Latvijas Skolas soma

Datums: 2024.gada 8.janvāris

Latvijas_skolas_soma_LOGO_krasains

 

Sakums 22_23 1sem 22_23 2sem_aktiv

 

 

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2022./2023.m.g. 2.semestrī

 

 

 

No janvāra līdz maijam tika realizēti daudzveidīgi kultūrizglītības pasākumi, kas veiksmīgi integrēti mācību procesā.

 

 

 

Izrāde “Dauka” Liepājas Leļļu teātrī 8.klasēm

1

 

 

Šā gada 26. janvārī 8.a un 8.d klase un 14.februārī 8.b un 8.c klase  apmeklēja izrādi “Dauka”.  Izrādes mērķis ir veicināt emocionāli veselīgas sabiedrības attīstību, parādīt, kā tumsonība, izglītības trūkums, vienaldzība var novest līdz traģēdijai vai padarīt dzīvi neizturamu.  Tas ir dialogs starp mūsdienu bērniem un tā laika kontekstu. Izrāde liek domāt. Dažas no skolēnu atziņām:

  • Man lika aizdomāties par to, kā es izturos pret citiem.
  • Nevajag kaunēties no bailēm, labāk tās izteikt skaļi nekā paturēt pie sevis.
  • Ja kaut kas nepatīk, neturēt to sevī.
  • Tu pats izvēlies savas beigas. Neļauj kādam to ietekmēt. Virzies uz savu mērķi. Neļauj bailēm likt tev apgriezties un padoties.
  • Sapratu, ka nevajag nevienam darīt pāri, jo tas viss nāks reiz atpakaļ.
  • “Dauka” bija atgādinājums par morālām vērtībām, attiecībām un komunikāciju. Vienmēr ir vairākas perspektīves.
  • Man lika aizdomāties par to, ka nevajag savas bailes slēpt un ka ar mammu varu parunāt un pateikt, ka man vajag vairāk viņas uzmanības, mīlestības.
  • Vienmēr tas cilvēks, kas aizskar, pats netiek galā ar savām problēmām un izvērš savas dusmas un naidu uz citiem.
  • Labāk izteikt savu viedokli, nekā ciest klusumā, jo bieži pāridarītājs nemaz neaizdomājas, cik lielu iespaidu negatīvais komentārs var atstāt.
  • Lika aizdomāties par mātes un bērna attiecībām, jo ir daudz bērnu, kuriem attiecības ar mammu ir labas, bet ir arī daudzi, kuriem nav. Bērniem vajadzīgs mammas atbalsts. Es šajā tēmā atradu saistošas lietas, tāpēc aizdomājos par mammu.
  • Man ļoti patika , kā šis stāsts tika pastāstīts. Aktieri ļoti efektīvi mainījās lomām. Es aizdomājos par dzīvi un tās sāpēm, negodību.
  • Attiecības ģimenē ir ļoti svarīgas.

 

 

 

Liepājas teātra izrāde “Kaija” – klasika un mūsdienas

2

 

 

Kad teātra mākslas stundās ir iepazīts A.Čehovs un viņa darbs "Kaija", tad laiks apmeklēt teātri. Un tieši to 12.februārī darīja 11.klašu skolēni, skatoties A.Čehova lugas "Kaija" iestudējumu mūsdienīgā versijā.

 

Izrādes saturs un vēstījums atbilst jauniešu mērķauditorijai un arī stilizācija izdevusies visai veiksmīgi, lai arī skolēni kritizē modernizāciju, manuprāt, tā nefunkcionē tikai pāris detaļu dēļ, kas noteikti jau ir mainītas, pārlūkojot dramaturģisko materiālu. Novērojams, ka jauniešiem patīk apmeklēt teātri ne tikai lai sapucētos, izrādītos klasesbiedriem, bet arī ir patiesa interese par izrādes saturu, vēstījumu – apmeklēt teātri kļūst stilīgi.

