Savu piederību apzinot

Datums: 2025.gada 13.decembris Autors: Signe Berga

7.decembrī 10.c un 12.a klases skolēni apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Amerikas latvieši”. Dramaturģe Rasa Bugavičute - Pēce, piedaloties pasaules latviešu jauniešu nometnē, izmainījusi savu skatījumu uz diasporas latviešiem un radījusi ši darbu, pievēršot skatītāju uzmanību mūsu identitātes jautājumiem. Režisors Valters Sīlis, iestudējot šo darbu, aicina ikvienu apjaust, ka mūsu neatkarība un brīvība nav pašsaprotams fakts, bet ka par to ir jācīnās un jārupējas. Amerikas latviešiem tā ir apzināta izvēle kopt un rūpēties par savu indentitāti.

 

Jaunieši pēc izrādes skatīšanās diskusijā debatēja par šiem jautājumiem, izsakot savas pārdomas:

  • Es sapratu, ka īstā latviete Milda, ļoti atšķīrās no Amerikā dzīvojošajiem latviešiem, kuri bija savādāki, un varēja redzēt, ka viņiem kaut kas ir kopīgs, bet Milda bija atšķirīga;
  • Izrāde bija nedaudz par garu, bet tā lika man aizdomāties, cik nozīmīgi ir uzturēt savas valsts kultūru arī tad, ja dzīvo trimdā. Izrāde lika aizdomāties par piederības meklējumiem un, to, ka ne vienmēr piederību var atrast tur, kur sākotnēji likās un tas var prasīt ilgāku laiku;
  • Ir svarīgi saglabāt savu kultūru un valodu, un nevajag sevi mānīt, lai iederētos;
  • Sākumā nepieciešams kārtīgi saprast, kas tu esi un ko tu vēlies pārstāvēt, nevis vienkārši cerēt uz labāko;
  • Es pēc izrādes pārdomāju par savu piederību Latvijai, cik ļoti es cenšos saglabāt Latvijas ideju vai tradīcijas;
  • Izrāde aicina domāt par to, lai cilvēki veido ciešus sakarus ar savu dzimto zemi, un tie, kuri dzīvo Latvijā, palīdz šiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem sajust piederību Latvijai;
  • Izrādē bija jaunietis no Jēkabpils. Tīrs latvietis, kurš aizbrauca uz nometni, lai "nopulētu savu latvietību". Viņa teiktais man lika aizdomāties par to, cik nopulēta ir mana latvietība. Vai es pietiekami zinu par latviešu kultūru un tās vērtībām? Un kāds labums man būtu, ja es pati piedalītos šādā nometnē?
  • Kad izrādē visi sēdēja pie ugunskura un domāja, ko viņiem nozīmē Latvija un kāda ir nometnes jēga, es aizdomājos par sevi, savu vietu Latvijā;
  • Man izrāde lika padomāt par to, ka tad, kad es runāju citā valodā, vai man arī ir akcents, jo izrādē latviešiem bija amerikāņu akcents, kas bija ļoti ievērojams;
  • Man patika izrāde, jo tā parāda gan patriotismu no latviešu puses, kuri nedzīvo Latvijā, gan parāda to, ka, meklējot vietu, kur iederies, ne vienmēr var to atrast;
  • Man atmiņā saglabāsies tas, cik būtiska ir piederības sajūta, un tas, ka ārzemēs, kas ir tālu no Latvijas, latvieši cenšas saglabāt savas tautas vērtības, neaizmirstot Latviju;
  • Aizdomājos, ka latvieši, kuri nedzīvo Latvijā, ir patriotiskāki nekā latvieši, kuri dzīvo Latvijā.
  • Man ir divas ģimenes daļas Amerikā un viena ģimenes daļa Austrālijā, mani izrāde aicina domāt par to, ka vajadzētu pie viņiem aizbraukt vizītē un ņemt līdzi visādus latviešu labumus, kā viņi ir vienmēr braukuši mums cauri paaudzēm. Vēlos viņus iepazīstināt tuvāk ar viņu saknēm – uzaicināt uz nākamajiem Dziesmu svētkiem un tā tālāk, viņi mums arī paziņoja, ka ir aizsūtījuši pārsteigumu paciņu, un es to gaidu tā, ka āda niez. Saistība starp citām tautām un senču saknēm ir ļoti interesanta padarīšana gan mums, gan viņiem.

 

Paldies programmai “Latvijas Skolas soma”!