Pētniecība mācību procesā

Mācību un zinātniskā pētniecība atšķiras arī ar mērķi: zinātniskās pētniecības mērķis ir radīt objektīvi jaunas zināšanas, bet mācību pētniecības rezultātā skolēns gūst sev subjektīvi jaunas zināšanas. Tomēr kopējais šajos mērķos ir izzināt, apzināt jaunas sakarības. Tā ir būtiska mācību un zinātniskās pētniecības līdzība, kas ļauj intensificēt mācības: skolēnam (ar palīdzību) individuālā apziņā salīdzinoši īsā laikā atklāt to, ko sabiedrība atklāja ilgstošā savas attīstības laika posmā.

Daiga Kalniņa. SKOLĒNA PĒTNIECISKĀS PRASMES ATTĪSTĪBA DABASZINĪBU MĀCĪBU PROCESĀ PAMATSKOLĀ (5. – 6. KLASĒ): promocijas darbs zinātņu doktora grāda iegūšanai (2010) 21-22.lpp.

 

LABĀS PRAKSES PIEMĒRI

 

Uldis Žaimis

Fizikas stundās nereti tiek īstenota starpdisciplinārās mācīšanās ideja, fizikā pielietojot multimediju mākslas iespējas. Skolotājs ir pārliecināts, ka fizika ir aizraujoša un ka ar mūsdienīgiem līdzekļiem ir iespējams realizēt vistrakākās idejas.

 

 

 

Arnolds Šablovskis

Fizikas stundās veiksmīgi realizēju pētniecības ideju, piedāvājot skolēniem izstrādāt pētnieciskos laboratorijas darbus (PLD). Par savām darba formām labprāt stāstu dažādās skolotāju tikšanās reizēs, piemēram, 2019.gada 21.februārī Liepājā notikušajā pedagogu konferencē “Pieredze un metodes pētniecībā”. Piedāvāju ieskatu (darba lapas), kā skolēni soli pa solim izstrādā pētniecisko laboratorijas darbu “Paātrinātas kustības izpēte”.  PLD “Paātrinātās kustības izpēte” ir izveidots 6 variantos, kad skolēni ir praktiski ir izstrādājuši daļu no darbiem, tad organizēju pārbaudes darbu par pētnieciskajiem darbiem šajā tēmā. Fizikas stundās pētnieciskos darbus veicam arī virtuālajā vidē - mērījumus jāveic virtuāli, bet pārējie pētniecības soļi ir tādi paši kā reālajā vidē. Piedāvāju ieskatu virtuālajā PLD “Slīps sviediens”.

 

 

 

Aiga Jaunskalže

Tēmas "Materiāli" apguve projekta veidā. 9. klase. Ķīmija. Uzsākot mācīties tēmu, skolēni saņem veicamā projekta aprakstu. Lai varētu realizēt šo projektu, kura galarezultāts ir pašu skolēnu izstrādāts un izpētīts materiāls, notiek 5 mācību stundas, kurās tiek apgūta tēmas teorija - materiālu iedalījums, fizikālo un mehānisko īpašību novērtējums, tehnoloģiskais process, darba plānošana, ideju radīšana. Skolēni saņem snieguma līmeņa aprakstu ar kritērijiem iesniedzamajam materiālam. Vērtējums sastāv no divām daļām, no kurām viena ir teorētiskais tests. Izgatavotie materiāli tiek prezentēti, un tiek veikta darba analīze.

 

 

 

 

Normunds Dzintars

Pārbaudes darbs par darbības vārda izteiksmēm 8. klasē, kurā skolēns izmanto pētnieciskās prasmes (analīze, izvērtēšana, secināšana), kā arī tiek realizēta starppriekšmetu saikne, veicot aprēķinus un zīmējot grafikus (diagrammas).

 

 

Baiba Mackiala

Vēstures stundās apgūtā teorija praksē - brauciens uz Zemgales pilīm. Tā laikā tika izpētīti renesanses, baroka, rokoko un klasicisma stili. Informācija apkopota infografikā vai bukletā.

 

  • infogram.com - aplūko un uzzini, kādi arhitektūras stili dominē Bauskas, Mežotnes un Rundāles pilī, pēc kādām pazīmēm tie ir atpazīstami!

 

Vēstures stundās, pielietojot pētījuma metodes, piemēram, informācijas atlasi, apkopošanu, izvērtēšanu, kā arī IT prasmes, tika izveidoti mācību līdzekļi pašu skolēnu vajadzībām par Pirmo nacionālo atmodu.

 

  • jaunlatviesi.com - piemērā ir aplūkojams 19.gs. raksturojums, kas hronoloģiski attēlots arī laika līnijā, izceļot būtiskākos notikumus, kā veidojās jaunlatvietis.
  • atmoda.com - vizuāli attēloti nozīmīgākie 19.gs.notikumi, portertu galerijā aplūkojami jaunlatvieši kustības dalībnieki un viņu devums
  • canva.com - infografikā pārskatāmi var izsekot jaunlatviešu kustības izveidei, personībām, notikumu hronoloģijai.

 

Sandra Šulme

Lai skolēni nostiprinātu savas pētniecības prasmes un tās pielietotu praktiski, sākumā matemātikas stundās integrēju uzdevumus, kas liek viņiem domāt par pētāmajām problēmām, kuras esmu sagatavojusi. Taču vēlāk viņi paši tās formulē un veic pētījumus matemātikas stundās. Tas pilnveido prasmi izvirzīt matemātisku problēmu un izvēlēties konkrētās dzīves situācijās matemātiskās atspoguļošanas veidus, lai veiktu pētījumu.