Konference "21. gadsimta bibliotēka"

Datums: 2018.gada 13.septembris Autors: Lāsma Spāģe

12.septembrī, man bija iespēja būt starp 350 bibliotekāriem no dažāda veida bibliotēkām, kuri piedalījās konferencē ”21. gadsimta bibliotēka”. Konferenci organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs, Latvijas Bibliotekāru biedrība un Gētes institūts Rīgā.

 

Konferences organizatori vēlējās sniegt pieredzes paraugus un iedrošināt bibliotekārus būt inovatīviem. Vai tas izdevās? Cik dalībnieku, tik atbilžu.

 

Dalīšos ar dažām atziņām, kas radījušas atbalsi manā domu kartē.

 

  • Bibliotēkas ir bīstamas. “Don`t Go Into the Library” Klausīties šeit . Amerikāņu dzejnieks, rakstnieks Alberts Ross (Alberto Rios)
  • Bibliotēkām jāseko līdzi sabiedrības attīstības tendencēm, jāprognozē nākotne, lai varētu piedāvāt ilgtspējīgus pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

    (A. Vilks, LNB direktors)

     
  • Bibliotēkām jābūt elastīgām tehnoloģiju un informācijas mijiedarbības procesā, bet jāatceras par savu būtību. (A. Vilks)
  • Digitālā transformācija ir jebkuras bibliotēkas ikdiena, tā ļauj bibliotēkām būt pamanītām, tā ne tikai aicina lietotājus pie sevis, bet nākotnē var nodrošināt pakalpojumus tur, kur atrodas lietotājs. (Torstens Meiers no Leibnicas Ekonomikas un biznesa informācijas centra)
  • T. Meiers uzsvēra, ka līdzdalīgais tīmeklis ir radījis situāciju, kurā jaunieši spēj atrast informāciju, bet nespēj novērtēt tās patiesumu, kā arī neprot pareizi citēt.
  • Bibliotēka ir mācīšanās vieta, dalīšanās vieta, b-ka kā izglītības partneris. (Ute Palmer-Horn no Bavārijas Valsts bibliotēkas Publisko b-ku konsultatīvā centra)
  • Bibliotēka kā platforma pašattīstībai, kur satiekas kultūras, izglītības un zinātnes procesi. (Augusts Zilberts, LNB sabiedrisko attiecību speciālists)
  • Olaines 1. vsk. bibliotēkas vadītāja Aija Jankava atgādināja skolu bibliotekāru ne vienkāršo situāciju, jo skolu bibliotēkas bieži ir viena cilvēka bibliotēkas (jo visas bibliotekārās darbības, ko cita veida b-kās veic vairāki cilvēki, skolu bibliotekārs dara viens), kas uzliek lielu atbildību un uzdrošināšanos, lai veidotu gan atbilstošu krājumu un pakalpojumus, gan nodrošinātu telpas autonomiju un telpas pieredzi.

 

Visas atziņas ir dzirdētas, bet kamēr informācija nav iestrādāta konkrētās bibliotēkas ikdienas procesos, tikmēr informācijas laukā tās būs tikai kā atsevišķi fakti vai citu pieredzes stāsti. Bet jebkura domubiedru tikšanās ir vērtīga, jo tā veicina procesus, kuros fakti kļūst par informāciju, kas pakāpeniski pāraug jaunos bibliotēkas pakalpojumos, ieradumos, tradīcijās.