2024./2025. mācību gads

NOSKAŅU KOLĀŽA IEDVESMAI

Viens no kursa Kultūra un māksla II uzdevumiem, apgūstot tēmu “Vara un brīvība”, ir izveidot digitālu noskaņu kolāžu (moodboard) jaunrades darba idejai, kura pauž nostāju par nozīmīgu politisku, ekonomisku, sociālu vai vides jautājumu.

 

Skolēni apgūst soļus, kā veiksmīgi plānot darbu, secīgi to paveikt, lai realizētu sasniedzamo rezultātu – skolēns demonstrē izpratni par kultūras procesu un mākslas darbu mijiedarbību ar lokāla un globāla mēroga procesiem sabiedrībā, kā arī šo kultūras un mākslas procesu nozīmi pilsoniskās līdzdalības veidošanā. Iegūtās prasmes iespējams izmantot starpdisciplināri, veicot arī citus uzdevumus.

 

Skolniece Elīza Anna Šperberga, rakstot zinātniski pētniecisko darbu “Noskaņu kolāžas veidošana dokumentālās filmas iedvesmai” (darba vadītāja Vintra Braša), tā praktiskajā daļā izvēlējās veidot reālu kolāžu, lai rastu iedvesmu dokumentālās filmas par Liepājas Valsts ģimnāziju tapšanas procesam. Tā mācību saturā apgūtās prasmes ieguva plašāku kontekstu, kļūstot par daļu no cita darba. “Apvienojot vairākus darbus un ieguldoties, rezultāta efektivitāte nemazinās, taču tā ir iespēja ietaupīt laiku jau tā saspringtajā ikdienā. Protams, šis ir tikai viens piemērs, kurš palīdzēja man, taču ticu, ka ir vēl daudz lietu un uzdevumu, kurus ir iespējams apvienot, lai atvieglotu savu ikdienu un ietaupītu nervu šūnas, ” par darba tapšanas procesu atceras pati autore.

 

Elīzas paveiktais tika novērtēts 49.Valsts zinātniskās pētniecības darbu konferencē ar 2.pakāpi. Šie panākumi var mudināt arī citus projekta un pētniecisko darbu autorus pielāgot mācību procesā apgūtās prasmes jaunā kontekstā. Citējot Liepājas Valsts ģimnāzijas direktoru Helviju Valci: “Mazāk ir vairāk.” Un Elīzas veikums to pierāda.

 

2

Elīzas Annas Šperbergas noskaņu kolāža (veidota vietnē canva.com)

 

 

TAPŠANAS PROCESS (fragments no ZPD )

Noskaņu kolāžā darba autore izmantoja tādas krāsas kā pelēks, melns, balts, lai atspoguļotu to, ka filmā būtu jāiekļauj arī melnbalti kadri, tam īpaši pievēršot uzmanību, ievietojot melnbalto krāsu paleti kā atsevišķu kolāžas elementu. Tā paša iemesla dēļ noskaņu kolāžā tika ievietotas arī melnbaltas bildes. Tieši pretēji – lai atspoguļotu to, ka filmā, pēc darba autores domām, būtu jāiekļauj arī krāsaini kadri, tika izmantoti arī krāsaini attēli un krāsu palete. Krāsas, kuras tika iekļautas, bija tādas kā tumši zila, lai atspoguļotu naksnīgas debesis, dzeltena, kas apzīmē gaismu, pelēki zaļa, kas iekļauta skolas interjerā, kā arī brūngani un neitrāli toņi, jo šīs krāsas arī filmā apzīmētu dabiskus procesus un ikdienas dzīvi, kas arī ir dokumentālās filmas pamatā. Kompozīcija netika veidota simetriska, taču attēli viens otru savstarpēji papildina, veidojot kopīgu stāstu par to, kas, pēc autores domām, būtu jāiekļauj filmā. Ievietots teksts, kam atvēlēts brīvs laukums. Tekstā ievietots darba autores izdomāts teiciens “atmiņas, kas veido mūžīgu piederību”, jo darba autore uzskata, ka šis teiciens varētu kalpot par saukli filmai, tādēļ ka filmas galvenajam uzdevumam vajadzētu būt tādam, ka tas skatītājam liktu aizdomāties par to, ka, lai arī skolā katrs mācās vien īsu brīdi, atmiņas, kas tiek veidotas skolas laikā, paliek mūžīgi, kas nozīmē, ka arī gluži tāpat kā absolventi skolas, tā skola absolventu dzīvēs ieraksta vēstures posmu, kas atstāj dziļu un paliekošu nospiedumu arī turpmākā dzīves gājumā. Izmantots fonts Fira code, jo tas izskatās gana moderns, taču tajā pašā laikā nav pārlieku stilizēts, kas simbolizē to, ka filmai jābūt mūsdienīgai, taču tajā pašā laikā nevajadzētu aizrauties ar izskaistināšanu, izmantojot pārlieku daudz efektu. Izmantoti arī grafiski elementi – pienene ar lidojošām pieneņpūkām, kas simbolizē vēlējumu, kas šajā tematā saistās ar skolas jubileju, apskauta sirds, kas simbolizē pieķeršanos skolai, kā arī raustīta līnija vienādos posmos, kas apzīmē skolas ritējumu, kas ir nerimstošs, lai gan sastāv no semestriem un mācību gadiem.