10.b klasei iepazīst Kurzemes vēstures lappuses

Datums: 2024.gada 4.novembris Autors: Gustavs Zālītis

17.oktobrī ar 10.b apceļojām Kurzemi, ar mērķi apgūt šī reģiona kultūras vēsturi. Īpaši pievērsām uzmanību kultūras mantojumam, kas īpaši izceļas Kuldīgas pilsētā, kas iekļuvusi UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā ar savu vecpilsētas unikalitāti.

 

Ekskursijas ietvaros arī apmeklējām Kuldīgas pinakotēku jeb krājuma muzeju, kas iekārtots atbilstoši Eiropas standartiem, radot pavisam citu iespaidu par muzeja funkciju. Ekspozīcijā ir gan interaktīvi elementi, kas palīdz iepazīt numismātikas vēsturi, gan papildinošais video materiāls, kas jauniešiem bija īpaši saistošs. Nodarbībā uzzinājām par Latvijas un Kuldīgas vēsturi. Skolēni savas zināšanas pārbaudīja aizpildot darba lapu. Daudzi atzīmēja, ka viņus pārsteidzis ekspozīcijas laikmetīgums un ar atsevišķiem objektiem saistītais stāsts.
Iegūtā informācija skolēniem lieti noder, iepazīstot plašo Latvijas kultūras mantojuma tematiku. Lai arī Latvijas Kultūras kanonā ietvertas vairākas kategorijas, tikai retā iekļaujas UNESCO. Pilsētas apskatei lieti noder muzeja apmeklējums, kurā tiek plašāk izskaidrots process, kā Kuldīgas pilsēta ir sasniegusi šī brīža statusu un redzami dzīvi piemēri, kas pilsētu padara tik īpašu.

 

18.oktobrī agri no rīta 10.b klases skolēni ieradās Kubalu skolā, lai piedzīvotu vēsturisku mācību stundu. Tās ietvaros skolēni uzzināja daudz jauna par Latvijas lauku skolu vēsturi. Īpaša uzmanība tika pievērsta apvidus kultūrvēsturē nozīmīgām personībām: Ernestam Dinsbergam, Krišjānim Baronam, Jānim Dreibergam, Fricim Dravniekam, Sofijai Dravniecei un citiem. Muzejs bagātināts ar Ernesta Dinsberga darinātām lietām, ir 1878. gadā izbūvētais skolotāja jumtistabu dzīvoklis.

 

Senās skolas apmeklējums īpaši noderēs kultūras pamatu stundās, kur pievēršam uzmanību latviešu kultūras attīstībai, par ko tiešu liecību skolēni aplūkoja Kubalos. Nodarbības lietderīga saistībā ar tēmu laiks. Koncentrējoties uz individuālo un, piemēram, izglītības sistēmas attīstības procesu, skolēni attīsta iemaņas plānot savu ikdienas pienākumu un brīvo brīžu sadalījumu, kā arī rodas iespaids par vēsturiskā mantojuma veidošanās procesu. Tas savukārt veicina analītiskas iemaņas, pievēršot uzmanību mūsdienu kultūras procesiem, lai izvērtētu, kādi laikmetīgie mācību paņēmieni ir efektīvāki.