Latvijas Skolas soma

Datums: 2020.gada 10.februāris

Sakums 2018.2019 1.sem 2018.2019 2.sem_aktiv

 

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas pasākumi,

kas realizēti projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros

2018./2019.m.g. 2.semestrī

 

 

Koncerts “’Viss skaidri redzams” – Ziedoņa fonds “Viegli”

 

1

 

3.februārī “Lielajā dzintarā” notika  Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” koncerts “Viss skaidri redzams”, kurā piedalīties bija iespēja 30 ģimnāzijas vidusskolēniem. Renārs Kaupers, Jānis Holšteins-Upmanis (Goran Gora), Māra Upmane-Holšteine, Raimonds Gusarevs (El Mars) un Jānis Strapcāns - kopā ar Vidzemes kamerorķestri Andra Veismaņa vadībā, kā arī fonda “Viegli” draugi iepriecināja ar skaistu mūziku, no sirds dziedātām dziesmām ar Ziedoņa tekstiem. Īpašu noskaņu radīja lasītās bērnu vēstules, aicinot uz cilvēciskām attiecībām. Un uz skatuves sēdošais rotaļu lācis tā vien aicināja ikvienu koncerta dalībnieku – saglabāt sevī bērnu, jo tas uz pasauli skatās un dzīvo ar patiesu sirdi.

 

 

Pārdomas par Dailes teātra izrādes “Būt Kejai Gondai” apmeklējumu

 

2

 

Šī gada 15.februārī 11.b klases skolēni izbaudīja Dailes teātra izrādi “Būt KejaiGondai”. Iespaidu par šo izrādi daudz, un tie ir ļoti dažādi:

  • Teātris bija ļoti labs, izbaudīju ko citu salīdzinājumā ar Liepājas teātri.
  • Teātris bija tieši piemērots jauniešiem, bija pietiekami noslēpumains, un tas bija viens no labākajiem teātriem, ko es esmu redzējis.
  • Teātra izrāde, manuprāt, bija interesanta ,un man patika, jo lomās bija Dailes teātra aktieri, kuri ieinteresē publiku.
  • Man ļoti patika aktieri, kas bija izrādē, bet pati teātra izrāde bija mazliet garlaicīga.
  • Man patika izrāde, tā likās ļoti interesanta, izdzīvoju stāstu ļoti emocionāli. Es gribētu biežāk apmeklēt šādus kultūras pasākumus.
  • Man izrāde patika, tā bija ļoti daudzveidīga. Bija saskatāma drāma, komēdija, kā arī sajutu emocionālu brīdi izrādē.
  • Teātris bija diezgan interesants, ņemot vērā to, ka ar kultūru esmu uz “jūs”. Noteikti bija ļoti labi aktieri, un kādu reizi vēl vēlētos apmeklēt kādu teātra izrādi.
  • Parasti man  teātra izrādes liekas ļoti interesantas, bet šoreiz šī izrāde laikam nebija īsti domāta man. Es nespēju izsekot visam, kas notika uz skatuves.
  • Šī Dailes teātra izrāde gluži nebija domāta jauniešiem, kuri rezignē kultūru, taču man ļoti patika daudzveidība visā – dejas, dziesmas un dziļš stāsts. Šī bija lieliska iespēja pavērot citu teātra spēju uzrunāt skatītājus – jauniešus.
  • Teātra izrāde lika aizdomāties par to, kāda būtu attieksme pret cilvēku, kurš ir bagāts un pēkšņi kļuvis nabags. Kā mainās attieksme atkarībā no cilvēku baumām, cik patiesi ir draugi un apkārtējie cilvēki. Izrāde bija ļoti dziļa un lika aizdomāties.
  • Šis bija labs kultūras pasākums. Izrāde pati bija interesanta, bet tajā pašā laikā diezgan piņķerīga, jo skatoties visu varēja saprast, bet beigās izrādījās, ka viss saprotamais tomēr nav tik saprotams. Pēc izrādes radās lielas pārdomas.
  • Izrāde bija forša. Sākumā nevarēja saprast, par ko tur ir runa, bet tad jau aizgāja. Bija aizraujoši. Nevarēju sagaidīt kulmināciju.
  • Patika teātra izrāde. Nebija tāds nobeigums t, kādu biju gaidījusi, bet tas nemainīja domas par izrādi.

