādas bija 12. c klases skolēnu pārdomas pēc izrādes noskatīšanās?

  • Lika novērtēt to, kā mēs dzīvojam šobrīd.
  • Par visu, kas notika – kāpēc?
  • Nenožēloju, ka noskatījos. Bija ļoti laba izrāde, beigas mani pārsteidza nesagatavotu.
  • Tā ir mīļākā izrāde, kādu esmu redzējis. Pirms sāku skatīties, domāju, ka patīšu, lai varētu tikai pateikt, ka esmu skatījies, taču attapos 2 naktī. Paldies, ka likāt to noskatīties.
  • Novērtēt dzīvību, būt pateicīgam, ka mani tas mūsdienās vairs neskar fiziski, pārdomas par to, kam TIK daudzi izgāja cauri.
  • Priecājos, ka nedzīvoju tajos laikos.
  • Ļoti lika novērtēt laiku, kurā dzīvojam šobrīd.

 

 

Muzejpedagoģijas nodarbība "Gadskārtu ieražas Dienvidkurzemes sētā", Liepājas Muzejs

 

5

 

 

Izzināt savas tautas tradīcijas ir interesanti, un tāpēc  25.februārī 7. C klase, bet 5. martā 8. B klase  klases stundā devās virtuālā ekskursijā uz Liepājas muzeju, lai  piedalītos muzejpedagoģijas nodarbībā ‘’Gadskārtu ieražas Dienvidkurzemes sētā”, kurā tika pastāstīts par Dienvidkurzemes iedzīvotāju dzīvi 19. un 20.gadsimtā caur dažādu gadskārtu svētku perspektīvu

 

Skolēni kopā ar audzinātājām bijām nolēmuši, ka vajag papildināt un atsvaidzināt zināšanas par latviešu sadzīvi un ieražām. Uzzinājām, kā latvieši senāk svinēja dažādus svētkus. Ekskursijas laikā bija jāveic daži testi, lai secinātu un apkopotu zināšanas. Skolēni bija zinoši un ieinteresēti, un muzeja speciālistes ar aizrautību izvadāja skolēnus pa Kurzemes sētu, ļaujot uzzināt daudz jauna, kā arī atpazīt lietas, ko paši savām acīm vēl īstajās lauku mājās ir redzējuši. Pēc tiešsaistes stundas skolēniem mājās ar vecākiem bija sarunas par gadskārtu ieražu svinēšanu savā dzimtā.

 

Mēs zinām dažādas gadskārtas, tās atzīmējam, piemēram, olu krāsošanu un sišanu Lieldienās, lekšanu pāri ugunskuram Jāņos, vakarēšanu Ziemassvētkos. Tomēr  lielākā daļa no mums nezina un nevar pastāstīt, no kurienes nāk visi šie paradumi, ticējumi un tradīcijas. Tagad vismaz mūsu klases  to zinās.

 

Paldies Latvijas Skolas somai  un Liepājas muzeja darbiniecēm Annai un Ievai par iespēju izzināt savas tautas tradīcijas, kā arī ieinteresēt domāt par savas tautas tradīciju saglabāšanu.

 

 

Digitālā nodarbība "Es un Imants Ziedonis "Dzirnakmeņos", fonds "Viegli"

 

Vai nebūtu interesanti ielūkoties vietā, kurā radušās nozīmīgas Latvijas literatūras vērtības, un ieraudzīt rakstāmgaldu, pie kura sēdējis pats Imants Ziedonis?

 

Četras vidusskolas klases, sadarbojoties klašu audzinātājām un literatūras skolotājām, realizēja moduļu stundu nodarbības par Imantu Ziedoni, iekļaujot Latvijas Skolas somas piedāvāto digitālo nodarbību.

 

Šī gada 8.martā mājīgā un gaišā atmosfērā  12.a klase virtuāli apmeklēja Imanta Ziedoņa vasarnīcu “Dzirnakmeņi”. Līdz ar interesantajiem faktiem un stāstiem no Ziedoņa dzīves bija iespēja arī pašiem pārbaudīt savas zināšanas. Meklējot pavedienus, lai atklātu ko vēl nezināmu par Ziedoni, nonācām vasarnīcas telpās. Plauktos stāvēja tie paši māla trauciņi, kurus tur, iespējams, nolicis pats dzejnieks, virtuvē malkas plītiņa izskatījās tā, it kā Ausma Ziedone-Kantāne vēl vakar būtu to kurinājusi, un pat virtuāli varēja sajust mājas mieru un radošo gaisotni.

