Literatūras stunda kopā ar Heli Lāksonenu un Guntaru Godiņu

Datums: 2020.gada 31.janvāris Autors: Lāsma Spāģe

Vai esat piedalījušies literatūras stundā, kuru vada krāšņa, dzīvīga un sirsnīga dzejniece oranžos filca velteņos, stāvēdama uz krēsla un runādama dienvidrietumu somu valodas dialektā jeb īsajā somu valodā? “Šito māj es nopirk tik tapec, ka uz to stāvei vens mākons, tagadic tas i pro!”.

 

Ceturtdien, 30. janvārī, tāda iespēja bija vidusskolēniem. Viena mācību stunda kopā ar populāro somu dzejnieci Heli Lāksonenu (Heli Laaksonen) un dzejnieku Guntaru Godiņu, kurš Heli dzeju atdzejojis, izmantojot lībiskā dialekta Vidzemes izloksnes iezīmes.

 

Heli Lāksonena ne tikai lasīja savu asprātīgo dzeju un atklāja tās rašanās iemeslus, bet arī dalījās savos iespaidos par Latviju un uzdeva jauniešiem 2 mājas darbus, kas veicami visas dzīves garumā: jāstāsta pasaulei par Latvijas skaistumu un jākopj sava dzimtā valoda.

 

“Kad bērs runa latvisk,

i tāpat kā ouksts roks ielikt silta meda.”

 

Dažas jauniešu atziņas par stundu kopā ar Heli Lāksonenu un Guntaru Godiņu:

 

  • Dzejoļi ir veids, kā izteikt savas domas mazliet neparastākā formā. Heli Lāksonenas dzejoļi bija oriģināli un radoši pasniegti.
  • Šī mācību stunda lika aizdomāties par to, kā skatos uz dzīvi un ka vienmēr var atrast pozitīvo, to zelta maliņu ikvienā lietā. 
  •  Lai kādā valodā mēs runātu un no kurienes nāktu, visi cilvēki saprot viens otru ar emocijām, kuras dzirdamas intonācijā, kas pastāsta par cilvēka tā brīža sajūtām daudz labāk nekā paši vārdi.
  •  Pat no lietām un domām, kuras mums ikdienā šķiet nesvarīgas, iespējams uzrakstīt veselu dzejoli ar savu stāstu, ja kaut nedaudz iedziļinās to nozīmē.
  • Valoda ir viena no mūža svarīgākajām vērtībām, kas cilvēkiem ļauj ne tikai sazināties, bet arī ļauj iemācīties, sajust, saprast un domāt, jo otram pateiktais ir daudz sirsnīgāks par aizsūtītu ziņu telefonā, tāpēc sava valoda ir jāsargā un jātur tā dzīva.
  • Nevajag tēlot kaut ko, kas neesi, bet gan parādīt īsto sevi, jo tāds tu esi tikai viens.
  • Es vairāk padomāju par latviešu valodas vērtību savā ikdienā un arī vēsturi.

 

Par Heli Lāksonenas dzejas ceļojumu, kurā tika iekļauta arī mūsu skola, jāpateicas Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā, Liepājas Centrālajai bibliotēkai, starptautiskai biedrībai “Poetry Ride” un Somijas J. Rozentāla biedrībai.

 

Citāti no jaunākā Heli Lāksonenas dzejas krājuma “Soul. Burkans. Undens.”