Izaicinājumi izglītības saturā

Tēmu loks

Šodienas skolas izaicinājums ir sagatavot skolēnus sekmīgai nākotnei mainīgā, globālā pasaulē, iemācīt ne vien jau zināmo, bet arī attīstīt spēju un vēlmi turpināt mācīties. Tas ir uzdevums, kas prasa gan pārmaiņas mācību procesā, gan skolas darba organizācijā.

 

Pārrunājamie jautājumi 

Kādas ir globālās tendences mācību saturā? 

Kādi ir mūsdienīgi sasniedzamie rezultāti skolēniem? 

Kam jānotiek mācību procesā un skolas darba organizācijā, lai skolēni iegūtu nepieciešamās prasmes un pieredzi? 

Ko es kā skolotājs varu darīt jau šodien? 

 

Pamatojums

Ne tikai Latvijā, bet citviet pasaulē palielinās izpratne par to, ka skolu beidzēji dzīvos mainīgā, globālā pasaulē, kur prasme iegūt, apstrādāt un izvērtēt informāciju, mācīties mūža garumā, sadarboties, saprasties un sazināties ar dažādu kultūru, vērtību un uzskatu cilvēkiem būs vissvarīgākās. Ir grūti paredzēt, kādas prasmes būs nepieciešamas 2030.gadā, taču tendences rāda, ka palielināsies pieprasījums augstākā līmeņa domāšanas prasmēm, spējai komunicēt kompleksās situācijās. Tā saukto 21.gadsimta prasmju mācīšana prasa fundamentālas izmaiņas tieši mācību procesā un skolas darba organizācijā. Tas ir liels izaicinājums, jo izglītības sistēmā ir daudz iesaistītās puses.
Nozīmīgu pārmaiņu priekšā tieši attiecībā uz vispārējo izglītību ir arī citas valstis. Skolu mācību saturā pašlaik pārāk liels uzsvars tiek likts uz apgūstamā satura apjomu, pārāk maz uzmanības veltot izpratnes dziļumam un zināšanu un prasmju lietošanai kontekstā. Somijas valdība ar 2016.gadu plāno ieviest jaunu satura reformu, kuras fokuss arvien vairāk vērsts uz 21.gadsimta prasmju mācīšanu, projektu darba plašāku ieviešanu skolās, bērnu motivācijas un intereses par mācībām stiprināšanu. Galvenais satura reformas fokuss uz to KĀ mācīt, nevis KO mācīt.
Pēdējā divdesmitgadē pētniecībā un praktiķu vidū parādījusies jauna nozīmīga tēma saistībā ar rakstura audzināšanu, atbildot uz jautājumu – kas palīdz bērniem būt sekmīgiem gan akadēmiskā vidē, gan dzīvē, un kas rosina viņus turpināt ieguldīt pūles un nepadoties, kad viņi saskaras ar grūtībām. Paula Tafa (Paul Tough, 2012) grāmatas Kas palīdz bērniem būt sekmīgiem? (How Children Succeed) popularitāte pievērsusi sabiedrības uzmanību tam, cik svarīgas īpašības akadēmiskai un profesionālai veiksmei ir mērķtiecība un neatlaidība. Savukārt, Kerolas Dvekas (Carol Dweck, 2006) pētījumi (Mindset: The New Psychology of Success) liecina par to, ka cilvēka veiksmes pamatā ir viņa ticība savām spējām un pūles, ko ieguldu mērķa sasniegšanā, nevis dabas dots talants, uzsverot, ka skolēnos svarīgi veidot un nostiprināt pārliecību, ka intelekts ir maināms lielums un skolēnu spēkos ir to ietekmēt.
Augstāk uzskaitīto prasmju, attieksmju attīstība prasa kardinālas izmaiņas mācību procesā un skolas mācību darba organizācijā. Visu šo jomu sekmīgā apguvē mācīšanās process ir vistiešākajā mērā saistīts ar sasniedzamo rezultātu jeb faktiski ir ekvivalents rezultātam. Nevar teorētiski mācīt vērtības, tās ir jādzīvo. Nevar teorētiski mācīt par neatlaidību, šī spēja ir ikdienā jāattīsta. Nevar teorētiski mācīties par iecietību, tā ir jāpraktizē attiecībās ar skolas biedriem. Ticība intelekta mainīgajai dabai nevar rasties, ja skolēniem nav skaidri kritēriji, pēc kuriem viņu darbu vērtēs un iespēja uzlabot savu darbu.

 

Vēl par šo tēmu: