Erasmus+ skolēnu mobilitāte Īrijā

Datums: 2022.gada 15.novembris Autors: Alise Reishofa

Laika posmā no 6. līdz 12. novembrim seši mūsu skolas skolēni un divas skolotājas piedalījās Erasmus+ mobilitātes braucienā uz Īriju. Šajā braucienā devās Karlīna Kalna un Rūdolfs Kirhners no 12.d, Marta Vīriņa un Alise Reishofa no 11.c, Sofja Lomaņņikova no 12.c un Alise Fiļipova no 12.a klases un ar tiem kopā devās skolotājas - Inga Holande un Vineta Tomsone.  

 

Brauciens šoreiz bija īpašs ar to, ka skolēni nedzīvoja viesģimenēs, bet gan palika ģimenēs, kas sevi dēvē par ‘’Bed and breakfast’’, regulāri uzņemot studentus no dažādām valstīm. Proti, mūsu skolas skolēni nebija vienīgie, kas piedalījās šajā mobilitātē – ar tiem bija arī skolēni no Ungārijas un to skolotāji. 

 

Mobilitātes laikā skolēni apguva tēmu ‘’Vide un tās ilgtspējība’’ salīdzinot situācijas saistībā ar to Latvijā un Ungārijā, par kuru mobilitātes beigās pasniedza prezentāciju skolniecēm Svētās Marijas pamatskolā. Tēmas ietvaros tika apskatītas dažādas aktuālas vides problēmas, kā piemēram, piesārņojums, globālā sasilšana, mežu izciršana u.c. Tika arī apskatīts kā ar šīm problēmām cīnīties, proti, piemēram, kāpēc nepieciešams pārstrādāt dažādus materiālus un kāpēc būtu videi draudzīgāk dot priekšroku hibrīdauto un elektroauto.  

 

Mūsu braucējiem tika dota arī iespēja apskatīt Dublinu, ko bija noorganizējuši mūsu īru starpnieki no ''Babel academy of English”. Pēc labi padarīta darba skolā, skolēniem bija dotas aktivitātes un tūres pa pilsētu. Pēdējā mobilitātes dienā skolēni devās ārpus Dublinas centra, apskatot vienu no Dublinas priekšpilsētām - Howth. 

 

Kopumā skolēni jūtas ļoti apmierināti ar braucienu un noteikti ir vismaz mazliet paplašinājuši savas anglu valodas prasmes un guvuši skaidrāku priekšstatu par īriem. Noteikti arī uzzinājuši kaut ko jaunu un noderīgu saistībā ar vides ilgstpējību, līdz ar visu, labi pavadot laiku.  

 

Alise R. (11.c) Esmu pateicīga, ka pirmo reizi man tika sniegta iespēja doties kādā mobilitātes braucienā. Šis brauciens noteikti deva dažnedažādas emocijas un atmiņas, proti, sākot ar to, ka dzīvojām pie ģimenēm, kas studentus uzņem regulāri, saņemot par to atalgojumu, kas skaitijās neierasti projektam, beidzot ar  “kultūršokiem”.  Sieviete, kas mūs uzņēma bija īpaši viesmīlīga un ļoti saprotoša, kas padarīja mūsu viesošanos Īrijā krietni vieglāku, un tomēr viena īpašība īros, kura bija kā biju domājusi būs, ir, ka viņiem ir raksturīgs melnais humors, bet ne līdz tai robežai, lai otrs justos pārāk aizskarts. Vēlviens neliels pārsteigums bija, ka Dublinu par savu mājvietu sauc patiešām ļoti daudzveidīgu rasu cilvēki, bet neskatoties uz to viņiem visiem piemita jaukā īru izturēšanās pret citiem. Izrādijās arī, ka īriem tāpat, kā britiem ir ļoti viegli uzsākt sarunu ar svešiniekiem par visnesvarīgākajām, bet patīkamām tēmām, tamdēļ varu apgalvot, ka īri noteikti ir daudz atvērtāki nekā latvieši. To var pilnībā just. Šķiet latvieši ir saspringtāki, tāpēc atrodoties tādā vidē, arī es mazliet atslābu. Protams, šis brauciens nebija tikai kultūras izpēte. Mēs arī apguvām tēmu „Vides ilgstspējība”. Šī tēma man patiešām patika, jo tajai ir man saistošas apakštēmas, kā piemēram, globālā sasilšana, piesārņojums un kā ar to cīnīties ikvienam no mums. Sastapos arī ar mirkļiem, kad ļoti novērtēju mūsu dzīvi Latvijā, jo te, Latvijā, mēs dzīvojam katrs ne tik tuvu viens otram, taču Īrijā dvīņu mājas ir rindu rindām un tikai retajam ir ēka uz viņu pašu un viņa ģimeni. Nācās arī augsti novērtēt mūsu apstākļus skolā, kad apmeklējām īru pamatskolu. Noteikti nenožēloju pieteikšanos uz šo braucienu, jo ieguvu gan pieredzi, gan zināšanas, gan pozitīvu emociju un atmiņu. Liels paldies arī skolotājām, ka tās bija tik liels atbalsts un paldies par šo iespēju. 