 

Secinājums – ir vērts apmeklēt teātra izrādes, lai domātu par sev apkārt notiekošo, kā arī varbūt saprastu, ka kultūras pasaule sveša nav nevienam, jo tikai iepazīstot var iemīlēt.

 

 

Ē. Vilsona monoizrādes “Piens” un “Nezāle” – iedvesmas avots domāt par kultūru, dzīves vērtībām

 

 3

 

Projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros 11. februārī skolā viesojās aktieris Ēriks Vilsons ar divām izrādēm – 12.a un c klasei Imanta Ziedoņa “Piens” un 10.c klasei Rūdolfa Blaumaņa “Nezāle.”

 

Sarunā ar 12.klašu skolēniem aktieris, lasot Imanta Ziedoņa fragmentus no “Poēmas par pienu”, savijot ar ikdienas dzīves piemēriem, aicināja jauniešus ieklausīties, padomāt par to, ko nozīmē pieaugšana, par mātes un bērna attiecībām, kā ar vēstures faktiem padarīt literāru darbu telpisku. Jauniešiem bija iespēja domāt par dzejnieka misiju sabiedrības uzskatu veidošanā. Kā atzina jaunieši, tikšanās bija vērtīga, ieinteresēja izzināt, iepazīt Imanta Ziedoņa daiļradi.

 

Savukārt 10.c klases skolēniem bija iespēja pašiem iejusties noveles “Nezāle” personu lomās, savdabīgi izdzīvojot tēlu raksturus, attiecības. Skolēni pēc izrādes atzina, ka paticis aktīvi darboties, ka gribētu vairāk šādu stundu, kuras vada dzīvesgudrs cilvēks. Luga jauniešiem likusi aizdomāties par to, cik tev svarīgi apkārt esošie cilvēki, kas notiek, ja pret citiem esi slikts, par cilvēkiem, ar kuriem ikdienā maz kontaktējamies, par cilvēkiem sev apkārt. Novērtē, jo nekad nevar zināt, kas pēkšņi var notikt; par vēsturiskām vērtībām. Ir vairāk jālasa grāmatas, ir jālasa priekšā citiem, ir jāattīsta iztēle.

 

 

Pārdomas par Liepājas teātra izrādi “Nākamgad tai pašā laikā”

 

4

 

2019 .gada 27.februārī ģimnāzijas 11.d klases skolēni apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Nākamgad tai pašā laikā”. Izrādē četri aktieri (Agnese Jēkabsone, Sandis Pēcis, Laura Jeruma un Kaspars Kārkliņš) izstāsta ne tikai mīlestības stāstu strap diviem cilvēkiem vairāk kā 20 gadu garumā, bet arī sniedz ieskatu vēsturē, izdziedot dažādu laiku populārākās dziesmas un tērpjoties konkrēta laika tērpos.

 

11 .d klases skolēnu pārdomas pēc izrādes noskatīšanās:

  • Ļoti patika, izrādē bija atbilstošas dziesmas, kas raksturoja laikmetu.
  • Man patika, nenožēloju, ka apmeklēju.
  • Man ļoti patika. Izrādei bija izvēlēta ļoti atbilstoša mūzika un tērpi. Bija interesanti, un man nevienu brīdi nebija garlaicīgi. Man patika sajūta, ka likās, ka esmu iesaistīta stāstā.
  • Ļoti laba izrāde. Lika aizdomāties par reālo dzīves situāciju.
  • Man patika. Bija labs stāsts, aktieri labi pasniedza izrādi. Patika tas, ka viss notika tuvu.
  • Ļoti patika stāsts un kā tas bija pasniegts.
  • Stāsts par nemirstīgu kaisli starp diviem mīlniekiem, kuri viens pret otru jūt pieķeršanās sajūtu, bet diemžēl tā ne gluži ir mīlestība. Abi turpina satikties katru gadu vienā un tajā pašā vietā un dienā. Viņi bija ieguvuši patiesu draudzību ar kaisles piegaršu.
  • Izrāde bija vienlaicīgi gan jautra, ar humoru, gan skumja. Izrāde bija baudāma, diezgan viegli uztverama, saprotama. Beigas bēdīgas.
  • Bija labi, nav tāds “woow” par to izrādi, bet patika, kā viņi dziedāja un kā ģērbās.
  • Izrāde bija ļoti laba, sen nebiju bijusi uz tik labu. Man ļoti patika tērpi un mūzika, kas bija atbilstoši tiem gadiem, kuri izrādē tika atainoti. Izrādē varēja gan pasmieties, gan arī aizdomāties par dzīvi. Visiem ieteiktu aiziet uz šo izrādi.

 

 

Muzejpedagoģiskās nodarbības Liepājas muzejā “Jānis Rozentāls. Iedvesmojošā māksla”

21.februārī un 1.martā vizuālās mākslas stundas skolēniem noritēja citādi. Skolotājas Lienes Eltermanes mudināti, skolēni devās uz Liepājas muzeju, lai iepazītos ar latviešu klasiķa gleznotāja Jaņa Rozentāla izstādi un paši piedalītos radošās darbnīcās.

 

Lūk, skolēni iespaidi:

“Stundas sākumā ierodamies Liepājas muzejā, ātri noģērbjamies un dodamies uz mazo zāli, kurā apskatām Jaņa Rozentāla gleznu izstādi. Mākslinieka darbi ir atvesti no piecu muzeju krājumiem, pārstāvēti dažādi žanri (ainava, portrets, klusā daba, figurālas kompozīcijas u.c.), kā arī dažādās tehnikās izpildīti darbi – eļļas glezniecība, pasteļa glezniecība, litogrāfija, ogles zīmējums – izstādes ekspozīcija ir ļoti daudzveidīga un interesanta.

 

5

 

Pēc izstādes apskates dodamies uz muzejpedagoģijas klasi un skatāmies dokumentālo filmu “Rozentāls 7”. Filmu skatoties, ir viegli iztēloties mākslinieka dzīves dažādo laika posmu vēsturisko, ekonomisko un sociālo situāciju.” Uzdevums skolēniem  – uzrakstīt eseju par mākslinieka dzīvi un daiļradi. Šo uzdevumu pilda 10. un 11.klases.

 

7. un 8. klasēm uzdevums ir  turpināt kompozīciju, iesaistot zīmējumā mākslinieka gleznas fragmentu. Uzdevums skolēniem ir saprotams, un viņi to pilda labprāt.

 

6

 

Skolēnu atsauksmes:

