Latvijas Skolas soma

Datums: 2025.gada 11.aprīlis

Latvijas_skolas_soma_LOGO_krasains

 

Sakums 1sem_aktiv 

 

Liepājas Valsts ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2024./2025.m.g. 1.semestrī

 

 

No septembra līdz decembrim tika realizēti daudzveidīgi kultūrizglītības pasākumi, kas veiksmīgi integrēti mācību procesā.

 

 

Izstāde galerijā ”Romas dārzs”

1

 

17.septembrī 11.c klases kultūras grupa mācību priekšmetā “Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)” devās iepazīt Liepājā tā saukto Romas dārzu, kurš atrodas Zivju ielā 3. Pagalms, kurā savu mājvietu atraduši vairāki uzņēmumi, bet visievērojamākais no tiem – galerija “Romas dārzs”. Galerijas darbu daudzveidību veido tās pastāvīgā ekspozīcija no vietējo mākslinieku darbiem, vecmeistariem, kuru darbu pārdošanas vērtība bija arī skolēniem pārsteigums, kā arī mainīgās ekspozīciju zāles, kurās mūsu apmeklējuma laikā par pieturvietu izvēlējās un bija skatāma Margaritas Germanes personālizstāde “Man nav bail”. Margaritas personālizstāde "Man nav bail" rosina pārdomas par pasauli, kas ir mūsu katra nospiedums un spogulis. Pasauli, kas bez mums nav iespējama. Galerijas telpās skolēniem bija iespēja arī iepazīt gleznotājas Agras Ritiņas izstādi “Pureņu laiks”. Izstādē varēja apskatīt vairāk nekā 40 gleznas, kas tapušas pēdējo trīs gadu laikā, iedvesmojoties no Latvijas dabas visā tās gadalaiku daudzveidībā. Ziedošas ābeles un ķiršu koki, žubītes, kas spēlējas apsnigušā irbenājā un pureņu puduri ceļmalā, no kā aizgūts arī izstādes nosaukums “Pureņu laiks”. Skolēni vienprātīgi atzina, ka tagad saprotot, kāpēc ir vērts braukt uz Liepāju, jo šeit ir daudz ko pieredzēt un iedvesmoties. Dažu skolēnu iespaidi par piedzīvoto :

 

“Man visvairāk uzrunāja Margaritas Germanes darbs “Metamorfoze II”, tas ir ļoti saistošs mākslas darbs, kurš liek domāt par grūtībām, kurām katrs cilvēks iet cauri. Es izjutu brīvību, dažādu emciju pieredzi... Manuprāt, galerijas telpas ir piemērotas izstādēm, jo ir plašas, labi izgaismotas un ir omulīga sajūta, staigājot pa tām.” Elīna Jansone, 11.c

 

“Mans pirmais iespaids bija pārsteidzošs, visvairāk mani uzrunāja darbs, kuru izpildījis gleznotājs, vecmeistars Valters Uzticis. Darbs man liek domāt par cilvēku savstarpējām atiecībām, tas atsauc atmiņā pagātnes notikumus vai liek aizdomāties par ģimenes vērtībām. Es izjutut prieku, emocijas manī raisīja pati mākslas darba kompozīcija.” Konstantīns Kristiāns Asauļaks

 

 

Filma “Straume”

2

 

23.septembrī mācību priekšmeta “Kultūras pamati” aktuālās stundas tēmas, kā kultūras izpratne un izpausme sabiedrībā, ietvaros 10.a klases skolēni devās pieredzēt kultūras norisi, iepazīstot režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume” saturu. Liepājas kinoteātra “Cinamon Balle” apmeklējums deva iespēju pārcelt mācību stundu ārpus klases telpām, dodot praktisku iespēju skolēniem baudīt un pieredzēt kultūru. Pēc filmas noskatīšanas notiek AS mācību priekšmetu stundās no kultūras un mākslas skatu punkta, runājot par vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem un tehniskiem aspektiem filmas izstrādē. Sķietami jēgpilna un efektīva sadarbība, apgūstot kultūras priekšmeta aktuālo tēmu, papildinot ar interaktīvām mācību metodēm. Skolēni ļoti novērtē katru šādu “citādu” mācību stundu, kura notiek ārpus skolas klases telpām. Attiecīgais pasākums ir veicinājis palūkoties plašāk uz to, kā vizuāls saturs spēj simboliski un ļoti iedarbīgi nodot vēstījumu skatītājam, pat ja filmā nav neviena cilvēciska dialoga, netiek lietots neviens vārds.

