Latvijas Skolas soma

Datums: 2023.gada 8.marts

Latvijas_skolas_soma_LOGO_krasains

 

Sakums 21_22_1sem 21_22_2sem_aktiv

 

 

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2021./2022.m.g. 2.semestrī

 

 

No janvāra līdz maijam tika realizēti dažādi tiešsaistes un attālināti kultūrizglītības pasākumi, kas veiksmīgi integrēti mācību procesā. Liels gandarījums, ka lielāko daļu pasākumu izdevās piedzīvot klātienē.

 

 

Piedzīvojot mākslas daudzveidību galerijā “Romas dārzs”

1

 

 

Gatavojoties radošā pētniecības projekta izstrādei, lai meklētu saviem darbiem tehniskā izpildījuma ideju un sižeta impulsu, 10.(AD) klases grupa mācību priekšmetā “Kultūra un māksla I” devās iepazīt Liepājā tā saukto Romas dārzu, kurš atrodas  Zivju ielā 3. Pagalms, kurā savu mājvietu atraduši vairāki uzņēmumi, bet visievērojamākais no tiem – galerija “Romas dārzs”. Galerijas darbu daudzveidību veido tās pastāvīgā ekspozīcija no vietējo mākslinieku darbiem, kā arī mainīgās ekspozīciju zāles, kurās mūsu apmeklējuma laikā par pieturvietu izvēlējās gleznotājas, scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Annas Heinrihsones izstāde “Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija iecerēts”. Autore apvienojusi klasiskos glezniecības un teātra scenogrāfijas elementus, radot jaunu un starpdisciplināru vizuālās mākslas pieredzi. Galerijas telpās skolēniem bija iespēja iepazīt arī jaunāko no izstādēm - tekstilmākslinieces Lilitas Bauģes personālizstādi “Nospiedums”, kurā viņa rāda savu jaunāko darbu kolekciju bioapdrukas jeb ecoprin tehnikā. Vairāku gadu laikā veiktie eksperimenti, rūpīgi un pacietīgi veiktais izpētes darbs vainagojies ar izstādi, kurā skatāmas kompozīcijas uz auduma, izmantojot Latvijas augu daudzveidību un iepazīstot dabīgo krāsu gammu. Spilgtākie skolēnu iespaidi par piedzīvoto:

