Latvijas Skolas soma

Datums: 2024.gada 8.janvāris

Latvijas_skolas_soma_LOGO_krasains

 

Sakums 23_24 1sem aktiv

 

 

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2023./2024.m.g. 1.semestrī

 

 

 

No septembra līdz decembrim tika realizēti daudzveidīgi kultūrizglītības pasākumi, kas veiksmīgi integrēti mācību procesā.

 

 

 

Izlaušanās spēle “Blēņas un pasakas”

1

 

28.septembrī 8.d klases skolēni devās uz Rīgu. Kā mācību elementu mūsu saliedēšanās ekskursijā izvēlējāmies apmeklēt Ziedoņa klasi. Ļoti lietderīgi un interesanti pavadīts laiks! Dažas atziņas no skolēnu teiktā:

  • Man ļoti patika novērot to, kā klase var salabt un kļūt par komandu, ja ir vienāds mērķis.
  • Ziedoņa klase man ļoti patika. Izlaušanās istabā laiks pagāja ļoti ātri, un pasākums ļoti saliedēja klasi.
  • Man ļoti patika. Man ar grupu gāja jautri, un, pat ja mums bija grūti paklusēt, kad vajag, mēs visu labi izdarījām un, manuprāt, diezgan ātri no istabas izkļuvām.
  • Ļoti patika, jo likās, ka vairāk uzzinu par Ziedoni un vairāk tika saliedēta klase, darot kaut ko kopīgu. Bija ļoti jautri un smieklīgi!
  • Mēs bijām tik vienoti!
  • Bija jāsadarbojas, jāuzklausa klasesbiedri, citu viedoklis jādzird, un man tas patika.
  • Interesants istabas dizains, aktivitātes saistošas.
  • Varējām redzēt senlaicīgas lietas istabā.

 

 

 

Slepenie bunkuri Līgatnē  - dzīvas vēstures stunda par padomju laiku Latvijā

2

 

26.septembrī 10.b klase apmeklēja slepenos bunkurus Līgatnē, kur gandrīz divu stundu garumā tika gūta informācija par to, kā šis bunkurs tapa, kam tas bija paredzēts un kā tas tik ilgi varēja palikt slepens.

 

Rehabilitācijas centra „Līgatne” gidi skolēniem atvēra daudzus gadus slepenībā turētas durvis un  izrādīja 9 metrus zem zemes esošo pazemes valstību. Pagājušā gadsimta 80. gados Līgatnē tika izbūvēts viens no plašākajiem un modernākajiem bunkuriem – vieta, kur atomkara gadījumā paslēpties valsts varas elitei. Skolēniem tika izrādīta padomju gadiem īpaši moderna tehnika – dažādi sakaru līdzekļi, dīvainas „kastītes” jeb datori un printeri. Padomju laiku gaisotni atgādināja bunkurā ierīkotā ēdnīca, kā arī Ļeņina krūšutēls un gāzmaskas. Visi nodarbības dalībnieki bija pateicīgi par iespēju ko tādu redzēt savām acīm, un ikvienam tapa vairāk skaidrs pagājuša gadsimta laika posms Latvijā, kad tā nebija brīva valsts. Šeit izkristalizējās atziņa, ka dzīvot brīvā Latvijā ir ļoti svarīgi un ka mēs, jaunā paaudze esam atbildīgi, lai tā būtu vienmēr.

 

 

 

Datoranimācijas darbnīcā Ventspils Digitālajā centrā

3

 

 

28.septembrī 9.b klase devās uz Ventspili, lai ciemotos Ventspils  Zinātnes centrā VIZIUM un uzzzinātu daudz jauna un interesanta:

  • Kas ir datoranimācija? Specifisks audiovizuālās mākslas veids.
  • Vai iepriekš to zinājāt? Pavisam nedaudz.
  • Vai vēlaties uzzināt vairāk? Redzēt datoranimācijas piemērus? Radīt savu datoranimācijas tēlu? Protams! Ar lielāko prieku!

 

Skolēnu prieks un ieinteresētība bija jūtama jau no brīža, kad nodarbības vadītāja atklāja  datoranimācijas izveides principus un būtību. Katram bija iespēja radīt savu datoranimācijas darbu, darbojoties ar mūsdienu tehnoloģijām un specializētām programmām vai tiešsaistes rīkiem, kā arī iejūtoties mākslinieka – animatora, montāžas un specefektu meistara lomā.

 

Un noslēgumā pašu radītais /vairumam PIRMAIS/ digitālais mākslas darbs katra īpašumā elektroniskā formātā! Vai nav brīnišķīgi?!

