Latvijas Skolas soma

 

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas pasākumi,
kas realizēti projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros
2018./2019.m.g. 1.semestrī

 

  • Tikšanās ar Liepājas teātra aktieri Egonu Dombrovski

Projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros 12.c klases skolēni pēc Liepājas teātra izrādes “1984” apmeklējuma trešdien, 17.oktobrī, viesojās Liepājas teātrī, lai tiktos ar izrādes “1984” galvenā varoņa Vinstona lomas atveidotāju aktieri Egonu Dombrovski. Sarunas laikā jauniešiem bija iespēja uzzināt aktiera viedokli par Dž. Orvela darbu aktualitāti mūsdienās, uzzināt, kā tapa izrāde, par ko tā likusi domāt aktieriem un liek domāt skatītājiem. Vērtīgas atziņas guva ikviens sarunas dalībnieks.

 

 

 

  • Pārdomas par filmas "Tēvs Nakts" apmeklējumu

Tēvs nakts. Uz šo filmu bijām 10.a un 10.b klases 31.oktobrī koncertzālē Lielais dzintars, izmantojot projekta Skolas soma finansiālo atbalstu. Pirms filmas sākuma bija neliela diskusija ar filmas režisoru Dāvi Sīmani un mākslinieci Kristīni Jurjāni.

 

 

Šī filma tika apspriesta ar klasesbiedriem un literatūras skolotāju stundā, kas man lika saprast, ka katrs cilvēks filmu uztver citādāk. Protams, ja nezināji vēstures faktus par filmā attēloto laiku – otro pasaules karu un ebreju genocīdu, tad varēja būt tā, ka filmas domu un sīkumus, kuri tika atspoguļoti atsevišķās ainās, nesaprati.

 

Man šī filma lika izprast, kā tas bija dzīvot tajos laikos, jo bija ļoti labi atspoguļotas cilvēku emocijas un ciešanas. Klases biedru viedokļi un jautājumi (kāpēc ziemā drēbes tika žāvētas laukā? Kāpēc Žaņa meita bija komuniste un kas ar viņu notika? Kāpēc filmai tik aprautas beigas?) man lika paskatīties uz dažām ainām no cita skatu punkta un palīdzēja izprast, kā vēl varēja izprast ainas.

 

Filma tiešām bija ļoti smaga un varēja iejusties tajā, bet pēc filmas vajadzēja laiciņu, lai sagremotu visu, ko redzēju, un galvā sakārtotu visu pa plauktiņiem. Saprastu, kas patika un kas nepatika. Tā viennozīmīgi lika domāt.  (D.Skvorcova, 10.a klases skolniece)

 

15.novembrī filmu “Tēvs nakts” kino “Balle” noskatījās arī 12.d klases jaunieši. Pēc filmas gan vēstures stundā, gan klases stundā notika diskusija par filmā redzēto. Kā atzina skolēni, filma jauniešos rosinājusi izpratni par 2.Pasaules kara notikumiem saistībā ar ebreju genocīdu.

 

 

  • Liepājas teātra izrādes “Kur pazuda saimnieks?” apmeklējums

Divas vidusskolas klases – 10.d un 12.c -  “Skolas soma” ietvaros izvēlējās apmeklēt Liepājas teātra izrādi “Kur pazuda saimnieks?” 15. novembrī “Lielajā dzintarā”. Pēc izrādes noskatīšanās diskusijā literatūras stundās skolēniem bija radies daudz jautājumu, uz kuriem kopīgi tika meklētas atbildes. Daļa bija izbrīnīti par to, kāds skatpunkts izvēlēts vēsturisko notikumu atainojumam. Ne visiem izrādes laikā bijis saprotams, ka stāstītājs visos stāstos ir dzīvnieks. Nopietna diskusija izvērtās arī par vēsturisko notikumu atainojumu uz skatuves, skolēnu dažādo izpratni par to. Pēc izrādes noskatīšanās un diskusijas bija skolēni, kuriem radās vēlme izlasīt Paula Bankovska grāmatu “Kur pazuda saimnieks?”.