  • Man patika viss, it īpaši skaistās gleznas, manuprāt, tas ir apbrīnojams muzejs.
  • Varēja iedvesmoties no Rozentāla darbiem.
  • Man patika, ka mums iedeva pamatu un ļāva zīmēt vienalga, ko mēs gribējām.
  • Bija interesanti, beidzot bija savādāka stunda. Neikdienišķa. Šādas stundas varētu biežāk. Vienīgais, nebija ērti zīmēt bez galda.
  • Patika stāsti, ko stāstīja par J. Rozentālu, iespēja apskatīt izstādi, sēdēt uz grīdas.
  • Man muzejā patika mājīgā gaisotne – varējām mierīgi visi kopā sēdēt uz spilveniem un zīmēt. Arī izstāde, ko apmeklējām, bija interesanta.
  • Patika, ka varējām visi kā viens kolektīvs kopā pasēdēt un labi pavadīt laiku, ļaujot savai iztēlei un domām plūst uz lapas.
  • Man patika apmeklēt muzeju un apskatīt gleznas, jo mazliet zināju Jani Rozentālu jau iepriekš, taču redzēt gleznas dzīvē vēl nebija izdevies. Filma bija emocionāla un aizkustinoša, tā palīdzēja izprast viņa dzīvesstāstu, kā arī mācīja par valsts vēsturi, ceļot mūsu patriotisma sajūtu.
  • Pozitīvais ir tas, ka stunda bija savādāka vidē un gaisotnē. Varējām apskatīt slavena mākslinieka darbus. Filma bija interesanta. Man patika.
  • Bija ļoti interesanti, jo varēja uzzināt jaunas lietas par mākslinieka dzīvesveidu, dzīves grūtībām un dažādiem veidiem, kā risināt problēmas. Bija jauki aiziet uz muzeju, jo šis apmeklējums deva iedvesmu, pozitīvas emocijas.
  • Man patika gājiens uz muzeju, jo nezināju par tādu autoru un biju priecīga viņu iepazīt caur mākslu un filmu. Man iepatikās viņa gleznas un viņa personība.
  • Man patika Jaņa Rozentāla mākslas izstāde, jo tā var labāk izprast mākslinieku. Es uzzināju, ka Janim Rozentālam labi padodas gleznot portretus un sievietes. Viņa sieva bija viņa mūza.
  • Šādas mākslas izstādes un muzeja apmeklējumi ir ļoti labi, tie paliek skolēnu atmiņā un palīdz iepazīt mākslinieku.
  • Man patika, ka mums rādīja filmu un vēlāk varējām redzēt gleznas dzīvē. Bija interesanti skatīties filmu, jo varēja redzēt, kas notiek mākslinieka prātā un kāda dzīve viņam ir bijusi.
  • Man patika atmosfēra muzejā, kā arī telpa, kurā skatījāmies filmu. Pati filma bija interesanta, jo lika aizdomāties par to, kā mākslinieka dzīvi ietekmē pasaule un veiksme.
  • Man patika uzzināt, kā 20. gs. gāja māksliniekiem.
  • Man muzejā patika smarža. Tā deva iespēju labi sakoncentrēties darbam. Un bija diezgan laba atmosfēra, lai zīmētu. Bija ērti.

 

 

Izzinām, kā top izrāde teātrī

 

8

  

Projekta  “Latvijas Skolas soma” ietvaros tapusi mācībizrāde “Kā top izrāde?”.  Pirmie tajā piedalījās mūsu skolas 8.c un 9.b klases jaunieši, kad Liepājas teātra radošā grupa 8. martā ieradās skolā, lai vienu mācību stundu veltītu teātra izrādei.  Aktieri Armands Kaušelis un Ilze Jura atraktīvā un saistošā formā rādīja skolēniem, ka teātris ir kas vairāk par aktieri, kurš no galvas iemācījies lugas tekstu. 

 

Skolēniem bija iespēja uzzināt, cik daudz ir jāiegulda, lai izrāde taptu un nonāktu līdz skatītājam, parādot teātri kā vienotu organismu, kurā katras profesijas pārstāvis – sākot no skatuves tehniskajiem darbiniekiem, grāmatvežiem, butaforiem un beidzot ar direktoru, ir neatņemama sastāvdaļa. Labs teātris izaicina fantazēt par tādu pasauli, kādā mēs vēlētos dzīvot.

 

Mācībizrādes laikā skolēni ne vien skatījās un klausījās, bet viņiem tika arī dota iespēja iejusties aktieru, gaismotāju, skaņotāju lomā.