 

 

 

Izglītojoša nodarbība “Latviešu strēlnieks Ziemassvētku kaujās”

4

 

Skolēniem ir dota lieliska iespēja izzināt savas zemes kultūrvēsturi. Un to pilnvērtīgi izmantoja 9.a klase,3.oktobrī apmeklējot Ziemassvētku kauju muzeju. Ziemassvētku kauju muzeja teritorijā apskatāms autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - „vācu vaļņa”. Rekonstruētā vācu armijas pirmās aizsardzības līnijas nocietinājumu sistēmas daļa ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.

 

Piedalījāmies nodarbībā „Latviešu strēlnieks Ziemassvētku kaujās”.

 

Laika apstākļi – lietus, migla – palīdzēja sajust tā laika nopietnību, noskaņu.

 

Atziņas, ko guva jaunieši:

  • Man ļoti patika redzēt, kā tajā laikā izskatījās karalauks, kur dzīvoja, kas cīnījās, un, protams, uzzināt vairāk par kaujām.
  • Man ļoti patika, bija ļoti vēsturiska vieta, žēl, ka nebija vairāk aktivitāšu.
  • Bija labi, ka strēlnieks visu rādīja un lika mums kustēties.
  • Man patika strēlnieks. Bija smieklīgi un jautri skriet cauri šķēršļiem.
  • Gribu atgriezties un vairāk izstaigāt šo vēsturisko teritoriju.

 

Šo pašu nodarbību 5. oktobrī  apmeklēja 9.c klase, atzīstot, ka iepazīt Pirmā pasaules kara vietu, kur norisinājās leģendārās Ziemassvētku kaujas, ir saistoši un interesanti. Ziemassvētku kauju muzejs atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta "Mangaļu" mājās. Nodarbība notika brīvdabā un iekštelpās. Brīvdabā mums bija iespēja iesaistīties dažādās komandas aktivitātēs un uzzināt, kā dzīvoja tā laika karavīri. Muzeja iekštelpās bija iespēja apskatīt dažādas fotogrāfijas, apkārtnē atrastos priekšmetus, kā arī kaujas maketu. Šī bija laba iespēja iepazīties ar mūsu valsts vēsturi, kā arī izprast karavīru lielo ieguldījumu un pūles, ceļā uz mūsu zemi – Latviju.

 

Skolēnu atziņas:

  • Mēs aktīvi un radoši pavadījām laiku. Ziemassvētku kauju muzejā nedaudz arī salijām, bet tas netraucēja uzzināt kaut ko jaunu un piedalīties aktivitātēs.
  • Bija interesanti klausīties, kā arī pašiem iejusties karavīru lomā. Viennozīmīgi, ka iegūtā informācija noderēs mācību procesā.
  • Manas sajūtas bija labas pēc Ziemassvētku kauju muzeja. Es ieguvu jaunas zināšanas saistībā ar šīm nodarbībām.
  • Ļoti foršas aktivitātes, daudz jaunas lietas uzzināju.
  • Man patika Ziemassvētku kauju muzejs, jo bija jautri sadarboties grupā.
  • Kara muzejā varēju izjust un redzēt, kā cilvēki kādreiz karoja, izdzīvoja un pielāgojās neērtībām. Tas nav salīdzināms ar mūsdienām.

 

 

 

Ciemos pie Veidenbauma “Kalāčos” - “E. Veidenbauma personības un vērtību iepazīšana”

5

 

4.oktobrī 9.a klase, 6.oktobrī 9.c klase turpināja savu ceļu Vidzemē un viesojās latviešu klasiķa, dzejnieka Eduarda Veidenbauma dzimtajās mājās “Kalāčos”, kur ierīkots muzejs, kurā ikvienam iespēja tuvāk iepazīt dzejnieka personību. Nodarbības sākumā devāmies izglītojošā orientēšanās spēlē, kā arī bija iespēja rakstīt dzeju un nolasīt klātesošajiem. Pēc tam nodarbība turpinājās iekštelpās. Tur bija ļoti interesanta ekspozīcija – interaktīvi ekrāni, Veidenbauma dienasgrāmatas atvērumi un daudz citu aizraujošu un interesantu apskates objektu.

 

Piedalījāmies nodarbībā “E. Veidenbauma personības un vērtību iepazīšana”. Arī, ciemojoties pie E. Veidenbauma, mūs sagaidīja lietus. Arī te laika apstākļi un gidu stāstītais savijas kopā, viens otru papildinot. Aukstums, drēgnums, lietus ir vārdi, kas labāk liek saprast dzejnieka personību.

 

Atziņas, ko guva jaunieši (9.a):

  • Uzzināju diezgan daudz ko par Eduardu Veidenbaumu, likās pārsteidzoši interesanti.
  • Man ļoti patika uzzināt par šo dzejnieku. Mani ļoti ieinteresēja viņa dzeja un tās temati. Kalāči tiešām izdvesmoja mani apskatīt, palasīt viņa dzeju.
  • Mani šokē, ka man patika, jo man parasti nepatīk apmeklēt muzejus.
  • Viens no labākajiem muzejiem, uz kādu esmu bijis, es bieži par muzejiem tā nesaku.

 

 

9.c klases skolēnu atziņas:

  • Uzzināju, kas bija Eduards Veidenbaums, ka viņš bija ļoti gudrs, uzzināju, ar ko viņš nodarbojās, cik garš viņš bija un kādi ir viņa dzejoļi. Šī iegūtā informācija noderēs stundās.
  • Ļoti skaists muzejs ar dažādiem mākslas darbiem un Veidenbauma darbiem.
  • Man patika Veidenbauma muzejā rakstīt dzejoli.
  • Tas bija interesants muzejs – citādāks.

 

 

Tā ir vieta, kur atgriezties, ko ieteikt citiem apmeklēt.

 

 

 

Muzejpedagoģijas nodarbība Amatu mājā Ventspilī

6

 

 

“Nesarunājies, negrozies, sēdi taisnu muguru, rokas saliktas viena virs otras perpendikulāri galda malai! Atbildi pilnā teikumā, paceļot roku, pieceļoties kājās, izejot no sola, nostājoties rokas gar sāniem!

 

Sods par pārkāpumu: 30 minūtes tupēt uz zirņiem klases priekšā.”

 

Nopietni?! Mūsdienu skolā iepriekš minētais šķiet neiespējami un par vairs nesaprotami, bet “izbaudīt” seno skolu Ventspils Amatu mājā pēdējā skolas gadā, mācoties 12.klasē, šķita simboliski. Tāpēc 12.d klase 12.oktobrī izmantoja iespēju piedalīties nodarbībā, kas atveidoja mācību procesu pirms 200 gadiem. Izmēģināt savas prasmes rakstīšanā ar grifeli vai rēķināšanā ar skaitāmkauliņiem. Pieredze, kas paliks prātā kopā ar pārējām skolas laika atmiņām divpadsmit gadu garumā. Protams - tikai labām!

 

 

 

Stikla pūšanas darbnīcā Līvānos

7

 

 

17.oktobrī 12.c klases skolēni apmeklēja Līvānu stikla muzeju, nodarbības laikā iepazinās ar stikla izstrādājumu vēsturi Līvānos, stikla izgatavošanas tehnoloģiju, stikla pūtēja amatu, kā arī stikla dizaina aktualitātēm.

Skolēnu atziņas:

  • Līvānu stikla muzejs bija labs veids, kā iepazīt stikla pasauli. Bija interesanti redzēt to, cik laikietilpīgs un noteikti daļai no mums likās sarežģīts process, lai nonāktu līdz kādam skaistam suvenīram no stikla;
  • Līvānu stikla muzejā es biju pirmo reizi, tāpēc likās ļoti interesanti un aizraujoši: varēja staigāt pa muzeju ar austiņām un klausīties gan dziesmas, gan izglītojošu stāstījumu par to,kā tiek veidotas stikla figūras, mūsu gadījumā – zivs;
  • Stikla muzejā bija interesanti uzzināt vēsturisko veidu, kā tika veidoti stikla produkti - stikla pūšana, kā arī iespēja aplūkot visādu veidu stikla traukus pašā muzejā;
  • Patika skatīties, kā meistari gatavo stikla izstrādājumus, dzirdēt par amata vēsturi Latvijā.

 

 

 

Ciemos pie Latgales keramikas meistara Valda Pauliņa

8

 

 

Iepazīstot Latgales kultūrvērtības, noteikti vērts iepazīties ar slaveniem Latgales keramiķiem. Tāpēc 17.oktobrī 12.c klase, turpinot iepazīt Latgali, ciemojās pie Valda Pauliņa, ievērojama latgaliešu kultūras kopēja. Laipnais, viedais un atraktīvais meistars iepazīstināja ar savu darbnīcu, procesu, kā māls tiek mīcīts, iegūta forma, veidoti dažādi trauki.

 

Jauniešiem  patika veidot tradicionālās latgaļu māla svilpītes. Skolēni novērtēja meistara prasmi saprotami visu izstāstīt un viņa īpašo latgaļu šarmu, kas visiem lika atplaukt pēc garā brauciena un nomācošajiem laika apstākļiem. Vēl viena vērtīga nodarbība, kas paplašināja ikviena redzesloku.