 

 

 

  • Liepājas teātra izrādes “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” apmeklējums

Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, 17.novembrī, septiņu ģimnāzijas klašu skolēni apmeklēja Liepājas teātri, lai noskatītos izrādi “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”. Izrāde ir par  konkrētu Liepājas vēstures brīdi no Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada novembrī līdz 1919. gada vasarai, īpaši uzmanību pievēršot 1919. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad Liepājā uzturas Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Tā kā skolēni ir liepājnieki, tad viņus īpaši ieinteresēja tas, kā izrādē attēloti vienkāršie cilvēki, tā laika sociālā vide, kurā valda nabadzība, bads, kurā bojā rotaļājoties iet bērni, kurā tāpat valda prieks un bēdas. Cilvēciski, Tāpēc jo vairāk saprotami.

 

 

Kā pēc izrādes noskatīšanās atzina skolēni, pārrunājot izrādē redzēto klasēs- citi literatūras stundās, citi – vēstures stundās - , tā nav nevienu atstājusi vienaldzīgu. Katram prātā palikusi kāda aina, par ko gribējies runāt un domāt. Tā kā pašiem decembrī jāveido savas klašu literāri muzikālās kompozīcijas, šī izrāde ir bijusi arī vērtīgs impulss ideju radīšanai.

 

 

  • Bermontiāde Liepājā 14. novembrī kultūrvēstures pasākums 7. – 9. klasēm

 

 

Jau sesto gadu Liepājas Valsts 1. ģimnāzija rīko pasākumu atzīmējot un godinot Liepājas aizstāvju uzvaru pār bermontiešiem 1919. gada 14. novembrī. Lai tuvinātu skolu jaunatni Latvijas valsts vēsturei un rūdīto patriotisko, kā arī sacensības garu, ģimnāzijas vecāko klašu skolēni organizē aktivitātes un uzdevumus 7. – 9. klašu skolēnu komandām. Iepriekšējos gadus šādas aktivitātes norisa tikai Redāna fortos, kur 1919. gadā notika arī izšķirošas kaujas, bet šogad, pasākumam paplašinoties, pateicoties Latvijas Skolas Somas atbalstam, tika uzdevumos iekļauta arī Karostas teritorija. Pirms skolēni uzsāka orientēšanās uzdevumu, meklējot nozīmīgākos Karostas kultūrvēsturiskos objektus  un ar Brīvības cīņām saistītās ielas, piemēram, Studentu rotas, Ģenerāļa Dankera ielas u.c., viņi apguva ierindas mācību Liepājas 44. zemessardzes kājnieku bataljona vīru vadībā. Pēc ierindas apmācības skolēni bija gatavi ne tikai pārbaudīt savas spējas orientēšanās, bet arī dažādās ģimnāzistu sagatavotās aktivitātēs. Noslēdzoties aktivitātēm, skolēni devās ekskursijā pa Tosmares ūdenstorni, kurš bija nozīmīgs objekts Liepājas aizstāvēšanā un iepazinās ar vēstures faktiem pateicoties mūsu Liepājas vēsturnieka Jura Raķa stāstījumam.

 

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijai ir izveidojusies laba sadarbība ar Latviešu Strēlnieku apvienību, tāpēc viņu atbalsts pasākumā neizpalika. Dodoties uz 14. novembra bulvāri, skolēnus LSA vīri sagaidīja ar lāpām un uz Redāna fortiem devāmies lāpu gājienā strēlnieku dziesmu pavadījumā. Gaisā virmojot priekam un lepnumam, sasniedzām fortus, kur ne tikai ugunskura un lāpu gaismā atpūtāmies un ieturējāmies, bet mēģinājām sajusties tuvāki vēsturiskajiem notikumiem un tiem varoņiem, kuri par mūsu nākotni bija atdevuši savas dzīvības. Mūra sienās vēl ilgi 14. novembra vakarā degs svecīšu liesmiņas un atgādinās par mūsu mīļās pilsētas dūšīgajiem, drosmīgajiem vīriem. Atceroties un novērtējot savas pilsētas varoņus, mēs varam sajusties ne tikai tai piederīgāki, bet varam sevī pieaudzēt drosmi un atbildību par savu nākotni.

