lvg.lv:

Deprecated: Function get_magic_quotes_gpc() is deprecated in /var/www/vhosts/lvg.lv/httpdocs/lib/class.db.php on line 100

Deprecated: Function get_magic_quotes_gpc() is deprecated in /var/www/vhosts/lvg.lv/httpdocs/lib/class.db.php on line 100

Latvijas Skolas soma

Datums: 2020.gada 10.februāris

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2019./2020.m.g. 1.semestrī

Projekta ietvaros mērķtiecīgi un plānveidīgi tiek organizēti daudzveidīgi, vecumposmam atbilstoši atsevišķu klašu un skolas pasākumi, mācību procesa ietvaros rosinot skolēnu izpratni un interesi pētīt, izzināt dažādus Latvijas vēstures un kultūras aspektus.

Turaidas pils vēsturi izzinot

25. septembrī 8.d klase devās ekskursijā uz rudenīgo Siguldu, kas jau sāk tērpties krāsainu lapu šallē. Mūsu brauciena mērķis ar Latvijas Skolas somas atbalstu bija Turaidas muzejrezervāts, kur orientēšanās spēlē Tūkstošgades stāsts skolēni tieši un nepastarpināti iepazīstas kā ar Latvijas vēsturi, tā ar literatūras (kultūrvēstures) faktiem. Šādas programmas skolēniem ir ļoti nepieciešamas, jo, izzinot vēstures liecības autentiskā vidē, skolēni kļūst par vēstures lieciniekiem, labāk spēj izprast notikumus, kas svarīgi tautai. Šādi iespējams veidot arī integrētas stundas, kurās jaunieši iepazīst to, kā dažādos priekšmetos apgūstamais sastopams reālajā dzīvē.

Skolēni tika sadalīti grupās. Katrai grupai bija karte, ar kuras palīdzību bija jāiepazīstas ar muzejrezervāta teritoriju, jāveic uzdevumi, kuros bija jāpēta, jāizzina, jāprot secināt. Skolēni pēc ekskursijas akcentēja ieguvumus: bija aizraujoši pētīt un sacensties; ieguva jaunu pieredzi, zināšanas; zināšanas iegūtas interesantā veidā; patika grupu orientēšanās, jo tas lika grupās sadarboties.

Saziņas “ābeces” patiesības: tikšanās ar aktieri Ēriku Vilsonu

10. oktobrī latviešu valodas stundu ietvaros 10.b klasē viesojās Ēriks Vilsons. Aktieris, stāstot par savu uzstāšanās pieredzi, atbildēja arī uz jauniešiem aktuāliem jautājumiem:

Kā bez kautrēšanās vispār var uzstāties publikas, piemēram, klases priekšā?
Kā pārvarēt uztraukumu un bailes pirms uzstāšanās?
Kā nejusties neērti publikas vai jaunu draugu priekšā? Kā atvērties?
Kā uzjundīt klusu, neatsaucīgu publiku?
Vai, skaļi lasot/ runājot no galvas dzeju, to būtu labāk runāt no sava vai autora skatapunkta (intonācijas ziņā)?
Kā vieglāk iemācīties, iegaumēt tekstu no galvas?
Kā pārvarēt stresu un justies brīvi publikas priekšā?
Kā var atrast sarunu tēmu ar auditoriju?
Vai ir bijis brīdis, kad pilnībā jāimprovizē? Kā jutāties, tikāt ar to galā?
Kā rīkoties, ja kaut kas neiznāk?
Sliktākā pieredze ar publiku/ smieklīgākais gadījums?

Aktieris ļoti atvērti un iejūtīgi atbildēja uz visiem klases uzdotajiem jautājumiem, iedrošināja skolēnus būt pašiem, baidīties, ļauties, smieties, raudāt, sniegties pēc saviem mērķiem. Tā kā lielākā daļa jautājumu virmoja ap kautrīgumu publikas priekšā, dzirdot personu, kurš ir profesionālis aktiermākslā, atzīstam, ka visi, arī tie, kas paši neuzstājas, vairāk vai mazāk izjūt šīs emocijas. Tas, ko dzirdējām, bija ļoti noderīgi mūsu nākotnes publiskajām runām un izpratnei par tām. Vērtīgas atziņas guva ikviens klātesošais.

R . Blaumaņa daiļradi iepazīstot

10.oktobrī literatūras stunda 10.a un 10.d klases skolēniem bija mazliet neparastāka, jo ar skolēniem tikās aktieris, režisors Ēriks Vilsons, lai runātu par latviešu klasiķa Rūdlfa Blaumaņa prozas mūsdienīgumu.

Skolēniem bija iespēja skatīties un klausīties R.Blaumaņa stāsta “Nezāle” teātra izrādi, pašiem kļūstot par izrādes dalībniekiem, tādējādi vairāk līdzdzīvojot, līdzpārdzīvojot stāsta varoņiem.