 

 

 

Izlaušanās spēle “Blēņas un pasakas”, un solis tuvāk I.Ziedoņa daiļrades iepazīšanai

9

 

 

Pirms pašām rudens brīvdienām, 18.oktobrī 8.a klases skolēni, bet 19.oktobrī 8.c klases skolēni devās ekskursijā uz Rīgu, un viena no pieturvietām abām klasēm bija Imanta Ziedoņa istabas apmeklējums.

 

Nodarbība notika divās daļās – vispirms skolēni piedalījās viktorīnā par I. Ziedoņa personību, dzīvi un daiļradi, un pēc tam sekoja atraktīva un radoša darbošanās, lai izlauztos no 3 istabām. Lai izlauztos no istabas, nepieciešama spriestspēja, pacietība, loģiskā domāšana, aizrautīgs azarts, bet visvairāk – komandas darbs. Astoņas galvas ir gudrākas par vienu, bet, protams, ar nosacījumu, ka visas 8 darbojas kopīgi uz vienu mērķi.

 

8.a klases skolēni atzina, ka bija

  • ļoti jauka sagaidīšana ar gardiem cepumiem! :)
  • lieliska iespēja darboties komandās;
  • interesants un skaists interjers istabās.
  • noteikumi ir domāti, lai tos pārkāptu un iegūtu soda minūtes;
  • iespēja uzzināt ko jaunu par jau it kā pazīstamu personību;
  • labs veids, kā pavadīt laiku ar klasi.

 

Savukārt 8.c klases skolēni savu pieredzi galvenokārt raksturo pozitīvi, uzsverot, ka bija noderīgi vienam ar otru sadarboties neierastākos apstākļos:

  • man patika, ka bija jāsadarbojas ar citiem klasesbiedriem nekā ikdienā,
  • manuprāt, mēs kļuvām saliedētāki,
  • man ļoti patika meklēt risinājumu un strādāt kopā,
  • bija interesanti domāt un pildīt uzdevumus,
  • man patika, ka mēs ar visu tikām galā un izlauzāmies pirmie no klases,
  • uzzināju daudz jaunu lietu par I. Ziedoni un viņa dzīvi.

 

Darbojoties nedaudz vairāk kā stundu un piedzīvojot visdažādāko emociju gammu, abām klasēm izdevās izlauzties un kopīgi nonākt pie Ziedoņa izteiktās domas, ka “dzīves jēga ir prieks”.

 

 

 

Krustpils pils vēsturē ielūkojoties

10

 

 

Kopš 13. gadsimta Daugavas krastus uzticīgi pārrauga Krustpils pils. Vairākas reizes savas pastāvēšanas laikā nodegusi un karos nopostīta, taču vienmēr atjaunota un joprojām sagaida viesus.

 

20.oktobrī 11.b klase viesojās Krustpils pils muzejā, novērtējot atjaunotās pils interjera detaļas gida pavadībā, iepazīstot pils un pilsētas vēsturi, apskatot mākslas izstādes un pastāvīgās interaktīvās ekspozīcijas. Skolēni izpētīja uz laiku atvērto izstādi "Latvijas Tautas fronte. Par demokrātisku Latviju", gūstot jaunas atziņas par latviešu varonību. Savukārt no pils vārtu torņa 11.b klases skolēni vēroja brīnišķīgo ainavu uz Daugavu un pilsētas panorāmu.

 

Jaunieši novērtēja smalkās pils detaļas un iespēju “aptaustīt un izmēģināt” dažādus muzeja sagatavotos interaktīvos rīkus.

 

 

 

Liepājas teātra izrāde “Vairs nevienu”

11

 

 

31.oktobrī skolas vestibilā diena bija citādāka nekā parasti. 7., 8. un 9.klašu skolēni tika aicināti piedalīties Liepājas teātra izrādē "Vairs nevienu". Stundas garumā skolēniem bija iespēja padomāt, vai redzam, kas notiek ar  sevi un klasesbiedriem, skolas biedriem. Kā palīdzēt otram? Psihoterapeita Nila Konstantinova ieceri izrādes formātā runāt ar jauniešiem par ļoti sarežģītu tēmu par pašnāvību iespējamību realizējis režisors Dmitrijs Petrenko. Izrādes norise skolas telpās pietuvina realitātei, jo izrādes saturs ir par vienu reālu dzīves notikumu kādā no Latvijas skolām, kur klases audzinātāja saņēmusi anonīmu pašnāvības vēstuli no kāda skolnieka. Iesaistoties profesionāļiem un arī pašiem klasesbiedriem, ātri kļūst skaidrs – neviens no mums nezina pareizos vārdus, bet svarīgs ir katrs mēģinājums runāt. Pat ja šis mēģinājums iesākumā var šķist neveikls, smags, sarežģīts vai varbūt pat nedaudz komisks.