  • “Gleznas un atmosfēra muzejā lika man izjust vairākas emocijas. Bija gleznas, kuras man lika izjust bailes, jo tās bija ļoti neierastas un nekad neko līdzīgu tām es nebiju redzējusi. Kopumā man ļoti patika muzeja apmeklēšana, jo sapratu, ka caur mākslu var izpaust emocijas, un katrs tās redz savā interpretācijā.” Alise Patrīcija Ķergalve (10.a)
  • “Man ļoti patika galerijas apmeklējums. Bija interesanti apskatīt, kā Liepāja izskatījās agrāk. Vislabāk atmiņā palika ziedu un augu audeklu izstāde, jo telpās, kurās atradās audekli, bija ļoti neparasts aromāts.” Edgars Brakšis (10.D)
  • “Manuprāt, šis muzejs ir ļoti skaisti un mājīgi izkārtots, kā arī gleznas un apskates objekti ir ļoti iedvesmojoši un dažādi. Man īpaši patika gleznas, kurās bija atainoti dabas skati un dažādi objekti, jo man pašai patīk gleznot tādas lietas.” Tīna Kristiāna Švarce (10.a)
  • “Man māksla vienmēr ir interesējusi, jebkur, kur mēs ceļojam, māksla vienmēr ir bijusi prioritāte. Arī Liepājas Romas dārza galerija ir skaista savā veidā, tā parāda to, cik daudz skaistas lietas ir uzgleznotas šeit pat Latvijā. Man it īpaši patika mākslasdarbi, kuros bija attēlota Kuldīga, jo tās man atgādināja vasaru. Katrā mākslas darbā bija kaut kas īpašs, kas manī izraisīja dažādas emocijas.” Hanna Džeriņa (10.a)
  • “Bija ļoti jauki pavērot mākslu, jo ļoti ilgi nebiju nekur bijusi. Bija diezgan atšķirīgi mākslas gabali, kurus bija interesanti vērot.” Karīna Škubure (10.d)
  • “Pēc galerijas apmeklējuma biju nedaudz šokēta, nebiju gaidījusi, cik daudz dažādi mākslas stili var tikt apvienoti vienā galerijā. Iemīļoju gandrīz katru gleznu un mākslas darbu, kā arī to stilus. Man ļoti, ļoti patika.” Heilija Matisone (10.a)
  • “Man patika atrasties “Romas dārza” galerijas izstādē, tas rosināja manī radošajai daļai izpausties un dominēt uztverē, un man ļoti patika izstādes atrašanās vieta. Gleznas tiešām bija kaut kas neredzēts un skaists, rosināja manī kaut ko tādu uzzīmēt.” Kristians Filaks Zorens (10.a)
  • “Galerija ''Romas dārzs'' man ļoti patika, es nezināju, ka tur ir tik lielas telpas tik skaistām izstādēm. Es redzēju dažāda stila mākslas darbus, es nekad nebiju redzējusi tik daudz mākslas vienuviet. Katram bija savs stāsts, un katrā no telpām man bija dažādas izjūtas. Citā es jutos nedaudz bēdīga, citā es jutos ieinteresēta, un citā man vienkārši patika apskatīt mākslas darbus, un tie mani nomierināja. Man ļoti patik, ka mēs devāmies kaut kur ar Jums, skolotāj! :)” Ģenerāle Laura (10.a)
  • “Man patika sajūta, kuru iedeva galerija, visas akmens, betona sienas iedeva sajūtu, ka es būtu kādā vecmodīga vietā. Bija daudz dažādu stilu mākslas darbi, no gleznām līdz grafiskiem zīmējumiem. Kopš to vietu apmeklēju, man ir mazliet vairāk iepatikusies pati gleznošana (kuru man personīgi nepatīk darīt), un tā man iespaidoja kaut ko mēģināt uzgleznot.” Borgs Roberts (10.a)

 

Mācību stunda galerijā "Romas dārzs" notika ar programmas "Latvijas Skolas soma" atbalstu.

 

 

 

Digitālā nodarbība "Es un Imants Ziedonis "Dzirnakmeņos", fonds "Viegli"

 

Vai nebūtu interesanti ielūkoties vietā, kurā radušās nozīmīgas Latvijas literatūras vērtības, un ieraudzīt rakstāmgaldu, pie kura sēdējis pats Imants Ziedonis?

 

12.d klases skolēniem tāda iespēja bija, un 21.aprīlī tiešsaistes stundā  virtuāli apmeklēja Imanta Ziedoņa vasarnīcu “Dzirnakmeņi”. Līdz ar interesantajiem faktiem un stāstiem no Ziedoņa dzīves bija iespēja arī pašiem pārbaudīt savas zināšanas. Meklējot pavedienus, lai atklātu ko vēl nezināmu par Ziedoni, nonācām vasarnīcas telpās. Plauktos stāvēja tie paši māla trauciņi, kurus tur, iespējams, nolicis pats dzejnieks, virtuvē malkas plītiņa izskatījās tā, it kā Ausma Ziedone-Kantāne vēl vakar būtu to kurinājusi, un pat virtuāli varēja sajust mājas mieru un radošo gaisotni.

 

Interaktīvajā nodarbībā jaunieši iepazina gan muzeja telpas, gan uzzināja par I. Ziedoni, gan meklēja atbildes uz jautājumiem.

 

Tas bija labs ierosmes avots, lai būtu vēlēšanaās ko vairāk uzzināt par Ziedoņa personību, kā arī lasīt viņa dzeju un epifānijas.

