Gunta Šnipke. Ēka Ausekļa ielā - liela un lieliska

Gunta Šnipke,
arhitekte, Mg.arch

 

Ēka Ausekļa ielā - liela un lieliska (fragments)
Avots: “Ģimnāzijas raksti”nr. 5 (2017)

 

Par arhitekta Ludviga Melvila personību dokumentālu liecību maz. Labskanīgais uzvārds vedina domāt par franču izcelsmi, tomēr Melvili 19.gadsimtā ieceļojuši Liepājā no Lielbritānijas. Kā vēsta interneta avoti, Melvilu dzimtas saknes meklējamas Skotijā. Zināms, ka L.Melvils bijis viens no pilsētas domniekiem, kādu laiku vadījis arī pilsētas būvvaldi. Jau 19. gs. nogalē, kad pilsētas galvenais arhitekts vēl bija Pauls Makss Berči, L.Melvils izstrādājis projektu Liepājas Sv.Jāzepa katoļu katedrāles pārbūvei, kas realizēta no 1893. līdz 1896. gadam. Projekts ir eklektisma formās (neoromānika), bet izceļas ar asprātīgo paplašināšanas risinājumu: par mazu kļuvušajai baznīcai šķērsām uzlikta lielāka. Vienotā dzelteno ķieģeļu apdares ietvarā, par šo izveicīgo gājienu liecina kopapjoma gleznieciskā plastika ar citkārt netipisku torņu un tornīšu daudzumu, kā arī vecā altāra vieta tagadējā šķērsjomā. Nez vai Melvils apzinājās, ka prasme funkcionālās vajadzības un konstruktīvās iespējas organiski turpināt arhitektoniski mākslinieciskā kompozīcijā būtībā ir viens no Liepājai tobrīd vēl neraksturīgā jūgendstila principiem.

 

20. gadsimtu Melvils sagaidījis kā pieredzējis un nobriedis arhitekts, kura projektu piederība jaunajam laikmetam nebūt nenozīmē vien fasāžu tjūnēšanu ar jūgendstila dekoriem. Jaunā domāšana atspoguļojas izcilā ēku funkcionalitātē, katrai vajadzībai atbilstošāko konstrukciju izvēlē, kā arī ārējā veidola un iekštelpu tēla vienotībā. To joprojām var novērtēt objektos, kuros interjeri  saglabājuši būvniecības laika iezīmes. Spilgtākais piemērs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – ģimnāzijas ēka Ausekļa ielā 9, bet Melvils ir arī liepājniekiem tik mīļā Pētertirgus paviljona un nama Lielā ielā 5 (tagad spēļu zāle) arhitekts. Nesen rasts apliecinājums, ka Melvils projektējis vismaz vienu no Gulbju dīķa apkaimes vasarnīcām – Hika ielā 8. Analizējot arhitektoniskā rokraksta un laikmeta dokumentālo liecību sakritības, par iespējamiem Melvila darbiem  var pieņemt vēl vairākas Liepājas būves, tostarp netālu no ģimnāzijas esošo tagadējo Kurzemes apgabaltiesas namu Kūrmājas prospektā 2/6, kas uzbūvēts 1908. un 1911. gados (kā šodien teiktu, divās kārtās) kā Krievijas – Austrumāzijas kuģniecības sabiedrības rezidence. Tur saglabājušies vairāki fantastiski koka vējtveri un izsmalcinātas jūgendstila koka kāpnes. Diemžēl Liepāja neatgriezeniski zaudējusi vienu no interesantākajiem Melvila objektiem – imigrantu namu kompleksu Flotes ielā 3, kura pēdējo ēku nojauca pavisam nesen.

