11. c klases pārdomas par muzikālo izrādi “No Veidenbauma neaizbēgsi”

Datums: 2021.gada 10.marts Autors: Žaneta Flaksa

Latvijas Skolas somas programmā ietvertā muzikālā izrāde “No Veidenbauma neaizbēsi” ierosina sarunai par dzejnieku Veidenbaumu. Skolēnu viedokļi par izrādi ir atšķirīgi, un nav vienaldzīgo.

  • Tā kā pati Eduarda Veidenbauma dzeju esmu lasījusi un analizējusi, manuprāt, izrādes režisori varēja nākt klajā ar interesantāku veidu, kā skolēnus iepazīstināt ar šo dzejnieku. Man patīk mūzika un dzeja, bet šādu izrādes muzikālu formātu bija nedaudz grūti baudīt, lai radītu iespaidu par Veidenbaumu. Izrādē darbības atkārtojās, proti, neliels stāsts, dzejas lasījums un dziesma konkrēto mūziķu aranžējumā. Šī iemesla dēļ bija sajūta, ka izrāde vairāk bija Ralfa Eilanda koncerts. Protams, arī daži izrādes aspekti bija patīkami, piemēram, Veidenbauma biogrāfijas vizualizācija īsās ainās. Kopumā vērtēju izrādi viduvēji, jo saredzēju tajā lielāku potenciālu, nekā tika realizēts.
  • Izrāde ir pavisam vienkārša. Šķiet, ka tā ir paredzēta jaunākai auditorijai vai tiem, kuri pirmo reizi izdzird vārdu salikumu "Eduards Veidenbaums". Ir interesanti paskatīties, kā ir iespējams interpretēt dzeju, iepazīstinot ar dzejnieka rindām tos, kuri nelabprāt lasa, bet daudz ko jaunu no tās gan nevarēju iemācīties. Vēlos uzslavēt filmētāja darbu, kas radīja baudāmāku skatīšanos, bet, iespējams, tas ir skarbi teikts, liekas, ka izrāde nav pelnījusi tās vārdu "izrāde", bet gan titulu "īsfilma, kas radīta ierakstam sociālajos tīklos".
  • Man ļoti patika šī izrāde, jo tā īsi un kodolīgi pastāstīja par Veidenbauma dzīvi. To bija ļoti viegli skatīties un arī klausīties, man patika muzikālā daļa. Es noteikti varētu šo izrādi skatīties vairākas reizes, man tā šķita interesanta un aizraujoša, jo bija ļoti labi pasniegta un viegli uztverama.
  • Manuprāt, E. Veidenbauma biogrāfijas stāstījums, sajaukts kopā ar viņa radītajiem darbiem, ir vispazīstamākais un visparedzamākais veids, kā cildināt un atzīmēt kādu personību/autoru. Izrāde noteikti neradīja nekādu pārsteiguma elementu, jo arī mūzikla formāts teātra izrādēs ir ļoti labi pazīstams. Nenovērtēju vietām izmantotos anglicismus, lai gan man patika izrādē iesaistītie modernisma elementi. Tomēr uzskatu, ka kompozīcija un Veidenbauma dzīves gājuma un daiļdarbu pasniegums bija baudāms, viegli saprotams un viegli uztverams. Arī tās humors bija gaumīgs un saprotams ikvienam. Skatīšanas formāts bija ērts, un kopumā novērtēju laba mērķa vārdā radīto izrādi kā nelielu kultūras devu laikos, kad tās ļoti trūkst. 
  • Šādā veidā izveidots kāda cilvēka dzīvesgājums ir daudz labāk uztverams nekā vienkārša biogrāfijas izlasīšana. Varbūt prātā palika ne tik daudz dzejoļu un dziesmu, bet pats dzīvesgājums. Ja būtu, es labprāt noskatītos līdzīgas izrādes par kādu dzejnieku.
  • Lai gan es nevaru teikt, ka izrāde bija slikta, es nevaru arī teikt, ka tā bija laba, jo pēc izrādes noskatīšanās mana attieksme bija lielākoties vienaldzīga. Es novērtēju izrādes radošumu un centienus saistīt Eduarda Veidenbauma biogrāfiju ar mūsdienu mūziku, bet, ja man būtu jāapgalvo, ka man patika gan mūzika, gan Veidenbauma dzīves attēlojums, es melotu. Mūzikas stils, manuprāt, neatbilda tematam un Eduarda Veidenbauma dzīves attēlojums bija kūtrs. Protams, es saprotu, ka izrāde tika radīta bērnu un jauniešu auditorijai, bet tas neattaisno tās slikto izpildījumu. Vienīgais, ko es varu patiešām uzslavēt, ir izrādes ritms. Lai gan izrāde bija īsa, tā bija arī kodolīga, un pāreja no viena temata uz otru bija efektīga. Kopumā, manuprāt, izrādes koncepcija bija laba, bet tās izpildījums bija slikts.
  • Izrāde bija laba -  pilnīgi pretējais, ko cerēju redzēt, sākotnēji, dzirdot vārdu izrāde, domāju, ka redzēšu kādu garlaicīgu uzvedumu, bet redzēju mazu dokumentālo filmu un ieskatu par E.Veidenbaumu, vēl pārsteidzoši bija redzēt Ralfu Eilandu.