 

 

 

Mācību stunda Liepājas Muzejā

2

 

 

18. janvārī  ar programmas "Latvijas Skolas soma" atbalstu 10.c klases skolēni mācību priekšmeta “Kultūras pamati” ietvaros devās uz Liepājas Muzeju, lai iedziļinātos ikonogrāfijas mākslā. Izstāde sastāv no 34 darbiem, kas pārsvarā veikti olas-tempera tehnikā, lielākā daļa ikonu arī izstrādātas pēc tām atbilstošā kanona. Bagātinot personīgo kultūras pieredzi un padziļinot zināšanas par glezniecības tehnikām un ar to saistīto kultūras produktu izstrādi un mākslas darbu simbolisko nozīmi, tika pavadīta vērtīga un pārdomas veicinoša mācību stunda. Skolēniem bija iespēja arī “apskatīt ar rokām” ikonu sagataves – skices, instrumentus, iesāktus darbus, pigmentus un citus darbam nepieciešamos elementus. Ar izstādes apmeklējumu arī saistīts uzdevums, kura ietvaros jāreflektē par redzēto, jānodarbojas ar papildus izpēti par ikonās attēlotajiem kultūrvaroņiem, salīdzinot to personības ar paša individuālo dzīves pieredzi. Šī iemesla dēļ skolēni pievērsa īpašu uzmanību gan gides stāstītajam, gan katram darbam, lai atrastu sev saistošāko kultūrvaroni.

 

Izstāde arī veicināja veselīgu diskusiju par mākslas kanonu un estētikas jautājumiem.

 

 

 

Digitālā izrāde “Orbīta. Čaklais”

3

 

 

12.b klases skolēni literatūrā februāra beigās un martā apgūstamās tēmas “Spilgtas izpausmes 20.gs.60.-80.gadu literatūrā Latvijā: vēstījums mūsdienu lasītājam” ietvaros guva jaunu kultūras pieredzi, skatoties performanci.

 

Pēc kopīgiem sagatavošanās darbiem digitālās izrādes “Orbīta. Čaklais” ierakstu katrs skatījās pats brīvi izvēlētā laikā, izbaudot neparastos un novatoriskos skaniskos paņēmienus, ar kuriem tika bagātināti Māra Čaklā dzejas lasījumi.

 

Skolēni visaugstāk novērtēja performancē skanošo mūziku, vizuālos un skaņas efektus. Pievēršot uzmanību izrādē skanošajai mūzikai, skolēni, to klausoties, radīja savu izjūtu atspoguļojumu virtuālā smilšu rakstā (skatīt attēlus).

 

Raksturojot iespaidus par dzejas tekstiem, kurus runāja gan Karīna Tatarinova, gan Liepājas teātra jaunie aktieri, katrs bija saklausījis ko sev aktuālu. Visvairāk pamanāmie bija jau iepriekš zināmie teksti, piemēram, dzejolis “Viņi dejoja vienu vasaru”, taču ieinteresējuši arī citi teksti. Ieskatīsimies dažās atbildēs.

  • Visvairāk mani uzrunāja dzejolis par bērnu skaisto miegu. Mazi bērni man saistās ar haosu, kliegšanu un nepārtrauktu skraidīšanu no viena gala uz otru. “Bērni guļ tā, ka pasaules karš kļūst neiespējams.” Izdzirdot šo dzejas rindu, es uzreiz iztēlojos, cik bērni spēj ātri “pārslēgties”. Vienu brīdi tie skrien kā nelabie, bet nākamajā tie mīlīgi guļ un “izkausē” cilvēka sirdi ar savu mīlīgumu.
  • Mani īpaši piesaistīja dzejas rindas no dzejoļa “Kā bērni guļ”, jo laikam jau pašlaik viss, kur tiek pieminēts karš, pievērš vairāk uzmanības. Tomēr dzejolis nelika domāt tikai par karu, bet arī par bērnības nevainīgumu un to, cik svarīgi to ir pasargāt, kas bija pamanāms arī performances sākumā, kad aktieri “spēlējās” zālē.
  • Man runātais lielākoties šķita neskaidrs un pārāk tēlains, lai saprastu, taču uzrunāja tēma par gaidīšanu, ilgām, vārdu iespējamiem un neiespējamiem skaidrojumiem. Šo dzejas tekstu bija patīkami klausīties, tas lika aizdomāties par pastaigām mežā siltā vasaras laikā, kad pūš maigs vējš un ir redzams, kā līgojas smilgas.

 

Prieks, ka 12.b klasei izdevies gan veiksmīgi izpildīt mācību uzdevumus, gan padomāt par sevi, gan gūt jaunus kultūras iespaidus, izmantojot šo kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumu.

