Pavasara konference bērnu literatūras un bibliotēkas speciālistiem

Datums: 2016.gada 25.aprīlis Autors: Lāsma Spāģe

Pavasaris bibliotēku sfērā ir sācies ar ikgadēju pasākumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa zālē.  22. aprīlī piedalījos Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes rīkotā konferencē ” Lakstīgalas vārdnīca: vērojumi un vērtējumi Latvijas un Polijas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā”, kura notika jau 20 reizi. Ideja šī gada konferences nosaukumam aizgūta no poļu dzejnieka Juliana Tuvima dzejoļa „Putnu radio” (dzejoļa latviskais tulkojums vēl esot procesā),kurā zvirbulim jāver vaļā vārdnīca, lai saprastu lakstīgalu.

 

Konferencē tika aplūkoti gan jaunumi bērnu un jauniešu literatūrā, gan izdevumu vizuālie noformējumi, gan ļāva iepazīt poļu bērnu grāmatu iedzīvošanos Latvijā un to ilustratīvo izpausmi (konferences programma pie attēliem).

 

Dažas atziņas no konferences:

Saistošā un koncentrētā formātā  „mazāk ir vairāk”, tika sumināti šī gada jubilāri. Piemēram, ar interesantu runu „Mežkungs optimista uzvalkā” rakstnieku un publicistu Arnoldu Auziņu sveica liepājnieks, bērnu dzejnieks Māris Rungulis, kurš vilka savdabīgas paralēles starp jubilāra un savas dzīves notikumiem, ietērpjot to anekdošu spraigajā sižetā, jo kopš 1993. gada A. Auziņš ir izdevis septiņus krājumus ar anekdotēm par latviešu rakstniekiem.

 

Rakstniece Inese Zandere sveica kolēģi Juri Zvirgzdiņu, kurš esot viens no retajiem, kas zinot kāpēc raksta bērniem grāmatas. I. Zandere atklāj, ka rakstnieks esot ļoti daudz lasījis, pat par daudz, pēc viņa paša domām, un rakstīšana viņam esot kā parāda atdošana; pārvarot slinkumu, tiekot deldēts gadu gaitā krātais parāds.

 

Interneta žurnāla „Satori” sadaļas „Ar bērniem” redaktore Dace Bargā sniedza informatīvu pārskatu, cik un kādi oriģinālliteratūras izdevumi izdoti bērniem un jauniešiem. Literārās pasakas, blēņu stāsti – 60%, reālistiska proza - 17%, fantāzija - 2 3% un tas viss kopā veido 1/3 no kopējā bērnu un pieaugušo literatūras apjoma. Visvairāk grāmatu ir vecumposmā no 7 līdz 12 gadiem un vismazāk no 12 līdz 16 gadiem un vēl mazāk 16 līdz 25 gadiem (young adults).

 

Redaktore secina, ka trūkst žanru dažādība un jauniešu vēlme lasīt pieaugušo literatūru neizslēdz vajadzību pēc viņiem adresētu grāmatu rakstīšanas. Kā labu inovatīvu piemēru D. Bargā minēja apgāds “Neputns” izdoto Luīzes Pastores grāmatu sēriju bērniem “Mākslas detektīvi” (šobrīd jau izdotas trīs šīs sērijas grāmatas), kurā apvienoti izklaidējošie un izglītojošie elementi. Tā ir iespēja nokļūt mākslas aizkulisēs, doties piedzīvojumos un noslēpumu pilnā pasaulē, kas atrodas “otrpus gleznām”. Mākslai pa pēdām dodas detektīvi Teo un Poga, kas aizraujošā piedzīvojumu sērijā izmeklē ievērojamāko Latvijas mākslinieku mākslas darbu noslēpumus.

 

Fantāzijas rakstniece Ieva Melgalve vienkāršā, bet informatīvi noderīgā prezentācijā iepazīstināja ar tulkotās literatūras izdevumiem, parādot konspektīvu grāmatu saturu un ieteicamo auditoriju. Pateicoties šādam, profesionālam apskatam, ir iespējams veidot kvalitatīvu skolas bibliotēkas krājumu. Piemēram, I. Melgalve iesaka pusaudžu spuraino dabu mazliet pabaidīt, pretstatīt ar nīderlandiešu rakstnieka Tona Telehena grāmatas „Skolotāja Krāsne” galveno baiso varoni, kura izraisa bērnu bezspēcību un vecāku neizlēmību. Rakstniece pozitīvi vērtēja arī mūsu bibliotēkā esošo izteikti mūsdienīgo daiļdarbu „Eleonora un Pārks”, ar kuru iepazināmies grāmatu klubā. Savukārt Latvijas Universitātes docente, mākslas vēsturniece Austra Avotiņa, atzīmēja iepriekš minētās grāmatas gaumīgo, saistošo noformēju. Docente norādīja, ka grāmatas vākam ir liela nozīme, tam ir jābūt tādam, kas uzrunā, kas ieinteresē lasīt.

 

Konferences lektoru sagatavotā informācija apliecināja, ka bērnu un jauniešu literatūra vēl aizvien ir nozīmīga Latvijas literatūrā. Praktiskā pielietojamība iegūtai informācijai ir saistīta ar kvalitatīvu daiļliteratūras krājuma veidošanu bibliotēkā.

 

Pavasara konference bērnu literatūras un bibliotēkas speciālistiem