Izrāde Liepājas teātrī "Tēvs klusums"

Datums: 2024.gada 23.maijs Autors: Līga Tālberga

5.maijā 12.b klasei bija iespēja noskatīties izrādi  Liepājas teātrī “Tēvs klusums”.

 

Izrāde "Tēvs klusums" atklāj stāstu par sabiedrībā atzīta kordiriģenta un viņa meitas dzīvi, kura nav piedzīvojusi tēva klātbūtni. Tā ir izrāde par gribēšanu satikties, sarunāties, vēlmi iepazīties, ko caurvij lielas bailes.

 

Skolēnu pārdomas pēc izrādes noskatīšanās

  • Izrāde bija ļoti reālistiska, patika kora dziedājums un kā viss skanēja. Bija ļoti pārdomāta izrāde, jautra un tajā pašā laikā ļoti emocionāla. Man, klausoties korī, pat zosāda no skaistuma parādījās.
  • Pirmo reizi biju uz izrādi, kurā piedalījās koris. Domāju, ka daudziem tas bija kas jauns un pārsteidzošs. Lielākoties kora dalībnieki ir parasti cilvēki bez aktiermākslas pieredzes, kas vēl vairāk liek apbrīnot viņu spējas ne tikai skaisti dziedāt, bet arī iejusties aktieru lomās, abus elementus skaisti un plūstoši apvienojot. Pats izrādes sižets mani aizkustināja un radīja pārdomas. Patika, ka galvenās aktrises Maijas iekšējais monologs un pārdomas tika atklātas arī skatītājiem, it īpaši sēžot zālē audio ieraksta veidā. Man gan prasījās, lai arī Maijas tēva iekšējās domas tiktu vairāk atklātas. Izrāde, manuprāt, balstījās tikai uz Maijas skatījumu, emocijām, jautājumiem, bet nevarēju beigt domāt, ko tad īsti viņas tēvs par šo visu domā, kādas būtu viņa atbildes, paskaidrojumi, varbūt pat nožēla… Liekas, ka prasījās konkrēta kulminācija un noslēgums, kurā abi no sirds izrunājas, gūst atbildes uz jautājumiem, tomēr beigas vairāk tika atstātas katra paša interpretācijai un pārdomām. Kopumā varu teikt, ka izrāde bija ļoti baudāma (īpaši izceļot kori ‘’Laiks’’).
  • Pirmo reizi biju uz šāda tipa izrādi, tāpēc bija interesanti piedzīvot, ko jaunu, tomēr priekšroku dodu tradicionālajam izrāžu veidam. Otrais cēliens viennozīmīgi izcēlās, jo pēc pirmā cēliena biju diezgan skeptiska par tālāko, taču varu sacīt, ka šis bija viens no tiem gadījumiem, kurā otrais cēliens izglāba izrādi.
  • Noskatoties izrādi, es aizdomājos par to, ka dzīvot bez kāda no vecākiem vienmēr ir bijusi aktuāla problēma. Ir iespējams saprast to, ka veiksmīga un nopietna karjera var radīt plaisas attiecībās ar paša ģimeni, tomēr uzskatu, ka vienmēr visu var apvienot, kaut nedaudz veltot savu dārgo laiku arī mīļajiem. Ģimeni nevar tā vienkārši aizmirst, tāpēc uzrodas brīdis, kad ir vēlme runāt, iepazīt, satikties, saprast, taču bailes spert soli un uzzināt iznākumu. Ir jāprot atrast robeža starp darbu un privāto dzīvi, lai saglabātu abus.

 

Paldies programmas "Latvijas skolas soma" atbalstam!