Zinātnes un mākslas krustpunkti

Datums: 2021.gada 16.februāris Autors: Elizabete Sirotina

No 8. līdz 15.februārim visu četru ģimnāzijas 10.klašu skolēniem ķīmijas stundas bija mazliet neparastākas, jo tiešsaistē  varēja vērot un piedalīties  “Latvijas Skolas somas” apstiprinātajā Zinātniskā teātra programmas stundā “Zinātnes un mākslas krustpunkti”.

 

Tā kā iepriekš moduļu stundās skolēni jau bija izzinājuši vēstures, literatūras, kultūras aspektus par A.Grīna romāna “Dvēseļu putenis”  Dz.Dreiberga režisēto filmu  ar tādu pašu nosaukumu, tad šī nodarbība parādīja, ka arī dabaszinātņu procesiem kultūras tapšanas jomā ir vērā ņemama nozīme. Šī filma ir ievērojama ne tikai ar stāstu par jaundibināto Latvijas valsti, bet arī ar to, ka tās tapšanā nav izmantota datorgrafika – visas kaujas ainas, eksplozijas, skati ar ievainotajiem, rēta uz Artūra vaiga – tas viss ir panākts, izmantojot ķīmijas un fizikas stundās apgūtās zināšanas. Kā izrādās, nemaz nav tik sarežģīti pagatavot neīstu sniegu, mākslīgās asinis, speciālus degošus šķidrumus, mākslīgo ādu un no tās savukārt neīstas brūces un rētas, kas filmā izskatās tik reālas un pēc iespējas precīzāk ataino tajā redzamos notikumus.

 

Par to, kas šajā nodarbībā patika, aizrāva un saistīja jauniešus:

  • “Šajā nodarbībā man šķita aizraujoši uzzināt, cik dažādos veidos, pielietojot zināšanas ķīmijā, filmās var demonstrēt dažādus specefektus pat bez montāžas sniegtajām iespējām, kā arī pasniedzēja veikto darbību augstā kvalitāte par spīti vienkāršajiem līdzekļiem. Vēl interesanti bija uzzināt dažādus vēl nedzirdētus faktus par filmas „Dvēseļu putenis” izstrādāšanas tehnisko aspektu.” (Reinis Stadsvolds, 10.a)
  • “Man ļoti patika, kā vispār viņš stundu pasniedza. Ļoti vienkārši, neiespringti, taču saistoši. Patika dzirdēt par filmēšanas aizkulisēm un filmas tapšanu.

 

Bija patīkami, ka tika parādīti eksperimenti, kā izveidot dažādus materiālus un kā ar tiem darboties.

 

Ziņa, ko nodarbības vadītājs deva beigās -zinātne saistās ar visu!  Mūsu pasaulē ir daudz interesantu lietu, ej un eksperimentē ar tām!- man likās ļoti forša un arī kaut kādā veidā lika aizdomāties.

 

Iespējams, kādam, kam zinātne neinteresē tik ļoti un viņš neredz tai jēgu, šis bija veids, kā radīt interesi par un ap zinātnēm.” (Kate Rutkovska, 10.a)

 

  • „Mani aizrāva veids, kā vadītājs runāja, ļoti patika, ka nebija neērts stāstījums, bet gan draudzīgs, pozitīvs.

 

Ļoti patika eksperimenti, ko viņš rādīja, jo es pati esmu vēlējusies šos eksperimentus izmēģināt. Manu interesi palielināja tas, ka viņš runāja par „Dvēseļu puteni”, jo es vairākkārt, skatoties šo un citas filmas, esmu vēlējusies uzzināt, kā tiek veidotas šīs ainas, kurās ir ievainoti cilvēki, degšana, jo tas izskatās ļoti patiesi.” (Megija Deksne, 10.a)

 

Protams, ka ir palikušas arī daudzas vēl joprojām līdz galam nenoskaidrotas lietas, kuras izzināt, piemēram, sprādzieni, mākslīgie dūmi (arī tādi, kas ir krāsaini), kā radīt gleznu, kurā parastajā apgaismojumā redzams viens attēls, bet ultravioletajā gaismā pavisam cits; stabilāko un vispopulārāko sprāgstvielu maisījuma sastāvs; kādas krāsas, pamatus, lakas un citas vielas izmanto gleznošanā, lai iegūtu gleznām vēlamo izskatu, tekstūru un lai tās pēc iespējas ilgāk saglabātos; ķā ķīmiskot ēdienu un likt tam izskatīties pavisam savādāk utt.

 

Paldies visiem Zinātniskā teātra programmas vadītājiem – Lesiai, Ņiķitam un Vladislavam - par iespēju ar ķīmiķa acīm ieskatīties šīs tik interesantās filmas tapšanas aizkulisēs!