Pēc stundas skolēni izteica savas atziņas par redzēto:

Tu dabūsi tik daudz mīlestības, cik pats būsi iedevis;
Jānovērtē to, kas tev ir un ko tev dod;
Viss, ko tu nodari citiem, nāk atpakaļ;
Katrai dzīvai būtnei nepieciešama mīlestība;
Dots devējam atdodas;
Cieni tos, kuri tev ir apkārt;
Ļaunums nav labākais risinājums strīda atrisināšanai;
Vienmēr būs cilvēki, kam tu nepatiksi vai tev neticēs, bet nekad nevajag padoties;
Klausoties stāstītajā, varēja visu notikušo reāli iztēloties – gan cilvēku sāpes, gan priekus - , tāpēc kā klausītāja izjutu emocionālu saikni ar noveles varoņiem;
Arī cilvēks, kurš spēj būt liels negantnieks, spēj būt jauks un labs.

Šī stunda bija laba ierosme turpmākajām sarunām par Rūdolfa Blaumaņa novelēm.

8 .c klase iepazīst muzejus

10.oktobrī 8.c klase devās ekskursijā uz Rīgu, šoreiz vienojoties mācīties iepazīt muzejus. Skolotājas iedrošināti, kā pirmo apskates punktu izvēlējāmies Nacionālo bibliotēku. Gaismas pilī mums izsniedza darba lapas ar dažādiem āķīgiem uzdevumiem par pašu bibliotēku, slaveniem rakstniekiem un grāmatām. Tas deva mums iespēju tuvāk iepazīt grāmatu pasauli un pašu Gaismas pili. Turklāt, tā kā bija jāstrādā grupās, mēs mācījāmies sastrādāties.

Nākamais - Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs. Tur mūs sagaidīja atraktīvs un erudīts gids, kurš arī vadīja mūsu muzeja ekskursiju. Klausoties gida stāstā, uzzinājām, kā dzīvoja pirmie Latvijas iedzīvotāji un kā viņu dzīve laika gaitā mainījās un attīstījās. Savukārt beidzot ekskursiju pa muzeju, mums bija iespēja paturēt rokā īstu zobenu. Vēsture mūsu acīs atdzīvojās.

Un tad devāmies uz Ziedoņa izlaušanās istabu. Mēs izpildījām mazu testu, pēc kura tikām sadalīti trīs grupās. Tikām ieslēgti trīs atsevišķās telpās ar dažādiem interesantiem uzdevumiem, kuri bija saistīti ar Imanta Ziedoņa pasakām. Pildot uzdevumus, mēs centāmies, savstarpēji sadarbojoties, izkļūt no istabas.

Diena pagāja interesanti un piepildīti, daudz uzzinājām.

8.a klase izzina, pēta, domā

16.oktobrī 8.a klases skolēni viesojās mūsu galvaspilsētā Rīgā, lai apmeklētu Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas lielākajai daļai bija pirmā iespēja apmeklēt šo majestātisko ēku. Ar Latvijas Kultūras kanona nodarbības palīdzību skolēni interaktīvā veidā, sasaistot ar savu ikdienu, iepazina Latvijas kultūras kanonu un tā tapšanas stāstu. Dalībnieki aplūkoja dažādus izdevumus un autentiskus priekšmetus, kas atspoguļo kanona vērtības, veica radošus uzdevumus. Tas, kā atzina skolēni, bija interesenti, ārpus mācību stundas ietvariem brīvā gaisotnē tika uzzināti daudzi interesanti fakti par kultūras norisēm Latvijā, skolēniem bija iespēja padomāt, kas viņiem kopīgs ar Latvijas kultūras vērtībām. Iegūtās zināšanas varēs nostiprināt mācību stundās skolā.

Otrais pieturas punkts Rīgā - atjaunotais Melngalvju nams, kura apmeklējuma laikā skolēniem bija iespēja iejusties tirgotāju lomā un doties pastaigā pa nama senāko daļu – viduslaiku pagrabiem, atsvaidzinot savas vēstures stundās iegūtās zināšanas.

Šī ekskursija bija laba pieredze ikvienam saprast, ka iepazīšanās klātienē ar mūsu nācijai svarīgo – vēsturi un kultūru – var būt aizraujoša un interesanta.

7 .d klase Venstpils Amatu mājā

18.oktobrī 7.d klase viesojās Ventspils Amatu mājā, kur skolēniem bija lieliska iespēja salīdzināt, kā bija mācīties garāk un tagad. “Mums glītrakstīšanas un matemātikas stundu vadīja viena no Amatu mājas darbiniecēm. Viņa mums iemācīja, kā rakstīt un lasīt seno druku un kā, izmantojot skaitīkli, rēķināt. Mēs visi bijām pārsteigti, kad mums pateica, cik strikti bija mācīšanās apstākļi tajos laikos. Uzzinājām, ka visbargākais sods bija sēdēt 1 stundu uz sakaltušiem zirņiem. Kad paši to izmēģinājām, daudzi jau padevās pēc pirmās minūtes,” stāsta skolēni.

Amatu mājas ekskursijas noslēgumā skolēni secināja, cik labi ir mācīties 21.gadsimta skolā.

7.b Bauskā un Tērvetē

17.oktobrī 7.b klase viesojās Zemgalē. Pirmā apstāšanās vieta bija Bauskas motormuzejs. Tur varēja apskatīt pagājušā gadsimta transportlīdzekļus, sākot no ormaņu ratiem un ļoti dārgām, bet lēnām mašīnām, beidzot ar auto, kurus vēl izmanto uz ceļiem un ir piemērs visai industrijai. Muzeja darbinie ks ļoti interesantā stāstījumā izstāstīja, kā radās gumija riepām, kura vēl joprojām tiek izmantota. Muzejā bija iespēja uzmeistarot pašiem savu atlecošo gumijas bumbiņu.

Tālāk ceļs uz Bauskas pils muzeju, kur varēja iepazīties ar Kurzemes un Zemgales hercoga rezidences iemītnieku ikdienas dzīvi, uzzināt, kā dzīvoja hercogi un hercogienes, un viņu bērni, kādas spēles spēlēja tajos laikos un kādi ieradumi bija iedzīvotājiem. Uz klases meitenēm vislielāko iespaidu atstāja izrādītie seno laiku tērpi. Tie tiešām bija ļoti krāšņi un graciozi

Pēdējā šīs ekskursijas pieturas vieta bija Tērvetes dabas parks. Šī bija ekskursijas aktīvākā daļa. Tērvetes dabas parkā varēja apskatīt apbrīnojami skaisto Latvijas dabu rudenī no skata torņa, bet arī izdauzīties, spēlējoties Lutauša labirintā, izejot šķēršļu joslu un vienkārši pastaigājoties pa skaisto priežu mežu. Daži no klases biedriem, atsaucoties uz klases audzinātājas – matemātikas skolotājas - piedāvājumu, dabas parkā fotografēja atrastos leņķus. Iesūtot skolotājai tos elektroniski, bija iespējams iegūt sev papildus vērtējumu tēmas noslēguma darbā.

Par šo ekskursiju mums īpaši jāpasakās mūsu klases audzinātājai Evijai Spūlei, kura ieklausījās mūsu visu vēlmēs un saplānoja šo aizraujošo ekskursiju. PALDIES bioloģijas skolotājam Feliksam Rekovičam, kurš bija pacietīgs mūsu pavadonis un padarīja šīs ekskursijas nobeigumu interesantu ar viktorīnas jautājumiem par ekskursijā redzēto un dzirdēto.

Kino filmā “Jelgava 94” kopā ar klasi

Savā kārtējajā “Nirvanas” kasešu klausīšanās un interneta sērfošanas maratonā es pavisam nejauši, bet varbūt tikai likumsakarīgi, uzskrēju filmas “Jelgava 94” treilerim. Jau no pirmajiem kadriem spēju sevi iedomāties filmas varoņu starpā un sajutos piederīgs attēlotajai videi. Es, nezinot, ka klase vēlāk dosies uz filmu kopīgi, izvirzījusev mērķi filmu noskatīties, jo neesmu pārāk biežs “Kino Balles” viesis, bet filmas treileris mani patiesi bija ieinteresējis. Tas notika kādā 17.oktobra pēcpusdienā, kad mana, 12.d klase, kopā ar jauniešiem no 11.a un 11.b klases devās uz “Kino Balle”.

Filma uzreiz ierāva sevī ar galvu reibinošo un mazliet mulsinošo uzņemšanas tehniku. Mani komplimenti filmas operatoram Aigaram Sērmukšim, jo viņa veikums ar kameru bija izcili nepiespiests un vienkāršs, kad tas nepieciešams, bet arī aizraujošs un galvu reibinošs, kad aina to pieprasīja.

Dalītus viedokļus izsauca neparastais romāna ekranizācijas formāts, kurā autors Jānis Joņevs pats piedalās filmā, kā arī vienlaikus ir skatītājs, jo caur filmu atminas savus pusaudža gadus, tā oriģinālā veidā nojaucot ceturto sienu, liekot skatītājam sajusties mazliet kā filmas sastāvdaļai. Es domāju, ka filmas veidotājus var vienīgi uzslavēt par šādu uzdrīkstēšanos un mēģinājumu atšķirties no tik piesātinātās mūsdienu kino skatuves.

Man ļoti patika, kā filma spēja man, 21. gadsimtā dzimušam jaunietim, parādīt aizpagājušās desmitgades notikumus nevis no globāla skatupunkta, kā tas parasti notiek, atskatoties vēsturē, bet tieši no sadzīviska un man un maniem vienaudžiem saistoša skatupunkta. Globālo notikumu ietekme, protams, filmas stāstā bija manāma, tomēr mani vairāk saistīja tēlu vēlme būt atšķirīgiem, būt pašiem sev. Šī drosme un atklātība, manuprāt, ir saistāma ar to, ka tādos pārmaiņu laikos neviens īsti nezina, kā ir pareizi, un nav izveidojušies tik izteikti stereotipi par sabiedrības un it sevišķi jauniešu savstarpējām grupām. Nav laika uztraukties par stilīgu ģērbšanos, jo ir jāsapņo par savas mūzikas grupas sākšanu, kura, tāpat kā mana un draugu izsapņotā grupa, tikai zaudētu koncertos vai mēģinājumos.