 

Pēc izrādes skolēni atzina, ka stunda bijusi interesanta un noderīga, īpaši patikusi aktieru sadarbība, skatītāju iekļaušana darbībā:

  • Man patika tas, ka kaut ko varēja iemācīties un uzzināt citu cilvēku dzīvesstāstus;
  • Bija interesanti vērot abu aktieru sadarbību un kā viņi kopā varēja iejusties lomā un to attēlot dažās sekundēs, kā viņi jūtas droši un zina, ko darīt;
  • Izrāde bija ļoti interesanta un pamācoša. Tā bija izveidota ļoti ieintriģējoši, dodot nelielu ieskatu teātra aizkulisēs. Tagad noteikti citādi skatīšos teātra izrādes;
  • Izrāde man patika, jo tā bija savā veidā interesanta un man parādīja, cik sarežģīti ir izveidot izrādi un cik daudz sastāvdaļu ir vienai izrādei;
  • Patika, ka varēju pats piedalīties;
  • Bija interesanti uzzināt par procesu, kā aktieri kļūst par aktieriem;
  • Šī izrāde man sagādāja prieku;
  • Man īsti neinteresē teātris, bet bija ļoti interesanti, un tagad uz teātri došos ar citādākām sajūtām;
  • Man ļoti patika, bija neierasta pieeja, kā radīt izrādi.

 

 

12.d klase Liepājas teātra izrādē “Bernardas Albas nams”

 

10

 

16.martā 12.d klase apmeklēja Liepājas teātra  izrādi  “Bernardas Albas nams” Viestura Meikšāna režijā, kurai režisors devis žanrisko apzīmējumu – alkas un spēles. Lugas autors Garsija Lorks. “Bernardas Albas nams” ir stāsts par sievietēm vīriešu pasaulē. 

 

Kā atzina 12.klašu audzēkņi, “šim sirreālistiskajam iestudējam līdzi sekot bija visai grūti, palicis daudz nesaprotama, tā nav viegli saprotama jauniešu publikai, bet to kompensēja skatuves noformējums un aktieru tērpi. Literatūras stundā bija iespēja pārrunāt izrādes galveno domu, un, šķiet, ka daļa no mums aizies uz to vēlreiz, lai ieraudzītu to citā gaismā”.

 

 

Koncerts – lekcija “Toreiz un tagad”

25.martā 11.a, 11.c, 12.c un 12.d klase apmeklēja koncertu “Lielajā Dzintarā”.

Koncerts “Toreiz un tagad” jauniešiem piedāvāja  iejusties Aspazijas un Friča Bārdas dzejas pasaulē, tai pretstatot mūsdienu dzejnieces Madaras Gruntmanes skaudro dzeju. Klasiķu Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa skaistās melodijas koncertā mūsdienu džeza mūzikas valodā izdziedāja Daumants Kalniņš, Beāte Zviedre un viņu skatuves draugi. Īpašu akcentu piešķīra repa mūzika, ko izpildīja hip hop mākslinieks Pikaso.

 

Ikvienam interesentam bija iespēja saistošos video fragmentos iepazīties ar Aspazijas un Friča Bārdas personības iezīmēm, uzklausīt koncertlektores Karīnas Bērziņas stāstījumu.

 

Pēc koncerta apmeklējuma jauniešu vērtējums bija ļoti dažāds:

  • D.Kalniņa izpildījums un grupas sniegums bija skaists.
  • Bildes un video ļāva labāk iepazīt autorus.
  • Atsevišķās dziesmās apvienota senatne un mūsdienas, kas ļāva palūkoties uz tā laika dzeju ar citām emocijām.
  • Dzeja nepatīk vispār, bet tādā veidā klausīties to man patika.
  • Nepatika, ka pa vidu koncertam tika iesaistīta M.Gruntmanes dzeja, jo tā neiederējās koncerta tēmā un noskaņā.
  • Nepatika reps, jo tas nebija piemērots un grūti saprotami vārdi.
  • Koncerts šķita bērnišķīgs.
  • Vienu un to pašu dzeju var uztvert dažādi, un to noteikti palīdz mūzika.
  • Dzejoļus var iesaistīt mūzikā gan moderni, gan klasiskā veidā.
  • Dzeja var būt saistoša, ja tā tiek pasniegta interesantā veidā.