 

Skolēnu viedokļi pēc izrādes noskatīšanās:

  • Man ļoti interesēja tēma, un man ļoti patika tās situācijas, ko attēloja. Bija ļoti interesanti;
  • Man patika tā doma, ja liekas, ka tu īsti cilvēkam neko svarīgu neesi pateicis, tomēr viņš nejūtas vientuļš;
  • Man patika aktrise Karīna Tatarinova. Man patika arī veids, kā tika runāts par šo tēmu;
  • Man patika, ka bija no dažādu cilvēku pusēm stāstīts;
  • Man patika, ka izrādes mērķauditorija bija jaunieši, līdz ar to izrādē izmantoja saprotamu valodu un vietām humoru;
  • Es domāju, ka izrāde bija ļoti izglītojoša. Un es ieteiktu turpināt runāt par mentālo veselību! Ne tikai par tik letālām tēmām kā pašnāvību, bet arī par tēmām, kas šķiet mazākas, taču varbūt ir biežāk sastopamas;
  • Man patika Karīna Tatarinova;
  • Man lika aizdomāties dažas no tām situācijām, kas tur tika parādītas, jo esmu saskārusies ar līdzīgām;
  • Man visa izrāde patika, patika, ka Rihards gāja ar citiem runāt un uzrunāt citus;
  • Biju pārsteigts, ka man patika tā izrāde.

 

Klases stundās, literatūras stundās saruna par šo tēmu tika turpināta. Galvenais - neesi vienaldzīgs.

 

 

 

Mācību stundas Liepājas Muzejā “Iepazīsti latviešu etnogrāfijā lietotās zīmes”

12

 

 

Novembra mēnesis, kurš, kā ierasts, ir bagāts ar Latvijas valstij veltītiem pasākumiem, bija atbilstošākais laiks, lai 9.klašu skolēni pētītu muzeja ekspozīciju, kura ir veltīta Dienvidkurzemes ļaudīm, viņu dzīvei un darbam. Uzsvars tika likts uz latviešu etnogrāfisko zīmju pētniecību, pieredzot muzejpedagoģijas nodarbību “Iepazīsti latviešu etnogrāfijā lietotās zīmes”. Nodarbības muzejā notika 31.oktobrī, 1.,7. un 9.novembrī

 

Šāda mācību satura papildinoša nodarbība ļāva skolēniem paplašināt savu redzesloku un meklēt kopsakarības ar praktisko ikdienas dzīvi. Muzejpedogoģijas nodarbība nostiprinājusi starppriekšmetu saikni – vizuālā māksla + sociālās zinības – kur turpinot apgūt heraldikas pamatus, valsts un nācijas simbolus, iedziļinoties latviešu etnogrāfiskajās zīmēs, skolēni izstrādāja savas dzimtas ģerboņus.

 

 

 

Izrāde “Dauka. Labie jautājumi” Liepājas Leļļu teātrī

13

 

 

Skolēnu grupas no 10.klasēm un neliela daļa 12.a klases skolēnu, kuri apgūst mācību kursu "Kultūras pamati", 1.novembrī mācību procesa ietvaros apmeklēja izrādi “Dauka. Labie jautājumi” Liepājas Leļļu teātrī. Dažiem skolēniem tā bija pirmā reize būt šajās Liepājas Leļļu teātra telpās, un visiem tā bija pirmā pieredze, skatot un piedzīvojot šo izrādi, gūstot iespaidus. Spilgtākie skolēnu iespaidi par piedzīvoto:

  • Spilgtākais iespaids bija doma, ka apkārt Daukam bija vienaldzīgi cilvēki un neviens negribēja viņam palīdzēt piepildīt sapni, bet tomēr viņš jautāja cilvēkiem un turpināja meklēt iespējas uzzināt, kas atrodas aiz horizonta. Mani pārsteidza, kā aktieri attēloja cilvēku attiecības un problēmas, spēlējot izrādi, kur pamatā bija bērnu grāmata "Dullais Dauka". Pēc izrādes manā galvā palika doma: "Kā mēs varam pateikt kaut ko, kas rada sāpes otram cilvēkam, to pat nepamanot?" "Mēs paši varam ietekmēt situācijas savā dzīvē un mainīt tās beigas." Izrāde man ļoti patika, ja būtu iespēja apmeklēt vēl kaut ko tikpat interesantu, es būtu laimīga! Paldies par tik jauku iespēju uzzināt kaut ko jaunu!;
  • Man šķita, ka ļoti laba izspēlēta un uzrakstīta izrādes daļa, bija aina, kur Dauku rāj kaimiņš un māte par laivas nozagšanu. Man šķita, ka ainā ļoti labi varēja izjust spiedienu un bailes, jo negribas taču, lai bērnu sit un redzēt, ka Daukam nav mātes, kas tadā brīdī viņu aizstāv. Mani pārstedza, cik veiksmīgi aktieri varēja pārslēgties no "īstās" izrādes uz savu personīgo izrādi. Varēja iedziļināties gan izrādē "Dullais Dauka", gan arī aktieru izspēlētajās personās. Es uzskatu, ka tas ir ļoti interesants veids, kā paspēlēties ar izrādes uzbūvi, tāpēc bija interesanti, bet man arī šķita, ka tekstā bija mēģināts ielikt dialogu, kuru runātu jaunākā paaudze, bet tas nebija autentiski un nepiesaistīja. Izrādi varētu ieteikt jaunākiem bērniem, lai tie jau sāk domāt par vardarbības un apcelšanas tēmām, bet vecākiem cilvēkiem isti neieteiktu, lai gan arī tie varētu samerā izbaudīt izrādi;
  • Man visvairāk palicis atmiņā tas, cik ļoti izrādi var pielīdzināt mūsdienu jauniešu savstarpējām attiecībām. Mani visvairāk pārsteidza, cik labi un saprotoši bija draugi, viņi varēja viens otru noniecināt un izsmiet, taču pēc tam atvainojās viens otram un salīga mieru. Es pēc izrādes noskatīšanās vēlreiz apdomāju to, kā cilvēku attieksme var mainīt cita cilvēka pašsajūtu, dzīvi un pat dzīves laiku. Es noteikti ieteiktu šo izrādi citiem;
  • "Doma iemācīt otram ko jaunu, piemēram, Ingai Dzintarei pastāvēt pašais par sevi, vai Ilzei Jūrai padomāt par savu attieksmi pret kolēģiem. Patika arī tas, ka aktieri komunicēja un iesaistīja skatītājus. Mani visvairāk pārsteidza izrādes veids, tas parādīja to, kā notiek aktieru darbs, attēloja dažādus skatījumus uz dzīvi. aktieru savstarpējās attiecības un attiecības starp skatītāju un teātra izrādi.Pēc irādes palika pārdomas par cilvēku attieksmi vienam pret otru, cilvēku rīcībām un to kādas sekas tas atsāj. Es šo izrādi ieteiktu citiem, jo izrāde ir netikai par Dullo Dauku un viņas dzīves stāstu, bet arī par cilvēku savstarpējām attieksmēm un piedošanu."

 

 

 

Ērika Vilsona monoizrāde “Pazudušais dēls” uzrunā devīto klašu skolēnus un vecākus

14

 

14.novembra vakarpusē skolā sagaidījām 9.klašu vecākus kopā ar bērniem, dodot laiku nedaudz pierimt un apstāties ikdienas skrējienā.

 Pēc izrādes noskatīšanās vecāki pauda pateicību un prieku par iespēju baudīt kvalitatīvu izrādi ar izcilo aktierspēli, kurā tika iesaistīti arī skatītāji: “Brīnišķīgs talants aktierim un aktuāls, oriģināls vēstījums, kas vedināja uz pārdomām. Nodevu ziņu dēlam rakstveidā,” dalījās Laila.

 

“Manuprāt, aktiera interpretācijā ļoti labi tika izcelts būtiskais tēlu attiecībās un stāsta norisē,” raksta Joanna.

Arī Ieva, izjūtot līdzpārdzīvojumu izrādes laikā, atzīst, ka Ēriks Vilsons izglītojoši, brīnumaini un sirsnīgi prata ievilkt mūs Rūdolfa Blaumaņa bēdu lugā. Pazudušā dēla tēma mūsdienās joprojām ir aktuāla, kad laiks pieprasa būt ātram. Un, kamēr vecāki cenšas, trenējas būt ātrāki, tikmēr aug Krustiņi, kas pazūd tik-tok tīklos. Izrāde apstādina un liek padomāt, kurā virzienā skrienam, un vai ātrumā nepaskrienam garām saviem bērniem.

 

Arī jauniešiem, kas izrādi skatījās, temats bija saistošs, piedzīvoto savstarpēji apsprieduši starpbrīžos. Izrāde likusi aizdomāties, neslēpjot prieku un nopūtu: “Cik labi, ka paziņu lokā nav tādu cilvēku kā Krustiņš”, kas slīgst azartspēļu un citās atkarībās, zaudējot laiku.

