Ģimnāzijas raksti Nr.8 (ideja)

Datums: 2021.gada 27.maijs

Apraksti

Ikdienas mācību darbs, ārpusstundu pasākumi, zināšanas, prasmes, iespējas, mācīšanās izvērtēt to lietderību, personības, kuras vada mācīšanos un visu mūžu mācās pašas… Labi, ja intelektuāla izaugsme nav atdalīta no mūsu cilvēciskā potenciāla attīstīšanas. Jaunā laikmeta iezīme – jebkura vecumposma skolēnu vēlme un pilnveidojama prasme runāt par savu mācīšanos. Vecāki ierauga skolu savu bērnu acīm. Rezonē stāsti, rodas pārdomas… Pedagogi var palīdzēt visiem mācību procesa dalībniekiem satikties viņus vienojošā laiktelpā un dažādām piederības zīmēm tapt par identitāti, kas skolas gadus padara unikālus.

 

Salīdzini

Notikumi pasaulē kopš 2020. gada izglītošanās procesu bezkaislīgi sašķēluši divās daļās – pirms attālinātās mācīšanās ēras un tagad. Tās ir globālas pārmaiņas, kas skar ne tikai mūsu sadzīvi, bet arī domāšanu, rada jaunu etiķeti, rosina meklēt nestandarta risinājumus, pārskatīt paradumus, māca orientēties milzīgā informācijas klāstā un novērtēt cilvēcisku saskarsmi, pieaugot tehnoloģiju ietekmei.

 

Veido asociācijas

Kāds raksta autors, runājot par personības izaugsmi skolas gados, mums atsauc atmiņā savā vienkāršībā skaistu procesu – trauka tapšanu no māliem, tiem raiti griežoties uz podnieka ripas. Kad forma ir izveidota, to diezgan ātri un vienkārši var izmainīt meistara prasmīgās rokas. Kam mēs šo uzdevumu uzticam, domājot par skolas dzīvi?  Kādai jābūt skolai, lai tās pozitīvajai ietekmei noticētu skolēni, vecāki un paši pedagogi? Dažādās vērtības, pieņēmumus un pārliecības sevī ietver jēdziens organizācijas kultūra. Ideālā gadījumā tā nozīmē to pašu, ko uzticēšanās kultūra. Ir vērts uz to tiekties!

 

Analizē

Pārmaiņas izglītības procesos – neizbēgamas, taču ne realizējamas vienā mācību gadā. Kopš 2017. gada, kad daudzas skolas Latvijā izmantoja iespēju kļūt par projekta Skola2030 pilotskolām, bet citas no aprobētās pieredzes mācījās, ir sperts nozīmīgs solis, lai mācoties tiktu nojauktas striktās robežas starp skolotāju, kas māca, un skolēnu, kurš mācās. Mūsdienīgā izglītošanās procesā dodama arī vieta cieņpilnai sadarbībai, dzīvē noderīgu prasmju un vērtībās balstītu ieradumu attīstīšanai. Svarīgi, ja visi iesaistītie spēj vienoties par kopīgiem mērķiem, sadarbības formām un rezultātu, kuru nepieciešams sasniegt. Šis ietvars mācīšanos padara jēgpilnu.

 

Pārliecini vai atrunā

Ko nozīmē mana balss, mans viedoklis, domājot par procesiem izglītībā? Skolēnu, absolventu, vecāku, pedagogu…  Vienā vārdā – daudz. Nav svarīgi, vai tas izteikts rakstiski vai mutiski. Svarīgi, lai, to darot, mūs nevada vien emocijas, bet arī argumentēti prāta apsvērumi. Vienmēr jāpatur prātā mērķis – iemesls, kāpēc kaut ko darām. Un varbūt izvēloties nevērsties pret, bet piedāvājot pozitīvo un apliecinošo par, var sasniegt vairāk…

 

Izmanto

Nu jau trešās Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas konferences Spekkes lasījumi potenciālos dalībniekus izdevums Ģimnāzijas raksti rosina savlaicīgi pārdomāt, kāds bija, ir un būs izglītota cilvēka ceļš uz Latvijas valsti un kāda loma šajā ceļā ir skolai, precīzāk, ģimnāzijai. Atcerēsimies, ka mirkļu vērtība mēdz noteikt arī mūsu dzīves vērtību. Lai izvēlamies jēgpilnas un mērķtiecīgas izaugsmes ceļu!