 

 

 

Latviešu kinofilma “Bedre” literatūrā un teātra mākslā

4

 

Martā 12.d klase literatūrā un 11.a klase teātra mākslā, izmantojot kultūrizglītības programmas “Latvijas Skolas somas” atbalstu, skatījās latviešu režisores Daces Pūces spēlfilmu “Bedre”. Katrā mācību priekšmetā šīs filmas interpretācija notika citādāk.  Literatūrā vispirms divas mācību stundas skolēni klasē lasīja un pārrunāja Janas Egles stāstus no krājuma “Gaismā” – “Aiziet jūriņā”, “Bedre” un “Gaismā”-, jo pēc šo stāstu motīviem veidots filmas “Bedre” scenārijs. Tad filmas skatīšanās. Pēc tam klasē ciemiņš – rakstniece Jana Egle. Diskusija par rakstīšanas procesu, idejām stāstu radīšanai, filmu, varoņiem, kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm. Skolēni ļoti atzinīgi novērtēja šādu mācību procesu, atzīstot, ka, izlasot stāstus, citādāk skatījās filmu. Interesanta bija arī diskusija klasē, vai labāk vispirms izlasīt stāstus vai noskatīties filmu.

 

11.a klasē teātra mākslas ietvaros filma “Bedre” tika izvēlēta, lai runātu par mūsdienu kino mākslu. Skolēni saskatīja kino konstrukcijas elementus, novērtēja tos. Tā ir lieliska iespēja runāt par problēmjautājumu izgaismojumu un aktualitāti.

 

 

 

Izrāde  “Cietsirdīgās spēles” Liepājas teātrī

5

 

 

9.martā 10.c klase klātienē apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Cietsirdīgās spēles”. Teātra mākslas stundās pirms izrādes skolēni pārrunāja jautājumus, kas svarīgi, lai skatītos izrādi, kā arī saņēma uzdevumus.

 

Izrādi skatoties, skolēni novērtēja jauno aktieru tēlojumu, viņu entuziasmu un izstaroto enerģiju, kas aizrauj zāli. Režisors iestudējumu veidojis izteikti laikmetīgu. Izrāde saturiski ļoti vērtīga tieši jauniešu auditorijai, kuriem tuvojas pilngadība un ar to saistītās sociālā statusa pārmaiņas. Līdz ar to skolēni bija ieinteresēti un pozitīvi noskaņoti. Dažas atziņas:

  • Paldies, šī tiešām ir interesanta izrāde, kas paliks atmiņā!
  • Sen nebija būts teātrī, bet tagad gribētos apmeklēt biežāk, ja rāda šādas izrādes.
  • Forši, ka varējām aiziet uz teātri kopā, pēc tam ir, par ko parunāties ar klasesbiedriem.

 

 

 

Muzejpedagoģijas nodarbība
“Ienāc viesu nama saimnieces Margarētas Hoijeres kambaros!”

6

 

 

19. aprīlī ar programmas “Latvijas Skolas soma” atbalstu 11.b klase apmeklēja jauno Liepājas interjera muzeju, kur piedalījās muzejpedagoģijas nodarbībā par 17.gadsimta viesnīcas iekārtojumu – “Ienāc viesu nama saimnieces Margarētas Hoijeres kambaros!”. Skolēni noklausījās stāstījumu par Krievijas cara Pētera I ceļojumu un viesošanās laiku Liepājā, izpētīja telpu iekārtojumu, salīdzināja to ar mūsdienām. Noslēgumā Hoijeres krogā tika baudītas bada pankūkas un rožu kvass.

 

 

 

Liepājas teātra aizkulises iepazīstot

7

 

 

11.aprīlī 11.b un 11.c klase mācību priekšmeta Teātra māksla ietvaros, skolotāja Gustava Zālīša mudināti, viesojās Liepājas teātrī, lai ielūkotos, kā norit izrāžu sagatavošana un uzzinātu daudz interesanta par Liepājas teātri.

