Stunda ar Ēriku Vilsonu

Datums: 2019.gada 2.maijs Autors: Elizabete Jansone

skolas soma logo

 

29.aprīļa rītā mēs – 12.B klases skolēni – aizvadījām latviešu valodas stundu nedaudz citādākās noskaņās. Pie mums ieradās aktieris un rakstnieks Ēriks Vilsons.

 

Mēs ar aktieri jau esam labi pazīstami, jo šo 3 vidusskolas gadu laikā esam tikušies diezgan bieži. 10. klasē uzklausījām aktiera ieteikumus, kas būtu jāņem vērā, ikvienam uzstājoties publikas priekšā. 11. klasē kopā ar mākslinieku, izspēlējām Blaumaņa darbu Nezāle. Bet nu, putniem čirpinot, saulei zaigojot un visiem cītīgi klausoties, ļāvāmies Ē. Vilsona interesantajiem stāstiem. Šīs stundas tēma bija kultūra. Savā ziņā gana plašs jēdziens, un tā vien liekas, ko tad tur var īsti runāt, bet var un daudz! Klausoties aktierī, nereti pārņēma sajūta, ka vārdi un stāsti birst kā no pārpilnības raga. Nu kā var būt tik daudz kas sakāms?! Sākot no dažādu dzīves situāciju aprakstiem, beidzot ar fragmenta izlasīšanas no sava topošā romāna, Ē. Vilsons pierādīja to, ka kultūras faktus var iesaistīt jebkur. Šī tēma mums šobrīd ir īpaši aktuāla, jo tuvojas valsts centralizētais eksāmens, un ne mazums skolēniem ir grūtības iesaistīt kultūras faktus savos domrakstos. Aktiera stāsti un pat romāna fragments atklāja to, ka kultūra ir mums visapkārt un tā nav tālu jāmeklē vai jādzenas pēc tās. Ir vienkārši jāļaujas, jārunā,  un viss nāks ārā pats no sevis.

 

Visinteresantākais mums šajā mācību stundā likās fakts, ka Ēriks ir ļoti atklāts, sirsnīgs un tajā pašā laikā ļoti pašpārliecināts cilvēks. Varbūt tā vienkārši ir aktieriem raksturīgā harizma, bet tas tiešām viss bija ļoti spēcīgi un patiesi. Runājot par Ē. Vilsona romānu, jāsaka, ka tas bija aizraujošs, un vismaz  es ar nepacietību gaidīšu brīdi, kad to varēšu turēt rokās. Jau iztēlojos, kā notiek tēlu saspēle un kā eskalējas tālāk notiekošās darbības. Būs interesanti, ticiet man!

 

Liels paldies skolotājai Kristīnei Rozei, kura uzaicināja Ēriku Vilsonu vēl pēdējo reizi pie mums ciemos, paldies par iedvesmu un rūpēm. Manuprāt, šī stunda kaut kādā ziņā palīdzēja ikvienam no mums un radīja kaut nedaudz lielāku skaidrību par apkārt notiekošo, vai arī vienkārši tika labi un saturīgi aizvadīta stunda no mūsu dzīves. Varbūt gluži ne skolas solā, taču grāmatu lappusēs un izrādēs noteikti – paldies un uz tikšanos, Ērik Vilson!