 

Šīs animācijas filmas saturs ir unikāls, jo par spīti tam, ka tā ir animācija, tai nav vecuma ierbežojuma, jo jebkura vecuma grupa uztvers sev aktuālu vēstījumu. Spilgtākie skolēnu iespaidi par piedzīvoto:

 

“Man, skatoties šo filmu, radās iespaids par to, cik dažādas var būt animācijas, jo šī filma bija daudz savādāka nekā citas, ko es esmu redzējis. Mani pārsteidza tas, ka šajā filmā netika izteikts neviens vārds un tikai bija dzīvnieku skaņas. Šo filmu noskatoties, es sapratu, cik svarīgi ir visiem turēties kopā un nevienam nevienu nepamest. Es šo filmu ieteiktu noskatīties tiem, kuri grib piedzīvot kaut ko neredzētu. Manuprāt, šāds mācību stundu formāts ir ļoti interesants un es gribētu, lai tas tiktu pielietots bieži.“ Bernards Grundmanis, 10.a

 

“Šādas mācību stundas man ļoti patīk, jo tu piedalies kultūras pasākumos, kas ir daļa no mācību stundas un uzzini kaut ko jaunu, kas notiek Liepāja.” Sofija Kūla, 10.a

 

 

Minhauzena pasaulē

3

 

24.septembrī 9.a klase devās ciemos pie Minhauzena uz Vidzemi, lai viesotos Duntes muižā, kur atrodas Minhauzena muzejs, kas palīdz atdzimt stāstiem par pulkveža Hieronīma Kārļa Frīdriha barona fon Minhauzena neticamajiem piedzīvojumiem. Muzeja gides, kas pārtapusi par barona sievu Jakobīni, vadībā, skolēniem tika dota iespēja izzināt Minhauzena dzīves gājumu. Te ir vieta, kur realitāte sastopas ar fantāziju. Izrādās, ka barons nav bijis ne melis, ne krāpnieks, bet bijis apveltīts ar neierobežotu fantāziju un pratis stāstīt interesantus un fantastiskus stāstus. Un fantāzijas pasaule iedrošina cilvēkus jauniem atklājumiem.

 

Tad literatūras stundā iepazīts Minhauzena tēls Mārtiņa Zīverta lugā “Minhauzena precības”. Minhauzenam bija sava Ulubele- sapņu zeme, kurā viņš jutās laimīgs. Un ikvienam tika dota dota iespēja padomāt par savu sapņu zemi, kāda tā ir, kas tajā svarīgākais, aicinot domāt, kā mēs katrs dzīvojam.Tāpat muzejā ir izveidotas Latvijas dažādu laiku populāru personu vaska figuras: te var sastapties ar Krišjāni Valdemāru, Raini un Aspaziju, Rūdolfu Blaumani, Uļjanu Semjonovu, Raimondu Paulu, Eduardu Pāvulu un citiem, un kaut kas no tā noteikti paliek atmiņā, un par mazu tiesu esam kļuvuši bagātāki.

 

 

Izzinoša pastaiga Līgatnes papīrfabrikā “Pāršķir laiku”

4

 

1.oktobrī 9.b klase devās uz Līgatnes papīrfabriku, kur atraktīvā gida Edgara vadībā bija iespēja izzināt Līgatnes papīrfabrikas vēsturi, kā arī redzēt to, kā pēc 200 gadus ilgas pastāvēšanas tā atdzimst jaunā veidolā, palēnām kļūstot par tādu vidi, kurā tiek atsākta gan papīra ražošana, gan arī radīta vieta kultūras un mākslas izpausmēm. Šeit mēs izstaigājām un ielūkojāmies, savus lukturīšus iespīdinājām tādās vietās, par kurām garāmgājējs pat nevarētu nojaust.Vērtīga informācija, un tapām par kripatiņu zinošāki par kultūrvēsturi Vidzemē.

 

 

Viesojoties Latgalē pie keramiķiem

5

 

1.oktobra vakarā 12.c klase viesojās Krāslavā pie keramiķa Valda Pauliņa viņa darbnīcā. Smaidīgais un viemīlīgais saimnieks iepazīstināja ar mājīgajām telpām un gari un plaši izstāstīja par viņa amatu un darbnīcu. Valda Pauliņa runas stils bija tik interesants, ka nevarēja pamanīt, cik patiesībā ilgs laiks pagāja. Tālāk tika tas gods redzēt, kā notiek virpošana īpašajai Latgales vāzei. Kad pats saimnieks savu prasmi bija parādījis, skolēniem tika dota iespēja izveidot pašiem savus svilpavniekus. Tas noteikti nebija viegli, bet process bija gana interesants, lai visi tajā iesaistītos. Sanāca kā kuram, bet Valdis Pauliņš bija ļoti atsaucīgs un palīdzēja visiem, ja kaut kas arī nogāja greizi. Kopumā Latgales keramikas darbnīca noteikti atmiņās paliks kā vieta ar šarmu, kur noteikti ir vērts atgriezties. Ir jauna inofrmācija iegūta un izpratne par to, cik Latvijas kultūra ir balgāta un daudzveidīga.