 

 

Skolā viesojas Goda teātris -  izrāde “Čomiņi”

 

14

 

 

Otrdien, 9.aprīlī, skolā viesojās Goda teātris ar izrādi “Čomiņi”, kuru noskatījās 7. – 9.klašu skolēni.

 

Čomiņi - tie ir viņi - labākie draugi Olivers un Pāvels. Starp viņiem nav noslēpumu. Viņi runā par visu un, protams, par meitenēm. Un tieši meitene ir tā, kas nostājas starp viņiem un kļūst par lielāko pārbaudījumu abu draudzībai. Aktieru Edgara ozoliņa un Rolanda Beķera lieliskā saspēle aizrāva jauniešus, liekot padomāt par attiecībām.

 

Skolēnu domas pēc izrādes noskatīšanās:

  • Ļoti interesanta izrāde, smieklīga. Būtu gribējies, lai tā ir garāka.
  • Patika, jo bija mūsdienīga, nepatika, jo bija vairāki slikti vārdi un izteicieni.
  • Teātris bija tādā valodā, kādā runā pusaudži mūsdienās.
  • Izjutu emocijas.
  • Man patika skatuves izkārtojums un aktieri.
  • Man patika, jo bija interesanti, stilīgi, smieklīgi. Es labprāt aizietu uz vēl kādu līdzīgu izrādi.
  • Patika, kā attēlots, kā mūsdienu bērni uzvedas.
  • Izrāde bija interesanta, viss tika balstīts uz modi, kura tagad ir iestājusies.
  • Man patika, kā aktieri tēloja skolniekus.
  • Man patika, jo ļoti atspoguļoja skolas dzīvi un savstarpējās attiecības.
  • Ļoti labs, smieklīgs un jautrs šovs. Gribētos nedaudz ilgāku šo izrādi, jo varēja paskatīties uz skolas dzīvi no malas.
  • Izrāde piemērota skolēniem, reāla.
  • Tā bija pamācoša.
  • Aina ar asinīm mani pārsteidza, jo tā šķita ļoti īsta. Saturīga izrāde.
  • Liels pluss būtu, ja būtu arī parādījusies pati Terēze. Viena no labākajām izrādēm, kuru esmu redzējusi. Bija patiesi interesanti skatīties, nebija garlaicīgi.
  • Man šī izrāde vedināja uz dažādām pārdomām, jo līdzīgas situācijas esmu novērojusi ikdienā. Kā mēs glabājam noslēpumus.
  • Tur bija labs humors.

 

 

Liepājas teātra izrādē “Polianna”

 

15

 

25.aprīlī mēs, Liepājas Valsts ģimnāzijas 7.c klase, apmeklējām izrādi "Polianna" Liepājas teātrī.

 

Izrāde mums patika, kaut dažbrīt likas mazliet bērnišķīga, taču skolotāja mums ieteica pievērst uzmanību izrādes saturam, iedziļināties būtiskajā.

 

Izrāde bija ļoti pozitīva un sirsnīga, jo meitene Polianna, kura bija zaudējusi abus vecākus, bija ļoti pozitīva un dzīvespriecīga. Mēs no tās varam mācīties – vienmēr saskatīt labo, arī vissliktākajā situācijā atrast kādu lietu, par ko priecāties.

 

Izrādes skatīšanās laiks sakrita ar laiku, kad mēs literatūras stundā tieši šo darbu lasām, tā arī teātra izrādes noskatīšanās mums palīdzēja izprast visu daiļdarbu.

 

Sapratām, ka arī bērnu izrādes ir pamācošas un ļoti sirsnīgas. Reizēm arī pieaugušajiem nenāk par ļaunu kādu bērnu izrādi noskatīties. Paldies, “Skolas Soma”,  par šo iespēju,” tā 7.c klases skolēni.

