Pētniecība mācību procesā

Datums: 2022.gada 12.maijs

LABĀS PRAKSES PIEMĒRI

 

Līga Tālberga

Pētniecisks uzdevums, izvēloties vienu darbības vārdu, caur kuru 11.klases skolēni paskatās uz Kārļa Skalbes pasakām, paši izvirzot sasniedzamo rezultātu.

 

 

 

Līga Tetere

Tēmas “Klimata pārmaiņas Latvijā” ietvaros skolēni veic fenoloģisku pētījumu. Piedāvāts stundas plāns, kurā skolēni saņem šo patstāvīgo uzdevumu, iepazīstas ar tā saturu, pārrunā neskaidros jautājumus pirms pētījuma uzsākšanas

 

 

 

Artis Freimanis

Mācot matemātiku, bieži nākas saskarties ar skolēna jautājumu: “Kur reālajā dzīvē es to izmantošu?” Lai saņemtu atbildi, skolēnam pašam ir jākļūst par atklājēju. Mācību procesā, pētot dažādas matemātikas likumsakarības, jāprot iegūtās zināšanas pielietot ikdienā – reālajā dzīvē, tādējādi saskatot mācītajam pielietojumu.

 

 

 

Vintra Braša

Lai attīstītu skolēniem pašvadītas mācīšanās, sadarbības, plānošanas un pētnieciskā darba prasmes, 10.B klases audzinātāja Vintra Braša veica visus priekšdarbus klases projekta “Ū vitamīns” veiksmīgai norisei. 

1.solis – aptauja. Klases stundā par pētniecību mācību procesā veicu aptauju, lai noskaidrotu, kuros mācību priekšmetos skolēni labprāt veiktu plašāku praktisku pētījumu – projektu. Lūdzu minēt tēmas, kuras šķistu interesantas izpētei. Tā nonācu pie ķīmijas, bioloģijas, fizikas un tēmām – vitamīni, veselīgs uzturs. 

2.solis – skolotāju sadarbības grupas tikšanās. Organizēju skolēnu izvēlēto mācību priekšmetu kolēģu tikšanos, lai kopīgi vienotos par tēmu, projekta norisi un snieguma vērtēšanas kritērijiem. 

3.solis – skolēnu darba grupu izloze. Skolēni izlozes kārtībā tika sadalīti grupās pa Liepājas ūdenstilpnēm, lai izstrādātu darba veikšanas stratēģiju un sadalītu pienākumus. 

4.solis – projekta uzdevumu izpilde. Projekta dienā skolēni saņēma veicamo uzdevumu plānu un strādāja pašvadīti (ķīmijas uzdevumus skat. Elizabetes Sirotinas publicētajā materiālā). 

5.solis – prezentācija un izvērtēšana. Skolēni prezentēja darba rezultātu, izvērtēja savu un klasesbiedru sniegumu.

 

 

 

Elizabete Sirotina

Vidusskolas posmā (10. un 11.klasē) mācību procesa ietvaros tiek pētīts Liepājā un tās apkārtnē esošo dabisko ūdenstilpņu – Liepājas ezera, Tirdzniecības kanāla, Gulbju dīķīša, Pakaviņa un jūras – ūdens ķīmiskais sastāvs.


Parasti klase tiek sadalīta grupās, katra grupa izlozē ūdenstilpni, no kuras ievāc ūdens paraugu. 10.klasē šim ūdens paraugam tiek noteikta elektrovadītspēja, kā arī, veicot ūdens kvalitatīvo analīzi, tiek noteikts, kādus katjonus un kādus anjonus satur dotais ūdens paraugs.


Apgūstot 11.klases kursu, attiecīgo ūdenstilpņu ūdens paraugi tiek pētīti, izmantojot jau kvantitatīvās analīzes metodes – titrēšanu un spektrofotometriju. Titrējot tiek noteikta ūdens cietība, savukārt spektrofotometriski tiek noteikta fosfātjonu koncentrācija dabisko ūdenstilpņu ūdens paraugos.


Analizējot ūdens paraugus, skolēniem ir iespēja pilnveidot savas pētnieciskās darbības prasmes: plānošanu, datu reģistrēšanu, to apstrādi un iegūto rezultātu analīzi un izvērtēšanu.

 

 

 

Ārijs Orlovskis

Tēma "Filozofija par parādību kopējo būtību" (11.kl.). Kas tad īsti ir "parādību kopējā būtība"? Filozofi to dēvē par aporiju – grūti risināmu jautājumu, bet, ja mēs tajā rūpīgi iedziļināmies, tad atklājam pavisam citu skatījumu uz pasauli. Skolēni izmēģina savus pirmos soļus filozofijā, meklējot atbildes uz jautājumiem: vai slava ir ilūzija vai sasniegums, vai cilvēku maldiem ir vērtība, vai laiks var kādam piederēt. Skolēni veido prezentācijas, apstiprinājumu savām atbildēm, meklējot ikdienas, zinātnes, reliģijas, mākslas un sporta jomā.

