Izglītota cilvēka ceļš uz Latvijas Valsti

Datums: 2019.gada 11.novembris Autors: Helvijs Valcis

6. novembrī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas aulā pulcējās interesenti, lai piedalītos otrajā konferencē Spekkes lasījumi. Kopš pirmajiem Spekkes lasījumiem 2017. gadā mūsu uzmanības lokā paliek jautājums – kāds bija, ir un būs izglītota cilvēka ceļš uz Latvijas valsti un kāda loma šajā ceļā ir skolai, precīzāk, ģimnāzijai.

 

2019./2020. mācību gadu iesākām, vadoties no idejas par durvīm, ko veram katru mēnesi par godu skolas simtgadei, un 6.novembrī vērām durvis konferencei, kuru veltām Liepājas reālģimnāzijas dibinātājam Arnoldam Spekkem – izcilai personībai mūsu valsts vēsturē,  kurš 1919. gada septembrī tika uzaicināts dibināt ģimnāziju, ko tagad dēvējam par Liepājas Valsts 1. ģimnāziju.

 

Ideja par Spekkes lasījumiem dzima pirms diviem gadiem, sagaidot Spekkes 130 gadu jubileju. Arī tagad – valstsvētku priekšvakarā un par godu ģimnāzijas simtgadei – mēs turpinām meklēt atbildes uz jautājumu – kāds ir izglītota cilvēka ceļš uz Latvijas valsti?

 

“Ir brīži, kad gribas kādu apsteigt. Ir brīži, kad ir labāk piebremzēt un padomāt, taču vienmēr būsim ceļā uz kaut ko. Uz kaut ko, kā dēļ ir vērts iet!” – ar šādām pārdomām dalījās Elans Zīverts un Andris Dubrovskis (Liepājas 1. vidusskolas 2006. gada absolventi), atskatoties uz laiku, kad tapa filma Ceļš uz ģimnāziju kā personisks izaicinājums un laikmeta liecība. Savukārt Singurs un Ieva Zariņi (Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāji un šīs ģimnāzijas 2011. gada absolventi) akcentēja, ka tieši neformālā vide skolā dod piederības izjūtu ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem.

 

Skolas darbā ir svarīgi saprast aktuālās laikmeta iezīmes, kuras aicināja saskatīt Andris Gribusts (Lielvārds Kompetences centra vadītājs), savā runā balstoties uz nozīmīgiem pētījumiem par apzināto mācīšanos un izaugsmes domāšanu, kā arī par to, ka izvērtēt spējīgs skolēns un skolotāju kolektīvā iedarbība ietekmē skolēnu mācību sasniegumus.

 

Ģimnāzijas vērtības bija vēl viens jautājumu loks, kam pievērsāmies otrajos Spekkes lasījumos. Kristaps Oliņš (2012. gada absolvents) uzsvēra zināšanu, skolas un personiskās gribas lomu personības izaugsmē – it īpaši nepārtrauktu pārmaiņu apstākļos, kad izglītība palīdz katram pieņemt labākus lēmumus. Sarunas par aktuālo un vērtīgo izglītota cilvēka ceļā uz Latvijas valsti konferences laikā notika arī skolēnu darba grupās, kuru secinājumi tika prezentēti Spekkes lasījumu noslēgumā un sasaucās ar Jurģa Krugļikova (2012. gada absolvents) skatu uz ģimnāzista vērtību kodeksu (lepnums, vienotība, atbildība, gods), ka pāri visām mūsu vērtībām ir ATTIECĪBAS: “Kopsim attiecības un sevi!”

 

LV100 biroja “Latvijas skolas somas” vadītāja Aija Tūna otrajiem Spekkes lasījumiem veltīja zīmīgus vārdus: “Priecājos, kā jūs veidojat jēgpilnas saiknes starp laikiem un cilvēkiem!” Šo vērtējumu apliecina arī konferences goda viesu – Vecumnieku pagasta (Arnolda Spekkes dzimtās puses) muzeja esošās vadītājas Ritas Kovalas un ilggadējās vadītājas (1999 – 2015) Aloidas Baķes – saistošais un aizraujošais stāstījums par savu novadnieku kā par personību ar pasaules slavu.

 

Spekkes lasījumu norisi vadīja konferences izdevuma Ģimnāzijas raksti sastādītāja un veidotāja ģimnāzijas direktora vietniece Kristīne Roze, atklājot saturiski daudzveidīgo jautājumu loku, kam pieskārās konferences runātāji. Paldies arī direktora vietniecei Signei Bergai, kuras vadībā skolēnu parlamenta dalībnieki sagatavoja un novadīja diskusijas ģimnāzijas audzēkņiem.

 

Arnolds Spekke apgalvojis: “Mums vēl daudz jāmācās, vēl garīgi jānobriest, tikai tad būsim savas ceramās nākotnes cienīgi..” Lai konferencē dzirdētais rosina ikvienu aizdomāties par savu izaugsmi, iespējām izglītota cilvēka ceļā uz Latvijas valsti!