 

 

Maizes muzejā Aglonā

6

 

2.oktobrī 12.c klaseviesojās Aglonas maizes muzejā, lai spētu pilnā mērā iepazīties ar latgaliešu kultūru un tās tradīcijām, kā arī dotu iespēju katram izcept pašam savu maizes kukulīti. Muzejā sagaidīja saimniece greznā latgaliešu tautas tērpā un arī atbilstošā gaisotnē ar daudziem rīkiem maizes cepšanai un graudu pārstrādei. Kamēr saimniece stāstīja par rudzu maizes vēsturi un gatavošanu, ikvienam vajadzēja pašu rokām veidot savu klaipu, ievelkot īpatnēju zīmi, lai pēc cepšanas spētu arī atrast savu maizīti. Pēc šādas aktivitātes varēja izbaudīt sātīgās pusdienas, kas arī tika darīts. Uz galda tika likts plašs klāsts no latgaliešu ēdieniem, piemēram, saldās, treknās un ļoti garšīgās kļockas. Beigās katrs saņēma savu unikālo rudzu maizes kukulīti un varēja nodoties dejām tradicionālā latgaliešu mūzikas pavadījumā. Pēc šī muzeja apmeklējuma visiem palika pozitīvas atmiņas un iespaidi, jo bija iespēja ne tikai klātienē iepazīt latgaliešu savdabīgo kultūru, bet arī paņemt līdzi daļu no tās kultūras izceptās rudzu maizes veidā.

 

 

Eduarda Veidenbauma dzimtajās mājās “Kalāčos”

7

 

2.oktobrī, iepazīstot Vidzemi, 9.b klase apmeklēja Eduarda Veidenbauma muzeju “Kalāči”. 9. b klases skolēns Valters ilgi uzkavējās E. Veidenbauma muzejā “Kalāči”, sarunājoties ar muzejpedagoģi, kura laipni izrādīja arī klētiņā novietotos eksponātus un aicinot Valteru pievienoties vasaras nometnēs, jo skolēns izrādīja padziļinātu interesei gan par pašu rakstnieku, gan viņa darbiem, uzsverot, ka “šī beidzot ir dzeja un rakstnieks, kas mani uzrunā”. Savukārt Ričards ilgi uzkavējās ābolu klētiņā, kurā bija novietots E. Veidenbauma rakstāmgalds, par kuru kalpoja liels veļas rullis. Tam esot jāpieskaras, ja vēlas labus rezultātus latviešu valodas eksāmenā, ko Ričards, protams, arī izmantoja. Arī citi klasesbiedri norādīja, ka rakstnieka idejas ir mūsdienīgas un “ja ir iespēja viesoties šādā muzejā, to noteikti vajag izmantot”.

 

 

Mūsu dziesmusvētku stāsti Dziesmu svētku parka

8

 

Oktobrī piecas ģimnāzijas klases – 7.c,7.d, 8.a, 9.b,9.d - viesojās Rīgā Dziesmu svētku estrādē. Ļoti lielu iespaidu uz skolēniem atstāja Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja piedāvātais unikālās ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” apmeklējums. Šo kultūras norisi 9.b klase izvēlējās, jo vēlējās stiprināt savu nacionālo identitāti. Šo varētu dēvēt kā aktivitāti pirms kultūras norises, kas paredzēta nākamajā semestrī. Interesants ir gides stāstījums par Dziesmusvētku tradīciju aizsākumiem. Tā, piemēram, Tīna stāsta par to, ka “ļoti patika visiem latviešiem zināmās M . Brauna dziesmas “Saule, Pērkons, Daugava” kopkora izpildījums”. Skolēni atzina, ka, esot šajā telpā, pārņem lepnums, vienotība, apbrīns, gods.

 

Tik iespaidīgi skan dziesma ,,Saule. Pērkons. Daugava’’! Tik vareni skan, ka emocionāli kļūst pat tie 9. d klases skolēni, kurus , šķiet, tā īsti nekas nespēj aizkustināt. Un, kad ekskursijas vadītāja jautā par sajustajām emocijām, skan atbildes : dziesma raisa lepnuma sajūtu, piederības sajūtu savai tautai, pat skudriņas skrien… Pirmajā stāvā, kur, sēžot pie ,,Līgo karoga’’ klausāmies vadītājas stāstījumu par to, ko varēsim uzzināt, pieejot pie interaktīvās dārgumu sienas ar nosaukumu ,,Laika upe’’. Tā patiesi mūs izved cauri Dziesmu svētku laikam, sākot jau no pirmssākumiem un beidzot ar mūsdienām.

 

Otrajā stāvā ir vieta, kur var darboties ar vadītājas sagatavotajiem uzdevumiem, meklējot atbildes uz jautājumiem, krāsojot tautastērpus, kur var aplūkot svētku katalogus, grāmatas, kur var diskutēt un sadzirdēt. Sadzirdēt sevi, sadzirdēt otru, sadzirdēt dziesmu… Un tad ekskursijas vadītāja atgādina reiz Vairas Vīķes- Freibergas teiktos vārdus, ka ,,mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti! Mēs zinām, ko mēs gribam! Un, ko mēs gribam, to mēs varam! Un ko mēs varam, to mēs darām’’! Katrs aizdomājas. Aizdomājas par sevi, savu tautu, par ikviena diženumu, skaistumu un spējām.

 

Un cik vareni skan solēnu balsis, uzkāpjot uz lielās estrādes. Tik vareni, ka pat tie, kas īpaši dziedāt negrib, šoreiz tomēr dzied. Un, jā, ilgojas būt tajā lielajā Dziesmu svētku korī, lai izdziedātu savu prieku, savu lepnumu un vienotību.