Lai gan pie mūsdienu kases grāvējiem pieradušam skatītājam filma varētu šķist antiklimaktiska, manuprāt, romāna ekranizācija izcili sasniedza savu mērķi - skatītājiem, kas šo laiku ir piedzīvojuši, atsaukt atmiņā tik neseno, tomēr vairs nesasniedzamo pagātni, tikmēr jaunākajai auditorijai, kas šo laiku nav pieredzējuši,likt padomāt, cik ļoti viņu dzīves ir vai nav līdzīgas filmas varoņu pārdzīvojumiem. Es ieraudzīju sevi galvenā varoņa tēlā, un man filmas notikumi nepavisam nešķita izteikti attāli un mūsdienās neiespējami.

Paldies projektam “Latvijas Skolas soma”, kas man kopā ar klasi ļāva apmeklēt šo filmu, pēc tam kopīgi par to runājot. Ieguvēji esam visa klase – gan tie, kurus filma uzrunāja, gan tie, kuri bija samērā vienaldzīgi, jo diskusijā cits citā ieklausījās.

Kā mācīties patriotismu

31.oktobrī 12.klašu skolēni devās uz Rīgu, lai klātienē izzinātu vēsturi, proti, apmeklējot Brāļu kapus, Okupācijas muzeju, Brīvības pieminekli, kā arī apmeklējot Nacionālā teātra izrādi “Katls”.

Mūsu pirmā apskates vieta bija Brāļu kapi. Vietējās gides stāsts, kas ir Brāļu kapi un kāpēc tie ir tik nozīmīgi latvju tautai, aizveda mūs pie simboliskā Dzīvības uguns. Emocionāls brīdis bija pie “Mātes Latvijas” skulptūras.

Tad, daloties divās grupās, apmeklējām Okupācijas muzeju un Brīvības pieminekli. Okupācijas muzejā bija iespēja aizvadīt vēstures stundu par padomju laika deportācijām. Pirms tam mums katram individuāli bija nepieciešams izpildīt mājasdarbu, lai būtu vieglāk izprast represiju būtību. Muzeja apmeklējuma sākumā mūs izvadāja nelielā ekskursijā un pastāstīja sīkāk par tajā laikā notikušo. Pēc tā mēs devāmies pildīt uzdevumus, kuri ieinteresēja pat skolēnus, kuriem vēsture nav pati tuvākā lieta. Pēc nodarbības muzejā mēs raiti devāmies un tuvu esošo Brīvības pieminekli, jo nevarējām vien sagaidīt, kādus pārsteigumus tas mums sagādās. Klausījāmies stāstījumu par mūsu tautas simbolu – Brīvības pieminekli, tad devāmies iekšā, lai parakstītos Goda grāmatā. Katram bija iespēja uzkāpt pieminekļa virsotnē un no tā pavērās skats uz Rīgu no augšas.

Eksursijas noslēgums Latvijas Nacionālajā teātrī – vietā, kur 1918. gada 18. novembrī tika dibināta mūsu pašu valsts. Tagad skatījāmies izrādi “Katls”, kurā tika atainots laiks Latvijas teritorijā, kad mainījās nacistiskā un padomju vara. Ļoti spilgti bija attēlotas atšķirības starp abām varām un kā mainījās personības to laikā.

Mēs, visi 12.klašu skolēni, vēlētos pateikt lielu paldies skolotājai Inetai Drēžei, kura katru gadu neatlaidīgi organizē šo braucienu un dod mums iespēju ieraudzīt Latviju ar citām acīm, kā arī paldies projektam “ Latvijas Skolas soma”, kura ietvaros varējām uzzināt tik daudz jauna par Latvijas vēsturi. Tāpat mēs vēlētos ieteikt nākamo gadu divpadsmitajiem būt atsaucīgiem un doties šajā emociju piepildītajā braucienā.

“Suitu sāga” Liepājā – operas žanru iepazīstot

SUITU SĀGA ir stāsts par mīlestību.Šīs operas pamatā ir vēsturisks notikums, kas norisinājās Kurzemē pirms 400 gadiem. Operas žanrs ir tas, kas skolēniem droši vien šķiet visgrūtākais un nesaprotamākais, jo nav tik labi iepazīts kā kino, teātris vai estrādes koncerts. Riharda Dubras pirmās operas atskaņojums ir pietiekami liels kultūrvēsturisks notikums, lai iepazītos ar nedaudz citu izteiksmes veidu mūzikā. 5. novembrī tika piedāvāts operas saīsinātais variants. To, izmantojot projekta “Latvijas Skolas soma” finansējumu, izmantoja 8.d un 9.c klases skolēni. Skolēnu domas par iestudējumu ļoti dažādas. Ir vērojamas dažas kopsakarības: daļa atzīst, ka saturu traucējusi saklausīt vai nu skaļā mūzika, vai solistu sliktā dikcija. Pozitīvi atzīmēts orķestra un kora sniegums, kā arī gūtas pozitīvas emocijas, klausoties operas fragmentus.