 

7

 

12.c klase 29. martā virtuāli apmeklēja I. Ziedoņa muzeju “Dzirnakmeņi”. Muzeja darbības pamatprincips ir Imanta Ziedoņa vēlēšanās: "Es gribu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot."

 

Interaktīvajā nodarbībā jaunieši iepazina gan muzeja telpas, gan uzzināja par I. Ziedoni, gan meklēja atbildes uz jautājumiem.

 

8

 

Kādas bija 12.c klases skolēnu atziņas, sajūtas, pārdomas pēc interaktīvās stundas?

  • Uzlaboja visu rītu, tiešām interesanta stunda.
  • Laiks pavadīts mierīgi. Gribas pasēdēt pie Lojas upītes un padomāt.
  • Man pēc šīs stundas parādījās vēlme vairāk izpētīt Imantu Ziedoni un viņa darbus , ko noteikti arī darīšu.
  • Radās motivācija.
  • Ļoti patīkama, lietderīga stunda. Kaut kas citādāks, kā parasti, un tas priecē.
  • Bija interesanti paklausīties par Ziedoņa māju, jo precīzi tāds ir manas nākotnes mājas ideāls - fantastiski sakrīt mana un Ziedoņa gaume par celtnēm.:))) Bet kahoot un pāris uzdevumi man nelikās pārāk saistoši.
  • Bija diezgan interesanti, ka ir izveidota tāda mājaslapa, kur var izstaigāt virtuāli muzeju un par to visu atrast informāciju, kas tika saistīts ar grupas darbu, sajūtas tādas diezgan labas, jo nebija citu variantu, kā lasīt, kas aizved uz kaut kādām pārdomām un liek domāt uzreiz par sevi.
  • Bija ļoti patīkama nodarbība. Biju pārsteigta, cik labi ir uztaisīta virtuālā tūre Imanta Ziedoņa muzejā. Vēl jaunums man bija par lāci Andreju.
  • Man ļoti patika, lika padomāt par dabu, mieru un Ziedoni. Sapratu, ka vēlos aizbrauk uz Murjāņiem arī dzīvē.
  • Man patika. Pēc šīs stundas es jutu patīkamas sajūtas, varēju pasapņot, kā atrodos kaut kur dabā vasaras vidū un lasu Ziedoņa dzeju, un staigāju pa Murjāņu māju.
  • Ja pirms tam es Imantu Ziedoni īsti tā nelasīju, tad tagad pati uzslēdzu youtubi, lai paklausītos epifānijas, viņa darbus. Sapratu to, cik viņš ir apbrīnojams cilvēks, tik daudz lietas, ko var no viņa mācīties, gan dzīves redzējums, kā arī uzskati par dažādām lietām. Par Murjāņu māju staigājot interaktīvi, pat brīžam šķita, ka esmu tur dzīvē, jo viss tik reālistisks un smalkāk apskatāms. Kā arī uzdevums, kur bija jāatbild pēc pašu vēlmes uz vienu jautājumu, arī bija lielisks. Vienkārši, bet ģeniāli.

 

30.martā 10.d  klases stunda sākās ar nelielu iesildīšanos -  Kahoot testu par I.Ziedoni, tālāk uzdevums bija virtuāla ekskursija caur I.Ziedoņa māju, kur tika dots uzdevums atbildēt uz jautājumiem, bet  atbildes tika meklētas tajā mājā vai internetā. No jautājumu atbildēm kopā bija jāizveidojas lāča vārdam. Pēc šī bija pēdējais uzdevums, kur jauniešiem uzdeva jautājumus, kā, piemēram, kas tu esi?, kam tu piederi?, kā tevi redz citi? u.c. Uz šiem jautājumiem bija nepieciešams atbildēt ar kādu I.Ziedoņa vai kādu citu blakus esošu grāmatas tekstu.

 

Apjautājot  klasesbiedrus, sapratām, ka viedokļi par stundu bija dažādi – no ļoti patika līdz – nepatika.

 

Mēs  ieteiktu šo pasākumu saviem vienaudžiem, jo tas  ļauj uzzināt vairāk par Imantu Ziedoni, vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem un rakstniekiem. Ir svarīgi zināt savas tautas kultūras mantojuma pērles.

 

10.martā 12.b klase nodarbības sākumā atbildēja uz 10 jautājumiem pēc 25 minūšu garas filmiņas noskatīšanās par I. Ziedoņa vasaras māju Murjāņos. Man šī filma bija baudāma, noskatījos to 3 reizes, un katrā no tām man saistīja pavisam kas cits, piemēram,  vienā reizē I. Ziedoņa mīla pret dabu, nākamajā – tas, cik daudz empātijas I. Ziedoņa esošie līdzcilvēki izrādīja pret tā mājas noskaņas saglabāšanu un noslēdzošajā – Renāra Kaupera un viņa grupas albuma “Viegli” tapšanas process.

 

Mēs, 12.B klases skolēni, “aizceļojām” uz I. Ziedoņa vasaras māju Murjāņos, kur mums virtuāli bija jāizpēta dzejnieka mājvieta, lai rastu atbildes uz uzdevuma jautājumiem un pēc sniegtajām atbildēm atšifrētu, kas bija vēl viens no galvenajiem mājas iemītniekiem. Šis uzdevums radīja pozitīvas emocijas un interesi, jo tas bija kas jauns man, tā arī klasesbiedriem. Redzot šo māju no iekšpuses un arī pašu apkārtni, radās stipra vēlme tur nokļūt un izbaudīt noskaņu dzīvajā.

 

Pēc uzdevuma izpildīšanas sekoja noslēdzošā daļa - tika atvēlētas 10 minūtes un sniegti 7 jautājumi, kur bija jāizvēlas viens no tiem un jāatrod tam atbilde kādā no I. Ziedoņa literārajiem darbiem vai nejauši izvēlēta žurnāla, grāmatas, kas stāv pa rokai. Tad katru no mums vadītāja uzklausīja ar smaidu, kas man un citiem radīja apziņu, ka par mūsu sajūtām izrāda patiesu interesi. Pasniedzēja bija lieliska – ļoti atvērta un aizraujoša, tā radīja pozitīvas enerģijas pienesumu visai dienai!

 

 

Muzejpedagoģijas nodarbība tiešsaistes formātā "Ebreju glābēji Liepājā", Žaņa Lipkes memorials (10.a un 12.d klase)

 

9

 

 

Izmantojot Latvijas Skolas somas piedāvājumu, 12. D klase skatījās  Nacionālā teātra izrādi “Svina garša”.

 

Vēstures stundu laikā tika  padziļināti apskatītas vēstures tēmas, kuras jaunieši aktualizēja pēc izrādes noskatīšanās: II Pasaules karš un okupācijas; mazākumtautības  Latvijā starpkaru posmā un propaganda ; ebreji Latvijā.

 

Īpaši vērība tika pievērsta tam, lai skolēni izprot sabiedrības atšķirību attieksmē pret ebrejiem pirms tam, kad Latviju okupēja nacistu karaspēks un pēc okupācijas. 

 

Atbildes uz daudziem jautājumiem sniedza nodarbība, kuru vadīja Žaņa Lipkes Memoriāla muzejpedagoģe/gide Maija Meiere.

 

Stundas mērķis bija ar holokausta piemēru parādīt, kādas morālās dilemmas priekšā nonāca tā brīža liepājnieki, kuri nebija ebreji, bet kuru acu priekšā notika šī ebreju izolēšana un vajāšana. Tiešsaistes stundā tika apskatīti piemēri  tam, ka vietējie nostājās nacistu pusē un kļuva par lielāka vai mazāka veida varmākām un tam, kā  liepājnieki centās ebrejus arī  paglābt.

 

Skolēni dzirdēja stāstus,  kur galvenās persona - vajātie vai glābēji ir aptuveni 12. klases skolēnu vecumā.

 

Šop iespēju izmantoja arī vēstures skolotāja Baiba Mackiala, lai par ebreju tēmu runātu 10. A klasē un novadpētniecības pulciņā.

 

 

Izrāde "Taņas dzimšanas diena web", Ģertrūdes ielas teātris

 

10

 

 

Skatīties izrādi klātienē un caur datoru ir divas dažādas lietas, jo pašā teātrī ir citas izjūtas un atmosfēra nekā mājās pie datora. Teātra atmosfērā tu jūties tā, it kā tu atrodies laukā vai vietā, kurā izrāde notiek. Klātiene un cilvēki dod to saucamo „kaifu” ne tikai mūsu acīm un ausīm, bet arī sirdij. Tomēr dators šādas sajūtas nedod, jo atrodies mājās viens pats un neredzi citu cilvēku reakcijas. Mums, 12. B klasei,  bija jauna pieredze ar online izrādi, kas notika 11.februāri, izrādi „Taņas dzimšanas diena WEB”,  ko izveidojis Ģertrūdes ielas teātris.  Šīs izrādes galvenā domā bija parādīt jauniešiem atmiņas un citu cilvēku pieredzi 20.gs., ko viņi pieredzēja un kur viņi bija, un pie kā nonāca. Mūsu klasē bija daudz dažādi viedokļi - gan pozitīvi, gan negatīvi. Apkopojot visu, es nonācu pie secinājuma, ka šī izrāde derētu vecākiem cilvēkiem nekā mēs. Vairākiem likās jocīgi, ka izrādes laikā iesaistīja skatītājus. Kāpēc vecākiem cilvēkiem? Šīs izrādes pamats bija vēsture, tāpēc mums viss likās jauns un neredzēts, kā arī daudzi momenti nesaprotami. Tomēr bija arī pozitīvi komentāri, kā, piemēram, šī izrāde likās jautra un brīžiem smieklīga. Varēja iedvesmoties no tā, kā var notikt ballīte zooma vai citā lietotnē, ka pats galvenais nav tikties ar cilvēkiem, bet atrast tēmas, par ko parunāt. Jāsaprot, ka katram ir savs viedoklis un tā dēļ nav jāstrīdas.