 

Teātris tiek aplūkots no svarīgākajām pozīcijām un ļoti izsmeļoši tiek pasniegta galvenā informācija par teātra struktūru, konstrukciju un vēsturi. Stāstījums saglabājās saistošs visas stundas garumā, aktrise Anda Albuža izcili sadarbojas ar publiku un atkarībā no skolēnu spējām koncentrēties pielāgo ekskursijas saturu. Skolēni bija acīmredzami brīvā un pozitīvā noskaņojumā, pārsvarā viņu uzmanību piesaistīja parūkas, dekorācijas un citi scenogrāfijas elementi.

 

Skolēnu atziņas pēc nodarbības:

  • Interesanta teātra vide.
  • Aizraujošs gides stāstījums.
  • Nebūtu domājis, ka teātris no iekšpuses ir tik liels!
  • Bija ļoti jauki, kā ar mums komunicēja.
  • Nebiju domājis, ka teātrī ir tik daudz telpu un katrai izrādei nepieciešams tāds darba ieguldījums.
  • Nekad nebiju bijis teātra palīgtelpās – apburoša atmosfēra!

 

 

 

Izrāde “Pazudušais dēls” kopā ar vecākiem

 

5. maijā ar programmas Skolas soma atbalstu 11.b klases skolēni un vecāki kopīgi skatījās un piedalījās Ērika Vilsona monoizrādē “Pazudušais dēls”. Izrāde lika skolēniem padomāt par ģimeni, vērtībām, ko gūstam no vecākiem un draugiem. Katrs, kurš iejutās kādā no izrādes lomām, atzina, ka tas ir bijis nozīmīgi un iedvesmojoši. Pēc izrādes kopā ar aktieri skolēni diskutēja par izrādē redzēto un baudīja labu sabiedrību pirms eksāmenu sesijas.

 

 

 

Kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšana Līgatnes papīrfabrikā

8

 

 

2.maijā 10.d klases skolēni apmeklēja klātienes nodarbību/ekskursiju “Līgatnes papīrfabrika un tās vēsturiskais mantojums”, ar orientēšanās spēli. Nodarbība lieliski papildināja Kultūras pamatu/ kultūra un māksla I stundās apgūstamo tēmu “Kultūras mantojuma daudzveidība”. Ekskursija pa Līgatnes papīrfabriku, tās vēsturisko ciematu un orientēšanās spēle deva skolēniem priekšstatu par industriālo matojumu un tā transformēšanos mūsdienās. Pasākums lieliski piemērots mērķauditorijai, sasaucas ar kultūras stundu tematu. Pasākums ietver gides stāstījumu, video demonstrējumu, ciemata mājas apskati, pašas papīrfabrikas apskati un orientēšanās spēli pa Līgatni – daudzveidīgās formas labi piesaista uzmanību. Domājot par nodarbības ieguvumiem, skolēni atzina, ka patika pati papīrfabrika, jo var saprast, kā kādreiz ražoja papīru, un bija jādomā par rūpniecības likteni Latvijā.

 

 

 

Liepājas teātra izrādē “Kur pazuda saimnieks?”

9

 

 

11. maijā 10.d klases skolēni programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros apmeklēja teātra izrādi “Kur pazuda saimnieks? Lielajā dzintarā.

 

Izrādes apmeklējums kā klātienes kultūras notikuma piedzīvošana tiks izmantots teātra un drāmas stundā, runājot par to, kā teātra izrādes apmeklējums bagātina manu personību. Ar debašu metodes palīdzību noskaidrojot gan plusus, gan mīnusus.

 

Teātra izrādes apmeklējums bagātina kultūras pieredzi, skolēniem ir iespēja izteikt viedokli, salīdzināt, domāt un analizēt redzēto. Tāpēc jebkuras izrādes apmeklējums ir vērtīgs. Izrāde sava ilguma (1,40h) un skatuviskās koncentrētības (3 rindas) dēļ ir piemērota mērķauditorijai. Vienkāršotā veidā izstāsta Latvijas vēstures sarežģītos notikumus, kas izgaismojas kā digitāli paskaidrojumi pēc katras ainas. Daļai skolēnu pietrūka emocionālā līdzpārdzīvojuma un saturiskā dziļuma, bet tas jau ir gaumes un gaidu jautājums. Kopumā skolēni atzīst, ka:

  • Patika tas, ka varēja vērot aktierus tik tuvu, redzēt katru grimasi.
  • Patika oriģinālais skatījums no dzīvnieku skatpunkta, kas bija pārsteigums.
  • Patika aina “Cūka tāda”.
  • Pietrūka “dziļuma”, emocionalitātes.