 

Jauniešu domas pēc izrādes:

  • Biju pateicīgs, ka teksts netika pārāk rediģēts un pāris aktieri perfekti attēloja to ko vajadzēja, bet nebiju šokēts, varbūt, jo zināju, kas tālāk notiks izrādē.
  • Izrāde bija laba, bet gribējās, lai vairāk pastāsta par tēliem, piem., otrajā cēlienā Mašai uzradās bērns.
  • Aktierspēle pārsvarā laba, bet iestudējuma pretenciozā daba (muzeja eksponāti) mazliet atņēma no vēstījuma, darbu par mākslas nenovērtēšanas sekā liekot uz podesta.
  • Otrajā cēlienā – izņemot Sorinu no lugas tika zaudēts iemesls, kādēļ Arkadjina un Trigorins viesojas.
  • Lugā viegli uztveramas bija attiecības starp varoņiem.
  • Bija diezgan grūti saprast, kas, ko, kā un, manuprāt, bija pārāk modernizēts.
  • Man patika, ka izrāde bija modernizēta, tas palīdzēja labāk saprast, bet, manuprāt, bija nepārdomāti, jo mūsdienās zirgus neizmanto kā galveno transportlīdzekli, tomēr izrādē tā bija.
  • Man nepatika izrāde, tāpēc ka pēc otrā cēliena izrādes vēstījums kļuva neskaidrs.

 

 

 

Liepājas teātra izrāde “Yen”

3

 

21.februārī 11.b klases, 27.aprīlī 9.c un 11.d klases jaunieši apmeklēja Liepājas teātra izrādi "Yen" koncertzāles "Lielais Dzintars" kamerzālē.

 

Izrādes režisors Dmitrijs Petrenko izrādes programmiņā publicējis ārstes psihoterapeites Guntas Andžānes pārdomas: "Šodienas sabiedrības džungļos cilvēki labprātīgi iekāpj nebeidzamo pienākumu, darba un panākumu vairošanas vāveres ritenī. Emocionāli siltas attiecības, pieskārieni, ieskatīšanās otram acīs, ieinteresēta parunāšanās, nedalītas uzmanības un laika veltīšana otram ir kļuvušas par laikmeta deficītu." 

 

Teātra māksla – sociālu problēmu un attiecību spogulis.  Skolēniem dots uzdevums - kritiskāk pievērst uzmanību teātra mākslas saturam un kvalitātei, saskatīt un analizēt teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, fiksēt izrādes radīto iespaidu.

 

Izrādes saturs un vēstījums atbilst jauniešu mērķauditorijai, tomēr tā saturiski ir visai smaga un dažas eksplicētās ainas stipri mulsināja jauniešus: 

  • Izrāde lika gan smieties, gan raudāt. Beigas bija mazliet neizprotamas un likās, ka to varētu vēl turpināt.
  • Izrāde bija neparedzama un ļoti atklāta visādā ziņā. Bija grūti saprast tās vēstījumu.
  • Izrāde “Yen” bija savādāka tipiskajam teātrim. Tā bija interesanta un nebija tāds brīdis, kad liktos garlaicīga.
  • Man patika cik autentiski tika attēlots šāda veida ģimenes un simbolika izrādes beigās starp suni un Bobiju.
  • Mani izrāde ieinteresēja, jo tā bija salīdzinoši mūsdienīga un ar humoru, taču izrādes nobeiguma domu neizpratu.
  • Man patika, jo izrādes vēstījums un ideja bija skaidri saprotami un izrāde bija baudāma.
  • Man patika izrāde, jo tā bija neierastāka kā parasti un ļāva aizdomāties par cilvēku dzīvi kopumā.
  • Personīgi man brīžiem bija grūti sekot izrādē notiekošajam.

 

11.d klases skolēni izrādi vērtēja vidēji 8 punkti no 10. Daļai sižets šķita pārāk naturāls, traucēja augstā intimitātes robeža izrādē. Kā pozitīvais tika minēts problēmu aktualitāte, augsta līmeņa aktiermeistarības darbs, iespēja aizdomāties par sabiedrību, ko ikdienā nesastop

Ļoti veiksmīga izrādes izvēle, lai runātu par sabiedrībai aktuālu problēmu attēlojuma iespaidu uz skatītāju.