Mācību stundās, pārrunājot operā redzēto, kopīgi tika nonākts pie secinājuma, ka tikai kaut ko redzot, pārrunājot, var sākt rasties interese arī par nopietniem mākslas žanriem.

Mūzikls „PURVA BRIDĒJS UGUNĪ” un literatūra

6.novembrī 11.c klase apmeklēja Liepājas teātra izrādi – mūziklu „PURVA BRIDĒJS UGUNĪ”.

Pēc pirmizrādes viena no 11.c klases skolniecēm teica, ka šī izrāde klasei ir jāredz, bet tai vajadzīga sagatavošanās. Mēs noskatījāmies filmu „Purva bridējs”, diskutējām par jūtu un prāta cīņu, par mūsdienu Edgaru un Kristīni, par mums pašiem, par izvēlēm.

Pārdomas pēc izrādes noskatīšanās:

Viena no labākajām izrādēm, ko esmu redzējusi. Tā lika domāt par dažādām dzīves situācijām.
Izcila scenogrāfija, aktierspēle. Ginta Grāveļa atveidotais Edgars man patika vairāk par Ulda Pūcīša atveidoto Edgaru Leonīda Laimaņa filmā „Purva bridējs”. Izrāde ievelk sevī jau no pirmās minūtes.
Parādīja dzīves vērtības no cita skata punkta.
Izrāde bija koša, notika daudz lietu, bet mana galva nevarēja izprast stāstu.
Mēģināju saprast vienradža un zirgu jēgu.
Muzikālais teksts radīja personīgāku sajūtu.
Man patika, lika aizdomāties par dzīvi un tās pieļautajām kļūdām.
Spēcīgi, ļoti spēcīgi. Ļoti liela cieņa pret režisoru un visiem izrādes tapšanas procesā iesaistītajiem. Ļoti patika G. Grāveļa tēlojums.
Daudz simbolu, visus nesapratu. Izrādi izbaudīju.
Man lika aizdomāties, ka mīlestība ir dažāda. Dažreiz tā ir abpusēja, dažreiz tā sāpina.

Prieks dzirdēt, ka daļa jauniešu grib redzēt šo izrādi vēlreiz, lai pamanītu to, ko neredzēja.

Vēstures stunda muzejā

Šogad Neatkarības karam 100. Liepājas muzejs izveidojis jaunu muzejpedagoģijas programmu - veltītu šim notikumam, īpašu uzmanību pievēršot tieši 1919.gada notikumiem Liepājā.

11 .novembrī četras 12. klases apmeklēja Liepājas muzeju, lai piedalītos muzejpedagoģijas nodarbībās un iepazītos ar muzeja ekspozīciju “Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā”, kas stāsta par Latvijas Neatkarības karu un Pagaidu valdības darbību šajā nozīmīgajā vēstures posmā. Nodarbība deva iespēju iegūt jaunu informāciju par liepājniekiem, kuri aizstāvēja savu pilsētu no bermontiešiem. Šis ir ļoti sarežģīts vēstures posms un grūti izprast vēstures situāciju, kura mainās ļoti ātri. Laika sajūtas radīšanai apskatāmi priekšmeti, kuri lietoti Latvijas Neatkarības kara laikā. Skolēni varēja iepazīties ar liepājniekiem un Liepājas aizstāvjiem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.

Pēc iepazīšanās ar ekspozīciju skolēni nelielās grupās strādāja ar uzdevumiem, ar kuru palīdzību varēja labāk izprast Latvijas Pagaidu valdības darbību, īpaši situācijā pēc 1919. gada 16. aprīļa puča, kad valdība sabiedroto valstu aizsardzībā patvērās uz tvaikoņa “Saratov”.

Skolēni atzinīgi novērtēja nodarbībā iegūtās zināšanas, kā arī iespēju redzēt tik daudz vēstures liecību.

Bermontiādes simtgadi atzīmējot

Šis gads ir ne tikai Latvijas otrās simtgades gads, bet arī simtgade notikumiem, kad Latvija pa īstam kļuva brīva un kad Latvijas iedzīvotāji pierādīja, ka brīvība un neatkarīga valsts ir lielākais dārgums un vērtība, kā dēļ ir vērts atdot savas dzīvības.

