Izrāde "Pazudušais dēls"

Datums: 2025.gada 27.aprīlis Autors: Normunds Dzintars

2025.gada 22. aprīlī Liepājas Valsts ģimnāzijā ar “Skolas somas” atbalstu pie 9.c un 10.c klases viesojās aktieris, rakstnieks un režisors Ēriks Vilsons. Vairāk nekā stundu uzmanība tika veltīta pazudušā dēla tēmai Rūdolfa Blaumaņa daiļradē, respektīvi, izrādei “Pazudušais dēls”, kurā tika izstāstīts cilvēka liktenis – kas notiek, ja netiek izvēlētas pareizās prioritātes un ja vecāku padomi netiek ņemti vērā. Auditorija tika iesaistīta mākslas darba tapšanā, īpašu uzmanību veltot pārdomu raisīšanai, jo izrāde nav tikai par 19. gadsimtu, tā ir arī par mūsdienām, jo varam sastapt savā ceļā krustiņus, paulus, matildes un citus tēlus, kas guvuši jau tipa nozīmi.

 

Atsauksmes pēc izrādes liecināja par to, ka izrāde sasniegusi savu mērķi.

Izrāde "Pazudušais dēls" lika painteresanti paskatīties uz ģimenes attiecību sarežģītību un to, kā dažādi dzīves ceļi var ietekmēt mīlestību un piedošanu. Mani uzrunāja tas, cik ļoti brāļu attieksmes atšķīrās un kā greizsirdība var saindēt pat tuvas saites. Likās svarīgi apdomāt, kas patiesībā ir vērtīgāk – materiālais labums vai sirsnīgas attiecības. Izrāde rosināja domāt par to, cik grūti reizēm ir pieņemt citu cilvēku izvēles un cik nozīmīga ir spēja piedot un atkal satuvināties.

 

Šodienas izrāde "Pazudušais dēls" manī radīja spēcīgas pārdomas. Vispirms, tā lika aizdomāties par vecāku neizmērojamo mīlestību pret saviem bērniem, pat ja tie kļūdās un aiziet savu ceļu. Tas, cik ātri māte piedeva dēlam, kurš strīda laikā bija pateicis to, ko nemaz nedomā , bija patiesi aizkustinoši. Man šķiet, ka tas parāda, cik liela var būt vecāku sirds. Turklāt, stāsts par pazudušo dēlu lika aizdomāties par to, cik viegli ir pieņemt nepareizus lēmumus un cik grūti var būt atgriezties un lūgt piedošanu. Izrāde noteikti lika man pārdomāt par ģimenes nozīmi un piedošanas spēju.

 

"Pazudušais dēls" lika aizdomāties par ģimenes saišu nozīmi un piedošanas spēku. Izrāde atklāja, cik svarīgi ir pieņemt un mīlēt savus tuviniekus, pat ja viņi ir kļūdījušies. Tā rosināja pārdomāt par to, kas patiesi ir vērtīgs dzīvē – materiālās lietas vai attiecības ar mīļajiem. Izrādes emocionālais dziļums lika just līdzi varoņiem un saprast, cik nozīmīgi ir atrast ceļu atpakaļ pie tiem, kas tevi mīl.