Vidzemē ir daudz interesanta

Datums: 2024.gada 4.novembris Autors: Zane Sproģe

Oktobra sākumā, 1. un 2. oktobrī, 9.b klase devās savā ikgadējā klases ekskursijā. Tā bija divu dienu ekskursija, iepazīstot Vidzemes puses dārgumus. Jāsaka lielu paldies Latvijas skolas somas atbalstam, jo trīs kultūras norises klase varēja apmeklēt bez maksas. Skolēni viesojās Rīgā, stiprinot savu latvisko identitāti “Dziesmusvētku telpā”, sajuta nesenās vēstures elpu, apmeklējot “Līgatnes papīrfabriku”, kā arī baudīja dzeju Cēsu pusē, ciemojoties un iepazīstot E. Veidenbauma personību “Kalāčos”. Katrs apmeklētais kultūras notikums bija ar savu domu, jēgu un ideju, taču vienaldzīgo nebija nevienā no apmeklētajiem pasākumiem.

 

Ļoti lielu iespaidu uz skolēniem atstāja Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja piedāvātais unikālās ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” apmeklējums. Šo kultūras norisi izvēlējāmies, jo vēlējāmies stiprināt savu nacionālo identitāti, kas mums arī izdevās. Šo varētu dēvēt kā aktivitāti PIRMS kultūras norises, kas mums ir paredzēta nākamajā semestrī. Ar klasi vēlamies apmeklēt dramaturģes R. Bugavičutes-Pēces izrādi “Dziesmusvētki”, līdz ar to ļoti noderēja gides stāstījums par Dziesmusvētku tradīciju aizsākumiem. Tā, piemēram, Tīna stāsta par to, ka “ļoti patika visiem latviešiem zināmās M. Brauna dziesmas “Saule, pērkons Daugava” kopkora izpildījums”. Skolēni atzina, ka, esot šajā telpā, pārņem lepnums, vienotība, apbrīns, gods.

 

Tālāk mūsu ceļš veda uz “Līgatnes papīrfabriku”, kur atraktīvā gida Edgara vadībā bija iespēja izzināt Līgatnes papīrfabrikas vēsturi, kā arī redzēt to, kā pēc 200 gadus ilgas pastāvēšanas tā atdzimst jaunā veidolā, palēnām kļūstot par tādu vidi, kurā tiek atsākta gan papīra ražošana, gan arī radīta vieta kultūras un mākslas izpausmēm. Šeit mēs izstaigājām un ielūkojāmies, savus lukturīšus iespīdinājām tādās vietās, par kurām garāmgājējs pat nevarētu nojaust!

 

Tālākais apmeklējamais objekts mums bija E. Veidenbauma muzejs “Kalāči”. 9. b klases skolēns Valters ilgi uzkavējās E. Veidenbauma muzejā “Kalāči”, sarunājoties ar muzejpedagoģi, kura laipni izrādīja arī klētiņā novietotos eksponātus un aicinot Valteru pievienoties vasaras nometnēs, jo skolēns izrādīja padziļinātu interesei gan par pašu rakstnieku, gan viņa darbiem, uzsverot, ka “šī beidzot ir dzeja un rakstnieks, kas mani uzrunā”. Savukārt Ričards ilgi uzkavējās ābolu klētiņā, kurā bija novietots E. Veidenbauma rakstāmgalds, par kuru kalpoja liels veļas rullis. Tam esot jāpieskaras, ja vēlas labus rezultātus latviešu valodas eksāmenā, ko Ričards, protams, arī izmantoja. Arī citi klasesbiedri norādīja, ka rakstnieka idejas ir mūsdienīgas un “ja ir iespēja viesoties šādā muzejā, to noteikti vajag izmantot”.

 

Brauksim un lūkosim, kādus dārgumus mums Latvija piedāvā!