 

 

 

Spēlfima “Mātes piens” – Latvijas vēstures lappuses izzinot

4

 

20. un 24.februārī 11. un 12.klašu skolēniem mācību procesa ietvaros bija lieliska iespēja kinoteātŗi “Balle” skatīt jauno Latvijas spēlfilmu “Mātes piens”, kas uzņemta pēc latviešu rakstnieces Noras Ikstenas tāda paša darba nosaukuma motīviem. Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”, kas guvis ievērību krietni tālu ārpus Latvijas robežām, stāsta par laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi.  Nu romāna sižetu kino filmā iedzīvinājusi režisore Ināra Kolmane.

 

Kopīgi apmeklēt kino vai izrādi ir ļoti vērtīgi, jo pēc pasākuma jauniešiem iespējams savstarpēji veikt diskusiju par piedzīvoto, kā arī veidojas vienotības sajūta. Tāda iespēja tika dota visiem 12.klašu skolēniem.

 

Lūk, skolēnu atziņas pēc filmas noskatīšanās un sarunām:

  • Filma iedziļinās upurēšanās, identitātes un nepieciešamībās pēc cilvēciskām saiknēm, padarot to par saistošu un pārdomas rosinošu filmu. Kopumā es ieteiktu "Mātes piens" ikvienam, kam ir interese par padomju vēsturi un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi, kā arī noteikti indivīdiem, kas gāja cauri tiem laikiem. 
  • Filma ir lieliski uzņemta un labi nodod stāsta emocionālo dziļumu. Tajā aplūkotas tādas tēmas kā mentalitāte un politiskā apspiešana. Tā ir spēcīga filma, kas izceļ cilvēka gara noturību.
  • Manuprāt, "Mātes Piens" no manis ir pelnījis 7/10, jo likās, ka filmas stāstam nebija līdz galam izdomāts plāns - īsti nevarēja ieraudzīt, kur stāstā bija kulminācija, un tas padarīja filmu garlaicīgu. "Mātes piens" ir par māti un meitu, kas dzīvoja Padomju Latvijā - filmā tika attēlota abu tēlu ikdiena. Visspilgtākais kino elements bija šizets, jo man ļoti patika, ka galvenais stāsts virzijās no vecmāmiņas skatpunkta uz mātes skatpunktu un tad vēlāk no mātes skatpunkta uz meitas - tas padarīja stāstu unikālu, oriģinālu.
  • Filmai ir drūma noskaņa, kas atstāja prieku par to, ka dzīvoju mūsdienās, brīvajā valstī.

 

 

 

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Divas pasaules”

5

 

2.aprīlī 9.d un 10.a klases skolēni devās uz Liepājas teātri, lai skatītos Latvijas Nacionālā teātra viesizrādi “Divas pasaules”. Izrāde jauniešiem par Annas Brigaderes un Jāņa Jaunsudrabiņa centieniem atdzimt mūsdienu pasaulē, tās galvenajās lomās bija tautā zināmie latviešu aktieri Normunds Laizāns, Uldis Siliņš, Lāsma Kugrēna un Jana Ļisova. Kas notiek, kad tiek pretnostatītas divas pasaules – tēli un viņu autori, grāmata un tīmeklis, pusaudži un vecāki? Vai tās var mierīgi līdzpastāvēt? Vai neizbēgami gaidāma pasauļu sadursme?

 

Skolēniem par redzēto bija ļoti pozitīvas atsauksmes. “Divas pasaules” lika pārdomāt mūsdienu tehnoloģiju ietekmi, kā arī to negatīvās sekas un iespējamo attīstību nākotnē. Jaunieši arī pēc noskatīšanās minēja, ka tagad vēlas vairāk izpētīt minēto klasiķu rakstu darbus.

 

“Man patika, ka teātra izrāde bija ļoti mūsdienīga un reizē arī iekļāva latviešu rakstniekus. Ļoti interesanta un jautra izrāde”.