 

 

 

Gaļina Šestakova

Darbs ar uzdevumiem veido nozīmīgu daļu no tulkošanas apmācības kursa. Šādā darba procesā tiek pētīti dažādi veidi, kā pārvarēt grūtības leksikas tulkošanā (bezekvivalenta leksika, „tulkotāja viltus draugi”), tiek atstrādāti tehniskie tulkojuma paņēmieni, tiek attīstītas tulkošanas prasmes. Tā kā vingrinājumos tika izmantoti skolēnu zinātnisko pētījumu materiāli, mērķis bija parādīt šādu darbu nozīmīgumu un praktisko pielietojumu.

 

 

 

Sandra Šulme

Lai skolēni nostiprinātu savas pētniecības prasmes un tās pielietotu praktiski, sākumā matemātikas stundās integrēju uzdevumus, kas liek viņiem domāt par pētāmajām problēmām, kuras esmu sagatavojusi. Taču vēlāk viņi paši tās formulē un veic pētījumus matemātikas stundās. Tas pilnveido prasmi izvirzīt matemātisku problēmu un izvēlēties konkrētās dzīves situācijās matemātiskās atspoguļošanas veidus, lai veiktu pētījumu.

 

 

 

Baiba Mackiala

Vēstures stundās apgūtā teorija praksē - brauciens uz Zemgales pilīm. Tā laikā tika izpētīti renesanses, baroka, rokoko un klasicisma stili. Informācija apkopota infografikā vai bukletā.

 

  • infogram.com - aplūko un uzzini, kādi arhitektūras stili dominē Bauskas, Mežotnes un Rundāles pilī, pēc kādām pazīmēm tie ir atpazīstami!

 

Vēstures stundās, pielietojot pētījuma metodes, piemēram, informācijas atlasi, apkopošanu, izvērtēšanu, kā arī IT prasmes, tika izveidoti mācību līdzekļi pašu skolēnu vajadzībām par Pirmo nacionālo atmodu.

 

  • canva.com - infografikā pārskatāmi var izsekot jaunlatviešu kustības izveidei, personībām, notikumu hronoloģijai.

 

 

Normunds Dzintars

Pārbaudes darbs par darbības vārda izteiksmēm 8. klasē, kurā skolēns izmanto pētnieciskās prasmes (analīze, izvērtēšana, secināšana), kā arī tiek realizēta starppriekšmetu saikne, veicot aprēķinus un zīmējot grafikus (diagrammas).

 

 

 

Aiga Jaunskalže

Tēmas "Materiāli" apguve projekta veidā. 9. klase. Ķīmija. Uzsākot mācīties tēmu, skolēni saņem veicamā projekta aprakstu. Lai varētu realizēt šo projektu, kura galarezultāts ir pašu skolēnu izstrādāts un izpētīts materiāls, notiek 5 mācību stundas, kurās tiek apgūta tēmas teorija - materiālu iedalījums, fizikālo un mehānisko īpašību novērtējums, tehnoloģiskais process, darba plānošana, ideju radīšana. Skolēni saņem snieguma līmeņa aprakstu ar kritērijiem iesniedzamajam materiālam. Vērtējums sastāv no divām daļām, no kurām viena ir teorētiskais tests. Izgatavotie materiāli tiek prezentēti, un tiek veikta darba analīze.

 

 

 

Arnolds Šablovskis

Fizikas stundās veiksmīgi realizēju pētniecības ideju, piedāvājot skolēniem izstrādāt pētnieciskos laboratorijas darbus (PLD). Par savām darba formām labprāt stāstu dažādās skolotāju tikšanās reizēs, piemēram, 2019.gada 21.februārī Liepājā notikušajā pedagogu konferencē “Pieredze un metodes pētniecībā”. Piedāvāju ieskatu (darba lapas), kā skolēni soli pa solim izstrādā pētniecisko laboratorijas darbu “Paātrinātas kustības izpēte”.  PLD “Paātrinātās kustības izpēte” ir izveidots 6 variantos, kad skolēni ir praktiski ir izstrādājuši daļu no darbiem, tad organizēju pārbaudes darbu par pētnieciskajiem darbiem šajā tēmā. Fizikas stundās pētnieciskos darbus veicam arī virtuālajā vidē - mērījumus jāveic virtuāli, bet pārējie pētniecības soļi ir tādi paši kā reālajā vidē. Piedāvāju ieskatu virtuālajā PLD “Slīps sviediens”.