Filma "Mātes piens"

Datums: 2023.gada 4.aprīlis Autors: Gustavs Zālītis

Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”, kas guvis ievērību krietni tālu ārpus Latvijas robežām, stāsta par laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi.  Nu romāna sižetu kino filmā iedzīvinājusi režisore Ināra Kolmane.

 

Kopīgi apmeklēt kino vai izrādi ir ļoti vērtīgi, jo pēc pasākuma jauniešiem iespējams savstarpēji veikt diskusiju par piedzīvoto, kā arī veidojas vienotības sajūta. Tāda iespēja tika dota visiem 12.klašu skolēniem.

 

Lūk, skolēnu atziņas pēc filmas noskatīšanās un sarunām:

  • Filma iedziļinās upurēšanās, identitātes un nepieciešamībās pēc cilvēciskām saiknēm, padarot to par saistošu un pārdomas rosinošu filmu. Kopumā es ieteiktu "Mātes piens" ikvienam, kam ir interese par padomju vēsturi un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi, kā arī noteikti indivīdiem, kas gāja cauri tiem laikiem. 
  • Filma ir lieliski uzņemta un labi nodod stāsta emocionālo dziļumu. Tajā aplūkotas tādas tēmas kā mentalitāte un politiskā apspiešana. Tā ir spēcīga filma, kas izceļ cilvēka gara noturību.
  • Manuprāt, "Mātes Piens" no manis ir pelnījis 7/10, jo likās, ka filmas stāstam nebija līdz galam izdomāts plāns - īsti nevarēja ieraudzīt, kur stāstā bija kulminācija, un tas padarīja filmu garlaicīgu. "Mātes piens" ir par māti un meitu, kas dzīvoja Padomju Latvijā - filmā tika attēlota abu tēlu ikdiena. Visspilgtākais kino elements bija šizets, jo man ļoti patika, ka galvenais stāsts virzijās no vecmāmiņas skatpunkta uz mātes skatpunktu un tad vēlāk no mātes skatpunkta uz meitas - tas padarīja stāstu unikālu, oriģinālu.
  • Filmai ir drūma noskaņa, kas atstāja prieku par to, ka dzīvoju mūsdienās, brīvajā valstī.