 

Mums dzīves laiks ir dots kā iespēja atrast patieso es, izveidot attiecības un tās atjaunot, ejot piedošanas ceļu, vienlaikus risinot jautājumu: “Vai kāds mans “es” aizvainojuma, emociju un sāpju dēļ nav kaut kur aizkavējies”? Saprotam, ka izaugsme iespējama tikai aktīvi piedaloties savā dzīvē.

 

 

 

Liepājas teātra izrāde “Grieķi”

15

 

Valsts svētku laikā, 17. novembrī, 10.c klase devās uz Liepājas teātra izrādi “Grieķi” Elmāra Seņkova režijā.

 

Izrādē, lai izskaidrotu to, kas notiek ar un ap mums, tiek dota iespēja atgriezties pie grieķu mītiem. Skatītājus aicina ielūkoties laikā un vietā “kur cilvēks savā stāstā rada Dievus, lai tie, savukārt, varētu radīt cilvēkus, kuri nostājas pret Dieviem, kļūstot par varoņiem”. Ir, protams, zināms, ka paaudzes un laikmeti mainās, bet cilvēka vēlme kļūt par Dievu nemainās.

 

Uz šo izrādi vēlējāmies doties, jo 10. klasē, apgūstot tēmu “Antīkais literatūrā”, tas ir vēl viens pieturpunkts, kas palīdz saprast un izprast antīko pasauli, dievus, varoņus. Skolēniem jāveic dažādi uzdevumi tēmas apguves laikā, viens no tiem ir referāta rakstīšana “Mītiskais varonis toreiz un tagad”, un bija iepriecinoši dzirdēt, ka skolēni novērtē šo gājienu uz izrādi, jo guvuši iedvesmu sava izvēlētā varoņa izpētei, kā arī sapratuši un redzējuši iepriekš lasīto.  

 

Patīkami arī tas, ka skolēni gaida jau nākamo izrādi, uz kuru varētu doties literatūras stundu ietvaros.

 

 

 

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Svina garša”

 16

 

Otrdien, 21. novembrī, 12. klašu skolēni bija Rīgā uz Lipkes memoriālu, Okupācijas muzeju un Latvijas Nacionālā teātra izrādi "Svina garša", lai atzīmētu Latvijas neatkarības gadadienu, kā arī informētu jauniešus par notikumiem, kuri skāra Latviju 1940.gadā.

 

Braucienu sākām ar Žaņa Lipkes memoriālu jeb muzeju, kurā ļoti emocionāli mums pastāstīja par holokaustu un ebreju izsūtīšanu 1940-tajos gados.Tālāk devāmies uz Okupācijas muzeju, kurā mūs sagaidīja neliela ekskursija  muzejā, darba lapas un kopaktivitātes, kas mums palīdzēja saprast Latvijas okupācijas nopietnību.

 

Pēc abiem muzejiem un nedaudz brīvā laika mēs tikāmies Latvijas Nacionālajā teātrī, kur skatījāmies izrādi ,,Svina garša’’, kas veidota pēc Māra Bērziņa grāmatas motīviem. Izrāde  ļoti emocionāli, humoristiski un aizraujoši atveidoja Latvijas okupācijas laikus, kā arī citus 1939.-1941. gada notikumus caur galvenā tēla personīgās dzīves prizmu.

 

Kopumā ļoti informatīvs brauciens – abi muzeji lieliski parādīja notikumu nopietnību, izrāde to pastiprināja ar humora piesitienu. Mēs daži jau smējāmies, ka, visu dienu runājot par tik smagiem notikumiem, galva kūp. Izrāde atstāja uz mums katru dažādus iespaidus, jo neviens nespēja palikt vienaldzīgs - izjutām izmisumu, bēdas vai vainas sajūtu. Viela pārdomām...

 

 

 

Radošā darbnīca “Brīvības mākslā” Latvijas Nacionālās Mākslas muzejā

17

 

 

 

1.decembrī 10.a klase apmeklēja Latvijas Nacionālās Mākslas muzeju, lai piedalītos darbnīcā “Brīvība mākslā”. Iedvesmu savam radošajam darbam skolēni guva kopā ar mākslinieci, aplūkojot Atmodas laika mākslas darbus: plakātus, instalācijas, groteskas, ironiju mākslā, gleznas, fotogrāfijas.