 

 

Izlaušanās spēle “Blēņas un pasakas”

9

 

4.oktobrī 8.c klases skolēni un 10.oktobrī 8.a klases skolēni devās uz Rīgu. Kā mācību elementu mūsu saliedēšanās ekskursijā izvēlējāmies apmeklēt Ziedoņa klasi. Ļoti lietderīgi un interesanti pavadīts laiks. Skolēni izbaudīja izzinošu izlaušanās spēli “Blēņas un pasakas”, kas veidota pēc escape room principa, kur jāveic dažādi savstarpēji saistītu uzdevumu virknējumi, kas attīsta caurviju prasmes – lasītprasmi, radošumu, sadarbību un līdzdalību. Darbošanās neierastajās grupiņās un domāšanas uzdevumi prasīja daudz lielāku piepūli nekā ierasts, taču bija interesanti un jautri, uzzināti jauni fakti par I.Ziedoni un citiem Latvijas dižgariem.

 

 

Dejas izrāde jauniešiem “Tīklā”

10

 

5.novembrī 7.c klase apmeklēja koncertzāli “Lielais dzintars”, lai skatītos dejas izrādi “Tīklā”.

Mūsdienīga dejas izrāde, kurā ritmiska mūzika apvienojumā ar kustību un video, ieved skatītājus neparastā stāstā.Tas vēsta par to, kā jauniešiem arvien grūtāk nodefinēt savas personības vērtību, jo sociālo tīklu spiediens rada sajūtu, ka nepietiek ar to, ka tu pats sev patīc. Vēl vajag pamanīties patikt arī citiem. Tas rada spriedzi un labvēlīgu augsni neskaitāmiem kompleksiem.

 

Pēc izrādes noskatīšanās, skolēnu gūtās atziņas:

Aktieri labi iejutās lomās, patika instrumentu spēle.

Ļoti patika digitalizācija – kā tika attēlota sarakste, sapratu, cik bīstami var būt interneta vidē satiktie cilvēki.

Kaut arī aktieri nesarunājās, caur viņu ķermeņa valodu un deju varēja labi nojaust, ko viņi stāsta.

Izrāde man palīdzēja saprast, ka jābūt uzmanīgam sūtot savas bildes jebkuram cilvēkam, taču īpaši jāuzmanās tās sūtot svešam cilvēkam. Labāk tā nedarīt!

Man tomēr labāk patīk, ja sarunājas..

 

 

Spēle ar ielaušanos Hoijeres viesu namā

11

 

Hoijeres kundzes nams – iespēja izzināt Liepājas vēsturi no 17.gs. līdz 20.gadsimta sākumam.

8.oktobrī 10.un 11. klašu skolēnu grupai bija iespēja to darīt, pie kam spēlējot izlaušanās spēli. Ekskursiju iesākām ar pirmo stāvu, kur ēkas pirmsākumos atradies nama saimnieces Margarētas Hoijeres vadītais bizness – viesu nams un krogs. Pēc pirmā stāva ekskursijas izspēlējām spēli, kurā mums bija jāatrod vairāki pavedieni, lai nonāktu pie balvas. Tie bija saistīti ar ekskursijas laikā minētiem faktiem un priekšmetiem, kā arī vajadzēja tekstus vecajā drukā.

 

Otrajā stāvā izbaudījām 19./20.gadsimtu noskaņu. Kopā apskatījām interjeru, apģērbus, tā laika miniatūru Liepājas atveidojumu, kā arī centāmies iejusties tā laika cilvēku lomā. Pēc ekskursijas visi apspriedāmies un secinājām, ka mēs labāk gribētu dzīvot otrajā stāvā, jo, citējot skolēnus: "Telpas ir greznākas, skaistākas un smalkākas". Pasākums palīdzēja mums papildināt savas zināšanas vēsturē un angļu valodā, jo iegūto informāciju apkopojām angļu valodā.

 

 

Rīgas Motormuzejā viesojoties

12

 

8.oktobrī 7.d klase un 17.oktobrī 7.a klase Rīgā apmeklēja Motormuzeju un piedalījās izglītojošā nodarbībā “Stāsti muzejā”.

 

Tās laikā skolēni uzzināja, kas ir muzejs, kāda ir tā nozīme, kādas funkcijas pilda sabiedrībai, kādēļ tie ir vajadzīgi, kā arī kādas karjeras iespējas ir saistībā ar muzeju kā darba vietu. Skolēni uzzināja Motormuzeja tapšanas vēsturi un kādas ir tā pastāvēšanas iespējas.

 

Nodarbības otrajā daļā skolēni komandās devās Motormuzeja ekspozīcijā, lai izspēlētu interaktīvu mobilo spēli “Stāsti muzejā”. Skolēniem bija jāizmanto savas viedierīces. Komandām ierobežotā laikā bija jāizpilda dažādi uzdevumi, kas saistīti ne tikai ar auto industrijas vēsturi pasaulē un Latvijā, bet arī ar muzeja darbinieku ikdienu. Kad komandas uzdevumus bija izpildījušas, nodarbību vadītāji apkopoja rezultātus, izsniedza diplomus.

 

Nodarbības noslēgumā skolēniem bija tā unikālā iespēja apmeklēt arī Leonardo daVinči izgudrojumu izstādi.