 

 

 

10.a Burtnieka burvībā

10

 

12. maijā 10.a klases skolēni viesojās Vidzemē, iepazīstot dažādas interesantas kultūrvēsturiskas vietas, kā Burtnieku muižas parka noslēpumus, tā latviskās dzīvesziņas stāstu Adzelviešos, kur saimnieki jau saglabājuši un kopj tradīcijas kaņepju audzēšanā.

 

“Man ļoti patika pastaiga pa parku ar foto orientēšanās uzdevumu. Kā arī man ļoti patika stāsti un teikas par Burtniekiem un parka apkārtni, kurus mēs paši viens otram izstāstījām ar uzdevumiem un aktivitātēm. Man ļoti patika arī, ka paši sev varējām izveidot suvenīru kā piemiņu par šo vietu.” “Ekskursija "Adzelviešos" bija ļoti fantastiska. Man ļoti ieinteresēja stāstītais par kaņepju audzēšanu un to izmantošanas iespējām. Interesanti bija arī, kad mums praktiski rādīja un stāstīja par kaņepju apstrādāšanu un virvju veidošanas procesu. Adzelviešu saimnieki bija ļoti viesmīlīgi un jauki. Gatavā kaņepju, uzturā izmantojamā, produkta testēšana un nogaršošana arī bija ļoti patīkama.”

 

Lasot atsauksmes par pieredzēto ekskursijā Vidzemē, rodas sajūta, ka laiks ir iztērēts lietderīgi. Mēs pabijām Burtnieka ezera krastos, kur, izmantojot Skolas somas atbalstu, iepazināmies ar Burtnieku kultūrvēsturi un lauku darbu maģiju “Adzelviešos”, kur savukārt varējām izpētīt kaņepju pārstrādes procesu, kas arī vērtējama kā Latvijas kultūrtelpas neatņemama sastāvdaļa. Gan Burtniekos, gan zemnieku saimniecībā redzētais noder arī dažādu mācību priekšmetu saturā, piemēram, literatūrā, latviešu valodā, vēsturē, kā arī ģeogrāfijā, kas vidusskolā būs vien 12. klasē. Apvidvārdi, teikas, vēsturiskie notikumi, dažādu darbu specifika – tas viss veido mūsu kultūrapziņu. Tādēļ arī citiem iesakām apmeklēt mūsu redzētās vietas vai nu ar ģimeni, vai arī klases ekskursijā.

 

 

 

Liepājas teātra izrāde “Grimmi”

11

 

 

13.maijā 12.klašu skolēni apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Grimmi”, kas ir režisora Elmāra Seņkova otrā no iecerētās triloģijas izrādēm Liepājas teātrī, kas turpinās jau “Šekspīrā” iesāktos estētikas meklējumus – cinisms, spēles prieks un asinis. 

 

“Kā dzīvot pasaulē, kurā notiek šausmas? Kā palikt krietnam, ja tev dara pāri? 

Nakts tumsu spēj salauzt dienas gaisma, bet kas lauzīs tumsu, ko radījis cilvēks? 

Pasakas beidzas laimīgi, taču vidusdaļai nāksies tikt cauri pašiem,” tā izrādes skatītājs tiek uzrunāts pieteikumā. Un vidusskolēns ierauga katrs savu:

Kāpēc pasaulē vairojas ļaunums;

  • Izcila scenogrāfija un lielisks mūziķu sniegums – spilgtas sajūtu gleznas, kas fascinēja – no kapsētas līdz romantiskai vasaras pļavai: tātad ir cerība, ka ļaunums tomēr kādreiz izzudīs;
  • Lai arī pagājuši vairāki simti gadu, kopš brāļi Grimmi uzrakstījuši pasakas, šķiet, laiks ir pazudis un aktualitātes nemainās;
  • Nav svarīgi, kādā valodā runā cilvēki, visi esam vienādi, mūsu ķermeņi runā vienā valodā, kas ir atpazīstama un saprotama, ja esi redzīgs;
  • Naivitāte, ekspresivitāte, no smiekliem līdz asarām – viss izbaudāms trijās stundās.
  • Fascinēja teicēja Egona Dombrovska skatuves meistarība – tik vienkārši, nemanāmi viņš spēja mani uzrunāt.