 

“Man patika teātra izrāde, jo tā bija aizraujoša ar visiem efektiem, kas tajā bija iekļauti. Kā arī, lai tā bija nedaudz grūti saprotama, es tāpat to varēju izbaudīt, jo tā bija smieklīga”.

 

Kā mīnus: “Izrāde bija pārāk īsa”.

 

 

 

Izstāde “Padegs. Suta. Vidbergs. Darbi no Zuzānu kolekcijas” Liepājas muzeja anfilādē

6

 

 

10.b; 12.a  klašu skolēni padziļīnātā kursa “Kultūra un māksla II” ietvaros apmeklēja izstādi Liepājas Muzejā. Ar skolēniem stundā pārrunāts uzdevums, kas saistīts ar izstādes apmeklējumu, tas arī iesūtīts e-klasē. Pēc izstādes nepieciešams izstrādāt recenziju un piedalīties diskusijā.

 

Skolēni izstādes neapmeklē bieži, tāpēc jo lielāka nozīme ir veikt gan priekšdarbus, gan pēc izstādes apmeklējuma veikt refleksiju.

Skolēni atziņas:

  • Aizejot uz šo izstādi, es izjutu, kāda būtu dzīve bijusi citā laikā un vietā. Darbi stāsta par to, kā radās mūsu kopiena un kultūra. Bez tiem šos stāstus varētu aizmirst.
  • Man visvairāk patika Kārļa Padega darbi, īpaši "Mātes lepnums". Darbs tapis tālajā 1934.gadā, un tajā attēlota kara tēma.
  • Visi šie trīs mākslinieki ir ļoti dažādi. Sigismunda Vidberga darbiem piemīt grafiskums, līniju smalkums, savukārt Romāna Sutas darbos jaušama ekspresija, mākslinieks it kā pieiet visam ar lielu vērienu ,tver plašus  krogus skatus vai grāmatu ilustrācijas. Kārlis Padegs arī ir tikpat smalks līnijās kā Sigismunds Vidbergs, bet ir vairāk erotisks, ar pavedinošu eleganci. 

 

 

 

Latviešu kinofilma “Bedre” literatūrā un teātra mākslā

7

 

24.martā 11.d klase teātra mākslā, izmantojot kultūrizglītības programmas “Latvijas Skolas somas” atbalstu, skatījās latviešu režisores Daces Pūces spēlfilmu “Bedre”. Katrā mācību priekšmetā šīs filmas interpretācija notika citādāk.  Literatūrā vispirms divas mācību stundas skolēni klasē lasīja un pārrunāja Janas Egles stāstus no krājuma “Gaismā” – “Aiziet jūriņā”, “Bedre” un “Gaismā”-, jo pēc šo stāstu motīviem veidots filmas “Bedre” scenārijs. Tad filmas skatīšanās. Pēc tam klasē attālināti ciemiņš – viens no filmas scenārija autoriem, ģimnāzijas absolvents Pēteris Rozītis. Diskusija par rakstīšanas procesu, idejām stāstu radīšanai, filmu, varoņiem, kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm. Skolēni ļoti atzinīgi novērtēja šādu mācību procesu, atzīstot, ka, izlasot stāstus, citādāk skatījās filmu. Interesanta bija arī diskusija klasē, vai labāk vispirms izlasīt stāstus vai noskatīties filmu.

 

Skolēni saskatīja kino konstrukcijas elementus, novērtēja tos. Tā ir lieliska iespēja runāt par problēmjautājumu izgaismojumu un aktualitāti,  kritiskāk pievērst uzmanību audiovizuālās mākslas saturam un kvalitātei, salīdzināt literāra darba interpretāciju kino mākslā, argumentēt savu viedokli.