 

Skolēni ieguva plašu priekšstatu par muzeju ieguldījumu sabiedrības izglītošanā un tehnikas attīstības vēsturi. Īpaši skolēni bija gandarīti, ka muzejs spēj piedāvāt daudz dažādas digitāli interaktīvus ekspozīcijas risinājumus.

 

 

Nacionālais Botāniskais dārzs

13

 

10.oktobrī 8.a klase viesojās Salaspils NBD oranžērijā, lai iepazītos ar augu pasauli. Apskatījām alvejas, kaktusus un citus eksotiskus augus, kuri Latvijā neaug, moderni digitalizētajā “BOTANIA” ēkā varējām izmēģināt ar botāniku, bioloģiju saistītas spēles, pasmaržot, pataustīt, daudzveidīgi gūt informāciju par Latvijas floru un faunu, Latvijas labākajiem dārziem, redzēt no augiem Latvijā ražotos produktus - tējas, graudaugu produktus, uzzināt medus un citu biškopības produktu ārstnieciskās īpašības. “Patika smaržot, garšot un apskatīt augus, uzzināt jaunus faktus, redzēt augu, kurš zied tikai vienu reizi mūžā naktī, uzzināt interesantus faktus par banāniem, kokvilnu utt., iepazinām inovatīvos risinājumus, digitalizēto programmatūru iespējas, noformēšanas dizaina daudzveidību. Radās vēlme aizbraukt vēlreiz kopā ar vecākiem.”

 

 

8.b klase iepazīst Rīgu un ne tikai

14

 

10.oktobrī 8.b klase viesojās galvaspilsētā, lai iepazīstu Vecrīgu izzinošā nodarbībā “Rīgas pētnieks, apmeklētu Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju, lai iepazītos ar laikmetīgās mākslas formu – instalāciju – un lai kopīgi veidotu savas instalācijas, kā arī viesojās Nacionālajā Botāniskajā dārzā, aplūkojot retus augus.

 

 

10.b Kurzemē - muzejpedagoģiskā nodarbība ekspozīcijā “Ceļojums muzeja krājumā”

15

 

17.oktobrī ar 10.b klase apceļoja Kurzemi ar mērķi apgūt šī reģiona kultūras vēsturi. Īpaši pievērsta uzmanība kultūras mantojumam, kas īpaši izceļas Kuldīgas pilsētā, kas iekļuvusi UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā ar savu vecpilsētas unikalitāti. Ekskursijas ietvaros jaunieši apmeklēja Kuldīgas pinakotēku jeb krājuma muzeju, kas iekārtots atbilstoši Eiropas standartiem, radot pavisam citu iespaidu par muzeja funkciju. Ekspozīcijā ir gan interaktīvi elementi, kas palīdz iepazīt numismātikas vēsturi, gan papildinošais video materiāls, kas jauniešiem bija īpaši saistošs. Nodarbībā uzzināja par Latvijas un Kuldīgas vēsturi. Skolēni savas zināšanas pārbaudīja, aizpildot darba lapu. Daudzi atzīmēja, ka viņus pārsteidzis ekspozīcijas laikmetīgums un ar atsevišķiem objektiem saistītais stāsts. Iegūtā informācija skolēniem lieti noder, iepazīstot plašo Latvijas kultūras mantojuma tematiku. Lai arī Latvijas Kultūras kanonā ietvertas vairākas kategorijas, tikai retā iekļaujas UNESCO. Pilsētas apskatei lieti noder muzeja apmeklējums, kurā tiek plašāk izskaidrots process, kā Kuldīgas pilsēta ir sasniegusi šī brīža statusu un redzami dzīvi piemēri, kas pilsētu padara tik īpašu.

 

 

Muzejpedagoģiskā nodarbība “Senā skola un sēta”

16

 

18.oktobrī 10.b klases skolēni ieradās Kubalu skolā, lai piedzīvotu vēsturisku mācību stundu. Tās ietvaros skolēni uzzināja daudz jauna par Latvijas lauku skolu vēsturi. Īpaša uzmanība tika pievērsta apvidus kultūrvēsturē nozīmīgām personībām: Ernestu Dinsbergu, Krišjāni Baronu, Jāni Dreibergu, Frici Dravnieku, Sofiju Dravnieci un citiem. Muzejs bagātināts ar Ernesta Dinsberga darinātām lietām ir 1878. gadā izbūvētais skolotāja jumtistabu dzīvoklis. Senās skolas apmeklējums īpaši noderēs kultūras pamatu stundās, kur pievēršam uzmanību latviešu kultūras attīstībai, par ko tiešu liecību skolēni aplūkoja Kubalos. Nodarbības lietderīga saistībā ar tēmu laiks. Koncentrējoties uz individuālo un, piemēram, izglītības sistēmas attīstības procesu skolēni attīsta iemaņas plānot savu ikdienas pienākumu un brīvo brīžu sadalījumu, kā arī rodas iespaids par vēsturiskā mantojuma veidošanās procesu. Tas savukārt veicina analītiskas iemaņas, pievēršot uzmanību mūsdienu kultūras procesiem, lai izvērtētu, kādi laikmetīgie mācību paņēmieni ir efektīvāki.