 

 

 

Liepājas teātra izrāde “Kur pazuda saimnieks?”

12

 

 

11.maijā 10.b klase mācību priekšmeta “Teātris un māksla” ietvaros apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Kur pazuda saimnieks?” koncertzāles “Lielais dzintars” eksperimentālajā zālē. Skolēniem izrāde nelikās īpaši saistoša:

  • Izrāde bija garlaicīga, dekorācijas bija pārāk statiskas un īsti nebija saprotams, par ko ir izrāde un kāpēc man par to būtu jāinteresējas.
  • Paldies, bija jauki apmeklēt teātri, lai arī izrāde nebija gluži manā gaumē.
  • Dažviet jau bija smieklīgi, bet pārsvarā īpaši nepiesaistīja tie stāsti, vairāk pat koncentrējos uz neērtajām sēdvietām.

 

Tomēr mācību stundā pārrunātais pēc izrādes skatīšanās jauniešus rosināja apzināt šajā izrādē paustās problēmas, kas saistītas ar Latvijas vēstures lappusēm.

 

 

 

9.d klase dodas brāķēt siļķes

13

 

 

13. maijā 9.d klase devās uz „Siļķu brāķi” gūt jaunu pieredzi. Gida pavadībā skolēni uzzināja, ka Liepāja bija viena no lielākajām eksporta un importa pilsētām Latvijas teritorijā, ko nodrošināja osta. Pateicoties ostas radītajai naudas plūsmai, Liepājā plauka dažādas pilsētfunkciju sfēras, piemēram, kultūras un atpūtas. Liepājā bija vairāki teātri, strauji ienāca kino mode, atvērās daudzas viesnīcas un rūpnīcas, kas mainīja liepājnieku personības. Ja Parīzē kino demonstrēja 1895. gadā, tad Liepājā jau pēc trīs gadiem notika pirmais kino rādīšanas seanss, kas atbilstoši 19.gs. ir straujš notikums. Vēlāk tika izveidots cirks, kas izklaidēja lepnos liepājniekus. Liepāja kļuva par tik lielu pilsētu, ka sāka sevi salīdzināt ar Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

 

Skolēniem bija iespēja iejusties siļķu brāķētāja lomā un savā starpā sacensties, kurš būs labākais brāķētājs, noklausīties dažādus piedzīvojumu un dēku stāstus, kuros bija saklausāmi kinooperatora Eduarda Tisē, leģendārā žongliera Alfona Virkava un pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko vārdi.

 

 

 

17.–19. gadsimta interjera muzejs
"Hoijeres kundzes viesu nams" – veiksmes stāsts Liepājas kultūrtelpā

14

 

13. maijā savu pēdējo vēstures stundu  12.a klases skolēni pavadīja, iepazīstot gida vadībā jauno Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzeju "Hoijeres kundzes viesu nams".

 

Skolēniem bija iespēja uzzināt un klātienē aplūkot baroka laikmeta podiņu krāsnis, restaurācijas laikā atrastos, unikālos sienu gleznojumus, izbūvēto manteļskursteni, izzināt ekspozīcijā aplūkojamos vēsturiskos priekšmetus un mēbeles, kā arī gūt priekšstatu par Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidību, iespēja uzzināt un izpētīt vēsturiskos faktus un leģendas gan par vēsturiskās ēkas Kungu ielā 24 vēsturi, apjomīgajiem restaurācijas darbiem, gan par cilvēkiem, kas ēkā saimniekojuši.

 

Brīnišķīgs vēstures piedzīvojums un baudījums!

 

 

 

7.b klase Turaidā

15

 

 

12. maijā 7.b klase viesojās Turaidas Klaušinieku māju.