 

 

 Zemgales pilis izzinot

 

17

 

7.maijā 8.klašu skolēni, kuri apguvuši pēc mācību satura minētos stilus un Kurzemes Zemgales hercogistes vēsturi, devās  izzinošā piedzīvojumā – mācību ekskursijā pa Zemgales pilīm -  Jelgavas, Rundāles, Mežotnes un Bauskas -, mācoties renesanses deju, fiksējot arhitektūras un mākslas pazīmes, kas atbilst renesanses, baroka, rokoko un klasicisma stiliem, lai varētu izveidot reklāmas bukletu šiem stiliem un pilīm.

 

Skolēni viesojās Jelgavas pilī, kurā gide skaidroja gan šīs pils vēsturi, gan arī nozīmi mūsdienās. Apmeklējām hercogu kapenes, kas ir unikālas Latvijā.  Mežotnes pilī gide mūs iepazīstināja ne tikai ar pils vēsturi, tās atjaunošanas laiku, bet arī ar dabas bagātībām apkārtnē. Skolēniem tieši klasicisma izpildījums simpatizēja visvairāk. Bauskas pils saimnieces mūs iepazīstināja ar renesanses laika modi, etiķeti, kultūru, kā arī mācīja renesanses deju atbilstošas mūzikas pavadībā. Skolēnus pārsteidza deju it kā vienkāršība, bet tajā paša laikā fiziskās gatavības nepieciešamība. Dejas laikā skolēniem tika dziļāk skaidrota aristokrātiskas sabiedrības etiķete un morāle. Visslavenākā no Zemgales pilīm, protams, ir Rundāle, kuras apmeklējuma laikā skolēni ne tikai nostiprināja zināšanas par Kurzemes – Zemgales hercogistes laikiem un pašiem hercogiem, bet gida pavadībā bija iespējams izsekot smalkām baroka un rokoko stila detaļām interjerā un arhitektūrā.

 

Kā vēsta teiciens: “Labāk vienu reizi pašam visu redzēt, nekā 10 reizes par to dzirdēt.” Skolēniem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas, vērošanas prasmes, kā arī kustību prasmes. Ekskursiju viņi novērtēja kā sevis audzinošu un vērtīgu ieguvumu. Tās  laikā skolēni no 8.a, b un c klasēm vairāk iepazina cits citu un veidoja draudzīgas attiecības.

 

 

Izlaušanās Ziedoņa istabā

 

20

  

12.aprīlī 10.d klase apmeklēja Ziedoņa istabu Rīgā.

Izcilā dzejnieka citāti, kuri rotāja sienu, atgādināja par viņa devumu latviešu tautai caur dzeju un stāstiem. Neliela viktorīna, kura atsvaidzināja un papildināja zināšanas, bija ļoti laba iesildīšanās izlaušanās istabai. Mēs tikām ieslēgti trīs istabās, kuru dizains un uzdevumi veidoti, balstoties uz Ziedoņa pasakām. Risinot dažādus uzdevumus, veidojot kombinācijas, izkļuvām no istabas. Tā bija vērtīga pieredze, kura papildināja zināšanas par Imantu Ziedoni, mācīja sadarboties komandā un zināšanas pielietot praktiski.