 

Ņemot vērā, ka šī mācību gada laikā teātra mākslas priekšmets tika pielāgots attālinātam mācību procesam, liela daļa uzdevumu bija saistīti ar teātra procesiem, kuri ir klātesoši citās jaunrades formās – reklāmā, medijos, kino. Skolēni pievērsa uzmanību kā tehniskiem risinājumiem, tā saturiskajai nozīmei. Turpretim teātra mākslas klātesošais piedzīvojums, kas veido lielu daļu no teātra mākslas, ilgi izpalika – skatīties izrāžu ierakstus būtu derīgi, veicot jau padziļinātu izpēti, bet ievadam skatuves mākslā būtu stipri vienmuļš pienākums. Par laimi, 10. klasēm 14. aprīlī radās iespēja noskatīties Ģertrūdes ielas teātra izrādi „Taņas dzimšanas diena WEB”, kas veidota kā klātienes pasākums ar interaktīvu, dažbrīd pat imersīvu raksturu, turpretim šobrīd pārcelts uz tiešsaistes vidi, bet saglabā metodi iesaistīt skatītājus. Tā bija iespējams piedzīvot izrādes atmosfēru par spīti mājsēdei.

 

Izrāde no skatītājiem pieprasa dalību, kas attālinātajā procesā nozīmē nopietnas uzmanības pievēršanu procesam, kas notiek ekrānā. Ņemot vērā dramaturģisko saturu, kas saistīts ar padomju laikiem un dažādām pretrunīgām tēmām, izrādei radās liels risks zaudēt skolēnu uzmanību, toties tas tika risināts ar skatītāju iesaistīšanu diskusijās vai personīgiem atmiņu stāstiem. Lai arī ne vienmēr „ticama” dzīves imitācija, tā atstāja vispozitīvāko iespaidu. Attiecīgi, izrāde jau pati par sevi funkcionēja kā uzdevums, jo ņemt dalību un pārkāpt pāri kautrībai, sastopoties klasēm, ir gana liels pārbaudījums jebkuram skolēnam, turklāt to darīt ar ieslēgtu kameru, visu acu priekšā. Lai mazinātu spriedzi, ko šāda situācija varētu sniegt, skatītāji arī bauda gastranomiskus priekus, ko paši sagatavojuši, tādējādi iejūtoties dzimšanas dienas atmosfērā. Visbeidzot, šāda tipa izrāde ir salīdzinoši sveša Latvijas teātra videi, un lielākajai daļai skolēnu bija pirmreizējs piedzīvojums, kas viesa citu iespaidu par teātri un ko tas spēj sniegt cilvēkam. (Sk. Gustavs Zālītis)

 

 

Izrāde "Kā top izrāde", Liepājas teātris

 

12

 

 

15. un 22. aprīlī 7. klašu skolēni teātra mākslas stundās iepazina izrādes tapšanas procesu, tiešsaistē noskatoties Liepājas teātra izrādi ’’Kā top izrāde?”. Skolēni pēc noskatīšanās dalās iespaidos. Ieskatam daži no tiem.

 

  • “Izrāde man šķita interesanta un iedvesmojoša, jo varēja uzzināt dažādu informāciju par teātri un tā aizkulisēm. Man patika, ka izrāde nebija vienkāršs stāsts, bet smieklīgs, aizraujošs un pamācošs stāstījums–tēlojums. Manuprāt, pats galvenais un interesantākais bija, ka varējām ielūkoties teātra aizkulisēs un redzēt, kā tad top izrāde no punkta A līdz punktam B. Man radās priekšstats, ka teātra izrādi nevar uztaisīt uzreiz, tam vajadzīgi gandrīz gadi, jo viss sākas ar ideju, vajag tērpus, dekorācijas, fonu, piemērotākos aktierus, aktieriem jāiemācas teksts un viss pārējais, lai sagatavotos, ” raksta Kitija Kronberga (7.A).
  • Kārlis Roga (7.D) atzinīgi novērtē, ka varēja jautāt: “Man arī beigās patika, ka aktieri atļāva mums pašiem uzdot jautājumus. Es vēl gribētu uzzināt, vai aktieriem neapnīk vienmēr mācīties jaunus tekstus un tēlot jaunus tēlus.”
  • Vairāki skolēni raksta par to, ko uzzinājuši no jauna, piemēram,Rihards Mikuts (7.B) atzīst: “Es uzzināju, ka teātrī arī ir etīde, jo es domāju, ka etīde ir tikai mūzikā.”
  • Lai gan par teātri daudz zinājusi jau iepriekš, Emīlija Kūlaine (7.C) secina, ka “pasākums bija ļoti uzjautrinošs, taču no tā varēja arī iemācīties, ja vadītāji var bērnus ieinteresēt, taču arī kaut ko iemācīt, tad viņi ir ļoti profesionāli.”

 

 

Filma “Mans mīļākais karš”, studija “Ego Media

 

14

 

 

Kad Latvijai beidzās Otrais pasaules karš, kurš Latviju plosīja no divām pusēm? Kā šī kara “uzvarētājs” “atbrīvoja” Latvijas sabiedrību no paša galvenā – brīvības.

 

Šo un citu jautājumu atbildes 9. klašu skolēni maijā vēstures stundās saņēma, noskatoties dokumentālo animācijas filmu “Mans mīļākais karš”. Izmantojot projekta “Skolas soma” piedāvāto iespēju, skolēni varēja vērot arī kinolektoriju, kurā par filmu un tās tapšanu stāstīja scenārija autore un režisore Ilze Burkovska-Jakobsena.

 

Šī filma ir bērnības atmiņās balstīts dokumentāls stāsts par Latviju no 70. gadiem līdz Atmodai, no padomju režīma līdz neatkarības atjaunošanai, pilns sirsnības un godīguma, par pieaugšanu absurda pilnajā laikā. Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku.

 

Sadarbojoties vēstures un vizuālās mākslas priekšmetu skolotājām (B.Mackiala , L. Eltermane), tika izveidots kopīgs uzdevums skolēniem par filmu, kurš ietvēra māksliniecisku kompozīcijas un apraksta izveidošanu. Skolēni radoši spēja atspoguļot okupācijas laiku savās kompozīcijās, kā arī identificēt totalitārā režīma negatīvo ietekmi uz sabiedrību, ko īstenoja okupācijas vara. Savos secinājumos ne reti skolēni atsaucās uz savu vecāku stāstiem par padomju laikiem, jo filma palīdzēja labāk izprast savu vecāku bērnības gadus un skolas dzīvi.

 

 

Džeza stunda jauniešiem. Muzikāla saruna & koncerts tiešsaistē, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars"

 

12

 

 

Saldais ēdiens 8. klašu skolēniem maija pēdējās mūzikas stundās bija iepazīšanās ar izsmalcināto mūzikas žanru – džezu, kas notika attālināti, klausoties saksofonistu, džeza skolotāju Denisu Paškeviču un pianistu, komponistu Kristapu Vanadziņu sarunu par džeza pasaules slavenībām un Latvijas džeza pionieriem. Skolēniem bija iespēja klausīties gan pasaules džeza klasiku, gan paša Kristapa Vanadziņa radīto mūziku viņa vadītā trio izpildījumā. Tests koncertlecijas noslēgumā ļava katram pašama pārbaudīt, cik uzmanīgs klausītājs viņš ir.

 

Kā atzina liela daļa skolēnu, tas bija to vērts!

 

 

Digitālā kultūras programma "Rucavas kultūras mantojums", Rucavas tradīciju klubs, etnogrāfiskā māja "Zvanītāji"

 

13

 

 

Mācību gada noslēgumā, sadarbojoties kultūras jomas mācību priekšmetu skolotājiem, pamatskolas  divām 7. – 9. klašu skolēnu grupām tika organizētas izzinošas digitālas nodarbības  par Dienvidkurzemes etnogrāfisko kultūras mantojumu, ko vadīja Rucavas tradīciju kluba darbinieces.

 

Pasākums bija atraktīvs, ar konkursa elementiem, noteikti rosināja skolēnus vasaras brīvlaikā klātienē ar savām ģimenēm apciemot un iepazīt Rucavu. Nekur tālu nav jādodas, jāsāk ar sev tuvāko apkārtni. Paldies Latvijas Skolas somai!