 

Viens no darbiniekiem  izveda mūs pa māju un pastāstīja, no kādiem materiāliem tā celta. Tajā arī varēja apskatīt, kā oriģināli izskatījās mājas māla siena. Vēlāk mums pastāstīja par zemnieku dzīvi. Nobeigumā mums parādīja dažas īsas filmiņas par zemniekiem un viņu dzīvi. Bija ļoti jauki un izzinoši. Uzzinājām jaunas lietas un faktus.

 

 

 

11.d iepazīst Ziedoni

16

 

 

Pēc mazliet satraucošās eksāmenu sesijas 6. jūnijā 11.d klase devās ceļojumā, lai svinētu dzīvi un kopā būšanu. 2 dienu ceļojumā iepazinām Vidzemes cilvēkus un vietas. Iesākām ar ciemošanos Imanta Ziedoņa "Dzirnakmeņos", kur kopā un katrs atsevišķi meklējām atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem, baudījām tēju ar cepumiem un dabas burvīgo mieru. Tālāk mūsu ceļš veda uz Escape town, kur iejutāmies 2.pasaules kara laikā un mēğinājām atšifrēt slepenu ziņojumu. Pirmās dienas noslēgumā apmeklējām Līgatni un gides pavadībā izpētījām Līgatnes papīrfabriku.

 

 

 

Koki Latvijas vides ainavā

17

 

 

7. jūnijs bija 11.b klases ekskursijas pirmā diena. Un pirmais pieturas punkts ceļojumā ar kopējo tēmu “Mežs” bija Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs. Nodarbība ar programmas Skolas soma atbalstu par tēmu koku daudzveidība un to nozīme Latvijas vides ainavas veidošanā. Pirms nodarbības skolēni saņēma uzdevumu klausoties un piedaloties izvēlēties, kurš koks katrs no viņiem varētu būt. Padomājot par līdzībām – kādas ir koka raksturīgās īpašības un kuras no tām ir skolēnu raksturīgās īpašības, vai varbūt koka raksturīgās īpašības ir tās, ko skolēns vēlētos sev. Pastaigā pa botānisko dārzu nodarbības vadītāja ar interesantiem un aizraujošiem stāstiem iepazīstināja skolēnus ar skujkoku daudzveidību, rododendriem un to Latvijas radiniekiem – vaivariņiem, ozoliem un liepām. Kokveida peonijas un to retākās dzeltenās šķirnes izsauca meiteņu sajūsmu. Ziedošie koki – magnolijas, kas vēl tikai plaukst un jau nozied, ar spurainiem un apaļiem ziediem. Īpaši stāsti un aktivitātes bija pie smaržaugu un ārstniecības augu dobēm. Pēc nodarbības, veldzējoties ar saldējumu, skolēni dalījās ar pārdomām par savām atziņām – kurš koks es esmu. Un kopā esam kā mežs – katrs ar savām stiprajām pusēm, kopā vienots organisms.

 

 

 

Kurzemes novada kultūrvēsturiskās vietas izzinot

18

 

 

9. jūnijā 7. – 9.klašu skolēnu līdzpārvalde devās mācību gada noslēguma braucienā, lai ne tikai atpūstos, bet arī izzinātu sava novada kultūrvēsturiskās vietas, šoreiz viesojoties Sakas puse’. Gan senais trošu tilts, gan Sakas baznīca jauniešiem bija pārsteigums. Sakas baznīca pieder pie vecākajām Kurzemes lauku baznīcām.  Baznīca celta ap 1560. gadu vietā, kur agrāk atradusies Sakas osta. Pārbūvēta 1743. g. Zvanu tornis baznīcai piebūvēts 1844. gadā. Baznīcu grezno vairāk nekā simt septiņdesmit gadus vecs kuģa modelis. Ļaudis ticēja, ka tas aizsargā jūrasbraucējus no bojāejas. Latvijā ir tikai dažas baznīcas, kur kuģa modelis celts goda vietā.

 

Pēc tam pie viesmīlīgās Ievleju saimnieces katram jaunietim bija iespēja ne tikai uzzināt par maizes cepšanas tradīcijām, bet arī pašam izcept maizes klaipiņu, ko siltu un smaržojošu varēja vest mājās.