 

Skolēni filmu vērtēja vidēji 4 punkti no 5. Daļai sižets šķita pārāk sadrumstalots, traucēja zemā skaņas kvalitāte. Kā pozitīvais tika minēts aktualitāte, pasaules līmeņa operatora darbs, piemēroti aktieri lomu atveidei

 

 

 

Izrāde  “Kā top izrāde”  - iepazīt teātra profesijas un izrādes tapšanu

8

 

 

23. un 30. martā 7. klašu skolēni ģimnāzijā noskatījās Liepājas teātra mācībizrādi “Kā top izrāde” un iepazinās ar teātra izrāžu tapšanas ilgo un sarežģīto procesu, kas no idejas līdz pirmizrādei var ilgt pat vairākus gadus. Aktieru Lauras Jerumas un Armanda Kaušeļa stāstījumā un tēlojumā skolēni uzzināja, kas jāapgūst, lai kļūtu par aktieri, kā var iemācīties tik daudz teksta un cik svarīgs izrādē ir partneris un uzticēšanās viņam. Aktieri izspēlēja vairākas etīdes, kurās atveidoja dažādu profesiju – režisora, horeogrāfa, scenogrāfa, komponista u.c. – darbu teātrī, un skolēni varēja apskatīt Liepājas teātra skatuves maketu, tērpu skices, parūkas un rekvizītus, aptaustīt butaforisku kaktusu un apelsīnu, izpildīt dažādus aktiermeistarības uzdevumus, kā arī uzdot jautājumus.

 

Skolēnu pārdomas pēc izrādes noskatīšanās:

  • Es uzzināju, ka izrādes ceļā līdz skatītājam ir iesaistīts daudzplašāks darbinieku loks, nekā mēs varbūt domājam.
  • Mani ieinteresēja visa tā izrāde. Mani sasmīdināja tēli.
  • Man patika, kā viņi rādīja, kā kļuva par aktieriem. Viņi bija labi iejutušies savos tēlos un bija atraktīvi.
  • Man visvairāk patika, kad viens no viņiem iepļaukāja otru (ne pa īstam). Man arī patika, ka varēja apskatīt un aptaustīt neīsto kaktusu un apelsīnu.
  • Teātris nav manā gaumē, bet man patika, ka mēģināja iesaistīt mūs, jautājām un viņi godīgi atbildēja.
  • Es gribētu pati pamēģināt uzstāties teātrī, lai varētu saprast vairāk, kā tas viss notiek.

 

 

 

Dzejas izrāde “Čaks lauku klusumā Vilsona fazendā”

9

 

16.martā grupa 10. – 12.klašu radošo skolēnu devās ciemos pie aktiera Mārtiņa Vilsona uz viņa vasaras māju Talsu novada “Upesgrīvās”. Dzejas izrāde  “Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi” aktiera izpildījumā neatstāj vienaldzīgu, jo  no vairākiem dzejas krājumiem izraudzītas tās dzejas līnijas, kas gluži kā dzīvē tā vai citādi visas sakņojas mīlestībā. Ikviens tika rosinātspadomāt par laiku, par vērtībām, par mīlestības un savstarpējās cieņas nozīmi. Jaunieši pēc izrādes atzina, ka labāk iepazinuši Čaka jūtīgo dvēseli, kas spējis savās vārsmās ielikt savu dzīves pieredzi un pārdzīvojumus.

 

 

 

Liepājas teātra izrāde “Šekspīrs”

10

 

Mūsdienās, attīstoties teātra mākslai, uz skatuves ne tikai atgriežas gadiem mīlētas un pasaulē slavinātas lugas, bet nu jau arī to atdarinājumi un remiksējumi, ar mūsdienīgu piekrāsu. 12.klases skolēni mācību priekšmeta "Kultūra un māksla II" padziļinātā kursa ietvaros apmeklēja režisora Elmāra Seņkova iestudēto izrādi "Šekspīrs" Liepājas teātrī. Pirms tam stundās plaši iztirzāta skaistā un neglītā estētikas tematika. 

 

Uz skatuves satiekas Ričards III, Lēdija Makbeta, Džuljeta, Ottelo un citi varoņi, savā starpā manipulējot, nogalinot, atriebjoties un vēlāk arī cenšoties sadzīvot ar sirdsapziņas mokām. Tomēr, lai arī izrādes pamats balstās uz slavenā Šekspīra dažādo lugu motīviem, tam piemīt 21. gadsimta izvirtības un pus-sausais humors, kas liecina par to, kā izrāde radītā tiem cilvēkiem, kas nepieturas pie klasikas.  