 

 

Āraišu ezerpils noslēpumi

17

 

18.oktobrī 11.a klase devās uz Vidzemi, apmeklēja Āraišu ezerpils Arheoloģisko parku, kurā ir aplūkojamas akmens, bronzas laikmeta mājokļu ideāl-rekonstrukcijas. Pirms pasākuma klasē notika saruna – diskusija par senākajiem Latvijas iedzīvotājiem un to parašām, kultūru un sadzīvi. Āraišos skolēni iepazinās ar parka pamatekspozīciju caur interaktīviem elementiem – slieteņa būvi, jautājumu spēli un senvārdu aktivitāti komandās speciālista pavadībā.

 

Pasākums bija ļoti labi pārdomāts - skolēni darbojās, domāja līdzi, izteica savu viedokli. Nodarbības organizācija ļāva visiem piedalīties – gan individuāli, gan grupās spēlējot spēli.

 

“Zīmēt no rīta ir ļoti nomierinoši” “Es tagad zinu svarīgākās baltu zīmes. Arī svastika ir baltu zīme. Tikai vēstures notikumi piedod katrai zīmei nokrāsu.”

 

 

Zemgalē ir, ko redzēt

18

 

10 .a klase rudens eksursijā 29. oktobrī pabija divās brīnišķīgās vietās: Jaunauces muižas pilī un Kārļa Ulmaņa muzejā “Pikšas”.

 

Jaunauces pilij ir divi stāsti: par laiku, kad tā bija barona fon der Ropa ģimenes māja, kurā ritēja rāma ģimenes dzīve 100 gadu garumā, un par laiku, kad 80 gadus pilī mājvietu bija radusi Jaunauces skola. Abi stāsti ir aizraujoši, jo bagāti gan lieliem, gan maziem notikumiem, gan dažādu cilvēku likteņiem.

Pilī ir labi redzama tās tik dažādo iemītnieku izpratne par vērtībām un lietu kārtību, tomēr abos laikos pils bija lolota, tai netika nodarīts pāri tik ļoti, lai zaudētu savu unikalitāti.

Bija iespēja iepazīt vienīgo tik neskartā sākotnējā stāvoklī saglabājušos vēlīnā klasicisma interjera kompleksu Latvijā. Tajā ir vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums. Var aplūkot Latvijā lielāko 19.gs. pirmā ceturkšņa balto podiņu krāšņo kolekciju, kā arī izjust muižas pils auru, noskaņu. Mācījāmies manieres, nedaudz iejutāmies padomju laika skolā. Zāles griestu gleznojuma fragmenta “restaurācija” sniedza nelielu ieskatu restauratora profesijā., kā arī bija iespēja piedalīties “izlaušanās” spēlē.

 

Tālāk ceļš vijās uz K. Ulmaņa dzimtām mājām “Pikšas”.

Krasi atšķirīgu attieksmi dažādos periodos izpelnījusies Kārļa Ulmaņa personība. Atmodas gados viņš visbiežāk tika dievināts, bet vēlāk arvien vairāk nosodīts un kritizēts kā diktators un tautas nodevējs. Arī šobrīd joprojām aktuāla ir diskusija par viņa lomu Latvijas vēstures veidošanā. Kas tad īsti bija Kārlis Ulmanis, un kāda bija viņa nozīme mūsu vēsturē? Atbildes uz šiem jautājumiem varēja meklēt jaunajā ekspozīcijā, kas apskatāma Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā "Pikšas".

Muzejā nebija runa tikai par Kārli Ulmani un viņa laiku, bet par vēstures notikumu izpratni, kas veido mūsu valstiskuma apziņu, piederības izjūtu Latvijai. Ieskats skolēnu atziņās, pārdomās:

  • man ļoti patika, kā runāja muzejpedagoģe, mani uzrunāja istabas izkārtojums, un arī man patika mūzika, kura bija ļoti nomierinoša;
  • es aizdomājos par pagātni un par to, ka katram ir sava patiesība un īstā patiesība ir kaut kur pa vidu.

 

 

Neredzamajā pasaulē

20

 

Vai pilnīgā tumsā, kurā nav nevienas kripatas gaismas, varat staigāt parkā, atšķirt skaņas, izstāžu zālē sataustīt, ko skatāties, bet dzīvojamā istabā atrast visu, kas nepieciešams?

 

28.oktobrī 10.c klase devās uz Rīgu, kur apmeklēja Neredzamās pasaules neredzamos nostūrus. Tā bija iejušanās neredzīgu cilvēku ādā, mēģinot saprast, kā tas ir – neko neredzi, paļaujies tikai uz tausti. Ir iekārtotas 5 dažādas tematiskās istabas: dzīvojamā istaba, mākslas muzejs, pārtikas tirgus, pilsētas iela un dabas parks, kā arī kafejnīca, kur nekas nebija jāatrod, bet notika diskusija. Bija jautājumi par to, kā var dzīvot un strādāt, ja dažādu iemeslu dēļ esi pilnīgi neredzīgs. Tā bija iespēja iejusties un saprast neredzīgu cilvēku vajadzības.

