Vide skolā – radošuma pamats
Vai es jūtos labi?
Tēmu loks
Diskusiju grupas tēmu loks aptver problēmas, kas skar vidi, kurā skolēns pavada būtisku savas dzīves daļu. Ir ļoti svarīgi, kā skolēni uztver vietu, kurā mācās un gūst iemaņas visai dzīvei. Vide var skolēnu labsajūtu un attīstību ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi, kas savukārt ietekmē katra personisko darba motivāciju, spēju izpausties un darba kvalitāti. Labvēlīga gaisotne skolā un pozitīvi vērtējama skolas fiziskā vide veicina skolēnu psiholoģisko un fizisko, kā arī sociālo labklājību. Savukārt negatīva gaisotne sociālajā vidē skolā vai klases kolektīvā izraisa stresu, vēlēšanos būt savrup un vājākas sekmes.
Diskusiju grupas mērķis ir noskaidrot, vai esam ceļā uz šo atbalstošo vidi, uz „bērniem draudzīgu skolu”, kā tiek definēta droša un sakārtota vide, vai attiecības starp bērniem, vecākiem, skolotājiem un skolas administrāciju ir balstītas uz cieņu, sadarbību un atbalstu, kādas ir mācību stundās pielietotās mācību metodes, vai tās ir motivējošas, kā skolēniem dota iespēja darboties radoši, realizējot savas idejas un talantus, un vai skolēniem ir iespēja pašiem piedalīties savas mācību vides izveidē un attīstībā.
Pārrunājamie jautājumi
Kāda vide iedvesmo un kāda vide nomāc?
Kas vidi ietekmē vairāk - mikro vai makro kolektīvs?
Vai un kā radoša pieeja mācību procesā veido atbalstošu vidi?
Kā panākt atbalstošu un emocionāli drošu vidi ikdienā?
Pamatojums
Runājot par vides nozīmi radošuma kontekstā, var minēt M. Rodesa (Rhodes, M. 1961) 4P modeli, kas definē četras kreativitātes jomas: radošu indivīdu (person), radošu procesu (process), radošu produktu (product) un vidi (press). Savukārt mācību vides nozīmi aprakstīja Dž. Djuīs savā teorijā par prasībām izziņas procesus veicinošai mācību videi (Dewey, 1997) un izvērtēja mācību vidi kā stimulu un jēgpilnas izaugsmes svarīgu komponenti. D.Rumpīte rakstā „Novitātes kreativitātes teorijā” (2000) uzsver, ka kreativitāte rodas ilgas mācīšanās, domāšanas un gatavošanās rezultātā. Kreatīvo ideju attīstību ietekmē indivīda kompetence, motivācija, emocijas un vide. Indivīdam var būt visi iekšējie resursi, lai domātu kreatīvi, bet bez vides atbalsta šī kreativitāte var arī neizpausties.
Ņemot vērā jaunā laikmeta iezīmes un tehnoloģiju attīstību, bieži rodas konflikti starp skolotāju un skolēnu, kur skolotāji vaino skolēnus slinkumā, bet skolēni skolotājus – nekompetencē. Lielākoties šie konflikti rodas atšķirīgās audzināšanas un vides dēļ (Sous, 2006). Mūsdienu skolotājam jāpieņem, ka mūsdienu skolēns ir savādāks, jo vide, kurā viņš aug ir savādāka. Kens Robinsons (Ken Robinson, 2006) pamato, ka ir jārada izglītības sistēma, kas veicina (nevis ierobežo) radošumu, un alternatīvā pedagoģija meklē veidus, kā bez formālām apmācībām attīstīt mācību vidi. 2013.gadā piešķirta TED (Technology, Entertainment, Design) balva 1 miljona dolāru apmērā, lai iedvesmotu cilvēkus visā pasaulē veidot vidi, kurā bērni var izzināt un mācīties patstāvīgi, savas iekšējās izziņas intereses vadīti.
Vēl par šo tēmu:
- SAFEGE Baltija. Starpziņojums par ārvalstu prakses analīzi, 2012.30.05.
- Bērniem draudzīga skola. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas projekts
- Izglītības iestāžu mācību vide: Problēmas un risinājumi. Zinātnisko rakstu krājums, Rēzekne,2006
- www.bti.gov.lv
- www.berniemdraudzigs.lv
- www.ted.com
- Ken Robinson: How schools kill creativity