Darba ēnošana Itālijā projekta Erasmuss+ ietvaros
Datums: 2022.gada 17.oktobris Autors: Gustavs Zālītis
No 9. līdz 16. oktobrim Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolotājs Gustavs Zālītis piedalījās Alessandro Greppi vispārizglītojošās skolas (I.I.S.S. “A. GREPPI”) mācību stundās, sekojot līdzi skolotāju un skolēnu darbam. Arī ārpus skolas vides G. Zālītis uzturējās skolotāju ģimenē un piedzīvoja izteiktu starpkulturālo pieredzi, tādā veidā gūstot īpaši padziļinātu iespaidu par lokālo pedagoģisko un izglītības vidi.
Kopumā tika apmeklētas dažādas mācību stundas, daļu no tām itāļu pedagogi pielāgoja priekšmetiem, kas saistīti ar Latvijas izglītības sistēmu (P. angļu valodas stundās izmantoti teātra mākslas un drāmas elementi, prezentējot vasarā izlasītās grāmatas, mācību stunda par aktuālo viltus ziņu tematiku u.c.). Tā rezultātā, vērojot darba procesu, tika saskatītas atšķirības – konkrētās mācību iestādes darba ritms ir ievērojami saspringtāks, jo mācību nodarbība ir vienu astronomisko stundu gara un starpbrīži pietiekami īsi, lai skolēni un pedagogi pagūtu vien nokļūt citā klasē. Mācību diena sākas plkst. 8:00 un beidzas jau 14:00, bet skolēnu darbs ar to neaprimst – mājasdarbi un gatavošanās eksāmeniem atsevišķiem skolēniem aizņem līdz pat 20 papildus stundām katru nedēļu. Tomēr nevarētu teikt, ka šāds mācību process ir pārlieku drakonisks – pedagogi regulāri organizē sapulces, kuru ietvaros uzmanīgi pārrunā katras klases vēlamos sasniedzamos rezultātus semestra laikā un pievērš īpašu uzmanību atsevišķiem skolēniem, kuriem mācības ir sarežģīts izaicinājums. Šiem jauniešiem mācību iestāde ir nodrošinājusi asistējošo pedagogu. Turklāt eksakto priekšmetu mācību stundās (fizika, ķīmija, IT u.c.) arī piedalās papildus pedagogs, kas palīdz skolēniem ar tehniskas dabas jautājumiem.
Par nožēlu jāatzīst, ka izglītības sistēmā ir atsevišķi trūkumi, bet tie nereti saistīti ar vispārējo ekonomisko situāciju. Nokļūšana uz skolu ir komplicēta, jo pilsētas infrastruktūra ir vecmodīga, tas ietekmē arī pedagogu darbu, kuriem stundu sākumu nākas kavēt sastrēgumu dēļ. Skola pēdējos 40 gadus atrodas jaunceltnē, kas būvēta pretim agrāk lietotajām telpām (gleznainā Alessandro Greppi villa). Mācību iestāde ir ārkārtīgi pieprasīta, jo savā reģionā ir ar visaugstāko vērtējumu un plašu izglītības programmu klāstu (licejs – humanitārajām zinātnēm un vidusskola ar eksakto zinātņu virzienu), kas piesaista lielāko daļu reģionā dzīvojošo jauniešu. Skolēni ir 13 līdz 18 gadus jauni un dalīti piecās klasēs, no kurām pēdējās trīs ir pielīdzināmas 10. – 12. klasēm. Par mācībām netiek pieprasīta papildus maksa, bet skolas ietvaros regulāri tiek rīkoti dažādi pasākumi (ceļojumi uz citām valstīm, sporta un kultūras aktivitātes u.c.). Jāatzīmē, ka tie ir vecāku apmaksāti, bet nepieciešami mācību procesam, jo skolā, piemēram, nav atbilstošas telpas pilnvērtīgām sporta nodarbībām.
Kas attiecas uz pedagogu noslogojumu - tas ir komplicēts, jo skolu sistēma pieļauj konkrētu darba stundu skaitu, kas liek skolotājiem meklēt papildus stundas citās izglītības iestādēs, lai gūtu pietiekamus ienākumus. Šāda sistēma mazākā mērogā būtu ciešama, bet skolā ir nodarbināti vairāk nekā 130 pedagogu, kas neļauj veidot vienotu kolektīvu, kas spētu savstarpēji pilnveidot, teiksim, moduļu stundas. Piemēram, valodu priekšmetus pasniedz divi pedagogi, no kuriem viens nevainojami runā svešvalodā (parasti dzimtajā), bet otrs vairāk pievērš uzmanību gramatikai. Lai arī skola izmanto līdzīgu vērtēšanas un komunikācijas sistēmu, kāda ieviesta Latvijā (e-klase), milzīgais skolēnu skaits (~1300) nepieļauj pilnvērtīgu sadarbību. Toties lielākā daļa pasniedzēju spēj brīvi komunicēt angļu valodā un ātri adaptējas nestandarta situācijās – izteiktas improvizācijas iemaņas, ko papildina itāļiem raksturīga nepārprotama žestikulācija.
Šī ceļojuma ietvaros nostiprināju komunikācijas iemaņas svešvalodās, kas šobrīd ir vērtīgi jebkuram pasniedzējam, ņemot vērā ārzemju skolēnu pieplūdumu. Kultūras priekšmetu skolotājam iespēja pēc mācību stundām apmeklēt dažādus kultūras pieminekļus neapstrīdami ir viena no bagātinošākajām ceļojuma daļām. To nostiprināja iepriekšminētie novērojumi, kas vedina pie secinājumiem, ka skolēnu darba process Latvijā nepamatoti pārtrūkst brīvlaikos, kad laiku būtu svarīgi veltīt dažādu pilnveidojošu pasākumu apmeklējumiem. Itāļi augstu vērtē savu kultūru, tā ir vērtība, ko latviešiem būtu vērts apgūt, katrā priekšmetā ietverot kritiski izsvērtu atsauci uz lokālām kvalitātēm.