 

Dažas atziņas:

  • Bija ļoti interesanti atpazīt pārtikas produktus.
  • Man ļoti patika, bija ļoti tāda interesanta pieredze, un man ir lielāks respekts par cilvēkiem, kuri nevar redzēt.
  • Ļoti patika, bija interesanti, neko neredzēju bet labs.
  • Manuprāt, bija ļoti laba pieredze uzzināt, kā neredzīgi cilvēki dzīvo savu ikdienu. Protams, tumsā, neko neredzot, bija ļoti grūti orientēties ap esošām istabām, bet tas paplašināja manas zināšanas par neredzīgo cilvēku dzīvi.
  • Man ļoti patika, pēc pasākuma ļoti novērtēju, ka varu redzēt un piedzīvot pasauli.

 

 

Patriotismu var mācīties tā

21

 

14.novembrī 11. un 12. klašu skolēni par godu Latvijas valsts svētku nedēļai devās ekskursijā uz Rīgu. Pirmajā pieturas punktā apmeklēja Brāļu kapus, kur nolika svecītes un pieminēja varoņus, kas bija cīnījušies par brīvu un neatkarīgu Latviju, kādā dzīvojam šodien. Turpinot ceļu, skolotājs Gustavs Zālītis izveda ekskursijā pa Rīgas vecpilsētas ielām, kur iepazinām ēkas no dažādiem vēstures posmiem.

 

Pēc vecpilsētas apskates mēs sadalījāmies divās grupās: 12. klases skolēni devās uz Latvijas Okupācijas muzeju, bet 11. klases skolēni – apskatīt Rīgas pils arhitektūru. Okupācijas muzeja nodarbībā “Pretošanās” uzzinājām, cik patiesi drosmīgi bija latvieši un to, ka bez viņu palīdzības un drosmes mēs nebūtu tur, kur esam šobrīd. Vēlāk grupas mainījās, ļaujot visiem iepazīt abas pieredzes.

 

Vakaru noslēdzām ar režisores Ineses Mičules izrādi “Cilvēki laivās” Latvijas Nacionālajā teātrī, kas caur aizraujošu stāstu atgādināja par vērtībām, kuras ikdienā bieži aizmirstam novērtēt - sava valoda, nacionālā identitāte, sava vieta šajā pasaulē. Vēlā vakarā noguruši, bet laimīgi atgriezāmies Liepājā, dziļāk apzinoties brīvības un neatkarības nozīmi!

 

 

Izrāde Liepājas teātrī “Tēvs klusums”

22

 

9.novembrī, īsi pirms Adventes laika, 11.c klase devās uz Liepājas teātra izrādi “Tēvs klusums”.

Izrādi mudināja apmeklēt tas, ka izrāde paspīdējusi “Spēlmaņu naktī”, proti, izrādes autore, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, saņēmusi 2023./2024. gada “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada jaundarbs dramaturģijā”, kā arī tā ir izrāde, kurā parādās mūsdienās tik ļoti aktuālais – ilgas, gaidas, cerības, pieņēmumi, apzināšanās.

 

Izrādes skatīšanos īpašu padarīja kora “Laiks” klātesamība, izrādes baudīšana un līdzpārdzīvojums kormūzikas pavadījumā. Īpaša šī izrāde bija arī tādēļ, ka pēc izrādes notika aktrises Andas Albužes sumināšana, līdz ar to, kā izteicās kāda 11. klases skolniece, “mēs pabijām divās dzimšanas dienās vienā vakarā”.

 

Skolēni pēc izrādes izteicās šādi:

  • Dziļa, ļoti personīga tēma. Lika aizdomāties par manu dzīvi. Doma tika parādīta interesantā, netipiskā veidā. Tas ļauj saprast, ka tik tiešā, mums visiem ir atšķirīgas pieredzes un attiecības;
  • Izrāde man ļoti patika. Es jutu līdzi galvenajai varonei, jo man ar tēvu ir līdzīgas attiecības. Domāju, ka galvenā varone ir ļoti drosmīga, aizejot pie tēva un izrunājot to, kas uz sirds;
  • Diezgan personīgi uztvēru šo izrādi, jo dzīvē man ir līdzīga situācija. Šī iemesla dēļ teātra izrāde man bija ļoti emocionāla. Bet man patika. Nav mana favorītizrāde, bet patikt patika;
  • Man ļoti patika izrāde. Koris skaisti izpildīja savu dziedājumu, arī tēloja brīnišķīgi. Vienā brīdī nevarēju saprast, kuri ir aktieri, kuri – koristi. Koristu improvizācija kā aktieriem arī bija ļoti uzteicama. Vēl jauks bija aktrises Albužes sveikšanas brīdis. Nebiju ko tādu pieredzējusi;
  • Izrāde bija ļoti interesanta un aizraujoša. Manuprāt, rādītā problēma ir diezgan aktuāla, tas tika veiksmīgi parādīts izrādē;
  • No sākuma šī izrāde likās garlaicīga. Gandrīz aizmigu. Bet otrajā cēlienā viss izvērtās daudz interesantāk. Beigās man patika;
  • Teātris bija citādāks, nekā tas, kas parasti tiek skatīts. Izrādē ļoti jutu līdzi galvenās varones ilgām pēc tēva;
  • Bija ļoti aizraujoši, interesanti. Labs stāsts par ģimenes attiecībām, kas ļoti aktuāli mūsdienās. Protams, visvairāk uzrāja koris, bija ļoti skaisti.

