Pārdomas par online izrādi “Taņas dzimšanas diena WEB”

Datums: 2021.gada 20.februāris Autors: Veronika Jociene

Skatīties izrādi klātienē un caur datoru ir divas dažādas lietas, jo pašā teātrī ir citas izjūtas un atmosfēra nekā mājās pie datora. Teātra atmosfērā tu jūties tā, it kā tu atrodies laukā vai vietā, kurā izrāde notiek. Klātiene un cilvēki dod to saucamo „kaifu” ne tikai mūsu acīm un ausīm, bet arī sirdij. Tomēr dators šādas sajūtas nedod, jo atrodies mājās viens pats un neredzi citu cilvēku reakcijas.

 

Pēdējo reizi mēs ar klasi bijām teātrī 9.septembrī uz izrādi “Vienaldzības gadsimts”, kurā spējām izjust visu, ko jūt galvenie varoņi. Bija pat momenti, kuros gribējās raudāt, pieskriet pie varoņiem un samīļot. Tieši šī izrāde lika aizdomāties, ko telefoni dara ar mums un mūsu uzticēšanos. Teātra izrādes galvenā doma bija parādīt, kā mēs spējam komunicēt ar tuvajiem cilvēkiem pēc ilgas neredzēšanās. Vai mēs spējam nolikt mierīgi uz galda telefonu un nebaidīties, ka kāds izlasīs atnākušo īsziņu? Kā arī - labāk pateikt taisnību mīļotam cilvēkam, nekā melot un izdomāt plānu, kā no tā izbēgt. Mums katram ir jāciena tuvā cilvēka jūtas, jo, ja tu vienu reizi samelo, viņš nespēs tev vairs uzticēties. Es sapratu, ka šobrīd mūsu klase un citi jaunieši ilgojas pēc teātra, pēc tās atmosfēras un jūtām, pat, ja pirms visa, kas notiek tagad, mums ne visiem patika iet uz teātri.

 

Mums bija jauna pieredze ar online izrādi, kas notika 11.februāri, izrādi „Taņas dzimšanas diena WEB”,  ko izveidojis Ģertrūdes ielas teātris.  Šīs izrādes galvenā domā bija parādīt jauniešiem atmiņas un citu cilvēku pieredzi 20.gs., ko viņi pieredzēja un kur viņi bija, un pie kā nonāca. Mūsu klasē bija daudz dažādi viedokļi - gan pozitīvi, gan negatīvi. Apkopojot visu, es nonācu pie secinājuma, ka šī izrāde derētu vecākiem cilvēkiem nekā mēs. Vairākiem likās jocīgi, ka izrādes laikā iesaistīja skatītājus. Kāpēc vecākiem cilvēkiem? Šīs izrādes pamats bija vēsture, tāpēc mums viss likās jauns un neredzēts, kā arī daudzi momenti nesaprotami. Tomēr bija arī pozitīvi komentāri, kā, piemēram, šī izrāde likās jautra un brīžiem smieklīga. Varēja iedvesmoties no tā, kā var notikt ballīte zooma vai citā lietotnē, ka pats galvenais nav tikties ar cilvēkiem, bet atrast tēmas, par ko parunāt. Jāsaprot, ka katram ir savs viedoklis un tā dēļ nav jāstrīdas.

 

Abām šīm izrādēm ir savi plusi un mīnusi, tomēr secinājums ir tāds, ka labāk skatīties izrādi klātienē. Izrāžu ideja ir ne tikai dzirdēt, kas notiek, bet arī izjust visu “uz savas ādas”. Es domāju, ka tieši tagad cilvēki sāk cienīt to, kas mums tika dots. Tomēr jāsaka arī paldies aktieriem, kuri mūsu dēļ padara šo laiku kaut cik krāšņāku.

 

Paldies projektam “Latvijas Skolas soma” par šādu iespēju!