 

12.a klases skolnieces Madaras Derkēvicas vērtējums: "Pēc izrādes noskatīšanās varu secināt to, ka izrādei, kurai ir atkārtojies stāsts, uz teātra skatuves nav vietas. Skatīties klasiskas, pārspēlētas lugas arī mūsdienās vairs nav tik aizraujoši. Šī iemesla dēļ, var teikt, ka šāda tipa pārveidojumi un remiksējumi ir ļoti radoša un efektīva pieeja, kā izmainīt teātra mākslas esenci un ieinteresēt vairāk jauniešu iesaistīties teātra dzīvē. Tomēr nepietiek tikai ar melno humoru, smēķēšanu un perversijām uz skatuves, jo, manuprāt, tas nemaz nav kas tāds, kas mūs kā 21. gadsimta cilvēkus piesaista. Ir svarīgi neaizmirst par klasiku, tomēr, ja to vēlamies uzlabot, mēs nevaram pilnībā izmainīt tā shēmu, tajā atstājot tik dažus būtisku elementus.

 

 

 

8.b klase iepazīst Ziedoni

11

 

11.maijā 8.b klase Rīgā apmeklēja Ziedoņa klasi. Fonda "Viegli" organizētajā Ziedoņa klases nodarbībā, izlaušanās spēlē "Blēņas un pasakas" jauniešiem bija iespēja neierastā veidā iepazīties ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, pārbaudīt savas sadarbības spējas un jautri kopā pavadīt laiku.

 

Izlaušanās spēle BLĒŅAS UN PASAKAS ietērpta trīs pārvietojamās lādēs, kurās iekšā slēpjas dažādi uzdevumi. Spēles laikā skolēni šos uzdevumus veica komandās, un katra komanda pildīja  savus uzdevumus, kuri balstīti Imanta Ziedoņa pasakās – Uz Pasaka, Pasaka, kurā dzen un piedzen un Putekļa briesmīgie piedzīvojumi. Skolēni padziļināti iepazinās ar  Imanta Ziedoņa pasakām, tika veicināta lasītprasme un izzinātas  rakstnieka vērtības. Savstarpēji saistītie uzdevumi attīsta caurviju prasmes – lasītprasmi, radošumu, sadarbību un līdzdalību.

 

Skolēniem ļoti patika, viņi ar lielu interesi un aizrautību centās atrisināt visas mīklas, lai veiksmīgi tiktu galā ar dotajiem uzdevumiem  un izlauztos no telpas.

 

Šī aktivitāte klasi saliedēja un radīja pozitīvu atmosfēru klases kolektīvā.

 

 

 

Noslēpumu sala “Redans”

12

 

 

25.maijā 8.a klase apmeklēja vienu no nozīmīgām vietām Latvijas vēsturē -  Karostas Redanu pie Melnupītes.  Skolēni piedalījās spēlē “Noslēpumu sala REDANS”. Tā ir  spēle, kurā uzzini, ar ko īpašs ir Redans, kas tur ir noticis.  Veicām atjautības, veiklības, precizitātes uzdevumus. Katra grupa pelnīja sev punktus, beigās saņemot apliecinājumus par piedalīšanos. Vislieliskākais veids, kā ar spēles elementiem izzināt vēsturi. Tieši šajā vietā 1919.gada 14.novembrī pilnībā tika sakauta Bermonta armija un Latvijas teritorija atbrīvota no ienaidnieka.

 

 

 

Kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšana Vidzemes reģionā - Līgatnes papīrfabrika un Āraišu ezerpils

13

 

 

22. un 23.maijā 10.c klase devas ekskursijā uz Vidzemi, lai iepazītu šī reģiona kultūrvēsturisko mantojumu, atpūstos un kopā labi pavadītu laiku.

 

Skolēniem bija iespēja apmeklēt Āraišu ezerpils Arheoloģisko parku. Āraišu ezerpilī varēja vairāk uzzināt par pils vēsturi, veicot dažādus uzdevumus, kā, piemēram, uzlaikojot senlatviešu drēbes, šaujot ar katapultu un pat maļot graudus.

