TEORIJA. PIEREDZE. PRAKSE.

Liepājas Valsts ģimnāzijas pedagogu kopdarbs

2025.gads

 

Šodienas skolas vide ir dinamiska un mainīga, kurā skolotājam jāpieņem pamatoti pedagoģiski lēmumi, jāreaģē uz skolēnu vajadzībām, jābūt radošam un elastīgam dažādās situācijās, kā arī jāreflektē par savu pedagoģisko darbu. Liepājas Valsts ģimnāzijas skolotāju labās prakses apkopojums ir veidots, lai dokumentētu profesionālo pieredzi un pedagoģisko domāšanu. Labās prakses apkopojums atklāj, kā mērķtiecīga rīcība klasē var uzlabot mācību procesu un skolēnu mācīšanos.

 

Lai turpinātu veiksmīgi uzsākto pašvadītās mācīšanās apguvi un lai virzītos uz personalizētu un produktīvu mācību procesu stundā, 2024./2025.mācību gadā tika izvirzīti šādi uzdevumi:

  1. palielināt skolēnu kognitīvo slodzi, vairāk iekļaujot tādus uzdevumus, kas ļauj iedziļināties veidā, kā skolēns domā un panākot uzlabojumus mācību priekšmeta metodikā (kā labāk mācīt konkrēto saturu)
  2. sniegt skolēniem stundās atgriezenisko saiti, kas palīdz darīt labāk (ne tikai konstatēts rezultāts)
  3. diferencēt mācību procesu
  4. pilnveidot savas pašanalīzes un refleksijas prasmes, lai saskatītu atšķirību starp formu un jēgu stundā, atgriezeniskās saites došanā, diferencēšanā

 

Katrs šajā apkopojumā iekļautais labās prakses piemērs balstās skolotāja apzinātā mērķī atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem. Šie mērķi atspoguļo pāreju no mācīšanas kā darbību kopuma uz mācīšanu kā pārdomātu, uz skolēna mācīšanos vērstu procesu.

 

Svarīgi uzsvērt, ka labā prakse šajā apkopojumā netiek izprasta kā “gatavs risinājums”, bet gan kā profesionālas izaugsmes pieredze, kurā skolotājs analizē savas izvēles, skolēnu reakcijas un iegūtos rezultātus. Šāda pieeja veicina profesionālo dialogu un kopīgu izpratni par to, kas padara mācīšanos efektīvu.

 

Skolotāju labās prakses apraksta forma un metodiskais materiāls

 

Dace Groduma-Vīriņa

Liepājas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā

 

 

 

SKOLĒNU KOGNITĪVĀS SLODZES PALIELINĀŠANA

 

Izvirzītais uzdevums: palielināt skolēnu kognitīvo slodzi, vairāk iekļaujot tādus uzdevumus, kas ļauj iedziļināties veidā, kā skolēns domā un panākot uzlabojumus mācību priekšmeta metodikā (kā labāk mācīt konkrēto saturu).

 

Saskaņā ar Dž. Svelera (Sweller, 1988; Sweller, Ayres & Kalyuga, 2011) kognitīvās slodzes teoriju (Cognitive load theory), mācību uzdevumiem jābūt veidotiem tā, lai tie ne tikai nodotu informāciju, bet arī aktivizētu skolēna domāšanu, sasaistot jauno saturu ar jau esošajām zināšanām. Uzdevumi, kas rosina skaidrot, pamatot, salīdzināt un secināt, veicina dziļāku izpratni un ilgtspējīgu mācīšanos.

 

Labās prakses autori: Andris Bite (ģeogrāfija), Ineta Drēže (vēsture), Žaneta Flaksa-Dzeguze (literatūra), Artis Freimanis (matemātika), Inga Holande (angļu valoda), Aiga Jaunskalže (ķīmija), Lilita Lepse (bioloģija), Baiba Mackiala (vēsture), Kristīne Roze (literatūra), Aivis Tālbergs (sports), Sofija Nikola Tolkačeva (matemātika).