Nu jau par tradīciju kļuvušais mūsu skolas pasākums Bermontiāde Liepājā šogad tika organizēts ar vērienu. 14.novembrī vairāk nekā 100 7. – 9.klašu skolēnus Redāna fortos mūsu skolēnus ierindas mācībā un armijas disciplīnas ikdienā ieveda Zemessardes 44. kājnieku bataljonu vīri. Juris Raķis savukārt atgādināja skolēniem par Bermontiādes notikumiem, kas risinājušies tieši Redāna fortos. Mūsu skolas vecāko klašu skolēni un vēstures pulciņa dalībnieki bija izplānojuši un vadīja 9 kontrolpunktus, kurus ar entuziasmu un azartu steidza pildīt skolēnu komandas. Īpašu uzdevumu bija izveidojuši mūsu atbalstītāji - Latviešu Strēlnieku apvienība, kuri ne tikai skolēnus tirpināja ar dažādiem vēstures jautājumiem, bet iepazīstināja arī ar kara relikvijām. Patīkams pārsteigums bija pārdomātās balvas, ko LSA pasniedza labākajiem uzdevuma izpildītājiem. LSA arī bija parūpējušies par mūsu izsalkušajiem punčiem, sarūpējot siltu zupu, tēju un kārdinošas bulciņas, kas svaigā gaisā un pēc aktīvām darbībām garšoja īpaši labi.

Tā kā šogad atzīmējām Bermontiādes simtgadi, tad NBS orķestra, ko vadīja Uldis Locenieks, pavadībā dziedājām karavīru dziesmas. Savukārt pēc Jūras spēku kapelāna Dāvida Šterna iedvesmojošās uzrunas izpildījām himnu, kas daudzo svecīšu liesmiņu un lāpu gaismās no skolēnu puses skanēja īpaši svinīgi.

Satraukums, azarts, patriotisms un vienotība bija pasākuma galvenās pazīmes, kas liecina par to, ka pieminēt vēstures nozīmīgākos notikumus kopā ir svarīgi mums visiem šodienas Latvijas piederīgajiem, kas ir gatavi turpināt sargāt savas Dzimtenes brīvību.

Liepājas teātra izrādē “Paldies Tev, draudziņ”

11.d klase 20. novembra vakaru pavadīja ļoti neierastā gaisotnē, kopīgi dodoties uz Liepājas teātra izrādi “Paldies tev, draudziņ!’’. Aktieru spēle un humors visus aizrāva un lika pasmaidīt. Izrādē atainotas ikdienišķas ainas, kuras izrādi padarīja reālistisku un viegli uztveramu. Pēc izrādes literatūras stundā notika diskusija.

Liepājas teātra izrādē “Liepāja Latvijas galvaspilsēta”

27.novembrī 9. a un 9.b klase mērķtiecīgi devās uz izrādi, jo Latvijas vēsturē apgūst tēmu Latvijas valsts izveide un Brīvības cīņas. Izrāde deva ieskatu liepājnieku ikdienas dzīvē pēc valsts nodibināšanas, kura bija pilna rūpju, negāciju, nesaprašanu un izmisuma. Skolēni pēc izrādes vēstures stundā pārrunāja izrādē redzēto, dalījās iespaidos, diskutēja un atbildēja uz jautājumiem par laiku, kurš tika atspoguļots izrādē, par izmantotajiem avotiem tās tapšanā, par attēlotajām personībām, par nepieciešamību pēc šāda tipa izrādes un ko man šī izrāde personīgi deva. Skolēni secināja, ka ir nepieciešamas labas vēstures priekšzināšanas, lai varētu izsekot izrādes notikumu gaitai un izprast tās, kā arī to, ka skolā mēs par maz runājam par sabiedrības un indivīda ikdienas dzīvi vēstures notikumu līkločos.

Liepājas Okupācijas muzeja izstādē “Otrā pasaules kara laika mode 1938-1945”

27.novembrī vēstures interesenti un entuziasti no 9. klasēm devās uz muzeju, lai izzinātu Otro pasaules karu caur ikdienas cilvēku dzīvi – viņu ģērbšanās stilu, paradumiem. Izstādē bija skatāmi vēsturiskie tērpi no slavenā modes vēsturnieka un populārā televīzijas raidījumu vadītāja Aleksandra Vasiļjeva (Parīze, Francija) privātkolekcijas. Tomēr izstāde stāstīja ne tikai par modi, bet, pateicoties Liepājas muzeja un Latvijas Kara muzeja krājuma priekšmetiem, vēstures liecībām no Ingvildas un Andra Skābes, Ivara Vītola privātkolekcijām, ļāva izjust ļaužu dzīvi, noskaņojumu un centienus kara apstākļos. Izstādes vizuālo koncepciju veidojusi scenogrāfe Anna Heinrihsone.

Nodarbības sākumā skolēni saņēma uzdevumus, kuru laikā, sadaloties darba grupās, devās izpētīt konkrētās izstādes telpas. Kad pētnieciskais darbs bija paveikts, skolēni, prezentējot savu veikumu, iepazīstināja ar saviem darba rezultātiem citus, tādējādi pievēršot uzmanību izstādes nozīmīgākām detaļām un šķietamiem sīkumiem. Ieinteresētie skolēni pēc tam devās izpētīt visu izstādi hronoloģiskā secībā. Kā par interesantāko objektu skolēni atzina Evas Braunas kleitu, kura bija novietota telpā, kas bija iekārtota tam laikam atbilstošā interjerā. Mūzika, kas skanēja telpā un ziedi, kas smaržoja, pastiprināja sajūtu gammu.