 

Marta (11.c) Šī mobilitāte bija man pirmā Erasmus+ projektā. Pavadot šo nedēļu Īrijā un strādājot nedēļu grupā ar ungāru skolēniem, veidojot prezentāciju par ilgstpējību, uzlaboju savas angļu valodas prasmes. Iepazinu daudzus jaukus cilvēkus, kā piemēram, mūsu viesģimenes mammu - īrieti Avon, kura mūs ļoti sirsnīgi uzņēma pie sevis un bija ļoti jauka, un laipna pret mums. Sapratu, cik atvērti ir īri, salīdzinot ar latviešiem, viņi var uzsākt sarunu par jebko, kā piemēru varu minēt - McDonald sieviete blakus nesaprata, kā darbojas elektroniskā kase, un jautāja, vai varu palīdzēt, saruna beidzās ar to, ka uzzinājām, ka viņai 19:00 jādodas uz meditāciju. Mobilitātes laikā sapratu, cik labi ir mūsu skolā un vispār Latvijā, arī sāku vairāk novērtēt to, kas man ir, jo Dublinā kā lielā pilsētā bija arī daži bēdīgi skati, proti, daudz bezpajumtnieku. Manuprāt, pēc mobilitātes esmu palikusi daudz atvērtāka, kas bija viens no maniem mērķiem, piedaloties projektā. Es noteikti nenožēloju, ka pieteicos Erasmus+ projektam, jo šajā mobilitātē ieguvu daudz jaunas atmiņas, kā arī fantastiski pavadīju laiku ar jauniem cilvēkiem no mūsu pašu skolas, kā arī no Ungārijas. Ieteiktu ikvienam, kurš patiešām vēlas uzzināt un iepazīt ko jaunu ārpus Latvijas, izmantot šādas iespējas. 

 

Karlīna (12.d) Šis brauciens man atvēra acis par īru kultūru kā tādu, jo priekšstats par to bija pavisam citādāks. Ir ļoti patīkami, ka tika dota šāda iespēja, noteikti tādu izmantotu vēlreiz. Nebiju gaidījusi, ka visas ēkas būs pilnīgi vienādas katrā ielā. Un nedomāju, ka katru dienu man būs sviestmaize bez sviesta tikai ar desu. Un bija ļoti skaisti dabas skati tas gan. Kā arī domāju, ka būs daudz netīrāka vide, bet bija diezgan sakopts. 

