Atceroties vēl nedzimušās valsts varoņus

Datums: 2020.gada 21.janvāris Autors: Kristaps Vītols -Vītoliņš

Šī gada 5. janvārī tika atzīmēta 103. gadadiena varonīgajiem, taču šaušalīgajiem un traģiskajiem 1. pasaules kara notikumiem Tīreļpurvā, kuri vēsturē iegājuši kā Jelgavas operācija  jeb Ziemassvētku kaujas. Atceroties  1. pasaules kara paņemtos upurus, tai skaitā Krievijas impērijas armijas sastāvā esošos Latviešu strēlniekus, kuri piedalījās Ziemassvētku kauju ofensīvā, 11. janvāri norisinājās Ziemassvētku kauju atceres pasākumi Jelgavas un Babītes novados – vietās, kur Ziemassvētku kaujas vēsturiski arī norisinājās.

 

Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolēniem tika dota iespēja  doties uz atceres pasākumiem , un to labprāt izmantoja  ģimnāzisti, kuri apmeklē vēstures pulciņu, aktīvi piedalās ar Liepājas un Latvijas vēsturi saistītos pasākumos un konkursos, kur katru reizi katrs skolēns smeļ sev jaunas zināšanas un turpina veicināt savu interesi par vēstures notikumiem.

 

Šogad skolēni piedalījās atceres pasākumā Antiņu kapos, kur guldīti Ziemassvētku kaujās kritušie 3800 latviešu strēlnieku. Skolēni apmeklēja blakus esošo ekspozīciju, kurā apskatīja Ziemassvētku kauju laikā izmantotos ieročus un ekipējumu, kā arī ierakumus, kuru blindāžas katru gadu Ziemassvētku kauju laikā kā naktsmītnes izvēlas vairāki kara vēstures biedrības “Latviešu karavīrs” dalībnieki, tērpti autentiskās Latviešu strēlnieku un vācu karavīru uniformās. Skolēnus biedrības dalībnieki arī laipni un interesanti izglītoja par Ziemassvētku kauju norisi, kā arī brīvības cīņām Latvijā. Skolēni arī apmeklēja “Mangaļu” mājas – Ziemassvētku kauju muzeju, kurā apskatāmi kauju laikā uzņemtie attēli, Tīreļpurvā atrastie priekšmeti, kā arī kauju makets. Skolēni arī apskatīja rekonstruēto vācu blindāžu un daļu no vācu aizsardzības pirmā posma un guva iespēju arī dzirdēt dažu ārzemju viesu pārdomas un zināšanas par kaujām Tīreļpurvā un 1. Pasaules karu, kuras sniedza uniformās tērptie vācieši. Skolēni piedalījās lāpu gājienā un kopīgi devās uz Ložmetējkalnu, kur notika noslēguma pasākums un koncerts.

 

Piedaloties atceres pasākumos, skolēni gūst plašākas zināšanas, pārdomas, un pašapziņu par to, kādi upuri ir atdoti zemei, kuru šodien varam saukt par savu. Būtu gluži aplami teikt, ka nevienam jaunietim šodien neinteresē mūsu valsts vēsture. Vēl nesen jaunieši visā Latvijā devās uz kinoteātriem skatīties A. Grīna romāna “Dvēseļu Putenis” ekranizējumu, kuru tie noskatījās ar asarām acīs, un pat zinošākie no kinoteātriem prom devās pārdomu pilni, jo vēl nebija saprašanas par to, ka mūsu valsts radusies apstākļos, kuros neviena cita nebūtu radusies, un ka mūsu valsti brīžiem arī nācās aizstāvēt vēl stipri gados jauniem jauniešiem.

 

Ir ļoti svarīgi aicināt  jauniešus ne tikai kavēties vēstures grāmatu un uz vēstures faktiem bāzētu romānu lappusēs, bet arī doties uzzināt vairāk par mūsu valsts vēsturi, gan skatot filmas, gan lugas teātros, gan arī  ikgadējos, vienreizējos pasākumos, jo tikai tā mūsu jaunieši spēs labāk izprast un izjust to, ko māca skolotāji, vēstures interesenti, eksperti un vecāki, lai mēs, jaunieši, izprotam, izjūtam, līdzpārdzīvojam un novērtējam, un ar cieņu izturamies pret savas valsts pagātnes notikumiem.