 

 

 

 

  • Muzejpedagoģiskā nodarbība 7.klašu skolēniem "Izrakstīju raibu cimdu"

16.novembrī  projekta “Skolas soma ” ietvaros Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas 7. klašu skolnieces apmeklēja nodarbības Liepājas muzejā. Nodarbības laikā meitenes uzzināja par to, kā no vilnas tiek pagatavota dzija un kā tā tālāk pārtop skaistos krāsainos cimdos. Sarunā ar Liepājas Tautastērpu centra vadītāju Monu Liu Ģibieti meitenes uzzināja par cimdu adīšanas tradīcijām Lejaskurzemē un apskatīja  bagātīgo cimdu klāstu no muzeja krājumiem, tādējādi iedvesmojoties savu cimdu adīšanai.

 

 

 

  • Muzejpedagoģijas nodarbība  "Latvijas pagaidu valdības seši mēneši Liepājā" Liepājas muzejā

Četras vidusskolas klases “Skolas somas ” ietvaros  no 21. līdz 23. novembrim apmeklēja Liepājas muzeju, lai piedalītos muzejpedagoģijas nodarbībās un iepazītos ar  jauno muzeja ekspozīciju “Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā”, kas stāsta par Latvijas Neatkarības karu un Pagaidu valdības darbību šajā nozīmīgajā vēstures posmā. Šis ir ļoti sarežģīts vēstures posms un grūti izprast sarežģītos vēstures notikumus. Izstādē laika sajūtas radīšanai pirmajā zālē apskatāmi priekšmeti, kuri lietoti Latvijas Neatkarības kara laikā. Skolēni varēja iepazīties ar liepājniekiem un Liepājas aizstāvjiem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.

 

Pēc iepazīšanās ar ekspozīciju skolēni nelielās grupās strādāja ar uzdevumiem, ar kuru palīdzību varēja labāk izprast Latvijas Pagaidu valdības darbību, īpaši situācijā pēc 1919. gada 16. aprīļa puča, kad valdība sabiedroto valstu aizsardzībā patvērās uz tvaikoņa “Saratov”.

 

Skolēni atzinīgi novērtēja gan ekspozīciju, jo tā dod iespēju izjust laiku, gan iespēju pašiem rast atbildes, izmantojot interaktīvo karti.

 

 

 

 

 

 

  • Ziemassvētku latviskās tradīcijas folkoras centrā "Namīns" un viesošanās Liepājas Leļļu teātrī

7.d klases kolektīvs projekta Skolas soma ietvaros 6.decembrī apmeklēja divus kultūrizglītojošus pasākumus Liepājā: folkloras centrā Namīns un Liepājas Leļļu teātrī.

 

Folkloras centrā skolēni iepazinās ar latviešu godiem un svētkiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta Ziemassvētku tradīcijām, pārrunāta tradīciju nozīme tautas pašapziņas uzturēšanā, kā arī darinātas maskas un iets rotaļās. Skolēni guva pieredzi un ieskatu, kā senči svinējuši svētkus, kā arī darināja maskas. Skolēni atsauksmēs atzinīgi novērtēja iegūto, teikdami, ka uzzinājuši masku darināšanas iespējas, kā arī guvuši papildu zināšanas Ziemassvētku tradīcijās.

 

 

 

 

Liepājas Leļļu teātrī skolēni iepazinās ar teātra specifiku, uzzinādami par Leļļu teātra vēsturi Liepājā, kā arī par leļļu dažādajiem veidiem un to vadīšanas tehniku. Ļoti pozitīvi skolēni atzīmēja piedāvāto iespēju pašiem darboties uz skatuves, vadot lelles un iestudējot nelielus improvizētus, fragmentus.

 

Veicot aptauju, tika noskaidrots, ka skolēni atzinīgi vērtē šādas izglītojošas ekskursijas un ka nākamais mērķis būtu apmeklēt Liepājas teātri, lai uzzinātu par lielā teātra darbību.

 

 

 

8.b klase savukārt folkloras centrā “Namīns”viesojās 19.decembrī.