Kino filmu „Dvēseļu putenis” skatoties

Vairākos seansos novembrī un decembrī lielākā daļa ģimnāzijas klašu apmeklēja kinoteātri “Balle”, lai skatītos jauno latviešu mākslas filmu. Pēc filmas noskatīšanās sarunas klases stundās, literatūras un vēstures stundās. Lūk, jauniešu viedokļi pēc filmas skatīšanās:

Raisīja pārdomas par to, ko citi cilvēki ir ieguldījuši, lai mūsu valsts būtu brīva.
Ļoti aizkustinoša, pārdomu pilna filma. Ļāva saprast to, ka mūsdienu dzīve nav grūta, salīdzinoši ar to, kam gāja cauri latviešu strēlnieki. Esmu pārdomājusi to, ka nekas nav neiespējams.
Šī filma manī raisīja ļoti daudz pārdomu un ļāva izjust, kāda dzīve bija toreiz. Filma mani iedvesmoja arī sākt lasīt A.Grīna grāmatu „Dvēseļu putenis”.
Šī filma manī raisīja ļoti daudz emocijas. Skatoties filmu, es patiesi novērtēju savas ikdienas vērtību un novērtēju zemi, kurā varu brīvi dzīvot.
„Dvēseļu putenis” – pirmkārt, man ļoti patīk filmas nosaukums, tāds dziļdomīgs un ļoti skaists. Otrkārt, ļoti labi izvēlēti aktieri, nevienu citu latviešu aktieri tur nevaru iedomāties. Treškārt, filma lieliski parāda patiesību un dziļi katrā liek aizdomāties, kādā leiputrijā mēs katrs šobrīd dzīvojam. Kopā – perfekti! Ļoti, ļoti skaisti un patiesi!
Ļoti laba filma, viena no labākajām latviešu filmām. Aktieru spēle ļoti iespaidīga. Filma ir diezgan pamācoša mūsdienu jaunatnei, tā palīdzēja izprast grūto latviešu dzīvi 100 gadus atpakaļ.
Ļoti forša filma, raisīja pārdomas, bet traucēja mazākie skolēni, jo visu laiku runāja.
Ši filma lika aizdomāties par mūsdienu patiesajām vērtībām, ka mums ir jānovērtē brīva Latvija, jābūt pateicīgiem par to, kas mums ir.
Ļoti smaga filma, bet patīkama, jo parādīja, kā karš mainīja un ietekmēja cilvēkus. Raisa pārdomas un liek vēl vairāk novērtēt mūsu brīvo valsti, jo tā nav nākusi viegli.
Filmu redzēju jau otro reizi, tomēr sajūta bija tāda pati, kā pirmajā reizē. Ļoti patika. Filma, kura jāredz katram latvietim, lai apzinātos to, ka esam mazi, bet neizsakāmi stipri.
Es, kā filmas sākumā sāku raudāt, tā tikai filmas beigās beidzu. Ļoti jauka un emocionāla filma, raisīja pārdomas.
Filma bija ļoti emocionāla, varēja izjust visu to, ko piedzīvoja jaunieši tajos laikos. Kā viņi cīnījās, lai mēs tagad varētu dzīvot brīvā valstī.
Man ļoti patika, jo bija emocionāla un ļoti noderīga filma. Nostiprināju labāk vēstures zināšanas un izpratu cīņu nozīmīgumu. Izjutu lielāku patriotismu par savu valsti.
Labākā latviešu filma. Patika, ka nebija tā kā parasta pelēka kara filma, bet gan mākslinieciska. Ļoti emocionāla.
Filma bija ļoti emocionāla un stipri patriotiska. Pilna ar pārdzīvojumiem, daudz bēdīgas ainas un filmā tiek parādīta nepadošanās.
Filma uzņemta ļoti iespaidīgi. Patika, labi aktiieri, režisora darbs, kopējā atmosfēra.
Filma liek domāt par paaudžu saikni (jaunieši uzzina, kā dzīvojuši viņu senči, kā izcīnīta Latvijas brīvība); to, ko paši paveikuši, kā dzīvo; kara bezjēdzību; to, kā lielie notikumi ietekmē katra indivīda likteni.

10.d klases domas par filmu:

Filma “Dvēseļu putenis” mums likās ļoti aizkustinoša un emocionāla traģēdija, daudzi pat nobirdināja pa kādais asariņai. Taču filmas būtību nedaudz traucēja uztvert filmēšanas neprecizitātes, piemēram, dzīves apstākļiem un laikmetam neatbilstošas tērpu detaļas, neizteiksmīgs galvenais varonis un nereālistiskas ainas.