 

Pēc tam skolēni nelielās grupās veidoja savus radošos darbus, domājot, kādi mūri jānojauc viņiem. Pavisam neilgā laikā  - 15 minūtēs – tika radītas mākslas darbu skices, atklājot problēmas, par ko domā skolēni. Viens no šķēršļiem ir pašu bailes un stress. Skolēni norādīja uz plaisām sabiedrībā – starp bagātajiem un nabagajiem, starp pieaugušajiem un bērniem. Jauniešu domas ir par līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem. Jaunieši gribētu izrauties no ikdienas rutīnas, kas aprij mūsu laiku. Arī skolotājas – viena no Latvijas un otra no Ukrainas radīja savu radošo darbu, kura moto bija “Brīvība, tas ir manas mājas”.

 

Skolēnu atsauksmes:

  • Tas bija labs veids, kā īsā laikā padomāt par svarīgo;
  • izstāde bija iedvesmojoša un ekskursijas vadītāja stāstīja ļoti interesanti;
  • esmu lepna, ka varējām sadoties rokās tik viegli, jo daudzi to nevar!

 

 

 

Liepājas teātra izrāde “Grimmi”

18

 

9.decembrī 8.b klase bija nolēmusi par pēcpusdienas pavadīšanu kopā.

Vispirms klasei bija sarunas par dzīves lielajiem jautājumiem kafejnīcā “Darbnīca”, taču pēc tam, kad bijām izpļāpājušies, ieklausījušies viens otrā un nogaršojuši piedāvātos gardumus,  devāmies uz Liepājas teātri, lai piedzīvotu un izdzīvotu režisora Elmāra Seņkova izrādi “Grimmi”.

 

Izrādes laikā meklējām atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kā dzīvot pasaulē, kurā notiek šausmas, kā palikt krietnam, ja tev dara pāri? Pēc pirmā cēliena domas un sajūtas bija dalītas, taču atziņa viena – ir interesanti! Starpbrīža laikā skolēni varēja iepazīties ar teātrī valdošo atmosfēru un sagatavoties otrajam cēlienam, pēc kura lielākajai daļai atbilde bija: “Mums patika!” Skolēnu acīs bija prieks, citam viegls smīns, arī sarunas un izbrīns, taču tas pierāda, ka vienaldzīgu šī izrāde neatstāja nevienu. Kādam no skolēniem problēmas sagādāja tas, ka nebija dzirdējis par Brāļu Grimmu pasakām, kuras tika apspēlētas izrādē. Tad arī nonācām pie secinājuma, ka ir jālasa, ir jāzina lielās lietas, uz kurām var uzbūvēt TĀDU izrādi.

 

Jāpiemin, ka izrāde tikusi nominēta, kā arī saņēmusi vairākas balvas, kas norāda uz to, ka tā patiešām ir jāredz, tajā ir kaut kas, kas uzrunā un liek domāt… Mēs saskatījām mūžīgās tēmas mīlestības dažādās izpausmes.

 

 

 

Multimediāla ekspozīcija “Izdīgt kā zālei caur asfaltu” Pegaza pagalmā

19

 

18.decembrī grupa 7.klašu skolēnu devās uz kultūras un atpūtas vietu Liepājā – "Pegaza pagalma" viesistabu, kurā apmeklēja multimediālo izstādi "Izdīgt kā zālei caur asfaltu", kas veidota ar mērķi radīt priekšstatu par dzīvi un radošumu padomju laikos Latvijā.

 

Ar ekspozīcijas palīdzību skolēniem bija iespēja iepazīt, kā dzīvoja vecvecāki padomju laikā, kāda bija propaganda, kas uzspieda komunistisko ideoloģiju un slavēja padomju iekārtu kā vislabāko sistēmu pasaulē. "Izdīgt kā zālei caur asfaltu" veidota mūsdienīgā formātā, kurā apvienojas video un audiālās projekcijas ar autentiskiem rekvizītiem – ciparnīcas telefons, kura klausuli paceļot skan imitēta čekas pratināšana, radio aparāts ar staciju meklēšanas viļņu skaņām, televizors, kas parāda programmu neesamību, armijā iesaukta jaunieša atmiņu albums, plakāts ar Vizmas Belševicas dzejoli, kuru izlasīt var tikai ar klāt pievienoto filtru, interaktīvs fotostūrītis, kur uz sejas projicējas zīmīgi elementi, kas simbolizē nebrīvību tam, ko redz, dzird, runā.

 

Mūsdienīgā un atraktīvā ekspozīcija nepiespiesti ieveda skolēnus citā, nu jau aizmirstā pagātnes laikmetā, kas vismaz nedaudz ļāva saprast, kā padomju laikos dzīvoja pašu vecvecāki.