 

 

Izrāde Liepājas teātrī “Latviešu raķetes”

23

 

8.decembra vakaru 10.a klases skolēni pavadīja Liepājas teātrī, baudot Spēlmaņu nakts nominēto gada izrādi “Latviešu raķetes”, kas veltīta trenerim Rolandam Upatniekam. Izrāde no smiekliem līdz asarām lika domāt gan par Latviju, latviešiem, gan sevi.

Dažas atziņas, pārdomas no 10.a skolēniem:

  • Fantastikas izrāde. Ļoti labi saprotu, kāpēc kļuva par gada izrādi. Tik radoša pieeja sen nebija redzēta, un pats stāsts bija ļoti aizkustinošs. Beigās radīja patriotisma sajūtu. Viss ļoti efektīvi pārdomāts, radošs un ar jaunu pieeju. Ļoti patika, ietu vēlreiz!
  • Izrāde bija ļoti emocionāla un pārdomu pilna. Atkārtoju vēsturi, pavadīju laiku lietderīgi un redzēju raķetes, izrāde bija ļoti laba un ieteiktu visiem to noskatīties.
  • Pēc izrādes noskatīšanās es aizdomājos par dzīvi vispārīgi. Kā mēs ļaujam pagātnes kļūdām, zaudējumiem iespaidot mūsu turpmāko dzīves ceļu. Kaut ko līdzīgu izrādē teica R. Upatnieks jeb M. Kalita, ka vajag atstāt pagātnes notikumus, zaudējumu, kļūdas pagātnē, jo citādāk tās traucēs uz trases (vārds vārdā nepateicu, bet kaut ko tādu viņš apmēram minēja) Es sasaistīju trasi ar dzīvi, tā pa tiesi ir, proti, ka uz dzīves ceļa pagātne mums neļauj pilnvērtīgi virzīties uz priekšu, jo mēs ar to esam pārņemti.
  • Ļoti patika! Lika padomāt par laiku, kad Latvija vēl nebija neatkarīga, un, protams, arī par mērķtiecību, degsmi, izturību un komandas darbu.

 

 

Izrāde Liepājas teātrī “Mīlestības vārdā”

24

 

27.novembrī divas vidusskolas klases, 10.b un 12.b klase, devās uz Jāņa Znotiņa režisēto izrādi Liepājas teātrī “Mīlestības vārdā”.

 

Kā uzsver izrādes radošā komanda – laikmetā, kurā jauni cilvēki aizvien mazāk satiek viens otru dzīvē un, neraugoties uz plašajām tehnoloģiju iespējām, bieži vien izjūt dziļu vientulību, sabiedrība (politiskie spēki, kopienas, biedrības, pašvaldības, skolu direktori un skolotāji, vecāki, vecvecāki, vienaudži un visi citi, kam vien nav slinkums) grūž jaunu cilvēku prātos priekšstatus par to, kā pareizi, kad un ar ko viņiem būtu jāveido attiecības. Šie priekšstati tiek nodoti no paaudzes paaudzē, atstājot mūsos dziļus nospiedumus un nepārvaramas bailes kļūdīties.

Tomēr kādas pārdomas radās divām vidusskolas klasēm – vienai, kas uzsākusi skolas gaitas vidusskolā un otrai, kas drīz tās beigs?

Kopumā var secināt, ka izrāde ir gana laba, jo tajā ir daudz humora un viela pārdomām.

 

 

Filma “BUM”

25

 

Novembrī divos seansos Liepājas kinoteātrī “Balle” – 13. un 19.novembrī 7.a, 7.b,7.c,.7d, 8.b, 9.d, 10.c, 11.a, 11.b klase noskatījās filmu “BUM”.

 

Ģimenes piedzīvojumu filmas “Bum!” radošā komanda (režisores Marta Selecka un Andra Drošs) ar scenāristes Lotes Eglītes trāpīgajiem ikdienas sīkumu un attiecību svariņu vērojumiem bezbailīgi nolemj draudošās nepatikšanas pārvērst sirsnīgā stāstā par patiesi universālām vērtībām, turklāt stāstīt šo stāstu dzīvā un dinamiskā valodā visās šī vārda nozīmēs. Filmas dialogi, tāpat kā triku un maģijas vizuālie un simboliskie risinājumi, ir asprātīgi, dzirkstoši un nepārspīlēti; vide – mājīga, koša, apdzīvojama. Filmas intonācija bezbēdīga, jaunākajai auditorijai mīļa un atpazīstama. Filmas priecīgie brīži un skolas ainas mijas ar stāstu par Hugo un Toma draudzību un tās īsteno vērtību.

 

Īpaši prieks bija skatīties filmu, jo tā uzņemta mūsu skolā, Liepājas Valsts ģimnāzijā, kas nodrošināja filmai ļoti skaistu vizualitāti. Tāpat interesanti vērot, kā pazīstami skolasbiedri kļūvuši par aktieriem.

 

Pēc filmas noskatīšanās klases stundās notika sarunas par filmā skarto tēmu – draudzība, kā arī par to, cik svarīga ir vide, kurā mēs dzīvojam.