Filma lika aizdomāties par to, cik ātri sabiedrība aizmirst karā kritušos un viņu nestos upurus, cik vērtīga ir cilvēka dzīvība un cik ātri to var pazaudēt. Atcerējāmies, cik smaga ir bijusi Latvijas vēsture, kas savukārt lika ieskatīties pašiem sevī – ko darītu mēs, ja sāktos karš un mums vajadzētu aizstāvēt savu valsti? Daži pēc filmas noskatīšanās saprata, ka vēlas iestāties armijā un cīnīties par Latviju.

Secinājām, ka šādu filmu skatīšanās ir interesants veids, kā mācīties (daudz uzzinājām par 1.pasaules kara notikumiem Latvijā un ne tikai), un to vajadzētu darīt biežāk! J

Atziņa: “Svarīgākās mūsu tautas vērtības ir cilvēki un brīvība, kas iegūta tik grūtā ceļā, un tāpēc tā ir īpaši jāsargā.”

10.c klases jaunieši:

Manuprāt, kvalitātes ziņā labākā latviešu filma, taču galveno aktieri vajadzēt citu, jo es viņam nenoticēju. Tāpēc filma mani neaizkustināja.

Filma rosināja padomāt, ka man ir paveicies piedzimt pēc tiem laikiem un dzīvot mierā.

Varēja labi saprast to risku, kāds ir, kad aiziet karā. Var zaudēt radus, bērnus, vecākus...Bez iespējas atvadīties.

Man ļoti patika filma, tā bija aizkustinoša. Lika man raudāt, padomāt , cik laimīga es esmu.

Filma lika aizdomāties, cik slikti bija kādreiz, taču cilvēki spēja palikt pozitīvi. Mums jābūt pateicīgiem saviem senčiem par to, ka viņi nepadevās.

Cerēju, ka būs kaut kas labāks. Man bija sajūta, ka skatos dokumentālo filmu.

Atceroties vēl nedzimušās valsts varoņus

Šī gada 5. janvārī tika atzīmēta 103. gadadiena varonīgajiem, taču šaušalīgajiem un traģiskajiem 1. pasaules kara notikumiem Tīreļpurvā, kuri vēsturē iegājuši kā Jelgavas operācija jeb Ziemassvētku kaujas. Atceroties 1. pasaules kara paņemtos upurus, tai skaitā Krievijas impērijas armijas sastāvā esošos Latviešu strēlniekus, kuri piedalījās Ziemassvētku kauju ofensīvā, 11. janvāri norisinājās Ziemassvētku kauju atceres pasākumi Jelgavas un Babītes novados – vietās, kur Ziemassvētku kaujas vēsturiski arī norisinājās.

Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolēniem tika dota iespēja doties uz atceres pasākumiem , un to labprāt izmantoja ģimnāzisti, kuri apmeklē vēstures pulciņu, aktīvi piedalās ar Liepājas un Latvijas vēsturi saistītos pasākumos un konkursos, kur katru reizi katrs skolēns smeļ sev jaunas zināšanas un turpina veicināt savu interesi par vēstures notikumiem.

Šogad skolēni piedalījās atceres pasākumā Antiņu kapos, kur guldīti Ziemassvētku kaujās kritušie 3800 latviešu strēlnieku. Skolēni apmeklēja blakus esošo ekspozīciju, kurā apskatīja Ziemassvētku kauju laikā izmantotos ieročus un ekipējumu, kā arī ierakumus, kuru blindāžas katru gadu Ziemassvētku kauju laikā kā naktsmītnes izvēlas vairāki kara vēstures biedrības “Latviešu karavīrs” dalībnieki, tērpti autentiskās Latviešu strēlnieku un vācu karavīru uniformās. Skolēnus biedrības dalībnieki arī laipni un interesanti izglītoja par Ziemassvētku kauju norisi, kā arī brīvības cīņām Latvijā. Skolēni arī apmeklēja “Mangaļu” mājas – Ziemassvētku kauju muzeju, kurā apskatāmi kauju laikā uzņemtie attēli, Tīreļpurvā atrastie priekšmeti, kā arī kauju makets. Skolēni arī apskatīja rekonstruēto vācu blindāžu un daļu no vācu aizsardzības pirmā posma un guva iespēju arī dzirdēt dažu ārzemju viesu pārdomas un zināšanas par kaujām Tīreļpurvā un 1. Pasaules karu, kuras sniedza uniformās tērptie vācieši. Skolēni piedalījās lāpu gājienā un kopīgi devās uz Ložmetējkalnu, kur notika noslēguma pasākums un koncerts.

Ir ļoti svarīgi aicināt jauniešus ne tikai kavēties vēstures grāmatu un uz vēstures faktiem bāzētu romānu lappusēs, bet arī doties uzzināt vairāk par mūsu valsts vēsturi, gan skatot filmas, gan lugas teātros, gan arī ikgadējos, vienreizējos pasākumos, jo tikai tā mūsu jaunieši spēs labāk izprast un izjust to, ko māca skolotāji, vēstures interesenti, eksperti un vecāki, lai mēs, jaunieši, izprotam, izjūtam, līdzpārdzīvojam un novērtējam, un ar cieņu izturamies pret savas valsts pagātnes notikumiem.