Debašu vēsture

Datums: 2016.gada 26.oktobris

Idejas, kas ir pamatā labām debatēm, sakņojas jau Senajā Grieķijā, kur debates bija demokrātijas sastāvdaļa. Politiķi debatēja par ierosināto likumu priekšrocībām un trūkumiem. Pilsoņu aizstāvēšanās spējas bija atkarīgas no debatēšanas prasmes, pat skolnieki un studenti mācījās aizstāvēt pretējus viedokļus, lai labāk izprastu lietu būtību. 'Debašu tēvs' filozofs Protagors uzsvēra uzvaras nozīmi debašu procesā. Viņš akcentēja stilu un klausītāju pārliecināšanu. Aristotelis bija citās domās, teikdams, ka patiesība ir svarīgāka par uzvaru. Viņš domāja, ka labi argumenti palīdz uzzināt patiesību.

Grieķu sākto tradīciju turpināja romieši. Eiropā viduslaikos izglītība ietvēra mākslu politiski uzstāties. Šajā apmācībā debatēm bija liela loma, jo tās mācīja studentiem aizstāvēt savas idejas un kritizēt opozīcijas viedokli.

18.gs. debates notika galvenokārt latīniski.

ASV debašu biedrības sāka organizēt 19.gs. beigās universitātēs. Turnīru laikā runātāji uzrunāja auditoriju, bet standartizēti tiesāšanas kritēriji vēl nebija izstrādāti. 1960. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā pirmās TV debates starp Džonu Kenediju un Ričardu Niksonu palīdzēja popularizēt debates visā Amerikā.

60-tos gados ASV uzplauka debašu ideja vidusskolās. Skolēni un universitāšu studenti sāka apzināties debašu prasmes vērtību.