 

Liepājas ģimnāzija uzcelta 1912.gadā pēc Ludviga Melvila 1906. un 1907. gadā izstrādātā projekta kā Liepājas sieviešu ģimnāzija. Nama ārējā un iekšējā apdare ieturēta eklektiski dekoratīvā jūgendstila formās, kas būvniecības laikam atbilstoši, bet ne pārlieku moderni, taču būtisko – attiecības ar pilsētvidi, būves izvietojumu zemesgabalā, skolas funkcionālās vajadzības un to tehnisko nodrošinājumu – L.Melvils risinājis patiesi progresīvi. Respektējot apkārtējās 19., 20. gs. mijas apbūves mērogu, skaidri zonējot skolas teritoriju un gādājot par telpu optimālu izgaismojumu, lielais ģimnāzijas būvapjoms, sadalīts vairākos funkcionālos blokos, ielokās kvartāla dziļumā, skatos no ielām neļaujot nojaust savu patieso vērienu. Apmeklējot šo namu pirmo reizi, pārsteidz telpu plašums, izcilā funkcionalitāte un tādas ekstras, kā, piemēram, iespēja lieliem sarīkojumiem apvienot sporta zāli un aktu zāli. Ēka jau sākotnēji bijusi nodrošināta ar ūdens apgādes, elektrības, apkures un vēdināšanas sistēmām. Tas viss bijis paredzēts labdzimušām jaunkundzēm ķeizara stingrībā modelētās formas kleitās, bet, aplūkojot tikai projekta plānus, tos varētu pat pieņemt par mūsdienās izstrādātiem.

 

Laika zobs darījis savu arī ģimnāzijā – lai gan neapšaubāmi var un vajag lepoties ar vēsturiskajām vērtībām, jaunu ļaužu izaugsmei vajadzīgs arī saslēgums ar mūsdienām – tik vienkārši, kā, lai radiatori sildītu, ventilācija vēdinātu un logi normāli vērtos, lai būtu šodienas prasībām atbilstoša vides pieejamība, ugunsdrošība, mēbeles un iekārtas.Lai to visu risinātu, 2012.gadā uzsākts nama pastāvēšanas laikā vērienīgākās atjaunošanas process. Kā pienākas šādas vērtības ēkām, vispirms veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, ko izstrādāja arhitekte Kristīne Veinberga un Juris Zviedrāns, pēc tam 2013.gadā arhitektes Ilzes Mekšas vadībā tapis SIA WONDERFULL būvprojekts. Pašvaldība bija plānojusi tā realizācijai izmantot Eiropas fondu mērķdotācijas jūgendstila ēku atjaunošanai, taču tas neizdevās. Tad Liepājas Dome pieņēma lēmumu īstenot apjomīgo projektu ar pašvaldības finansējumu – būvdarbus pa kārtām, sākot no 2013.gada, veic SIA UPTK, vadītājs Zigurds Kirhners.

 

Trīsdesmit divās kārtās dalītā būvprojekta realizācijā vēl īstenojams austrumu pagalma labiekārtojums un visu sarkano ķieģeļu fasāžu atjaunošana, tomēr ģimnāzija kopumā ir gatava lietošanai un apbrīnošanai, jo vēsturiskajā tonalitātē un detalizācijā atjaunotās apmestās fasādes un iekštelpu apdares veido 20.gs. sākuma skolas gaisotni, bet rūpīgi piemeklētās jaunās iekārtas un mēbeles nodrošina modernās vides funkcionālo labsajūtu.

 

Interesanti, ka elementāras loģikas noteiktās telpu plānojuma izmaiņas, piemēram, skolēnu garderobes pārcelšana uz cokolstāvu (iepriekš 1. stāvā) un sporta ģērbtuvju tiešā savienošana ar sporta zāli caur kāpnēm, izrādījās atgriešanās pie sākotnēji L.Melvila jau paredzētās funkcionālās shēmas, ko bija deformējuši padomju laiki. Grūtāk bija atrisināt vides pieejamību, par ko 20.gs. sākumā domāts netika. Šim nolūkam austrumu pagalmā izbūvēta ārējo pandusu noeja uz cokolstāvu (garderobes, ēdnīca, darbmācības klases), bet iecerēto lifta piebūvi darbu gaitā tomēr nomainīja kāpnēm paralēli slīdošā pacēlāja platforma. Ratiņkrēslu lietotājiem ēkā ir viena tualete. Šie risinājumi nepiedāvā vides pieejamības augstāko ideālu līmeni, bet ir atbilstoši objekta specifikai – ar cieņu pret vēsturisko vidi, ar sapratni pret varbūtējiem audzēkņiem ar kustību traucējumiem.