lvg.lv:

Par to, no kurienes nākam, jeb Liepājas Valsts ģimnāzijas saknēm

2024./2025.mācību gads ir bijis īpašs, jo ritējis skolas 105.gadskārtas zīmē.

Vēsture māca. Vēsture iedvesmo. Vēsture vienkārši IR, pat ja mūs vairāk nodarbina tagadnes problēmas vai nākotnes izaicinājumi.

Par to, kā laikmetu grieži ietekmējuši Liepājas Valsts ģimnāzijas pastāvēšanu, liecina jau skolas nosaukumu vēsture vien.

20.gs. vēstures notikumi bijuši skarbi ne tikai pret cilvēku likteņiem, bet arī pret rakstīto vārdu, dokumentiem, kuros tas glabājies. Tāpēc īpaša šķiet katra – pat vissīkākā – vēstures liecība, kas ļauj sajust laikmeta garu, ieraudzīt kāda atsevišķa notikuma veiksmīgu iekļaušanos lielajā kopainā.

Vēlos atzīmēt šos divus sludinājumus, kas adresēti potenciālajiem reālģimnāzijas skolēniem.

Reālģimnāzijas dibinātājs Arnolds Spekke šeit ir pavisam īsu laiku, jo jau pēc gada nodarbojas ar citas skolas organizēšanu, kā pats nodēvējis šo procesu, Rīgā.

Liepājas gads pavīd arī Spekkes dzīves ainu, epizožu un siluetu grāmatā “Atmiņu brīži” (1967), kur par savu direktora laika Liepājas reālģimnāzijā sev raksturīgajā asprātīgajā un dažkārt ciniski satīriskajā manierē, kā to raksturojis E. Andersons, direktors Spekke rakstīja:

“Liepājas Pilsētas Realģimnazija pieder eksotiskākajiem manas raibās biogrāfijas numuriem.. Tā kā man bija pilsētas valdes segums, es šai situācijā braucu iekšā ar cietu, ja bij vajadzīgs: pilnīgi bezceremoniju roku, un rezultats galos iznāca tāds, ka šī skola izvērtās par pienācīgi cienīgu izglītības iestādi, es dabūju saukli Strogij gospodin (Stingrs kungs).. Viegls tas amats nebij: man gandrīz visur bij jābūt klāt, lai noturētu disciplīnu un pēc stundām tā biju pa koridoriem noskrējies, ka tīri vai tirpa kājas. Kad man bija no tās iestādes jāaiziet, saņēmu no kolēģiem, kas politiskā noskaņojumā pildīja plašo gammu no kreisiem socialistiem līdz izbijušiem monarchistiem, sudraba cigarešu etviju.. , kuras ārpusē ir mana monogramma, bet iekšpusē ieraksts krievu valodā: “Dziļi cienījamam skolas vadītājam” (direktoram – nevarēja rakstīt, jo tas tajos laikos nebūtu diezgan progresīvi).”

Šis izdevums ir par skolotāju profesionālo ieguldījumu metodiskajā darbā. Jautāsiet, vai 1919.gadā arī skolotāji par to domāja. Droši vien, kaut gan dokumentālu pierādījumu mums šim apgalvojumam nav.

Ilggadējais Liepājas 1.vidusskolas fizikas skolotājs Austris Krauja, savas personiskās intereses mudināts, bija izpētījis kādu senu dokumentālu liecību – Liepājas valsts ģimnāzijas paidagoģiskās padomes PROTOKOLU GRĀMATU (iesākta 1936.g. 1.septembrī, nobeigta 1942.g. 29.maijā). Kaut arī par vēlāku laika posmu, tomēr izpētītais liecina, ka jautājumi, kā skolotājam risināt dažādas mācību procesā radušās problēmas, ir bijuši aktuāli vienmēr. A.Krauja ar mums dalījies šajā informācijā skolas izdevumā “Ģimnāzijas raksti” Nr.3, piedāvājot savu rakstu “Ģimnāzijas paidagogi laika griežos”. Interesentus aicinu to izlasīt ŠEIT

Stāsts par metodisko darbu ir stāsts par mūsu profesionālo meistarību. Joprojām.

IEDVESMAI

Reālģimnāzijas dibinātāja Arnolda Spekkes (literatūrzinātnieks, vēsturnieks, tulkotājs, diplomāts 14.06.1887. – 27.07.1972.) atziņas:

●︎ “Tikai skaidrs mērķis un neatlaidīga cenšanās to sasniegt ir tas, kas izveido cilvēku, kas izveido nāciju.”

●︎ “Tagad mūsu skolu darbiniekiem pienākas ar vislielāko rūpību padziļināt savas un savu audzēkņu zināšanas, lai Latvija varētu paturēt visu priekšā to vietu, ko viņa ar tādām grūtībām iekarojusi.”

●︎ “Mums vēl daudz jāmācās, vēl garīgi jānobriest, tikai tad būsim savas ceramās nākotnes cienīgi .. Dziļi kulturālu, vienlīdzīgu citu kaimiņu vidū, tādu es gribētu redzēt mūsu latvieti, lai viņš varētu pats sevi cienīt, jo citi viņu cienī.”

Par Arnoldu Spekki

Aloida Baķe. Ja šodien mūsu skolu apciemotu Arnolds Spekke... www.lvg.lv/arnolds-spekke. Raksts publicēts “Ģimnāzijas rakstu” 8.krājumā (2021)

Rita Kovala. Būt personībai ar pasaules slavu: Liepājas reālģimnāzijas dibinātāju Arnoldu Spekki iepazīstot www.lvg.lv/arnolds-spekke. Raksts publicēts “Ģimnāzijas rakstu” 9.krājumā (2023)

Interesentiem

Publikācijas par Liepājas Valsts ģimnāzijas skolotājiem, viņu darbu un metodisko pieredzi: ieskats

“Ģimnāzijas raksti” Nr.3

●︎ Ralfs Ķedže. Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas bijušais matemātikas skolotājs Pēteris Kalniņš

●︎ Normunds Dzintars. Sarunas par laiku ar Emīliju Celmiņu

●︎ Signe Berga. Mūžs, kas dzīvots darbam (par Ingeborgu Vindavu)

●︎ Māra Tamuža. Ko man (ne)iemācīja mani skolotāji?

“Ģimnāzijas raksti” Nr.4

●︎ Vintra Braša. Būt literatūras skolotājai

●︎ Baiba Mackiala. Citāda vēstures stunda

●︎ Inga Bliska. Franču valodas kā trešās svešvalodas leksikas apguve

●︎ Arnolds Šablovskis. E-apmācība fizikā

●︎ Dace Groduma - Vīriņa. IT izmantošanas iespējas angļu valodas stundas ierosināšanai 21. gadsimta skolā

●︎ Mudīte Puisīte. Kā sadarboties ar mūsdienu skolēnu

●︎ Dagnija Deimante. Mācīties vai nemācīties – tāds ir jautājums

●︎ Kristīne Roze. Vērtības, skola, skolotājs laiku lokos: skolotājas Natālijas Grīnbergas skatījums

●︎ Kristīne Roze. Radoša skolotāja mūžs: daži pieturas punkti (par Ausmu Vecvagari)

●︎ Dagnija Šimanska. Atvadu vārdi skolotājam – sava ceļa gājējam (par Austri Krauju)

“Ģimnāzijas raksti” Nr.6

●︎ Gaļina Šestakova. Ģēniji nekrīt no debesīm jeb zinātniski pētnieciskā darbība ar talantīgiem skolēniem

●︎ Sandra Šulme. Pašnovērtēšanas iespējas skolēna izaugsmei

“Ģimnāzijas raksti” Nr.7

●︎ Līga Kalugina. Atmiņu mozaīka: veltījums maniem SKOLOTĀJIEM

“Ģimnāzijas raksti” Nr.8

●︎ Sandra Okuņeva. Teātra mākslas priekškaru skolā paverot

●︎ Aiga Jauskalže. Mācīt un mācīties attālināti – tas nozīmē sadarbību

“Ģimnāzijas raksti” Nr.9

●︎ Vika Viktorija Kreitāle. Tehnoloģijas mūsdienīgā mācību procesā

●︎ Rebeka Zvirbule. Atmiņas par Sandru Hermeri – melnā humora pavēlnieci

…

●︎