Ģimnāzijas raksti Nr.9 (ideja)
Datums: 2023.gada 30.maijs
Apraksti
Vai ir iespējams vēl pateikt ko jaunu par izglītību? Uzdrošināšos apgalvot, ka IR. Izglītība ir process. Secīgas, pārdomātas darbības, mērķi un sasniedzamie rezultāti, vienā mācību stundā vai varbūt ilgtermiņā paveicami darbi. Nebeidzamais ierosināšanas, apjēgšanas, refleksijas loks – tāds ir izglītības process. Tajā iesaistītie nemitīgi mainās, aug, pilnveidojas. Katrs pats par sevi, skolēni kopā ar klases audzinātāju, priekšmetu skolotājiem un savu klasi. Ikviena rakstītāja pieredze ir unikāla, un stāsts par izglītību ikreiz ir jauns.
Salīdzini
Kāpēc es mācos? Es mācos, lai… Cik cilvēku, tik atbilžu. Bet šobrīd iezīmējas kāda tendence – ir ļoti svarīgi apstākļi, kādos mācās. Ikviens grib būt pieņemts, atbalstīts, saprasts. Iet uz priekšu savā tempā. Labjutība, labbūtība – lai kā to nosauktu, ir skaidrs, ka bez drošas vides, bez tās sajūtas – jūtos LABI – ne intelektuāli, ne emocionāli mācību procesā pilnvērtīgi iesaistīties nevar. Iepriekšējie gadsimti izdzīvojuši pieredzi, kad dominē prāts vai jūtas. Mūsdienās mācāmies pieņemt cilvēku kopveselumā, bet mums visiem, īpaši izglītības procesā iesaistītajiem, nemitīgi jāpilnveido šīs zināšanas un prasme tās pielietot.
Veido asociācijas
Vai iespējams precīzi aprakstīt ceļu? Ja nu vien to vietu, kur pašlaik atrodies. Bet ikvienam no mums ir atmiņas par ceļu, kas jau mērots, un ilgas ko sasniegt ved ceļā, kas pavīd vēl kaut kur tālumā. Līkumota taciņa, iespaidīga maģistrāle… – mūsu ceļš var būt ļoti dažāds. Apstākļi, mērķi, līdzgājēji – tik daudz mūsu darbības ietekmējošu faktoru! Mēs nekad nezināsim visu par pasaules ceļiem, bet, kā mācām saviem skolēniem, svarīgi ir zināt, kā var noskaidrot visu par ceļiem. Arī par tiem ceļiem, kas var mums palīdzēt tapt par labākiem, zinošākiem cilvēkiem, piedzīvot izaugsmes, jaunrades, pašatklāsmes prieku.
Analizē
Mācoties notiek robežu paplašināšana. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Starpvalstu projekti ļauj ieraudzīt dažādu kultūru atšķirības klātienē, piedzīvot citādo. Stunda nenotiek tikai klases telpā, bet arī ārpus tās. Mācāmies klātienē, bet protam to darīt arī attālināti, ja nepieciešams. Skolotājs parāda dažādas metodes, kā var sasniegt rezultātu, un skolēns tās izmēģina. Mācāmies saskatīt kopīgo dažādu priekšmetu saturā, un starppriekšmetu saikne vairs nav teorētiska abstrakcija. Reālā dzīve, kā mēs to dēvējam, un skolas dzīve pamazām satuvinās – skolēns tiek mācīts domāt par savu nākotnes karjeru jau no mazotnes. Mācību process kļuvis dabiski daudzveidīgs.
Pārliecini vai atrunā
Cilvēkam kā sociālai būtnei svarīgi izteikties un arī tikt sadzirdētam. Abas šīs prasmes slīpējam gadiem ilgi. Raksti top, lai padalītos ar citiem savās emocijās, pārdomās, pieredzē. Reizēm – lai ko norakstītu no sirds. Citi lasa un uzzina ko jaunu, iespējams, pie sevis nodomā – ar mani arī tā bijis vai es arī tā daru. Varbūt kāds atslēgvārds tiešām iedrošina atvērt durvis, par kurām nezināji vai iepriekš nebiji uzdrošinājies tām tuvoties. Izdari to – mācies, iesaisties, izmanto izdevības! Visu mūžu pārdzīvo par pagātnes kļūdām – to gan labāk nedari…
Izmanto
Ģimnāzijas rakstu krājums un konference Spekkes lasījumi saslēdzas ciešā lokā, lai gada garumā paveiktu kādu ilgtermiņa uzdevumu – padziļinātu izpratni par izglītības procesu mūsdienu skolā. Uzdrošināšos apgalvot, ka laiki mainās, bet galvenajiem mācību procesa dalībniekiem ir kas nemainīgi būtisks: skolēnam – ko es iemācos savos skolas gados, skolotājam – kā es profesionāli un atbilstoši laikmeta tendencēm vadu savu skolēnu mācīšanos. Izmantosim mums dotās iespējas un padomāsim, apmainīsimies viedokļiem par to!