 

 

 

 

 

  • 8.a klases mācību ekskursija Latvijas skolas somas ietvaros "No grauda līdz maizei"

Liepāja – Otaņķi – Rucava – Liepāja

 

Mērķis: izzināt latviešu kultūras maizes tradīcijas un darba tikumu, salīdzināt un izvērtēt mūsdienu iespējas zemkopības darbā ar tām, kas vēl nesenā pagātnē lietotas un tiek turētas dzīvā piemiņā šodien.

 

Lai iepazītu latviešu tradīcijām bagāto darba tikumu, devāmies uz Otaņķiem, kur mums bija nodarbība pie Leldes “pa maizes ceļu”, kura laikā skolēni atraktīvā veidā veica uzdevumus, sākot ar zemes apstrādi, graudu malšanu un maizes cepšanu. Iepazinās Otaņķu zirglietu šķūnī ar zemkopju amata piederumiem un apzinājās zirga nozīmi latviešu dzīvē.

 

 

Prenclavu dzirnavās mums bija ekskursija pa vējdzirnavām, kas darbojušās vairāk kā 100 gadu garumā, turpinot līdz 2004. gadam. Skolēni iepazina dzirnavnieka amata sūrumu un nepieciešamību, kā arī apzināja agrāko laiku amatnieku prasmes, būvējot un uzturot šāda veida dzirnavas. Skumjais secinājums bija tāds, ka šāda veida dzirnavas nevar vairs darboties, jo augsto izmaksu dēļ miltu cena būtu nesamēŗīgi augsta.

 

Savas zināšanas varēja skolēni likt lietā, ciemojoties pie Gunitas Pričinas Rucavā, kur saimniece stāstīja un rādīja, kā maizīti cep pēc sentēvu metodēm, kā arī ikviens skolēns izveidoja savu kukulīti un lika maizes krāsnīs cepties. Kamēr maizīte cepās, skolēni varēja ieturēt pusdienas un pārrunāt ar saimnieci, kā senās maizes cepšanas tradīcijas var turēt dzīvas un šajā nozarē darboties visa ģimene.

 

 

 

 

  • Teātra pasauli iepazīstot

10.decembrī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas 7. c klase un 19.decembrī 8. c klases skolēni devās ekskursijā uz Liepājas teātri. Skolēnus izvadāja pa teātra telpām, parādīja skatuvi un aizkulises, aktieru ģērbtuves. Skolēni redzēja izrāžu maketus un dekorācijas. Mērīja maskas un apskatīja teātra darbinieku telpas. Skolēniem ļoti patika, viņi iepazinās ar teātra ēku un bija gandarīti par redzēto.

 

 

 

 

  • Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un laikmetīgās kultūras centrā “Zuzeum” viesojoties

Piektdien, 14.decembrī, grupa skolas jauniešu no 9. līdz 12.klasei (kopā 48 skolēni)  mēroja ceļu uz Rīgu, lai tuvāk iepazītu mākslas pasauli. Vispirms skolēni apmeklēja Latvijas Nacionālās mākslas muzeju. Tā kā lielākā daļa tur bija pirmo reizi, tad tika izstaigātas visas izstāžu zāles, tomēr lielākā uzmnaība pievērsta izstādei “Portrets Latvijā. 20.gadsimts”. Saņemot speciāli šai izstādei veltītu bukletu skolēniem, ikvienam bija iespēja iepazīties un izpētīt spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā – gan radošas personības, gan politiķus, gan vienkāršus cilvēkus, ko dažādās tehnikās attēlojuši ļoti daudzi mākslinieki.

 

 

Pēcpusdienā jaunieši apmeklēja  mākslas centru "Zuzeum", kurš tapis bijušās Korķu fabrikas teritorijā. Ar centra darbību  iepazīstināja "Zuzeum" komunikācijas vadītāja Agnese Kleina, kas ir arī skolas absolvente un vienīgā Latvijas grāmatžurnāla "Benji Knewman" redaktore. Kā atzina jaunieši, saruna ar Agnesi bijusi īpaši vērtīga, jo katrs sev paņēmis vērtīgu atziņu.