 

Apraksts ŠEIT

 

 

ATGRIEZENISKĀS SAITES SNIEGŠANA

 

Izvirzītais uzdevums: sniegt skolēniem stundās atgriezenisko saiti, kas palīdz darīt labāk (ne tikai konstatēts rezultāts).

 

Formatīvās vērtēšanas pētījumi uzsver, ka atgriezeniskajai saitei jābūt savlaicīgai, konkrētai un vērstai uz nākamo soli, nevis tikai uz rezultāta konstatēšanu. Šāda pieeja palīdz skolēniem labāk izprast savas kļūdas, stiprina pašpārliecinātību un veicina atbildību par savu mācīšanās procesu. Skolotāja loma šeit ir nevis vērtēt, bet gan vadīt mācīšanos, sniedzot atbalstu tieši tajā brīdī, kad tas ir visvairāk nepieciešams. Atgriezeniskajai saitei jāpalīdz skolēnam saprast, kā darīt labāk, nevis tikai jānorāda uz rezultātu. Šādas pieejas centrā ir mācīšanās process, nevis gala vērtējums.

 

Labās prakses autori: Gunita Alondere (angļu valoda), Vintra Braša (kultūra un māksla), Inese Briška (matemātika), Endijs Butāns (sports), Dagnija Deimante (angļu valoda), Normunds Dzintars (latviešu valoda), Liāna Kravcova (datorika), Mudīte Puisīte (matemātika).

 

Apraksts ŠEIT

 

 

MĀCĪBU PROCESA DIFERENCĒŠANA

 

Izvirzītais uzdevums: apzināti vadīt mācīšanos, ņemot vērā skolēnu atšķirīgās vajadzības, gatavību, intereses un mācīšanās veidus.

 

Skolēnu daudzveidība klasē prasa apzinātu un mērķtiecīgu diferencēšanu. Jaunākās meta-analīzes apstiprina, ka diferencēta mācīšana pozitīvi ietekmē skolēnu mācību sasniegumus, ja tā tiek balstīta skaidrā mācību mērķī un formatīvā vērtēšanā. Mācību procesa diferenciācija ir metodiski, didaktiski un organizatoriski pasākumi, ar kuru palīdzību mācības tiek pielāgotas izglītojamo grupas spējām, motivācijai un talantiem. (Ozols R., Diferenciācija, individualizācija un personalizācija, 2020). Diferencēšana nav prasību pazemināšana, bet gan dažādu ceļu piedāvāšana, kā skolēni var sasniegt vienotu rezultātu.

 

Labās prakses autori: Agita Bargā (dizains un tehnoloģijas), Inga Bliska (franču valoda), Dace Groduma-Vīriņa (angļu valoda), Vika Viktorija Kreitāle (ķīmija), Vita Rubīna (franču valoda), Gaļina Šestakova (krievu valoda), Sandra Šulme (matemātika), Līga Tālberga (latviešu valoda, literatūra).

 

Apraksts ŠEIT

 

 

PAŠANALĪZES UN REFLEKSIJAS PRASMJU PILNVEIDOŠANA

 

Izvirzītais uzdevums: pilnveidot savas pašanalīzes un refleksijas prasmes, lai saskatītu atšķirību starp formu un jēgu stundā, atgriezeniskās saites došanā, diferencēšanā.

 

Skolotāja refleksijas un pašanalīzes prasmes ļauj apzināti izvērtēt savu pedagoģisko rīcību. Reflektējot par savu darbu, skolotājs spēj noteikt, kas patiesi veicina skolēnu mācīšanos. Pašanalīze veicina profesionālo atbildību un palīdz mācīties no savas pieredzes.

 

Labās prakses autori: Nadežda Jurčenko (matemātika), Nora Serija (latviešu valoda, lieteratūra).

 

Apraksts ŠEIT

Apraksts ŠEIT