 

Izlauzties var dažādi: no pierastības, no ikdienības, no domām, no nedomām, bet 7.d klase 10. maijā lauzās ārā no Imanta Ziedoņa pasakām. Tas viss notika Rīgā, bet kļūdaini būtu teikt, ka tas notika muzejā. Jā, tur bija Imanta Ziedoņa grāmatas, citāti, bet tā bija telpa, kura nemitīgi pārmainās. Tas nav muzejs tā senākajā izpratnē. Te ir jāpēta, jādara, jāiedzīvojas un jāpārdzīvo, jādarbojas. Skolēni tika iedalīti 3 grupās, tad nu vajadzēja veikt dažādus uzdevumus, lai atkodētu šifru, lai varētu piekļūt nākamajam uzdevumam, lai izkļūtu no aizslēgtās istabas. Tas bija komandas darbs, kas tika veikts. Uzdevumi nebija tikai par literatūru: tur bija šis tas no matemātikas, šis tas no loģikas, lasītprasmes, kā arī sadarbības, kas mūsdienās ir neatsverama – prasme ieklausīties, darboties kā vienam veselumam. Mēs izlauzāmies 42 minūtēs ar nelielu astīti, bet tas bija labs rezultāts, jo visātrākais izlaušanās laiks ir 36 minūtes. Pēc izlaušanās bija pārrunas, kā paticis, un tad dominēja tādas emocijas kā prieks, saliedētība, jautrība, kopā būšana u. c.

 

Paldies organizatoriem!

 

 

Stunda ar Ēriku Vilsonu

 

21

 

29.aprīļa rītā mēs – 12.B klases skolēni – aizvadījām latviešu valodas stundu nedaudz citādākās noskaņās. Pie mums ieradās aktieris un rakstnieks Ēriks Vilsons.

 

Mēs ar aktieri jau esam labi pazīstami, jo šo 3 vidusskolas gadu laikā esam tikušies diezgan bieži. 10. klasē uzklausījām aktiera ieteikumus, kas būtu jāņem vērā, ikvienam uzstājoties publikas priekšā. 11. klasē kopā ar mākslinieku, izspēlējām Blaumaņa darbu Nezāle. Bet nu, putniem čirpinot, saulei zaigojot un visiem cītīgi klausoties, ļāvāmies Ē. Vilsona interesantajiem stāstiem. Šīs stundas tēma bija kultūra. Savā ziņā gana plašs jēdziens, un tā vien liekas, ko tad tur var īsti runāt, bet var un daudz! Klausoties aktierī, nereti pārņēma sajūta, ka vārdi un stāsti birst kā no pārpilnības raga. Nu kā var būt tik daudz kas sakāms?! Sākot no dažādu dzīves situāciju aprakstiem, beidzot ar fragmenta izlasīšanas no sava topošā romāna, Ē. Vilsons pierādīja to, ka kultūras faktus var iesaistīt jebkur. Šī tēma mums šobrīd ir īpaši aktuāla, jo tuvojas valsts centralizētais eksāmens, un ne mazums skolēniem ir grūtības iesaistīt kultūras faktus savos domrakstos. Aktiera stāsti un pat romāna fragments atklāja to, ka kultūra ir mums visapkārt un tā nav tālu jāmeklē vai jādzenas pēc tās. Ir vienkārši jāļaujas, jārunā,  un viss nāks ārā pats no sevis.

 

Visinteresantākais mums šajā mācību stundā likās fakts, ka Ēriks ir ļoti atklāts, sirsnīgs un tajā pašā laikā ļoti pašpārliecināts cilvēks. Varbūt tā vienkārši ir aktieriem raksturīgā harizma, bet tas tiešām viss bija ļoti spēcīgi un patiesi. Runājot par Ē. Vilsona romānu, jāsaka, ka tas bija aizraujošs, un vismaz  es ar nepacietību gaidīšu brīdi, kad to varēšu turēt rokās. Jau iztēlojos, kā notiek tēlu saspēle un kā eskalējas tālāk notiekošās darbības. Būs interesanti, ticiet man!

 

Šī stunda kaut kādā ziņā palīdzēja ikvienam no mums un radīja kaut nedaudz lielāku skaidrību par apkārt notiekošo, vai arī vienkārši tika labi un saturīgi aizvadīta stunda no mūsu dzīves. Varbūt gluži ne skolas solā, taču grāmatu lappusēs un izrādēs noteikti – paldies un uz tikšanos, Ērik Vilson!