 

Rūdolfs (12.d) Es biju ļoti priecīgs par iespēju piedalīties Erasmus+ projektā. Šis brauciens bija lieliska iespēja apskatīt un iegūt pieredzi citā pasaules vietā. Man vienmēr bija bijusi vēlme aizbraukt apskatīt Īriju un, kad dzirdēju, ka Erasmus+ programma piedāvā arī braucienu uz turieni, tad es vēlējos to arī izmantot. Ļoti daudz laiku sanāca pavadīt Dublinas centrā, kurā apskatījām dažādus muzejus un citus apskates objektus, turklāt, man patika, ka mums sanāca ļoti daudz brīvā laika, tāpēc varēju apskatīt vietas, kuras interesē man pašam. Mana mīļākā daļa no ceļojuma bija brauciens uz pilsētu Howth. Šī brauciena laikā varēja vairāk novērot Īrijas dabu un gaisotni nekā Dublinā, kura ir ļoti multikulturāla un noskaņas ziņā līdzīga kā citas lielpilsētas. Pēc šī ceļojuma varu secināt, ka ja ir plāns aizbraukt uz Īriju, tad ir nevis jābrauc uz galvaspilsētu Dublinu, bet uz Dublinas apkārt esošajiem ciematiem un mazpilsētām, jo tā var izjust Īrijas patieso elpu. Paldies par iespēju. 

 

Alise F. (12.a) Šīs ceļojums bija mans otrais ceļojums no projekta Erasmus +.  Salīdzinoši ar iepriekšējo ceļojumu , tas bija savādāks. Pirmkārt, man paveicas izbaudīt Īriju it kā es būtu  vietējais iedzīvotājs. Mēs paši plānojām savu laiku un kā to pavadīt, patstāvīgi braucam uz stundām. Otrkārt, vislielāko ieguldījumu es ieguvu angļu valodas ziņā. Es iepazinos ar Īrijas akcentu, kas ļoti atšķiras no “pareiza” akcenta, ko mums māca skolā. Man patika ideja mācīties  angļu valodas akadēmijā, kur mēs pilnveidojam vārdu krājumu, uzlabojam lasīšanas, izrunas un runāšanas  prasmes. Un , protams , mums ļoti paveicas ar skolotājiem ,kas ne tikai bija mūsu kuratori , bet arī atbalstīja un ieinteresēja  mūs mācību procesā. Treškārt, ceļojumā es vēlreiz  novērtēju  mūsu pilsētas priekšrocības, piemēram, īsas distances, ēdienu, siltumu un, protams, mūsu  skolas atmosfēru. 

 

Sofja (12.c) Šī bija mana pirmā mobilitāte Erasmus+ projektā. Un protams, pirms tās man bija neliels satraukums, jo es nezināju ko no tās gaidīt. Tomēr atgriežoties Latvijā, varu pateikt ka tā bija ļoti laba, ar emocijām pilnā pieredze. Īrijā dzīvojām viesģimenēs, pāros, kas ļoti patīka, jo bija iespējams sarunās ar viesģimeni labāk izprast kultūru un uzdot interesējošus jautājumus. Un kopā ar otru cilvēku izrunāt dienu un savas emocijas. Tas, kam es pievērsu savu uzmanību ir īru cilvēku mierīgais dzīvesveids. Neskatoties uz to, ka Dublina ir galvaspilsētā ar ap miljons iedzīvotājiem, tur reti satiksi cilvēkus, kuri skrien vai kaut kur steidzās. Šāds mierīgs dzīvesveids tiešām pārsteidza un ļoti patika. Savukārt, Latvijā cilvēki daudz vairāk kaut kur steidzās un satraucās par lietām. Apmeklējot Īrijas skolu un salīdzinot to ar mūsu ģimnāziju, manuprāt, mēs visi sākām vairāk novērtēt to, jo ikdienā skola ir pierasta vieta, tomēr mums ir doti ļoti labi apstākļi, salīdzinot ar īru skolēniem, lai apgūtu zināšanas un būtu vēlme apmeklēt skolu. Pēdējā mobilitātes dienā, apmeklējām Īrijas pilsētu Howth, kurā redzējam klintis un māzā kafejnīcā satikām latvieti, kurš jau 16 gadus kopā ar ģimeni dzīvo Īrijā, ļoti interesanti bija uzzināt dzīvi Īrijā arī no tāda skatupunkta. Esmu pateicīga par doto iespēju piedalīties Erasmus+ projektā un iesāku visiem izmantot šo brīnišķīgo iespēju.