 

Bija iespēja apskatīt mājas, kurās dzīvoja senlatvieši, kā arī priekšmetus, ko izmantoja dažādos amatos.

 

Tas bija interesants veids, kā uzzināt par senlatviešu dzīvi un  vēsturi.

 

Savukārt Līgatnes daba apbūra ar savu skaistumu un ainaviskumu. Līgatnes papīrfabrikas vēsturi varēja iepazīt  ar orientēšanās spēli “Līgatnes papīrfabrika un tās vēsturiskais mantojums”. Nodarbība lieliski papildināja Kultūras pamatu/ kultūra un māksla I stundās apgūstamo tēmu “Kultūras mantojuma daudzveidība”.  Līgatnes papīrfabrika iepazīšana, tās vēsturiskais ciemats un orientēšanās spēle deva skolēniem priekšstatu par industriālo matojumu un tā transformēšanos mūsdienās.

 

 

 

Izzinot latviskās tradīcijas

14

 

Mācību gada izskaņā, 26. maijā, 7.b klases skolēni viesojās Aizputes novdapētniecības muzejā, kurā ar “Latvijas Skolas somas” atbalstu bija iespēja  piedalīties divās nodarbībās –  “No vecmāmiņas recepšu klades: senie ēšanas paradumi un ēdienu sagatavošanas veidi” un  "Zīmes un simboli līgavas pūra lādē".

 

Skolēni cītīgi klausījās un mācījās, pēcāk jau arī paši darbojās, mīcot mīklu, gatavojot ūdenskliņģerus un pinot aproces. Nodarbību noslēgumā baudījām pašgatavotos gardumus, dzērām tēju un vedām aproces  mājās kā suvenīrus no lieliskās klases ekskursijas.

 

Bija patīkami redzēt, kā šīs nodarbības bija skolēnus ieinteresējušas, jo daži bija apņēmības pilni arīsavām ģimenēm pagatavot iepazīto našķi, kā arī iemācīt seno aproču pīšanas tehniku.

 

 

 

Multimediāla ekspozīcija “Izdīgt kā zālei caur asfaltu” Pegaza pagalmā

15

 

30. maijā  8.klašu skolēni devās uz kultūras un atpūtas vietu Liepājā – "Pegaza pagalma" viesistabu , kurā apmeklēja multimediālo izstādi "Izdīgt kā zālei caur asfaltu", kas veidota ar mērķi radīt priekšstatu par dzīvi un radošumu padomju laikos Latvijā.

 

Ar ekspozīcijas palīdzību skolēniem bija iespēja padziļinātāk apgūt vēstures  un sociālo zinību mācību saturu, jo tā vēstīja par propagandu, kas ļaudīm uzspieda komunistisko ideoloģiju un slavēja padomju iekārtu kā vislabāko sistēmu pasaulē; par plaisām, kas simbolizē reālās dzīves neatbilstību propagandai; par  to, kā izpaudās centieni saglabāt savu radošo domu unikalitāti ideālu un ticības sagrūšanas laikā. "Izdīgt kā zālei caur asfaltu" veidota mūsdienīgā formātā, kurā apvienojas video un audiālās projekcijas ar autentiskiem rekvizītiem – ciparnīcas telefons, kura klausuli paceļot skan imitēta čekas pratināšana, radio aparāts ar staciju meklēšanas viļņu skaņām, televizors, kas parāda programmu neesamību, armijā iesaukta jaunieša atmiņu albums, plakāts ar Vizmas Belševicas dzejoli, kuru izlasīt var tikai ar klāt pievienoto filtru, interaktīvs fotostūrītis, kur uz sejas projicējas zīmīgi elementi, kas simbolizē nebrīvību tam, ko redz, dzird, runā.

  • Mūsdienīgā un atraktīvā ekspozīcija nepiespiesti ieveda skolēnus citā, nu jau aizmirstā pagātnes laikmetā, kas vismaz nedaudz ļāva saprast, kā padomju laikos dzīvoja pašu vecāki un vecvecāki.